{"id":286552,"date":"2025-08-06T13:36:25","date_gmt":"2025-08-06T13:36:25","guid":{"rendered":"https:\/\/tripthis.eu\/?p=286552"},"modified":"2025-08-06T13:36:25","modified_gmt":"2025-08-06T13:36:25","slug":"turcijas-vestures-un-arheologijas-jaunumi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/turcijas-vestures-un-arheologijas-jaunumi\/","title":{"rendered":"News from Turkish history and archaeology"},"content":{"rendered":"<p>Source.<\/p>\n<p>Inform\u0101ciju sagatavoja Ilze Ozola.<\/p>\n<p>Sievietes neol\u012bta laikmeta sabiedr\u012bbas centr\u0101, nozagtais imperators atgrie\u017eas m\u0101j\u0101s un L\u012bdijas (Lydia) kult\u016bras mantojums ieg\u016bst UNESCO statusu &#8211; Turcija turpina ietekm\u0113t pasaules arheolo\u0123iskos narat\u012bvus.<\/p>\n<p>DNS p\u0113t\u012bjumi p\u0101rraksta v\u0113sturi: sievietes \u010catalhjujukas (\u00c7atalh\u00f6y\u00fck) sabiedr\u012bbas centr\u0101<\/p>\n<p>Revolucion\u0101rs genomu p\u0113t\u012bjums ir radik\u0101li main\u012bjis m\u016bsu izpratni par sen\u0101s cilv\u0113ces civiliz\u0101ciju neol\u012bta laikmeta apmetn\u0113 \u010catalhjujuk\u0101, kas atrodas Turcijas centr\u0101laj\u0101 da\u013c\u0101. Pret\u0113ji ilgsto\u0161i valdo\u0161ajam viedoklim, ka agr\u012bnaj\u0101s lauksaimniec\u012bbas kopien\u0101s domin\u0113ja v\u012brie\u0161i, jauni pier\u0101d\u012bjumi liecina, ka \u0161aj\u0101s kopien\u0101s domin\u0113ja sievietes. 12 gadu laik\u0101 starptautiska 47 p\u0113tnieku komanda analiz\u0113ja zem 35 m\u0101j\u0101m apglab\u0101tu 131 indiv\u012bdu DNS, atkl\u0101jot, ka sabiedr\u012bba bija struktur\u0113ta galvenok\u0101rt ap sievie\u0161u dzimtas l\u012bnij\u0101m.<\/p>\n<p>P\u0113t\u012bjum\u0101, kas public\u0113ts &#8220;Science magazine&#8221;, uzsv\u0113rts, ka sievietes ne tikai bija m\u0101jsaimniec\u012bbas centr\u0101l\u0101s fig\u016bras, bet ar\u012b ie\u0146\u0113ma noz\u012bm\u012bgu vietu sabiedr\u012bb\u0101. Par to liecina d\u0101rg\u0101kas piemi\u0146as lietas, kas atrastas nepilngad\u012bgo sievie\u0161u apbed\u012bjumos. \u0160ie atkl\u0101jumi tie\u0161i apstr\u012bd senus v\u0113sturiskus pie\u0146\u0113mumus un liek p\u0101rv\u0113rt\u0113t dzimumu lomas agr\u012bn\u0101s pils\u0113tu sabiedr\u012bb\u0101s.<\/p>\n<p>\u010catalhjujuka, kas atrodas Konjas (Konya) provinc\u0113 un ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakst\u0101, bie\u017ei tiek piemin\u0113ta k\u0101 pasaules sen\u0101k\u0101 pils\u0113ta. T\u0101 sniedz unik\u0101lu ieskatu dz\u012bv\u0113, k\u0101da t\u0101 bija pirms 9000 gadiem. T\u0101s kompakt\u0101 apb\u016bve, simboliskie sienu gleznojumi un daudz\u0101s sievie\u0161u fig\u016bri\u0146as \u0161obr\u012bd ir ar\u012b p\u0101rliecino\u0161s pier\u0101d\u012bjums tam, ka sieviet\u0113m bija iz\u0161\u0137iro\u0161a loma, veidojot vienu no sen\u0101kaj\u0101m cilv\u0113ces kopien\u0101m.<\/p>\n<p>P\u0113c 65 gadiem \u0101rzem\u0113s Turcij\u0101 atgrie\u017eas Marka Aur\u0113lija (Marcus Aurelius) statuja<\/p>\n<p>P\u0113c iev\u0113rojamas agr\u0101ko ties\u012bbu atjauno\u0161anas Turcij\u0101 ir atgriezusies Romas imperatora Marka Aur\u0113lija bronzas statuja, kas 65 gadus atrad\u0101s \u0101rzem\u0113s. 1960. gados no Burduras (Burdur) re\u0123ion\u0101 eso\u0161\u0101s sen\u0101s Bubonas (Boubon) pils\u0113tas nolaup\u012bt\u0101 statuja bija izst\u0101d\u012bta Kl\u012bvlendas M\u0101kslas muzej\u0101 (Cleveland Museum of Art) ASV.<\/p>\n<p>Pateicoties nebeidzamajiem Turcijas Kult\u016bras un t\u016brisma ministrijas p\u016bli\u0146iem, sadarbojoties ar ASV varasiest\u0101d\u0113m, tai skait\u0101 Manhetenas apgabala prokurat\u016bru (Manhattan District Attorney\u2019s Office) un Iek\u0161zemes dro\u0161\u012bbas izmekl\u0113\u0161anas biroju (Homeland Security Investigations), statuja tika repatri\u0113ta. Tas notika p\u0113c tam, kad tika ieg\u016bti p\u0101rliecino\u0161i zin\u0101tniski pier\u0101d\u012bjumi par t\u0101s izcelsmi. Augsnes un izotopu anal\u012bzes liecina, ka statuja bija da\u013ca no Bubonas \u0113kas &#8220;The Sebasteion&#8221;. \u0160\u012b ties\u012bbu atjauno\u0161ana, kuras pamat\u0101 ir Turcijas pirm\u0101s sievietes arheolo\u0123es, profesores D\u017eeilas Inanas (Jale \u0130nan), novatoriskais p\u0113t\u012bjums, iez\u012bm\u0113 v\u0113sturisku starptautiskas sadarb\u012bbas kult\u016bras jom\u0101, diplom\u0101tijas un uz pier\u0101d\u012bjumiem balst\u012bta tiesiskuma uzvaru.<\/p>\n<p>Sarda (Sardis) un Bin Tepe ofici\u0101li tiek atz\u012bti par UNESCO Pasaules mantojuma objektiem<\/p>\n<p>Turcijas bag\u0101t\u012bgo v\u0113sturisko mantojumu papla\u0161ina Sardas un L\u012bdijas (Lydian) pilskalnu kape\u0146u Bin Tepe iek\u013cau\u0161ana UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakst\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di tas k\u013c\u016bst par 22. valsts objektu, kas iek\u013cauts \u0161aj\u0101 sarakst\u0101. Sarda, kas reiz bija L\u012bdijas karalistes mirdzo\u0161\u0101 galvaspils\u0113ta, ieviesa zelta un sudraba mon\u0113tas, t\u0101d\u0113j\u0101di sp\u0113l\u0113jot iz\u0161\u0137iro\u0161u lomu monet\u0101r\u0101s sist\u0113mas att\u012bst\u012bb\u0101. T\u0101s kara\u013cu nekropol\u0113 Bin Tep\u0113 ir vair\u0101k nek\u0101 119 apbed\u012bjumu uzkalni\u0146u un t\u0101 ir viena no liel\u0101kaj\u0101m senaj\u0101m kaps\u0113t\u0101m pasaul\u0113. \u0160\u012b vieta, kas atz\u012bta saska\u0146\u0101 ar UNESCO krit\u0113riju (iii), atspogu\u013co l\u012bdie\u0161u unik\u0101lo kult\u016bru un arhitekt\u016bras mantojumu, kas ietekm\u0113jis persie\u0161u, grie\u0137u, romie\u0161u un bizantie\u0161u civiliz\u0101cijas. \u0160\u012b objekta iek\u013cau\u0161ana sarakst\u0101 apstiprina Turcijas vado\u0161o lomu kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161an\u0101 un t\u0101s ap\u0146em\u0161anos veicin\u0101t Anatolijas (Anatolia) neatk\u0101rtojam\u0101 mantojuma atpaz\u012bstam\u012bbu pasaul\u0113.<\/p>\n<p>Senaj\u0101 Sardas pils\u0113t\u0101 un L\u012bdijas pilskalnu kapen\u0113s Bin Tepe turpin\u0101s arheolo\u0123iskie izrakumi un starpdisciplin\u0101r\u0101s konserv\u0101cijas darbi, kurus vada Sardas izrakumu direkcija (Sardis Excavation Directorate). \u0160ie darbi ir da\u013ca no pla\u0161\u0101kas Turcijas arheolo\u0123isk\u0101s v\u012bzijas, kas priorit\u0101ri piev\u0113r\u0161as t\u0101s bag\u0101t\u0101 kult\u016bras mantojuma saglab\u0101\u0161anai un ilgtsp\u0113j\u012bgai p\u0101rvald\u012bbai.<\/p>\n<p>Pateicoties projektam &#8220;Nakts muzej\u0101&#8221; (Night Museum Project), ar\u012b \u0161ovasar 27 vietas vis\u0101 Turcij\u0101, tostarp Sarda, b\u016bs atv\u0113rtas l\u012bdz v\u0113lai naktij, aicinot apmekl\u0113t\u0101jus zem zvaig\u017e\u0146ot\u0101m debes\u012bm iepaz\u012bt valsts bag\u0101to kult\u016bras mantojumu.<\/p>\n<p>Publicit\u0101tes fotogr\u0101fijas:<\/p>\n<p>\u2022 \u010catalhjujuka https:\/\/docs.tga.gov.tr\/app\/tr-TR\/Klasor\/Paylas\/DocsTGA\/b1075609-2562-4fe4-8354-4169053d0920<\/p>\n<p>\u2022 Marka Aur\u0113lija (Marcus Aurelius) statuja https:\/\/docs.tga.gov.tr\/1wegprrd<\/p>\n<p>\u2022 Sarda (Sardis) un Bin Tepe https:\/\/docs.tga.gov.tr\/cq0iosc3<\/p>\n<p>Par Turciju<\/p>\n<p>Turcija atrodas pie Vidusj\u016bras, savienojot \u0100zijas un Eiropas kontinentus, kurus \u0161\u0137ir slavenais Bosfora j\u016bras \u0161aurums. Valsts jau izsenis ir bijis kult\u016bras apmai\u0146as centrs un ir paz\u012bstama ar t\u0101s daudzveid\u012bgo klimatu. Turcija turpina iedvesmot apmekl\u0113t\u0101jus ar savu v\u0113sturi, dabu un gastronomiju, kas atspogu\u013co gadsimtiem ilgo civiliz\u0101cijas da\u017e\u0101d\u012bbu. Atrodoties kult\u016bru krustcel\u0113s, Turcija \u012bpa\u0161i nov\u0113rt\u0113 m\u0101kslu un kult\u016bru, kas apvieno trad\u012bcijas ar m\u016bsdien\u012bgumu. Apmekl\u0113t\u0101jus no visas pasaules piesaista ar\u012b \u012bpa\u0161i pla\u0161ais iepirk\u0161an\u0101s un izklaides pied\u0101v\u0101jumu kl\u0101sts. 2024.gad\u0101 Turcija uz\u0146\u0113ma milz\u012bgu skaitu &#8211; 62 miljonus t\u016bristu.<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Avots: Leta Inform\u0101ciju sagatavoja Ilze Ozola. Sievietes neol\u012bta laikmeta sabiedr\u012bbas centr\u0101, nozagtais imperators atgrie\u017eas m\u0101j\u0101s un L\u012bdijas (Lydia) kult\u016bras mantojums ieg\u016bst UNESCO statusu &#8211; Turcija turpina ietekm\u0113t pasaules arheolo\u0123iskos narat\u012bvus. DNS p\u0113t\u012bjumi p\u0101rraksta v\u0113sturi: sievietes \u010catalhjujukas (\u00c7atalh\u00f6y\u00fck) sabiedr\u012bbas centr\u0101 Revolucion\u0101rs genomu p\u0113t\u012bjums ir radik\u0101li main\u012bjis m\u016bsu izpratni par sen\u0101s cilv\u0113ces civiliz\u0101ciju neol\u012bta laikmeta apmetn\u0113 \u010catalhjujuk\u0101, [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":20,"featured_media":286553,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"post_subheading":"","post_intro_title":"","post_intro_text":"","post_1_gallery":[],"post_main_content":"","post_banner_title":"","post_banner_text":"","post_source":"","post_faq":[],"post_toc":[],"post_conversion_block":"","post_ai_summary":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[895,889,694],"country":[],"class_list":["post-286552","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-jaunumi","tag-jaunumi","tag-leta","tag-turisms"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/286552","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/20"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=286552"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/286552\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=286552"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=286552"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=286552"},{"taxonomy":"country","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/country?post=286552"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}