P\u0113c kop\u0113j\u0101 ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ien\u0101kumi 2023. gad\u0101 bija visaugst\u0101kie, k\u0101di jebkad ir biju\u0161i, \u2013 1,2 miljardi eiro<\/p>\n
Ar\u012b \u0161ogad zi\u0146u virsrakstos par Latvijas t\u016brisma nozares att\u012bst\u012bbu tiek atg\u0101din\u0101ts par nep\u0101rejo\u0161u kr\u012bzi (Latvija \u2013 t\u016brisma nozare iestr\u0113gusi kr\u012bz\u0113, utt.) tom\u0113r, k\u0101 liecina Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bbas centra International Trade Center apkopot\u0101 statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savien\u012bba un Pasaules Tirdzniec\u012bbas organiz\u0101cija), tad 2023. gad\u0101, r\u0113\u0137inot ie\u0146\u0113mumus no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju, Latvija ar 645 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 61. viet\u0101 pasaul\u0113 starp vis\u0101m pasaules valst\u012bm un apsteidza pat t\u0101du izslav\u0113tu t\u016brisma galam\u0113r\u0137a valsti, k\u0101da ir Turcija (516 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).<\/p>\n
No 2011. l\u012bdz 2019. gadam kop\u0113jais t\u016brisma nozares eksports vid\u0113ji bija 16\u2013 17% no Latvijas pakalpojumu eksporta apjoma, un izskat\u0101s, ka pa\u0161laik Latvijas t\u016brisma nozare ir atguvusi tikpat noz\u012bm\u012bgu vietu Latvijas ekonomik\u0101, k\u0101da tai bija l\u012bdz 2020. gadam. P\u0113c kop\u0113j\u0101 ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ien\u0101kumi 2023. gad\u0101 bija visaugst\u0101kie, k\u0101di jebkad ir biju\u0161i, \u2013 1,2 miljardi eiro. Sal\u012bdzin\u0101jumam \u2013 2023. gad\u0101 Latvijas ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta bija liel\u0101ki nek\u0101 ie\u0146\u0113mumi gan no z\u0101\u0123materi\u0101lu, gan no kvie\u0161u eksporta, gan no jebkuras citas Latvijas preces eksporta Intarstat kombin\u0113t\u0101s nomenklat\u016bras \u010detru ciparu grup\u0101.<\/p>\n
J\u0101paskaidro, ka ar ce\u013cojumu pakalpojumu eksportu tiek saprasti visi \u0101rvalstu ce\u013cot\u0101ju (gan t\u016bristu, gan ar\u012b to, kuriem ir cits ce\u013cojuma m\u0113r\u0137is) izdevumi par viesn\u012bc\u0101m, malt\u012bt\u0113m, prec\u0113m u.c., neskaitot izdevumus par transporta pakalpojumiem, iebraucot vai izbraucot no valsts.<\/p>\n
Izdevumi par starpvalstu transporta pakalpojumiem tiek uzskait\u012bti atsevi\u0161\u0137i, un tos apl\u016bkosim k\u0101 pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu pakalpojumu eksportu un importu.<\/p>\n
Vienlaikus ar kop\u0113jo t\u016brisma pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu 2023. gad\u0101 bija v\u0113rojams ar\u012b Latvijas t\u016brisma komersantu apkalpoto \u0101rvalstu viesu skaita pieaugums. Atbilsto\u0161i CSP datiem 2019. gad\u0101 Latvijas t\u016brisma komersanti apkalpoja 61 t\u016bkstoti \u0101rvalstu viesu. 2021. gad\u0101 apkalpoto \u0101rzemnieku skaits samazin\u0101j\u0101s tikai l\u012bdz 1,8 t\u016bksto\u0161iem viesu, bet 2023. gad\u0101 tas sasniedza 10,6 t\u016bksto\u0161us, kas diem\u017e\u0113l ir tikai sest\u0101 da\u013ca no laika pirms Covid pand\u0113mijas un pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. J\u0101nor\u0101da, ka Eiropas Ce\u013cojumu komisija ir ierindojusi Latviju starp pieciem Eiropas t\u016brisma galam\u0113r\u0137iem, kuri ir visb\u016btisk\u0101k cietu\u0161i no kara Ukrain\u0101, jo iev\u0113rojami samazin\u0101j\u0101s t\u016bristu skaits no Krievijas (Latvijas T\u016brisma un pas\u0101kumu nozares eksporta veicin\u0101\u0161anas strat\u0113\u0123ija l\u012bdz 2027. gadam, 9. lpp.).<\/p>\n
J\u0101atz\u012bm\u0113, ka glob\u0101li t\u016brisma komersantu apkalpoto ce\u013cot\u0101ju skaits samazin\u0101s ne tikai pand\u0113mijas un glob\u0101lo satricin\u0101jumu ietekm\u0113, bet ar\u012b t\u0101p\u0113c, ka strauji norisin\u0101s tehnolo\u0123isk\u0101s p\u0101rmai\u0146as, kas \u013cauj vienk\u0101r\u0161i, viegli un \u0113rti iepl\u0101not un pas\u016bt\u012bt individu\u0101lus ce\u013cojumus tie\u0161i pie pakalpojumu sniedz\u0113jiem bez starpnieku pal\u012bdz\u012bbas.<\/p>\n
Par to liecina tas, ka 2024. gad\u0101 Latvijas viesn\u012bc\u0101s un t\u016bristu m\u012btn\u0113s tika apkalpoti 2,7 miljoni viesu, kas ir vair\u0101k nek\u0101 2017. gad\u0101 (2,58 miljoni) un tikai nedaudz atpaliek no apkalpoto personu skaita 2019. gad\u0101 (2,85 miljoni). P\u0113c neliela p\u0101rtraukuma Covid pand\u0113mijas laik\u0101, kad liel\u0101ko da\u013cu no Latvijas viesn\u012bcu un t\u016bristu m\u012bt\u0146u apmekl\u0113t\u0101jiem veidoja Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji (2021. gad\u0101 66% no visiem Latvijas viesn\u012bcu un t\u016bristu m\u012bt\u0146u viesiem bija Latvijas ce\u013cot\u0101ji), kop\u0161 2022. gada liel\u0101k\u0101 da\u013ca no Latvijas viesn\u012bc\u0101s un t\u016brisma m\u012btn\u0113s apkalpotajiem viesiem ir \u0101rzemnieki. 2024. gad\u0101 tikai 41% no visiem Latvijas viesn\u012bcu un t\u016bristu m\u012bt\u0146u viesiem bija Latvijas ce\u013cot\u0101ji, bet p\u0101r\u0113j\u0101 viesu da\u013ca bija \u0101rzemnieki, kas statistik\u0101 tiek uzskait\u012bts k\u0101 ce\u013cojumu pakalpojumu eksports. Latvijas ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta galvenie virzieni ir citas Baltijas valstis.<\/p>\n
2023. gad\u0101 18,5% no apkalpotajiem ce\u013cot\u0101jiem bija no Lietuvas, bet 13,1% bija Igaunijas ce\u013cot\u0101ji.<\/p>\n
V\u0113rt\u0113jot vair\u0101ku dienu ce\u013cojumus, Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji galvenok\u0101rt izv\u0113las apce\u013cot Latviju. 2012. gad\u0101 ce\u013cot\u0101ji no Latvijas veica 1,4 miljonus vair\u0101ku dienu ce\u013cojumus uz \u0101rvalst\u012bm un 3,8 miljonus vair\u0101ku dienu braucienus pa Latviju.<\/p>\n
2012. gad\u0101 vair\u0101ku dienu ce\u013cojumi uz \u0101rzem\u0113m veidoja 27% no visiem Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju veiktajiem vair\u0101ku dienu ce\u013cojumiem. 2019. gad\u0101 Latvijas ce\u013cot\u0101ji veica 1,48 miljonus vair\u0101ku dienu ce\u013cojumus uz \u0101rvalst\u012bm un 2,5 miljonus vair\u0101ku dienu ce\u013cojumus pa Latviju. \u0100rvalstu ce\u013cojumu \u012bpatsvars no visiem vair\u0101ku dienu ce\u013cojumiem bija 37%. Pand\u0113mijas laik\u0101 iev\u0113rojami samazin\u0101j\u0101s \u0101rvalstu ce\u013cojumu \u012bpatsvars, un 2021. gad\u0101 no visiem vair\u0101ku dienu ce\u013cojumiem tikai 17,6% tika veikti uz \u0101rvalst\u012bm. Savuk\u0101rt p\u0113d\u0113jos gados ir palielin\u0101jies gan vair\u0101ku dienu ce\u013cojumu skaits uz \u0101rvalst\u012bm, gan ar\u012b \u0101rvalstu ce\u013cojumu \u012bpatsvars no kop\u0113j\u0101 vair\u0101ku dienu ce\u013cojumu skaita.<\/p>\n
2024. gad\u0101 Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji veica 1,8 miljonus vair\u0101ku dienu ce\u013cojumus uz \u0101rzem\u0113m un 3,1 miljonu vair\u0101ku dienu ce\u013cojumus pa Latviju. \u0100rvalstu ce\u013cojumu \u012bpatsvars no visiem vair\u0101ku dienu ce\u013cojumiem gan 2023., gan 2024. gad\u0101 bija aptuveni 37%.<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu eksports<\/p>\n
P\u0113c kop\u0113j\u0101 ien\u0101kumu apjoma no ce\u013cojumu pakalpojuma eksporta 2023. gad\u0101 pasaules l\u012bderes bija ASV (162,6 miljardi eiro).<\/p>\n
T\u0101l\u0101k sekoja Sp\u0101nija (85,2 miljardi eiro), Apvienot\u0101 Karaliste (68,5 miljardi eiro), Francija (63,4 miljardi eiro), It\u0101lija (51,6 miljardi eiro), bet pasaules vado\u0161o se\u0161inieku nosl\u0113dza Turcija (44 miljardi eiro). Iev\u0113rojamus ien\u0101kumus no ce\u013cojumu pakalpojuma eksporta 2023. gad\u0101 guva ar\u012b Austr\u0101lija (43,1 miljards eiro), Kan\u0101da (36,3 miljardi eiro), Sa\u016bda Ar\u0101bija (35,6 miljardi eiro), Jap\u0101na (34,2 miljardi eiro), Indija (29,8 miljardi eiro), Meksika (28,4 miljardi eiro), Taizeme (27,5 miljardi eiro), V\u0101cija (26,2 miljardi eiro), Austrija (23,4 miljardi eiro) un Grie\u0137ija (20,6 miljardi eiro). 2023. gad\u0101 Igaunija ar 1,4 miljardus eiro lieliem ien\u0101kumiem no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta bija 80. viet\u0101 pasaul\u0113, Latvija ar 1,2 miljardiem eiro bija 83. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva ar 0,7 miljardiem eiro \u2013 93. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
Savuk\u0101rt visliel\u0101kie ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju ir p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju skaita neliel\u0101m valst\u012bm (vai ar muitas robe\u017eu nodal\u012bt\u0101m atkar\u012bg\u0101m teritorij\u0101m), kuru galven\u0101 specializ\u0101cija ir t\u016brisma pakalpojumi. 2023. gad\u0101 visliel\u0101kie ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta (51,5 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) bija Makao. Makao ilgsto\u0161i bija Portug\u0101les kolonija, kura no 1999. gada k\u013cuva par \u0136\u012bnas \u012bpa\u0161o autonomo re\u0123ionu. M\u016bsdien\u0101s Makao ekonomika balst\u0101s uz t\u016brismu un azartsp\u0113\u013cu biznesu. Makao ir uzskat\u0101ma par \u0100zijas Lasvegasu. T\u0101 ir vien\u012bg\u0101 \u0136\u012bnas da\u013ca, kur\u0101 ir legaliz\u0113tas azartsp\u0113les, un tie\u0161i tas piesaista iev\u0113rojamu ce\u013cot\u0101ju pl\u016bsmu no \u0136\u012bnas.<\/p>\n
T\u016brisms k\u0101 galven\u0101 specializ\u0101cija ir Andorai (26,1 t\u016bkstotis eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), no Lielbrit\u0101nijas atkar\u012bgaj\u0101m Kar\u012bbu j\u016bras sal\u0101m T\u0113rksai un Kaikosai (18,1 t\u016bkstotis eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Kaimanu sal\u0101m (11,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Angiljai (9,5 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), k\u0101 ar\u012b ar N\u012bderlandi saist\u012btaj\u0101m Kar\u012bbu j\u016bras sal\u0101m \u2013 Arubai (23,2 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Sintmart\u0113nai (14,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Kirasao (6,4 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).<\/p>\n
Starp valst\u012bm otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 2023. gad\u0101 bija Monako (13,5 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). T\u0101l\u0101k sekoja Bahamu salas (9,9 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Mald\u012bvija (8,2 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Antigva un Barbuda (7,9 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Bermudu salas (7,6 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Islande (7,3 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Sei\u0161elu salas (6,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Luksemburga (6,4 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Pasaules lab\u0101ko desmitnieku nosl\u0113dza AAE (6,2 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Valstis un teritorijas ar visaugst\u0101kajiem ien\u0101kumiem no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju iez\u012bm\u0113 pasaules interesant\u0101kos t\u016brisma galam\u0113r\u0137us.<\/p>\n
No Eiropas valst\u012bm 2023. gad\u0101 starp pasaules lab\u0101kajiem divdesmit pieciem ce\u013cojumu galam\u0113r\u0137iem iek\u013cuva Horv\u0101tija (3,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Malta (3,6 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Kipra (2,6 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Austrija (2,6 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), \u0160veice (2,2 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Grie\u0137ija (2,0 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Sp\u0101nija (1,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).<\/p>\n
Igaunija ar t\u016bksto\u0161 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 41. viet\u0101 pasaul\u0113, Latvija ar 645 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 61. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva ar 254 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 84. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
Liel\u0101koties relat\u012bvi mazi ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta ir valst\u012bm, kur\u0101s ir visai augsti iek\u0161\u0113j\u0101s dro\u0161\u012bbas riski, tom\u0113r ir ar\u012b iz\u0146\u0113mumi. 2023. gad\u0101 Palest\u012bnas Rietumkrasta ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta bija 125,5 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju, kas bija vair\u0101k nek\u0101 tik izslav\u0113t\u0101 t\u016brisma galam\u0113r\u0137\u012b k\u0101 \u0112\u0123ipte. Iemesls tik augstiem Palest\u012bnas ien\u0101kumiem no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta saist\u0101s ar reli\u0123isko t\u016brismu, jo Rietumkrast\u0101 atrodas ar Jauno Der\u012bbu un J\u0113zus dz\u012bvi saist\u012bti reli\u0123iski objekti.<\/p>\n
No valst\u012bm, par kur\u0101m ir dati, maz\u0101k par diviem eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju ie\u0146\u0113mumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta 2023. gad\u0101 bija Mal\u0101vij\u0101, \u010cad\u0101, Kongo DR, Lib\u0113rij\u0101, Dienvidsud\u0101n\u0101, Gvinej\u0101, Burundi, Papua Jaungvinej\u0101 un Angol\u0101. Tom\u0113r j\u0101atz\u012bm\u0113, ka ir vair\u0101kas valstis (Afganist\u0101na, Zieme\u013ckoreja un citas), kur\u0101m ce\u013cojumu pakalpojumu eksports bija tuvu nullei.<\/p>\n
Sal\u012bdzinot Baltijas valstis, vislabv\u0113l\u012bg\u0101kie apst\u0101k\u013ci, lai att\u012bst\u012btu ce\u013cojumu pakalpojumu eksportu, p\u0113c neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas bija gan Igaunijai, gan Lietuvai.<\/p>\n
Igaunij\u0101 iev\u0113rojamu ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta apjomu nodro\u0161in\u0101ja intens\u012bv\u0101 pr\u0101mju satiksme starp Igauniju un Somiju. T\u0101p\u0113c l\u012bdz pat Covid pand\u0113mijai kop\u0113jie Igaunijas ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta bija divas l\u012bdz pat tr\u012bs reizes liel\u0101ki nek\u0101 Latvijai.<\/p>\n
Lietuvas \u0123eogr\u0101fisk\u0101s priek\u0161roc\u012bbas bija robe\u017ea ar Krievijai piedero\u0161o Ka\u013ci\u0146ingradas apgabalu, kas nodro\u0161in\u0101ja Krievijas pilso\u0146u tranz\u012btu, k\u0101 ar\u012b tas, ka, tikai \u0161\u0137\u0113rsojot Lietuvu, ir tuv\u0101kais sauszemes savienojums no Latvijas un Igaunijas uz Poliju un t\u0101l\u0101k uz cit\u0101m Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bm. Gan Lietuv\u0101, gan ar\u012b Igaunij\u0101 kop\u0113jais ce\u013cojumu pakalpojumu eksports ilgsto\u0161i bija iev\u0113rojami liel\u0101ks nek\u0101 Latvij\u0101, t\u0101p\u0113c Covid izrais\u012bt\u0101 t\u016brisma nozares kr\u012bze gan Igaunij\u0101, gan Lietuv\u0101 bija daudz dzi\u013c\u0101ka un ar smag\u0101k\u0101m sek\u0101m nek\u0101 Latvij\u0101. Savuk\u0101rt jau 2023. gad\u0101 Latvijas ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta (1,21 miljards eiro) vairs tikai nedaudz atpalika no Igaunijas (1,39 miljardi eiro).<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu imports<\/p>\n
P\u0113c kop\u0113j\u0101 izdevumu apjoma par ce\u013cojumu pakalpojumu importu 2023. gad\u0101 pasaules l\u012bdere bija \u0136\u012bna (181,5 miljardi eiro). Otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 bija ASV (138,7 miljardi eiro), bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 \u2013 Apvienot\u0101 Karaliste (102,4 miljardi eiro). T\u0101l\u0101k sekoja V\u0101cija (58,9 miljardi eiro), Francija (45,3 miljardi eiro), Kan\u0101da (35,4 miljardi eiro), It\u0101lija (31,4 miljardi eiro) un Indija (30,8 miljardi eiro). Krievija (30,4 miljardi eiro) 2023. gad\u0101 joproj\u0101m bija viena no liel\u0101kaj\u0101m ce\u013cojumu pakalpojumu starptautiskaj\u0101m pirc\u0113j\u0101m un bija dev\u012btaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113, bet pasaules desmitnieku nosl\u0113dza Dienvidkoreja (25,7 miljardi eiro).<\/p>\n
2023. gad\u0101 Igaunija ar 1,2 miljardus eiro lieliem izdevumiem par ce\u013cojumu pakalpojumu importu bija 68. viet\u0101 pasaul\u0113, Latvija ar 1,14 miljardiem eiro bija 71. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva ar 0,64 miljardiem eiro \u2013 83. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
V\u0113rt\u0113jot ce\u013cojumu pakalpojumu importu, visaugst\u0101kaj\u0101s viet\u0101s p\u0113c izdevumiem uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju ir bag\u0101t\u0101s valstis, k\u0101 ar\u012b valstis, kuras par rezidences vietu izv\u0113las \u013coti bag\u0101ti \u013caudis.<\/p>\n
J\u0101paskaidro, ka ar ce\u013cojumu pakalpojumu importu tiek saprasti visi ce\u013cot\u0101ju (gan t\u016bristu, gan ar\u012b to, kuriem ir cits ce\u013cojuma m\u0113r\u0137is) t\u0113ri\u0146i \u2013 izdevumi par viesn\u012bc\u0101m, malt\u012bt\u0113m, prec\u0113m u.c., iz\u0146emot transporta pakalpojumus, \u0161\u0137\u0113rsojot robe\u017eu (tas ir transporta pakalpojumu imports) un \u0101rpus savas zemes. 2023. gad\u0101 visliel\u0101kie izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu (5,2 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) bija Katarai. T\u0101l\u0101k sekoja Bermudu salas (3,9 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Singap\u016bra (3,9 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Islande (3,7 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Kuveita (3,2 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Norv\u0113\u0123ija (3,1 t\u016bkstotis eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), AAE (2,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Luksemburga (2,8 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), \u0160veice (2,5 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Andora (2,1 t\u016bkstotis eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).<\/p>\n
Pasaules divdesmitniek\u0101 p\u0113c ce\u013cojumu pakalpojumu importa izdevumu apjoma uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 2023. gad\u0101 iek\u013cuva \u010detrpadsmit Eiropas valstis. Igaunija ar 908 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 25. viet\u0101 pasaul\u0113, Latvija ar 605 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 36. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva ar 224 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 69. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
Viszem\u0101kie izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu ir pasaules visnabadz\u012bg\u0101kaj\u0101m valst\u012bm, k\u0101 ar\u012b valst\u012bm, kuru pilso\u0146iem dro\u0161\u012bbas apsv\u0113rumu d\u0113\u013c citas zemes ir noteiku\u0161as noz\u012bm\u012bgus ce\u013co\u0161anas ierobe\u017eojumus. Maz\u0101k par \u010detriem eiro izdevumi uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju par ce\u013co\u0161anas pakalpojumu importu 2023. gad\u0101 bija Nig\u0113r\u0101, Gambij\u0101, Mjanm\u0101, Afganist\u0101n\u0101, Haiti, \u010cad\u0101, Kenij\u0101, Lib\u0113rij\u0101, Tad\u017eikist\u0101n\u0101, Burundi, Dienvidsud\u0101n\u0101, Jemen\u0101, Kongo DR, Sud\u0101n\u0101, Gvinej\u0101. Dati nebija pieejami par Eritreju un Som\u0101liju, bet dom\u0101jams, ka ar\u012b \u0161o zemju izdevumi par ce\u013cojumu importu ir tuvu nullei. Iz\u0146emot Ir\u0101nu, L\u012bbiju, Ekvatori\u0101lo Gvineju un Kongo Republiku, valstu saraksts ar viszem\u0101kajiem izdevumiem par ce\u013cojumu pakalpojumu importu gandr\u012bz sakr\u012bt ar to valstu sarakstu (Afganist\u0101na, \u010cada, Eritreja, Haiti, Mjanma, Som\u0101lija, Sud\u0101na un Jemena), kuru pilso\u0146iem ASV prezidents Donalds Tramps \u0161\u012b gada j\u016bnija s\u0101kum\u0101 noteica piln\u012bgu iece\u013co\u0161anas aizliegumu ASV.<\/p>\n
L\u012bdz pat 2009. gadam Baltijas valstu izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu visum\u0101 bija proporcion\u0101li iedz\u012bvot\u0101ju skaitam. P\u0113c 2009. gada kr\u012bzes Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu visum\u0101 palika stabili aptuveni pusmiljarda eiro lielum\u0101, un tie pieauga tikai proporcion\u0101li infl\u0101cijas pieaugumam. Savuk\u0101rt gan Igaunijas, gan Lietuvas iedz\u012bvot\u0101ji ar katru gadu palielin\u0101ja izdevumus par \u0101rvalstu ce\u013cojumiem.<\/p>\n
2019. gad\u0101 Igaunijas iedz\u012bvot\u0101ju izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu bija 1,38 miljardi eiro, Lietuvas iedz\u012bvot\u0101ju izdevumi \u2013 1,24 miljardi eiro, bet Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju izdevumi \u2013 tikai 669 miljoni eiro. S\u0101koties Covid pand\u0113mijai, gan Igaunijas, gan Lietuvas iedz\u012bvot\u0101ji izdevumus \u0101rvalstu ce\u013cojumiem samazin\u0101ja aptuveni divarpus rei\u017eu. 2023. gad\u0101 Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu (1,14 miljardi eiro) tikai nedaudz atpalika no Igaunijas iedz\u012bvot\u0101ju izdevumiem (1,24 miljardi eiro) par \u0101rvalstu ce\u013cojumu pakalpojumu importu.<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu bilance<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu bilance ir starp\u012bba starp naudas daudzumu, k\u0101du viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji izt\u0113r\u0113 savu \u0101rvalstu ce\u013cojumu laik\u0101, ar to naudas daudzumu, kuru \u0101rzemnieki par saviem ce\u013cojumiem izt\u0113r\u0113 attiec\u012bgaj\u0101 zem\u0113. L\u012bdz pat 2009. gada kr\u012bzei Latvijai bija izteikti negat\u012bva ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilance. Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji 2008. gad\u0101 par ce\u013cojumu pakalpojumiem \u0101rzem\u0113s izt\u0113r\u0113ja par 229 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 \u0101rzemnieki par ce\u013cojumu pakalpojumu pirkumiem Latvij\u0101. \u0160aj\u0101 laik\u0101 negat\u012bva ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija ar\u012b Lietuvai. Savuk\u0101rt Igaunija l\u012bdz pat Covid pand\u0113mijai darboj\u0101s ar izteikti pozit\u012bvu ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilanci. 2014. gad\u0101 Igaunijas ce\u013cot\u0101ji \u0101rzem\u0113s izt\u0113r\u0113ja par pusmiljardu eiro maz\u0101k nek\u0101 \u0101rvalstu ce\u013cot\u0101ji Igaunij\u0101. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka p\u0113c 2009. gada kr\u012bzes Latvijas ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilance b\u016btiski uzlaboj\u0101s un 2015. gad\u0101 Latvijas ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta bija 250 miljonus eiro liel\u0101ki par Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju veikto ce\u013cojumu pakalpojumu importu. 2019. gad\u0101 Latvijas ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija plus 214 miljoni eiro. Savuk\u0101rt gan Lietuvas, gan Igaunijas ce\u013cojumu pakalpojumu bilance pasliktin\u0101s. 2020. un 2021. gad\u0101 Covid pand\u0113mijas laik\u0101 Igaunijas ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija negat\u012bva, bet Lietuvai ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija negat\u012bva 2022. gad\u0101. 2023. gad\u0101 visas Baltijas valstis str\u0101d\u0101ja ar pozit\u012bvu ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta importa bilanci. 2023. gad\u0101 Igaunijas ce\u013cot\u0101ji \u0101rzem\u0113s t\u0113r\u0113ja par 147 miljoniem eiro maz\u0101k nek\u0101 \u0101rzemju ce\u013cot\u0101ji Igaunij\u0101.<\/p>\n
Latvijas ce\u013cot\u0101ji \u0101rzem\u0113s t\u0113r\u0113ja par 64 miljoniem eiro maz\u0101k par \u0101rzemju ce\u013cot\u0101jiem Latvij\u0101, bet Lietuvas ce\u013cot\u0101ji \u0101rzem\u0113s t\u0113r\u0113ja par 80,5 miljoniem eiro maz\u0101k, sal\u012bdzinot ar \u0101rvalstnieku ce\u013cot\u0101ju izdevumiem par ce\u013cojumu pakalpojumiem Lietuv\u0101.<\/p>\n
Avi\u0101cijas pakalpojumu eksports<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu eksports un imports neietver transporta pakalpojumu eksportu un importu. Latvijas ce\u013cot\u0101jiem noz\u012bm\u012bgi ir divi transporta veidi \u2013 sauszemes transports un avi\u0101cija. Statistik\u0101 par avi\u0101cijas pakalpojumu eksportu un importu ietilpst gan pasa\u017eieru, gan ar\u012b kravu p\u0101rvad\u0101jumi, tom\u0113r no kop\u0113j\u0101 eksporta un importa ien\u0101kumu apjoma kravu p\u0101rvad\u0101jumu ie\u0146\u0113mumiem ir iev\u0113rojami maz\u0101ka noz\u012bme, sal\u012bdzinot ar ie\u0146\u0113mumiem no pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumiem.<\/p>\n
P\u0113c kop\u0113j\u0101 ien\u0101kumu apjoma no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta 2022. gad\u0101 pasaules l\u012bderes bija ASV (61,9 miljardi eiro), tad sekoja AAE (41,6 miljardi eiro), Turcija (23,2 miljardi eiro), Apvienot\u0101 Karaliste (15,9 miljardi eiro), V\u0101cija (15,1 miljards eiro), Francija (11,7 miljardi eiro), Dienvidkoreja (9,1 miljards eiro), Indija (8,0 miljardi eiro), Jap\u0101na (6,7 miljardi eiro), bet pasaules vado\u0161o desmitnieku nosl\u0113dza Singap\u016bra (6,2 miljardi eiro). 2022. gad\u0101 Latvija ar 675 miljonus eiro lieliem ien\u0101kumiem no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta bija 35. viet\u0101 pasaul\u0113, Igaunija ar 250 miljoniem eiro bija 50. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva, lai gan Lietuvas dati par 2022. gadu Trademap datub\u0101z\u0113 nav pieejami, tom\u0113r, ja Lietuvas ien\u0101kumi no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta 2022. gad\u0101 bija aptuveni t\u0101di pa\u0161i k\u0101 2023. gad\u0101, tad Lietuva p\u0113c avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta b\u016btu aptuveni 63. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
Visliel\u0101kie ien\u0101kumi no ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 2023. (vai 2022. gad\u0101, ja dati par 2023. gadu v\u0113l nav pieejami) bija Eiropas valst\u012bm un pundurvalst\u012bm. No pasaules TOP 25 liel\u0101kaj\u0101m valst\u012bm pasaul\u0113 p\u0113c ien\u0101kumiem no avi\u0101cijas eksporta pakalpojumu apjoma uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 15 valstis bija no Eiropas, bet piecas bija pundurvalstis vai valstis ar relat\u012bvi mazu iedz\u012bvot\u0101ju skaitu. Pirmaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 p\u0113c avi\u0101cijas eksporta pakalpojumu ien\u0101kumu apjoma uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija Luksemburga (6 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), otraj\u0101 viet\u0101 \u2013 AAE (4,4 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 \u2013 Malta (1,7 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Pasaules desmitniek\u0101 v\u0113l iek\u013cuva Islande (1,5 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Singap\u016bra (1,04 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), N\u012bderlande (790 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Antigva un Barbuda (708 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Panama (697 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), D\u0101nija (630 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Sei\u0161elu salas (528 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), \u012arija (488,8 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju).<\/p>\n
Latvija ar 359 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 15. viet\u0101 pasaul\u0113, Igaunija ar 183 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 26. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva ar 38,4 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 68. viet\u0101 pasaul\u0113. Nenoz\u012bm\u012bgs avi\u0101cijas pakalpojumu eksports aptuveni desmit eirocentu apjom\u0101 uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju ir rakstur\u012bgs \u0100frikas un citu pasaules da\u013cu valst\u012bm, kuras ir iek\u013cautas ANO vismaz\u0101k att\u012bst\u012bto valstu grup\u0101.<\/p>\n
Neatkar\u012bgi no t\u0101, k\u0101 tiek v\u0113rt\u0113ti airBaltic rad\u012btie zaud\u0113jumi p\u0113d\u0113jo piecu gadu laik\u0101, tom\u0113r ir j\u0101atz\u012bm\u0113, ka airBaltic nodro\u0161in\u0101ja iev\u0113rojamus Latvijas avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta ien\u0101kumus l\u012bdz pat 2020. gadam. P\u0113c avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta apjoma Latvija bija absol\u016bta Baltijas l\u012bdere. 2019. gad\u0101 Latvijas ie\u0146\u0113mumi no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta bija 550 miljoni eiro, savuk\u0101rt Igaunijas ie\u0146\u0113mumi no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta bija 335 miljoni eiro. Lietuvas sal\u012bdzino\u0161ie dati par \u0161o laika posmu nav pieejami. Latvijas avi\u0101cijas pakalpojumu eksports iev\u0113rojami samazin\u0101j\u0101s Covid pand\u0113mijas laik\u0101 \u2013 2020. gad\u0101 tie bija tikai 137 miljoni eiro. Savuk\u0101rt jau 2022. gad\u0101 Latvijas ien\u0101kumi no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta p\u0101rsniedza 675 miljonus eiro. 2022. gad\u0101 ie\u0146\u0113mumi no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta veidoja b\u016btisku Latvijas pakalpojumu eksporta ien\u0101kumu da\u013cu. Tikai trim prec\u0113m \u2013 z\u0101\u0123materi\u0101liem, kvie\u0161iem un sakaru iek\u0101rt\u0101m \u2013 ien\u0101kumi no eksporta bija liel\u0101ki par ien\u0101kumiem no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta. Latvijas ien\u0101kumi no malkas un elektroener\u0123ijas eksporta 2022. gad\u0101 bija aptuveni l\u012bdz\u012bgi ar ien\u0101kumiem no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta.<\/p>\n
Avi\u0101cijas pakalpojumu imports<\/p>\n
P\u0113c kop\u0113j\u0101 izdevumu apjoma par avi\u0101cijas pakalpojumu importu 2022. gad\u0101 pasaules l\u012bderes bija ASV (73,6 miljardi eiro), t\u0101l\u0101k sekoja Apvienot\u0101 Karaliste (19,3 miljardi eiro), V\u0101cija (17,7 miljardi eiro), Singap\u016bra (17,4 miljardi eiro), AAE (15,0 miljardi eiro), Francija (13,7 miljardi eiro), Indija (11,6 miljardi eiro), It\u0101lija (8,2 miljardi eiro), Kan\u0101da (7,2 miljardi eiro), bet pasaules desmitnieku nosl\u0113dza Braz\u012blija (6,7 miljardi eiro). 2022. gad\u0101 Igaunija ar 441 miljona eiro lieliem izdevumiem par avi\u0101cijas pakalpojumu importu bija 45. viet\u0101 pasaul\u0113, Latvija ar 475 miljoniem eiro bija 43. viet\u0101 pasaul\u0113, bet, ja Lietuvas izdevumi par avi\u0101cijas pakalpojumu importu 2022. gad\u0101 bija aptuveni t\u0101di pa\u0161i k\u0101 2023. gad\u0101, tad Lietuva p\u0113c avi\u0101cijas pakalpojumu importa b\u016btu aptuveni 70. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
P\u0113c izdevumiem par avi\u0101cijas pakalpojumu importu 2022. gad\u0101 pasaul\u0113 pirmaj\u0101 viet\u0101 bija Andora (3,9 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Pasaules se\u0161iniek\u0101 v\u0113l iek\u013cuva Singap\u016bra (3,1 t\u016bkstotis eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), AAE (1,6 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju), Bermudu salas (1,4 t\u016bksto\u0161i eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju) un Islande (828 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju). Igaunija ar 328 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 14. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Latvija ar 252 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 22. viet\u0101 pasaul\u0113. Vismaz\u0101kie avi\u0101cijas pakalpojumu importa apjomi ir pasaules nabadz\u012bg\u0101kaj\u0101m valst\u012bm, it \u012bpa\u0161i nabadz\u012bg\u0101kaj\u0101m \u0100frikas valst\u012bm, kuru liel\u0101 da\u013c\u0101 avi\u0101cijas pakalpojumu imports neveido pat da\u017eus centus uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju.<\/p>\n
Autobusu pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu eksports<\/p>\n
Avi\u0101cijas pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumi ir vissvar\u012bg\u0101kais Latvijas pasa\u017eieru starptautisko p\u0101rvad\u0101juma veids. Latvijas starptautiskie pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumi ar j\u016bras transportu notiek no Ventspils un Liep\u0101jas ostas, bet, sal\u012bdzinot ar citu valstu starptautiskajiem pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumiem ar j\u016bras transportu, Latvija iev\u0113rojami atpaliek no cit\u0101m j\u016bras piekrastes valst\u012bm.<\/p>\n
Starptautiskos pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumus pa dzelzce\u013cu Latvija vairs neveic visp\u0101r.<\/p>\n
Toties Latvija ir izcili iek\u013c\u0101vusies starptautiskajos pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumos ar autotransportu. Starptautiskie pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumi ar autobusiem ir rakstur\u012bgi galvenok\u0101rt Eiropas valst\u012bm, kur\u0101s att\u0101lumi starp valst\u012bm nav iev\u0113rojami un kur\u0101s autobusu satiksme ir konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga gan ar aviotransportu, gan ar\u012b ar dzelzce\u013ca transportu. Liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 citu pasaules re\u0123ionu, piem\u0113ram, gandr\u012bz piln\u012bgi vis\u0101s \u0100frikas valst\u012bs, starptautiskie p\u0101rvad\u0101jumi ar autobusiem netiek visp\u0101r veikti. Pasa\u017eieru autosatiksme notiek tikai ar viet\u0113jiem p\u0101rvad\u0101t\u0101jiem un tikai l\u012bdz valstu robe\u017e\u0101m. \u0160\u0137\u0113rsojot robe\u017eu, ir j\u0101p\u0101rs\u0113\u017eas otras valsts viet\u0113j\u0101 autobus\u0101.<\/p>\n
2022. gad\u0101 visliel\u0101kie ien\u0101kumi pasaul\u0113, r\u0113\u0137inot ien\u0101kumus par autotransporta pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu eksportu uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju, bija Gruzij\u0101 \u2013 19,6 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju. Otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113 ar 12,5 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija Igaunija, bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 ar 6,51 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija Slov\u0113nija. Latvija ar 4,3 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 5. viet\u0101 pasaul\u0113, bet Lietuva ar 1,3 eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju bija 15. viet\u0101 pasaul\u0113.<\/p>\n
T\u016brisma nozares pakalpojumu eksports ir b\u016btiska Latvijas ekonomikas da\u013ca. P\u0113c Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 Latvija ir uz visai ilgu laiku zaud\u0113jusi iev\u0113rojamu starptautisku ce\u013cot\u0101ju pl\u016bsmu \u2013 gan Krievijas ce\u013cot\u0101jus, gan ce\u013cot\u0101jus no cit\u0101m Eiropas valst\u012bm, kuri dro\u0161\u012bbas apsv\u0113rumu d\u0113\u013c ir ierobe\u017eoju\u0161i savus ce\u013cojumus uz valst\u012bm, kas robe\u017eojas ar Krieviju.<\/p>\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 jaunos izaicin\u0101jumus, Latvijai bija principi\u0101li j\u0101maina nozares att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123ija.<\/p>\n
Latvijas Ekonomikas ministrija 2024. gad\u0101 pie\u0146\u0113ma Latvijas T\u016brisma un pas\u0101kumu nozares eksporta veicin\u0101\u0161anas strat\u0113\u0123iju l\u012bdz 2027. gadam, kur\u0101 galven\u0101s aktivit\u0101tes ir v\u0113rstas, lai veicin\u0101tu Latvijas starptautisko atpaz\u012bstam\u012bbu.<\/p>\n
Tom\u0113r, k\u0101 liecina apkopot\u0101 statistika, Latvijas t\u016brisma nozares att\u012bst\u012bbai turpm\u0101kaj\u0101 laik\u0101 vissvar\u012bg\u0101kais b\u016bs galvenok\u0101rt viet\u0113jais t\u016brisms kop\u0101 ar ce\u013cot\u0101jiem no Igaunijas un Lietuvas.<\/p>\n
Latvijas viesn\u012bc\u0101s un t\u016bristu m\u012btn\u0113s apkalpot\u0101s personas viesn\u012bc\u0101s un t\u016bristu m\u012btn\u0113s apkalpoto personu skaits, milj. Latvijas ce\u013cot\u0101ju \u012bpatsvars no visiem viesn\u012bc\u0101s un t\u016bristu m\u012btn\u0113s apkalpotaj\u0101m person\u0101m, % 1993 0.33 33.5 1994 0.33 41.3 1995 0.34 45.7 1996 0.37 48.6 1997 0.45 51.5 1998 0.47 49.0 1999 0.46 48.0 2000 0.51 47.8 2001 0.58 44.8 2002 0.67 5.8 2003 0.76 45.4 2004 0.90 39.5 2005 1.15 36.8 2006 1.33 38.6 2007 1.49 43.2 2008 1.56 39.3 2009 1.11 32.3 2010 1.31 33.1 2011 1.58 32.9 2012 1.64 33.3 2013 1.84 32.0 2014 2.10 31.8 2015 2.14 31.1 2016 2.30 31.7 2017 2.58 31.0 2018 2.81 31.5 2019 2.85 31.8 2020 1.46 51.1 2021 1.31 66.2 2022 2.17 47.6 2023 2.44 43.0 2024 2.70 41.2 Avots: CSP<\/p>\n
Ien\u0101kumi par ce\u013cojumu pakalpojumu eksportu 2023. gad\u0101 Eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju Makao (\u0136\u012bna) 51 491.4 1 Andora (2022) 26 135.4 Aruba 23 198.0 T\u0113rksas un Kaikosas salas 18 057.1 Sintmart\u0113na (N\u012bderlandes da\u013ca) 14 794.7 2 Monako 13 518.9 Kaimanu salas 11 841.9 Kuka salas 10 075.7 3 Bahamu salas 9900.9 Angilja 9527.1 4 Mald\u012bvija (2022) 8204.3 5 Antigva un Barbuda (2022) 7878.2 6 Bermudu salas 7589.1 7 Islande 7286.3 8 Sei\u0161elu salas 6845.2 Kirasao 6431.9 9 Luksemburga 6410.7 10 AAE (2022) 6181.5 11 Sentkitsa un Nevisa (2022) 6057.4 12 Sentl\u016bsija (2022) 5736.8 13 Gren\u0101da (2022) 4300.9 14 Palau (2019) 4262.3 15 Horv\u0101tija 3787.8 16 Malta 3588.1 Honkonga 3427.1 17 Singap\u016bra 3291.2 18 Katara 3008.8 19 Bahreina 2882.0 20 Kipra 2623.2 21 Austrija 2566.9 22 \u0160veice 2206.0 F\u0113ru salas 2046.6 23 Grie\u0137ija 1987.1 Fran\u010du Polin\u0113zija 1914.8 24 Sp\u0101nija 1761.6 25 Samoa 1745.4 26 Beliza 1619.9 27 Austr\u0101lija 1616.7 28 D\u0101nija 1593.8 29 Maur\u012bcija 1526.5 30 Alb\u0101nija 1522.1 31 Sentvinsenta un Grenad\u012bnas (2022) 1474.9 32 Jaunz\u0113lande 1408.0 33 \u012arija 1340.5 34 Lib\u0101na (2019) 1327.6 35 Jamaika (2022) 1223.7 36 Dominika (2022) 1192.8 37 Panama 1164.8 38 Fid\u017ei 1129.7 39 N\u012bderlande 1082.8 40 Norv\u0113\u0123ija 1037.5 41 Igaunija 1015.1 42 Gruzija 1014.4 43 Apvienot\u0101 Karaliste 1002.0 44 Arm\u0113nija 1001.7 45 Sa\u016bda Ar\u0101bija 962.3 46 Slov\u0113nija 938.5 47 Francija 930.6 48 Kan\u0101da 904.1 49 It\u0101lija 877.8 50 Zviedrija 860.3 51 Kaboverde 839.9 52 Dominik\u0101nas Republika 795.6 53 Kostarika 790.3 54 Ung\u0101rija 767.3 55 Urugvaja 746.1 56 Be\u013c\u0123ija 727.5 57 Portug\u0101le 722.0 58 Izra\u0113la 721.7 59 \u010cehija 669.9 60 Jord\u0101nija 652.1 61 Latvija 644.5 62 Turcija 515.9 63 ASV 485.5 64 Bosnija un Hercegovina 467.0 65 Mongolija 441.4 66 Somija 441.2 67 Kuveita 411.9 68 Vanuatu 407.3 69 Salvadora 400.2 70 Bulg\u0101rija 400.2 71 Malaizija 397.4 72 Serbija 386.4 73 Taizeme 382.6 74 Om\u0101na (2019) 351.4 75 V\u0101cija 309.6 76 Zieme\u013cma\u0137edonija 305.5 77 But\u0101na 302.8 78 Slov\u0101kija 278.9 79 Maroka 278.5 80 Santome un Prinsipi 276.3 81 Jap\u0101na 274.9 82 Dienvidkoreja 273.8 83 Trinidada un Tob\u0101go 258.5 84 Lietuva 253.9 85 Moldova 253.0 86 Rum\u0101nija 241.1 87 Meksika 220.9 88 Kambod\u017ea 213.2 89 Tunisija 206.7 90 Kuba (2019) 204.9 91 Mikron\u0113zija (2018) 187.6 92 Laosa 175.5 93 M\u0101r\u0161ala salas (2018) 162.3 94 Kirgizst\u0101na 160.4 95 Azerbaid\u017e\u0101na 135.7 96 Botsv\u0101na (2022) 134.3 97 Kolumbija 134.2 Palest\u012bna, Rietumkrasts 125.5 98 Nauru (2019) 124.6 99 Nam\u012bbija 123.5 100\u0112\u0123ipte 120.1 101 \u010c\u012ble 108.8 102 Argent\u012bna 106.5 103 Ekvadora 106.4 104Kazahst\u0101na 104.8 105 Nikaragva 97.0 106Paragvaja 96.5 107 Komoru salas (2022) 96.0 108 Dienvid\u0101frika 91.3 109 Tonga (2022) 86.0 110 Vjetnama 85.7 111 \u0160rilanka 79.6 112 Ir\u0101ka (2019) 77.2 113 Filip\u012bnas 71.9 114 Peru 71.0 115 Tuvalu (2022) 69.1 116 Ir\u0101na (2019) 66.9 117 Baltkrievija (2022) 63.8 118 Hondurasa 63.0 119 Bol\u012bvija 62.3 120 Bruneja 58.6 121 Uzbekist\u0101na 56.0 122 Gvatemala (2022) 54.3 123 Gambija (2019) 54.1 124 D\u017eibutija (2019) 52.5 125 Mjanma (2019) 47.5 126 Indon\u0113zija 46.6 127 Tanz\u0101nija 45.9 128 Krievija 43.6 129 Surinama 43.5 130 Polija 42.8 131 Gana (2019) 40.4 132 Ekvatori\u0101l\u0101 Gvineja (2019) 39.5 133 Ruanda 37.3 134 Zambija 36.0 135 Austrumtimora 34.6 136 Gaj\u0101na (2019) 30.3 137 Braz\u012blija 29.5 138 Gabona (2019) 29.1 139 Z\u0101lamana salas 28.2 140Esvat\u012bni 23.6 141 Uganda 23.6 142 Kiribati (2019) 22.8 143 Kamer\u016bna (2019) 22.6 144Seneg\u0101la (2022) 21.8 145 Sud\u0101na (2022) 21.7 146Ukraina 21.4 147 Indija 20.8 148Kenija 19.0 149 Benina (2019) 17.4 150 Nep\u0101la 17.4 151 Togo (2019) 16.2 152 Kotdivu\u0101ra (2019) 15.3 153 Melnkalne 14.2 154 Madagaskara (2022) 11.8 155 L\u012bbija (2019) 11.6 156 Mali (2019) 10.2 157 \u0136\u012bna 9.7 158 Venecu\u0113la (2019) 9.5 159 Etiopija (2022) 9.1 160Gvineja-Bisava (2019) 8.6 161 Haiti (2022) 6.0 162 Mozambika 5.4 163 Burkinafaso (2019) 5.0 164Nig\u0113rija (2022) 4.9 165 Sjerraleone (2019) 4.7 166 Nig\u0113ra (2019) 4.4 167 Zimbabve 4.3 168 Lesoto 3.8 169 Centr\u0101l\u0101frikas Republika (2019) 3.6 170 Pakist\u0101na 3.2 171 Kongo (2019) 2.9 172 Al\u017e\u012brija 2.6 173 Banglade\u0161a 2.3 174 Tad\u017eikist\u0101na 2.1 175 Maurit\u0101nija (2022) 2.1 176 Jemena (2019) 2.0 177 Mal\u0101vija (2019) 1.9 178 \u010cada (2018) 1.6 179 Kongo DR (2019) 1.0 180 Lib\u0113rija 0.8 181 Dienvidsud\u0101na (2022) 0.5 182Gvineja 0.2 183 Burundi (2019) 0.2 184Papua Jaungvineja (2022) 0.2 185 Angola 0.2 Avots: Trademap.org<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org<\/p>\n
Izdevumi par ce\u013cojumu pakalpojumu importu 2023. gad\u0101 Eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 1 Katara 5247.7 2 Bermudu salas 3946.2 3 Singap\u016bra 3939.5 4 Islande 3740.0 5 Kuveita 3190.5 6 Norv\u0113\u0123ija 3096.9 7 AAE (2022) 2811.4 8 Luksemburga 2762.0 9 \u0160veice 2450.1 10 Andora (2022) 2131.7 11 \u012arija 1814.5 12 D\u0101nija 1612.7 13 Austrija 1524.3 14 Apvienot\u0101 Karaliste 1498.0 15 Kipra 1324.1 16 Be\u013c\u0123ija 1206.9 17 Zviedrija 1192.2 18 Palau (2019) 1110.1 19 N\u012bderlande 1102.9 20 Malta 1000.0 21 Lib\u0101na (2019) 979.2 22 Somija 954.5 23 Austr\u0101lija 940.7 24 Izra\u0113la 914.8 25 Igaunija 907.5 26 Kan\u0101da 883.0 27 Alb\u0101nija 850.9 28 Tuvalu (2022) 787.0 29 Sentkitsa un Nevisa (2022) 770.8 30 Jaunz\u0113lande 714.8 31 Bahreina 712.0 32 V\u0101cija 697.5 33 Francija 665.1 34 \u010cehija 655.6 35 Nauru (2019) 626.1 36 Latvija 605.2 37 Sa\u016bda Ar\u0101bija 569.7 38 Mald\u012bvija (2022) 562.2 39 Arm\u0113nija 546.6 40 It\u0101lija 534.5 41 Slov\u0113nija 530.5 42 Sp\u0101nija 528.0 43 Om\u0101na (2019) 511.3 44 Antigva un Barbuda (2022) 507.1 45 Dienvidkoreja 497.8 46 Sei\u0161elu salas 496.9 47 Urugvaja 482.6 48 Bahamu salas 481.0 49 Serbija 465.8 50 Horv\u0101tija 459.3 51 Rum\u0101nija 443.8 52 Ukraina 438.2 53 ASV 414.1 54 Slov\u0101kija 409.1 55 Maur\u012bcija 389.2 56 L\u012bbija (2019) 383.7 57 M\u0101r\u0161ala salas (2019) 367.0 58 Ung\u0101rija 357.3 59 Mongolija 339.2 60 Malaizija 298.2 61 Fid\u017ei 282.2 62 Portug\u0101le 280.5 63 Kostarika 271.1 64 Vanuatu 254.2 65 Panama 253.6 66 But\u0101na 240.7 67 Ir\u0101ka (2019) 234.8 68 Grie\u0137ija 234.6 69 Lietuva 224.3 70 Gren\u0101da (2022) 217.9 71 Zieme\u013cma\u0137edonija 215.4 72 Krievija 211.5 73 Bruneja 211.2 74 Moldova 192.4 75 Tonga (2022) 190.6 76 Gabona (2019) 163.6 77 Beliza 160.6 78 Jord\u0101nija 158.8 79 Kazahst\u0101na 158.5 80 Taizeme 149.0 81 Sentl\u016bsija (2022) 147.8 82 Argent\u012bna 143.6 83 Surinama 132.5 84 \u010c\u012ble 132.3 85 \u0136\u012bna 128.6 86 Gruzija 123.9 87 Lesoto 118.8 88 Paragvaja 117.3 89 Salvadora 115.3 90 Melnkalne 114.2 91 Kaboverde 112.4 92 Bosnija un Hercegovina 104.7 93 Kiribati (2019) 102.5 94 Mikron\u0113zija (2018) 101.0 95 Azerbaid\u017e\u0101na 100.0 96 Jamaika (2022) 99.5 97 Dominik\u0101nas Republika 99.1 98 Baltkrievija (2022) 98.0 99 Bulg\u0101rija 97.3 100Jap\u0101na 95.4 101 Ir\u0101na (2019) 93.8 102Austrumtimora 88.8 103 Kolumbija 87.9 104Laosa 84.9 105 Peru 83.8 106Komoru salas (2022) 83.6 107 Ekvadora 73.5 108 Vjetnama 73.2 109 Turcija 72.1 110 Kirgizst\u0101na 71.9 111 Tunisija 68.6 112 Uzbekist\u0101na 67.5 113 Samoa 67.0 114 Meksika 66.6 115 Santome un Prinsipi 66.3 116 Sentvinsenta un Grenad\u012bnas (2022) 62.6 117 Kambod\u017ea 62.5 118 Braz\u012blija 62.1 119 Maroka 60.6 120 Bol\u012bvija 59.3 121 Z\u0101lamana salas 58.7 122 Dominika (2022) 57.6 123 Ekvatori\u0101l\u0101 Gvineja (2019) 55.7 124 Esvat\u012bni 54.1 125 Gvatemala (2022) 52.9 126 Filip\u012bnas 52.5 127 Gaj\u0101na (2019) 52.3 128 Trinidada un Tob\u0101go 48.3 129 Hondurasa 44.6 130 Nep\u0101la 40.3 131 Gvineja-Bisava (2019) 39.5 132 Indon\u0113zija 38.9 133 \u0112\u0123ipte 38.9 134 Dienvid\u0101frika 38.6 135 Polija 38.1 136 Botsv\u0101na (2022) 35.7 137 Centr\u0101l\u0101frikas Republika (2019) 33.6 138 Venecu\u0113la (2019) 33.2 139 Angola 31.3 140Nam\u012bbija 28.3 141 Kamer\u016bna (2019) 26.0 142 Kuba (2019) 24.5 143Ruanda 23.3 144Indija 21.6 145 Nikaragva 21.2 146D\u017eibutija (2019) 20.8 147 Nig\u0113rija (2022) 17.7 148Kotdivu\u0101ra (2019) 13.7 149Zimbabve 13.5 150 Al\u017e\u012brija 13.3 151 Zambija 10.8 152 Gana (2019) 9.3 153 \u0160rilanka 8.6 154 Sjerraleone (2019) 8.5 155 Banglade\u0161a 8.5 156 Mali (2019) 8.5 157 Pakist\u0101na 8.4 158 Kongo (2019) 7.7 159 Mal\u0101vija (2019) 7.6 160 Seneg\u0101la (2022) 7.1 161 Benina (2019) 6.8 162 Madagaskara (2022) 5.6 163 Tanz\u0101nija 5.4 164Mozambika 5.1 165 Uganda 5.1 166 Burkinafaso (2019) 4.9 167 Maurit\u0101nija (2022) 4.8 168 Togo (2019) 4.6 169 Papua Jaungvineja (2022) 4.4 170 Etiopija (2022) 4.1 171 Nig\u0113ra (2019) 3.9 172 Gambija (2019) 3.3 173 Mjanma (2019) 3.1 174 Afganist\u0101na (2019) 3.1 175 Haiti (2022) 2.7 176 \u010cada (2018) 2.6 177 Kenija 2.6 178 Lib\u0113rija 2.0 179 Tad\u017eikist\u0101na 1.9 180 Burundi (2019) 1.9 181 Dienvidsud\u0101na (2022) 1.5 182 Jemena (2019) 1.3 183 Kongo DR (2019) 1.0 184Sud\u0101na (2022) 0.4 185 Gvineja (2019) 0.2<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu imports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org<\/p>\n
Ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta un importa bilance Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org<\/p>\n
Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju vair\u0101ku dienu braucienu skaits pa Latviju un \u0101rvalst\u012bm braucieni uz \u0101rvalst\u012bm braucieni pa Latviju Avots: CSP<\/p>\n
Ien\u0101kumi no avi\u0101cijas pakalpojumu eksporta 2023. gad\u0101 Eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 1 Luksemburga (2022) 6031.5 2 AAE 4367.8 3 Malta (2022) 1724.1 4 Islande (2022) 1508.7 5 Singap\u016bra 1041.1 6 N\u012bderlande (2022) 790.2 7 Antigva un Barbuda 707.5 8 Panama 696.7 9 D\u0101nija 629.8 10 Sei\u0161elu salas 527.6 11 \u012arija (2022) 488.8 12 Fid\u017ei 447.7 13 Ung\u0101rija 398.1 14 Bermudu salas 379.9 15 Latvija (2022) 358.7 16 Austrija 346.6 17 Jaunz\u0113lande (2019) 310.8 18 Be\u013c\u0123ija (2022) 289.3 19 Turcija 271.7 20 Portug\u0101le (2022) 245.7 21 Apvienot\u0101 Karaliste 232.7 22 Norv\u0113\u0123ija 231.7 23 Bruneja 231.1 24 Zviedrija 212.3 25 ASV 184.8 26 Igaunija (2022) 182.8 27 Mald\u012bvija 181.1 28 V\u0101cija 178.2 29 Dienvidkoreja 175.8 30 Francija 171.4 31 Kuveita 164.4 32 Kipra 163.0 33 Sentkitsa un Nevisa 153.4 34 Grie\u0137ija 149.0 35 Trinidada un Tob\u0101go 140.1 36 Somija (2022) 138.0 37 Kan\u0101da 134.3 38 Bahamu salas (2022) 132.1 39 Kaboverde 118.2 40 Bahreina (2018) 114.9 41 Horv\u0101tija 99.5 42 Izra\u0113la (2019) 97.5 43 Serbija 95.5 44 Azerbaid\u017e\u0101na 95.4 45 Nauru (2019) 89.9 46 Samoa 86.3 47 Melnkalne 86.3 48 Sentvinsenta un Grenad\u012bnas 76.7 49 \u010cehija 68.8 50 Gruzija (2019) 67.4 51 Malaizija 61.3 52 Salvadora 57.2 53 Slov\u0113nija (2022) 54.6 54 It\u0101lija 54.1 55 Jap\u0101na 53.6 56 \u0160rilanka (2019) 52.5 57 Moldova 51.9 58 Om\u0101na (2022) 51.7 59 Dominik\u0101nas Republika 48.2 60 Beliza 47.0 61 Bulg\u0101rija (2022) 45.9 62 Polija (2022) 45.9 63 Arm\u0113nija 45.2 64 Kostarika 44.8 65 Alb\u0101nija 40.0 66 Nam\u012bbija (2019) 39.8 67 Kazahst\u0101na 36.9 68 Lietuva 38.4 69 Kolumbija 35.1 70 Mongolija 34.4 71 Maroka 32.5 72 Bosnija un Hercegovina 31.0 73 Peru 29.7 74 Urugvaja 28.5 75 Sentl\u016bsija 28.3 76 Meksika 27.5 77 Rum\u0101nija (2022) 26.2 78 Gren\u0101da (2022) 26.1 79 \u0136\u012bna (2022) 23.3 80 Surinama 23.2 81 Krievija 22.9 82 Z\u0101lamana salas 22.9 83 Tunisija (2022) 22.7 84 Zieme\u013cma\u0137edonija 21.6 85 Vjetnama 19.7 86 \u0112\u0123ipte 19.3 87 Slov\u0101kija (2022) 16.9 88 Ruanda 15.3 89 Ekvatori\u0101l\u0101 Gvineja (2019) 15.2 90 Togo (2019) 15.0 91 Bol\u012bvija 13.9 92 Filip\u012bnas 13.9 93 Tonga 13.2 94 Uzbekist\u0101na 13.1 95 D\u017eibutija (2022) 13.0 96 Barbadosa (2018) 12.8 97 Kirgizst\u0101na (2022) 12.7 98 Argent\u012bna 12.2 99 Ukraina 10.9 100 Kambod\u017ea 9.2 101 Kenija (2022) 8.4 102 Tad\u017eikist\u0101na 8.3 103 Mozambika 7.7 104 Botsv\u0101na 7.5 105 Lib\u0101na (2022) 7.1 106 Al\u017e\u012brija 6.8 107 Dominika 6.4 108 Ekvadora 6.3 109 Jamaika 5.9 110 Indija 5.6 111 Hondurasa 5.3 112 Gabona (2022) 4.6 113 But\u0101na 4.5 114 Laosa (2022) 4.5 115 Gvatemala 4.4 116 Gana (2022) 4.1 117 Komoru salas (2022) 4.0 118 Gambija (2022) 3.7 119 Banglade\u0161a 3.5 120 Kongo (2020) 3.5 121 Kiribati (2022) 3.5 122 Vanuatu (2022) 3.2 123 Kotdivu\u0101ra (2022) 2.7 124 Ir\u0101ka (2022) 2.7 125 Pakist\u0101na 2.6 126 Braz\u012blija 2.3 127 Seneg\u0101la 2.3 128 Burkinafaso (2022) 2.1 129 Nep\u0101la 1.8 130 Tanz\u0101nija (2019) 1.7 131 Madagaskara (2022) 1.7 132 Mjanma (2019) 1.3 133 Paragvaja 1.2 134 Uganda (2022) 1.1 135 Dienvidsud\u0101na (2022) 1.0 136 Indon\u0113zija (2022) 1.0 137 Maurit\u0101nija (2022) 0.9 138 Kamer\u016bna (2022) 0.9 139 \u010cada (2019) 0.6 140 Angola 0.5 141 Zimbabve (2019) 0.5 142 Nikaragva 0.4 143 Mal\u0101vija (2022) 0.4 144 Centr\u0101l\u0101frikas Republika (2019) 0.3 145 Santome un Prinsipi (2022) 0.2 146 Mali (2022) 0.2 147 Papua Jaungvineja (2022) 0.2 148 Nig\u0113ra (2022) 0.2 149 Nig\u0113rija 0.2 150 Lesoto 0.2 151 Esvat\u012bni (2022) 0.1 152 Gvineja 0.1 153 Sjerraleone (2022) 0.1 154 Burundi (2019) 0.1 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka<\/p>\n
Izdevumi par avi\u0101cijas pakalpojumu importu 2023. gad\u0101 Eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 1 Andora (2022) 3889.1 2 Singap\u016bra (2022) 3078.7 3 AAE (2022) 1592.0 4 Bermudu salas 1411.6 5 Nauru (2019) 1081.4 6 Islande (2019) 827.6 7 Luksemburga 722.3 8 Malta (2019) 664.6 9 Bahamu salas (2019) 627.3 10 D\u0101nija (2022) 582.3 11 Sei\u0161elu salas (2022) 441.4 12 Om\u0101na (2019) 373.3 13 N\u012bderlande (2019) 348.8 14 Igaunija (2022) 328.1 15 Jaunz\u0113lande (2019) 325.9 16 Izra\u0113la (2019) 298.9 17 Norv\u0113\u0123ija (2022) 298.8 18 Apvienot\u0101 Karaliste (2022) 288.8 19 Zviedrija (2022) 269.5 20 Antigva un Barbuda (2022) 268.0 21 Austrija (2022) 267.1 22 Latvija (2022) 252.1 23 Be\u013c\u0123ija 249.8 24 Sentkitsa un Nevisa (2022) 245.0 25 Somija (2019) 242.7 26 Kuveita (2022) 227.8 27 Ung\u0101rija (2022) 225.9 28 ASV (2022) 220.8 29 Gren\u0101da (2019) 214.3 30 \u012arija (2019) 202.0 31 Francija (2022) 201.0 32 V\u0101cija 195.6 33 Kan\u0101da (2022) 184.3 34 Sentl\u016bsija (2022) 144.1 35 Grie\u0137ija (2022) 141.5 36 It\u0101lija (2022) 139.3 37 Panama (2022) 138.3 38 Portug\u0101le 135.0 39 Fid\u017ei (2022) 126.1 40 Gruzija 118.0 41 Malaizija (2022) 113.4 42 Mald\u012bvija (2022) 110.8 43 Jamaika (2022) 104.8 44 Serbija 101.2 45 Sentvinsenta un Grenad\u012bnas (2022) 100.0 46 Urugvaja (2022) 86.4 47 Kostarika (2022) 83.0 48 Mongolija 78.5 49 Melnkalne (2022) 77.2 50 Dominika (2022) 75.4 51 \u0160rilanka (2019) 74.7 52 Dienvidkoreja (2022) 73.5 53 Dominik\u0101nas Republika 73.2 54 Slov\u0113nija 72.6 55 Vjetnama 72.4 56 Kiribati (2019) 71.3 57 Vanuatu (2019) 71.1 58 Rum\u0101nija (2019) 64.4 59 Bruneja (2022) 63.6 60 Turcija (2022) 61.5 61 Ekvatori\u0101l\u0101 Gvineja (2019) 61.3 62 Samoa (2022) 60.9 63 Meksika 58.3 64 Lib\u0101na (2019) 55.0 65 Slov\u0101kija (2019) 51.5 66 Azerbaid\u017e\u0101na (2022) 50.9 67 Gabona (2019) 48.6 68 Argent\u012bna (2022) 47.6 69 Moldova (2022) 45.0 70 \u010cehija (2022) 44.6 71 Horv\u0101tija (2022) 42.8 72 Bosnija un Hercegovina (2022) 42.8 73 Krievija (2022) 41.9 74 Kaboverde (2022) 41.8 75 Dienvidsud\u0101na (2018) 40.9 76 Jap\u0101na (2022) 40.3 77 Trinidada un Tob\u0101go 40.1 78 Arm\u0113nija (2022) 39.2 79 Kazahst\u0101na 36.6 80 Gana (2019) 34.6 81 Tonga (2022) 31.8 82 Braz\u012blija (2022) 31.2 83 Lietuva 30.9 84 Peru (2022) 30.6 85 Komoru salas (2019) 29.4 86 Paragvaja (2022) 28.2 87 Gvatemala (2022) 27.8 88 Z\u0101lamana salas (2022) 27.4 89 Zieme\u013cma\u0137edonija 27.3 90 Kolumbija 25.2 91 Hondurasa (2022) 24.5 92 Venecu\u0113la (2019) 24.4 93 Nikaragva 23.3 94 Salvadora 22.2 95 Bulg\u0101rija 21.9 96 Kongo (2019) 21.2 97 Uzbekist\u0101na (2022) 20.8 98 Maroka (2022) 20.8 99 Surinama 20.1 100\u0136\u012bna (2019) 19.8 101 Ekvadora (2022) 19.7 102 Alb\u0101nija (2022) 18.8 103 Tunisija (2019) 16.6 104Nig\u0113rija (2022) 16.5 105 Indon\u0113zija (2019) 14.4 106 D\u017eibutija (2019) 13.3 107 Bol\u012bvija (2022) 11.2 108Kotdivu\u0101ra (2019) 10.1 109 Nam\u012bbija 10.0 110 Filip\u012bnas 9.7 111 Uganda (2019) 9.2 112 \u010cada (2018) 8.9 113 Benina (2019) 8.6 114 Kamer\u016bna (2019) 8.6 115 Indija (2022) 8.2 116 Beliza (2022) 7.4 117 Ukraina (2022) 6.9 118 Banglade\u0161a (2022) 6.8 119 Seneg\u0101la (2022) 6.6 120 Al\u017e\u012brija (2022) 6.6 121 Kirgizst\u0101na (2019) 6.4 122 Maurit\u0101nija (2019) 6.2 123 Papua Jaungvineja (2019) 6.1 124 Madagaskara (2019) 6.0 125 Kambod\u017ea (2022) 5.9 126 Burkinafaso (2019) 5.7 127 Ir\u0101ka (2019) 5.6 128 Ruanda (2022) 5.6 129 Mali (2019) 5.4 130 Zimbabve (2019) 5.0 131 Tad\u017eikist\u0101na (2022) 4.9 132 Santome un Prinsipi (2019) 4.7 133 Gvineja (2022) 4.6 134 Pakist\u0101na (2022) 4.3 135 Polija 4.2 136 Botsv\u0101na (2022) 3.6 137 Centr\u0101l\u0101frikas Republika (2018) 3.3 138 Kenija (2019) 3.3 139 Burundi (2019) 3.1 140\u0112\u0123ipte (2022) 2.7 141 Togo (2019) 2.4 142 Laosa (2019) 2.4 143 Nig\u0113ra (2019) 1.9 144But\u0101na (2022) 1.7 145 Mjanma (2019) 1.5 146Tanz\u0101nija (2019) 1.4 147 Sjerraleone (2019) 1.3 148Esvat\u012bni (2019) 1.3 149 Mal\u0101vija (2019) 1.2 150 Jemena (2019) 0.8 151 Nep\u0101la (2022) 0.7 152 Mozambika (2022) 0.4 153 Gambija (2019) 0.4 154 Lesoto (2022) 0.1 155 Angola (2022) 0.0 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka<\/p>\n
Avi\u0101cijas transporta pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva 2010 85 259 110 2011 110 252 113 2012 92 272 194 2013 106 266 172 2014 105 288 2015 124 392 2016 132 424 239 2017 201 460 2018 298 535 2019 335 550 2020 186 137 2021 201 226 2022 250 675 2023 110 Avots: Trademap.org<\/p>\n
Ien\u0101kumi par autotransporta pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu eksportu 2023. gad\u0101 Eiro uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju 1 Gruzija 19.55 2 Igaunija (2022) 12.52 3 Slov\u0113nija 6.51 4 Slov\u0101kija (2019) 6.23 5 Latvija (2022) 4.28 6 \u010cehija (2022) 3.65 7 Melnkalne (2019) 3.25 8 Serbija 3.17 9 Moldova (2017) 3.12 10 Luksemburga 2.99 11 Rum\u0101nija (2019) 2.66 12 Arm\u0113nija (2022) 2.48 13 Grie\u0137ija (2022) 1.92 14 Zviedrija (2022) 1.32 15 Lietuva 1.29 16 Be\u013c\u0123ija 1.01 17 Ung\u0101rija (2022) 0.84 18 It\u0101lija (2022) 0.60 19 Ukraina (2019) 0.39 20 Somija (2022) 0.36 21 Bulg\u0101rija 0.30 22 D\u0101nija (2022) 0.29 23 Polija 0.15 24 N\u012bderlande (2019) 0.15 25 V\u0101cija (2019) 0.07 26 Krievija (2019) 0.02 27 Uzbekist\u0101na (2019) 0.02 Avots: Trademap.org, Pasaules Banka<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
P\u0113c kop\u0113j\u0101 ce\u013cojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ien\u0101kumi 2023. gad\u0101 bija visaugst\u0101kie, k\u0101di jebkad ir biju\u0161i, \u2013 1,2 miljardi eiro Ar\u012b \u0161ogad zi\u0146u virsrakstos par Latvijas t\u016brisma nozares att\u012bst\u012bbu tiek atg\u0101din\u0101ts par nep\u0101rejo\u0161u kr\u012bzi (Latvija \u2013 t\u016brisma nozare iestr\u0113gusi kr\u012bz\u0113, utt.) tom\u0113r, k\u0101 liecina Starptautisk\u0101 tirdzniec\u012bbas centra International Trade Center apkopot\u0101 statistika (ITC atbalsta ANO […]<\/p>\n","protected":false},"author":20,"featured_media":285911,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"post_subheading":"","post_intro_title":"","post_intro_text":"","post_1_gallery":[],"post_main_content":"","post_banner_title":"","post_banner_text":"","post_source":"","post_faq":[],"post_toc":[],"post_conversion_block":"","post_ai_summary":"","footnotes":""},"categories":[398,671],"tags":[895,889,694],"country":[],"class_list":["post-285910","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-jaunumi","category-turisms-latvija","tag-jaunumi","tag-leta","tag-turisms"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/285910","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/20"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=285910"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/285910\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=285910"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=285910"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=285910"},{"taxonomy":"country","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/country?post=285910"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}