{"id":284893,"date":"2025-04-01T14:06:44","date_gmt":"2025-04-01T14:06:44","guid":{"rendered":"https:\/\/tripthis.eu\/?p=284893"},"modified":"2025-04-01T14:06:44","modified_gmt":"2025-04-01T14:06:44","slug":"diena-salas-kuras-aug-vinogulaji-tejas-krumi-un-ananasi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/diena-salas-kuras-aug-vinogulaji-tejas-krumi-un-ananasi\/","title":{"rendered":"Day 2: Islands with vines, tea bushes and pineapples"},"content":{"rendered":"<p>Source.<\/p>\n<p>Azoru arhipel\u0101gs viesus p\u0101rsteidz ar neparastaj\u0101m dabas ainav\u0101m; t\u016brisms taj\u0101 ir viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m ekonomikas nozar\u0113m<\/p>\n<p>P\u0112RN mans atkl\u0101jums bija Portug\u0101lei piedero\u0161\u0101 Madeira \u2013 sala, kas atrodas Atlantijas oke\u0101n\u0101 un ir slavena ar att\u012bst\u012bto t\u016brisma infrastrukt\u016bru.<\/p>\n<p>Atkl\u0101jumi j\u0101turpina un j\u0101skat\u0101s t\u0101l\u0101k. Un t\u0101l\u0101k ir Azoru salas, kuras ar\u012b atrodas Atlantijas oke\u0101n\u0101. Madeira un Azoru salas \u2013 vien\u0101 un taj\u0101 pa\u0161\u0101 oke\u0101n\u0101, skaistas, bet ar\u012b \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgas.<\/p>\n<p>At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Madeiras dz\u012bves ritms Azoru sal\u0101s ir nesteidz\u012bg\u0101ks, un tur nep\u0101rvietojas ska\u013cu t\u016bristu p\u016b\u013ci. \u0160\u0101gada febru\u0101r\u012b salas \u0161\u0137ita pat \u013coti r\u0101mas un klusas.<\/p>\n<p>Azoru salu nosaukums ir c\u0113lies no portug\u0101\u013cu v\u0101rda \u00abazures\u00bb, kas ir daudzskaitlis v\u0101rdam \u00abzils\u00bb. Tas attiecin\u0101ms uz main\u012bgo oke\u0101nu.<\/p>\n<p>Ta\u010du sal\u0101m dr\u012bz\u0101k piest\u0101v\u0113tu nosaukums, kas asoci\u0113tos ar za\u013co kr\u0101su, jo t\u0101 nu ir simtiem to\u0146os.<\/p>\n<p>Cita le\u0123enda v\u0113sta, ka arhipel\u0101ga nosaukuma pamat\u0101 ir v\u0101rds \u00abacor\u00bb, kas portug\u0101\u013cu valod\u0101 noz\u012bm\u0113 \u2018vistu vanags\u2019.<\/p>\n<p>Putni, kas reiz sal\u0101s lidin\u0101j\u0101s, gan izr\u0101d\u012bju\u0161ies klij\u0101ni. \u0160\u012b putnu suga Azoru sal\u0101s vairs nav sastopama, tik vien k\u0101 atsauce uz to ir da\u017eos suven\u012bros.<\/p>\n<p>Par Azoru salu simbolu ir k\u013cuvu\u0161as hortenzijas. Uzreiz j\u0101saka, t\u0101 k\u0101 es Azoras apmekl\u0113ju febru\u0101r\u012b, tad ziedo\u0161as hortenzijas neredz\u0113ju, bet, ja atkal brauk\u0161u turp, tad noteikti j\u016bnij\u0101, j\u016blij\u0101 vai august\u0101, kad ce\u013cmal\u0101s hortenziju kr\u016bmi ir ko\u0161os ziedos.<\/p>\n<p>Kur tektonisk\u0101s pl\u0101tnes krustojas<\/p>\n<p>Nav viegli iedom\u0101ties skatu pirms miljoniem gadu, kad oke\u0101ns s\u0101ka mutu\u013cot, jo b\u012bd\u012bj\u0101s tektonisk\u0101s pl\u0101tnes, un zem\u016bdens vulk\u0101ni izvirda lavu, kura uzreiz atdzisa oke\u0101n\u0101.<\/p>\n<p>Sen\u0101k vulk\u0101niskie izvirdumi veidoja gigantisku kalnu gr\u0113du Atlantijas oke\u0101n\u0101.<\/p>\n<p>Viet\u0101m \u0161\u012b gr\u0113da ir sadal\u012bta ar l\u016bzumiem, izkusus\u012b magma tika izspiesta pa \u0161iem l\u016bzumiem, un t\u0101 izveidoja Azoru salas.<\/p>\n<p>\u0160\u012bs salas, kas uz m\u016bsu plan\u0113tas ir vienas no jaun\u0101kaj\u0101m, pac\u0113l\u0101s virs oke\u0101na vi\u013c\u0146iem pirms nepilniem pieciem miljoniem gadu. Viena maz\u0101ka, cita liel\u0101ka. S\u0101kum\u0101 bija lavas kr\u0101vumi un pelni, bet tad, kad cilv\u0113ki pirms vair\u0101kiem gadsimtiem secin\u0101ja, ka klimats ir itin labv\u0113l\u012bgs, un s\u0101ka vest turp augu s\u0113klas un st\u0101dus, salas pak\u0101peniski p\u0101rv\u0113rt\u0101s br\u012bni\u0161\u0137\u012bg\u0101s o\u0101z\u0113s, glu\u017ei vai bot\u0101niskajos d\u0101rzos.<\/p>\n<p>Azoru arhipel\u0101gs atrodas Atlantijas oke\u0101n\u0101 aptuveni 1600 kilometru uz rietumiem no Portug\u0101les galvaspils\u0113tas Lisabonas un ir vist\u0101l\u0101k\u0101 Eiropas rietumu teritorija.<\/p>\n<p>Azoru arhipel\u0101gu veido devi\u0146as vulk\u0101niskas izcelsmes salas: Flore\u0161a, Korvu, Grasjosa, Fajala, Piku, San\u017eor\u017ee, Terseira, Sanmigela un Santamarija, k\u0101 ar\u012b mazu salu grupa Furmiga\u0161as. Reljefs ir kalnains, augst\u0101k\u0101 virsotne ir Piku kalns (2351 metrs virs j\u016bras l\u012bme\u0146a), kas atrodas Piku sal\u0101. Tie\u0161i tur ainava visvair\u0101k atg\u0101dina Island\u0113 redz\u0113tos skatus, un ne velti Piku salu d\u0113v\u0113 par melno salu vai pel\u0113ko salu. Citas salas, nosaukumos pievienojot kr\u0101sas, ir glu\u017ei k\u0101 ko\u0161a varav\u012bksne \u2013 ir, piem\u0113ram, zil\u0101, za\u013c\u0101, dzelten\u0101 un violet\u0101 sala.<\/p>\n<p>Kr\u0101teri, geizeri, karstie avoti, milzu papardes, m\u016b\u017eza\u013cas efejas reiz nu ir tas, k\u0101 pie mums Latvij\u0101 nav. Sal\u0101s valda subtropu j\u016bras klimats, kur\u0101 ir sastopami m\u016b\u017eza\u013cie subtropu me\u017ei un kr\u016bm\u0101ji.<\/p>\n<p>Vid\u0113j\u0101 temperat\u016bra ir no plus 14 gr\u0101diem p\u0113c Celsija janv\u0101r\u012b l\u012bdz plus 22 gr\u0101diem p\u0113c Celsija j\u016blij\u0101. Azoru sal\u0101s m\u0113dz teikt, ka laikapst\u0101k\u013ci te main\u0101s vai nu ik p\u0113c desmit min\u016bt\u0113m, vai ik p\u0113c desmit kilometriem. Ja l\u012bst, tad nevajag b\u0113d\u0101t, jo lietus dr\u012bz p\u0101rst\u0101s. V\u0113j\u0161 aizp\u016b\u0161 un izklied\u0113 m\u0101ko\u0146us. Ja migla vai m\u0101konis iegu\u013cas k\u0101d\u0101 kr\u0101ter\u012b, tad gan to tik viegli neaizp\u016bst.<\/p>\n<p>Nu ko \u2013 atliek internet\u0101 virtu\u0101lajos att\u0113los apskat\u012bt to, ko b\u016btu var\u0113ju\u0161i redz\u0113t, ja laikapst\u0101k\u013ci b\u016btu lab\u0101ki.<\/p>\n<p>Lai ce\u013cojums priec\u0113tu<\/p>\n<p>Ide\u0101ls variants no Latvijas, dodoties uz Azoru sal\u0101m, ir nesteigties, bet izbaud\u012bt ar\u012b Portug\u0101les galvaspils\u0113tu Lisabonu, caur kuras lidostu no R\u012bgas ved aviosatiksme uz \u0161\u012bm sal\u0101m, un tikai n\u0101kamaj\u0101 dien\u0101 pl\u0101not lidojumu no Lisabonas uz Azor\u0101m. No Lisabonas lidostas p\u0113c div\u0101m stund\u0101m, pagrie\u017eot pulksteni par stundu atpaka\u013c (ar Latviju tad jau b\u016bs tr\u012bs stundu starp\u012bba) tiek sasniegta Sanmigela sala. J\u0101piebilst, ka tie\u0161os lidojumus no R\u012bgas uz Lisabonu pied\u0101v\u0101 aviokomp\u0101nija airBaltic, bet no Lisabonas uz Sanmigela salu lido, piem\u0113ram, aviokomp\u0101nija Sata Azores Airlines.<\/p>\n<p>Kopum\u0101 arhipel\u0101gs aiz\u0146em 2333 kvadr\u0101tkilometrus bag\u0101t\u012bgas vulk\u0101niskas izcelsmes teritorijas. Salu izm\u0113ri ir da\u017e\u0101di. Vismaz\u0101k\u0101 ir Korvu \u2013 tikai 17 kvadr\u0101tkilometru, bet liel\u0101k\u0101 ir Sanmigela \u2013 747 kvadr\u0101tkilometri. No Korvu l\u012bdz Santamarijai ir 620 kilometru.<\/p>\n<p>Lidlauki ir vis\u0101s devi\u0146\u0101s arhipel\u0101ga sal\u0101s, un satiksme starp sal\u0101m notiek galvenok\u0101rt ar neliel\u0101m lidma\u0161\u012bn\u0101m (starp da\u017e\u0101m sal\u0101m \u2013 gan ar pr\u0101mjiem).<\/p>\n<p>Starp citu, man\u0101 ce\u013cojum\u0101 bija tr\u012bs salu (Sanmigela, Fajala, Piku) t\u016bre, bet lidojuma norise deva iesp\u0113ju izk\u0101pt v\u0113l vien\u0101 sal\u0101 \u2013 Terseir\u0101 \u2013 t\u0101d\u0101 k\u0101 \u00abtramvaja pietur\u0101\u00bb. Tas gan bija \u012bss mirklis. Ta\u010du laikapst\u0101k\u013ci bie\u017ei vien m\u0113dzot lidojumus aizkav\u0113t, t\u0101p\u0113c, dodoties uz Azor\u0101m, ir pr\u0101t\u012bgi at\u0137eks\u0113t apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 opciju, kas sola atl\u012bdz\u012bbu par lidojumu kav\u0113\u0161anos.<\/p>\n<p>Pr\u0101mji nodro\u0161ina satiksmi starp tuv\u0101kaj\u0101m sal\u0101m, piem\u0113ram, starp Fajalu un Piku, kuras \u0161\u0137ir tikai se\u0161i kilometri.<\/p>\n<p>Lai gan brauciens nav ilgs \u2013 aptuveni pusstundu, j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s, ka Atlantijas oke\u0101ns m\u0113dz pamat\u012bgi vi\u013c\u0146oties. Padoms \u2013 j\u0101s\u0113\u017e pr\u0101mja centr\u0101, j\u0101skat\u0101s uz horizontu. Tabletes pirms tam? Var m\u0113\u0123in\u0101t ingvera tabletes.<\/p>\n<p>Nesteidz\u012bgi, bet \u010dakli<\/p>\n<p>Azoru sal\u0101s cilv\u0113ki mitin\u0101s tikai no 1427. gada, kad pirmo no vis\u0101m sal\u0101m \u2013 Santamariju \u2013 atkl\u0101ja portug\u0101\u013cu ku\u0123inieki.<\/p>\n<p>Liec\u012bbas par to, ka cilv\u0113ki b\u016btu apdz\u012bvoju\u0161i Azoru arhipel\u0101gu pirms XV gadsimta, ir mekl\u0113tas, bet nav atrastas. Kop\u0161 XV gadsimta pirm\u0101s puses Azor\u0101s s\u0101ka iedz\u012bvoties atbrauc\u0113ji no Portug\u0101les un Flandrijas. Vi\u0146i ieveda liellopus, ieviesa kukur\u016bzu un izveidoja v\u012bna d\u0101rzus. Laik\u0101 starp 1580. un 1640. gadu, kad Portug\u0101l\u0113 vald\u012bja sp\u0101\u0146i, Azor\u0101s izveidoj\u0101s svar\u012bgas tirdzniec\u012bbas ostas \u2013 Angra Terseiras sal\u0101 un Pontadelgada Sanmigelas sal\u0101. Ostas uzplauka no tirdzniec\u012bbas ar Jauno pasauli, proti, Ameriku.<\/p>\n<p>XIX gadsimt\u0101 Azoru arhipel\u0101gs bija piest\u0101tnes vieta amerik\u0101\u0146u va\u013cu med\u012bbu ku\u0123iem. XX gadsimt\u0101 Azoru salas guva ien\u0101kumus no t\u0101, ka tika izmantotas par atbalsta punktu transatlantisko kabe\u013cu komp\u0101nij\u0101m, kas veidoja savienojumus starp Ameriku un Eiropu, meteorolo\u0123isko p\u0113t\u012bjumu centriem, k\u0101 ar\u012b milit\u0101raj\u0101m gaisa b\u0101z\u0113m (Terseir\u0101 ar\u012b XXI gadsimt\u0101 darbojas ASV gaisa sp\u0113ku b\u0101ze).<\/p>\n<p>M\u016bsdien\u0101s liela da\u013ca azorie\u0161u str\u0101d\u0101 piena lopkop\u012bbas un piena produktu ra\u017eo\u0161anas nozar\u0113, k\u0101 ar\u012b tun\u010du zvej\u0101. Ar\u012b t\u016brisms ir b\u016btiska nozare, ta\u010du nav t\u0101, ka Azoru salu ekonomika balst\u012btos uz t\u016brismu tik liel\u0101 m\u0113r\u0101, k\u0101 tas ir Madeir\u0101 vai Vidusj\u016bras sal\u0101s.<\/p>\n<p>Azoru salas ir autonoms Portug\u0101les re\u0123ions un eksotisks Eiropas Savien\u012bbas (ES) nost\u016bris, kur dz\u012bve ir nesteidz\u012bg\u0101ka, sal\u012bdzinot gan ar kontinent\u0101lo Portug\u0101li, gan ar daudz\u0101m cit\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm. Azorie\u0161us var redz\u0113t s\u0113\u017eam kafejn\u012bc\u0101s un ros\u0101mies d\u0101rzos. Te tiek darin\u0101ti skaisti iz\u0161uvumi, tambor\u0113jumi, mezglojumi, rotaslietas, k\u0101 ar\u012b keramika. Skol\u0113niem mod\u0113 ir futbols. Atliek vien br\u012bn\u012bties, k\u0101 tik nel\u012bdzen\u0101 reljef\u0101 var ier\u012bkot perfekti gludu futbollaukumu.<\/p>\n<p>Piena lopkop\u012bba it \u012bpa\u0161i att\u012bst\u012bta ir Sanmigela sal\u0101. Cik sal\u0101 ir govju, t\u0101 \u012bsti nezina neviens, bet viegl\u0101ks r\u0113\u0137ins \u2013 uz katru iedz\u012bvot\u0101ju, kuru skaits ir aptuveni 140 t\u016bksto\u0161i, esot viena govs. Sal\u0101 tiek gatavoti sieri, kas ir gar\u0161\u012bgi, bet ar\u012b d\u0101rgi.<\/p>\n<p>Lekn\u0101, vulk\u0101nisko pelnu bag\u0101tin\u0101t\u0101 ve\u0123et\u0101cija \u013cauj audz\u0113t lieliskus lauksaimniec\u012bbas produktus. Azoru sal\u0101s atrodas Eirop\u0101 vien\u012bg\u0101s t\u0113jas plant\u0101cijas un ar\u012b Eirop\u0101 vien\u012bg\u0101s ananasu audz\u0113tavas.<\/p>\n<p>T\u0113jas audz\u0113tav\u0101 un ra\u017eotn\u0113 Cha Gorreana apmekl\u0113t\u0101jiem r\u0101da senos darbar\u012bkus un st\u0101sta par t\u0113jas tap\u0161anas procesu. Nu k\u0101 nepirksi suven\u012bram t\u0113ju, ko tautast\u0113rpos t\u0113rpu\u0161\u0101s salinieces \u010dakli safas\u0113ju\u0161as? Skats uz t\u0113jas plant\u0101ciju ir sirre\u0101ls \u2013 Sanmigelas nog\u0101z\u0113 tum\u0161i za\u013cas t\u0113jas kr\u016bmu rindas, bet fon\u0101 ko\u0161i zils oke\u0101ns.<\/p>\n<p>Azoru salu ananasi esot kaut kas \u012bpa\u0161s. Viet\u0113jie teic, ka tie ananasi, kurus p\u0113rkam lielveikalos, neesot pareizie. Azor\u0101s ananasi neaug kokos, bet gan siltumn\u012bc\u0101s k\u0101 kr\u016bmi. Ananasu saimniec\u012bb\u0101 ir vismaz 16 siltumn\u012bcas, un katr\u0101 ir da\u017e\u0101du aug\u0161anas stadiju ananasu st\u0101d\u012bjumi. L\u012bdz auglim var tikt divu gadu laik\u0101. K\u0101 gar\u0161o? Mazliet sk\u0101b\u0101ks par lielajiem, tirdzniec\u012bbas centros nop\u0113rkamajiem, bet var ap\u0113st ar visu serdi \u2013 viducis mazajam auglim nav ciets. Veikalos vid\u0113j\u0101 cena Sanmigel\u0101 audz\u0113tajiem ananasiem ir 12 eiro kilogram\u0101, neliels ananass maks\u0101 ap 4\u20136 eiro.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Piku sala ir slavena ar v\u012bnogul\u0101ju audz\u0113\u0161anu meln\u0101s lavas pies\u0101tin\u0101taj\u0101 augsn\u0113 un ar v\u012bna ra\u017eo\u0161anu. No akme\u0146iem veidoti no\u017eogojumi pasarg\u0101 v\u012bnogul\u0101jus no lielajiem v\u0113jiem. V\u012bns, kas ieg\u016bts no v\u012bnog\u0101m lavas d\u0101rzi\u0146os, ir iecien\u012bts ar\u012b Portug\u0101les kontinent\u0101laj\u0101 da\u013c\u0101. Visliel\u0101k\u0101s uzslavas ieguvis Terra de Lava v\u012bns. D\u0101rgs gan. Pudele maks\u0101 vair\u0101k nek\u0101 40 eiro, turpret\u012b Vino verde lielveikal\u0101 nop\u0113rkams par trim eiro pudel\u0113.<\/p>\n<p>Kur v\u012bns, tur ar\u012b j\u0101run\u0101 par \u0113\u0161anu. Visneparast\u0101k\u0101 malt\u012bte \u2013 br\u012bnumgards saut\u0113jums, kura nosaukums portug\u0101\u013cu valod\u0101 ir cozidos \u2013 top Sanmigela sal\u0101 Furnas ielej\u0101. No r\u012bta geizer\u0101 (karsto avotu cauraust\u0101 zem\u0113) ieliek katlu, kur\u0101 ir lielos gabalos sagriezts k\u0101posts, c\u016bkas, vistas un liellopa ga\u013ca, burk\u0101ni, tr\u012bs veidu \u2013 parastie, saldie un zilie \u2013 kartupe\u013ci un ar\u012b gar\u0161vielas. Katlu cie\u0161i nosedz ar v\u0101ku, \u2013 \u0161\u013curk! \u2013 virs\u016b uzmet karstos dub\u013cus un iesprau\u017e z\u012bm\u012bti \u2013 kam (restor\u0101nam vai priv\u0101tpersonai) katls pieder. T\u0101 \u0113diens tiek sutin\u0101ts 95 gr\u0101dos p\u0113c Celsija piecas, se\u0161as stundas. Kad \u0161is laiks ir pag\u0101jis, tad saj\u016bsmin\u0101t\u0101s un izsalku\u0161\u0101s publikas acu priek\u0161\u0101 notrau\u0161 dub\u013cus, izce\u013c katlu, un malt\u012bte var s\u0101kties. Ide\u0101ls saut\u0113jums!<\/p>\n<p>Par va\u013ciem un bur\u0101t\u0101jiem<\/p>\n<p>Gadsimtiem ilgi l\u012bdz pat 1984. gadam va\u013cu med\u012bbas bija tradicion\u0101ls azorie\u0161u r\u016bpals. Nu jau aptuveni \u010detrus gadu desmitus va\u013cu med\u012bbas paliku\u0161as pag\u0101tn\u0113, un tagad, 2025. gad\u0101, t\u016bristiem par t\u0101m st\u0101sta k\u0101 par da\u013cu no Azoru arhipel\u0101ga v\u0113stures. Kop\u0161 va\u013cu med\u012bbas ir aizliegtas, salinieki savas zin\u0101\u0161anas par va\u013ciem pielieto, lai lielos j\u016bras z\u012bd\u012bt\u0101jus par\u0101d\u012btu gan t\u016bristiem, gan zin\u0101tniekiem.<\/p>\n<p>Piku sal\u0101 ir ier\u012bkots muzejs, kur\u0101 laivas, t\u012bkli, senlietas un skarba filmi\u0146a v\u0113sta par va\u013cu med\u012bb\u0101m XX gadsimt\u0101. V\u0113r\u012bgi salinieki no piekrastes pakalnu virsotn\u0113m nenoguru\u0161i skat\u012bj\u0101s oke\u0101n\u0101, kur redz\u0113s vali, un tad, kad ieraudz\u012bja, pam\u0101ja ar karodzi\u0146u, un salas v\u012bri pameta darbus un krogus, met\u0101s laiv\u0101s un \u2013 aid\u0101 \u2013 oke\u0101n\u0101 med\u012bt vali.<\/p>\n<p>Cits st\u0101sts par va\u013ciem ir Fajalas sal\u0101 nelielaj\u0101 Scrimshaw muzej\u0101. Tur apskat\u0101mi unik\u0101li grebumi no va\u013cu zobiem un kauliem. Tie ir savdab\u012bgi m\u0101kslas darbi, kas sniedz ieskatu v\u0113stur\u0113, r\u0101da sadz\u012bves ainas un iev\u0113rojamo salinieku portretus. No va\u013cu skeleta ir darin\u0101tas rotas, gl\u0101zes un na\u017eu rokturi. Skaisti? Varb\u016bt, bet liel\u0101ks ir prieks par to, ka va\u013cus vairs nemed\u012b.<\/p>\n<p>Fajala un t\u0101s galvaspils\u0113ta Orta ir pasaules m\u0113rog\u0101 slavena pieturvieta bur\u0101t\u0101jiem, kuri \u0161\u0137\u0113rso Atlantijas oke\u0101nu. Krastmalas promen\u0101d\u0113 redzami ko\u0161i z\u012bm\u0113jumi un spilgti uzraksti. Tie ir v\u0113st\u012bjumi no Ort\u0101 piest\u0101ju\u0161o jahtu komand\u0101m, jo katrai tiek atv\u0113l\u0113ts kvadr\u0101tmetrs, lai vizu\u0101li izpaustos. Ir gan z\u012bm\u0113jumi, gan teksti, gan karogi. Ar\u012b jahta Milda, \u0161\u0137iet, k\u0101dreiz ir Ort\u0101 piest\u0101jusi. Mekl\u0113j\u0101m Latvijas karodzi\u0146u. T\u0101 grib\u0113j\u0101s ieraudz\u012bt K\u0101r\u013ca Barde\u013ca, kur\u0161 sav\u0101 laiv\u0101 uzvar\u0113ja oke\u0101nu, atst\u0101tu zi\u0146u! Neatrad\u0101m gan.<\/p>\n<p>Bur\u0101t\u0101ji un ce\u013cot\u0101ji ne tikai atst\u0101j z\u012bm\u0113jumu krastmal\u0101, bet ar\u012b iegrie\u017eas Ortas slavenaj\u0101 krodzi\u0146\u0101 Peter\u2019s Cafe Sport, kur iedzer d\u017einu ar toniku par veiksmi, \u0161\u0137\u0113rsojot Atlantijas oke\u0101nu ce\u013c\u0101 starp Vidusj\u016bru un Kar\u012bbu j\u016bru.<\/p>\n<p>K\u0101 t\u016bristam nosvin\u0113t braucienu uz Azoru sal\u0101m? To var izdar\u012bt, izbaudot peldi karstajos, term\u0101lajos \u016bde\u0146os un iedzerot vesel\u012bbai labv\u0113l\u012bgo miner\u0101l\u016bdeni no avoti\u0146a. Saldumam var iemalkot ananasu li\u0137ieri. Naudasmak\u0101 var ielikt k\u0101du oliv\u012bnu, ko oke\u0101na krast\u0101 var atrast t\u0101pat k\u0101 m\u016bsu dzintaru Baltijas j\u016bras mal\u0101.<\/p>\n<p>Vai Azoru arhipel\u0101gs ir vieta, kurp latvie\u0161iem grib\u0113tos p\u0101rcelties uz palik\u0161anu? Varb\u016bt, bet iedz\u012bvoties neb\u016btu vienk\u0101r\u0161i, jo sal\u0101s ir savs unik\u0101lais ritms, kas saist\u012bts ar dz\u012bvi noma\u013c\u0101 viet\u0101, Atlantijas oke\u0101na vid\u016b, ar portug\u0101liski azorisko mentalit\u0101ti un ar katoliskaj\u0101m trad\u012bcij\u0101m, bet it \u012bpa\u0161i jau ar klimatu.<\/p>\n<p>Laiks, lai ar\u012b silts, m\u0113dz b\u016bt \u013coti mitrs. Peldkost\u012bms neiz\u017e\u016bst divas dienas, un viesn\u012bc\u0101s nav siltu radiatoru. Mazliet b\u016btu bail no zemestr\u012bc\u0113m, kas Azoru arhipel\u0101g\u0101 notiek laiku pa laikam, un no vulk\u0101nu izvirdumiem. Starp citu, p\u0113c sp\u0113c\u012bga vulk\u0101na izvirduma Fajal\u0101 1958.\u20131959. gad\u0101 daudzi salinieki p\u0101rc\u0113l\u0101s uz Portug\u0101les kontinent\u0101lo da\u013cu un pat emigr\u0113ja uz Amerikas Savienotaj\u0101m Valst\u012bm un Kan\u0101du. Tagad da\u017ei no emigrantiem atgriezu\u0161ies Azoru sal\u0101s, lai pavad\u012btu te vecumdienas, ta\u010du liel\u0101koties aizbrauc\u0113ji un vi\u0146u p\u0113cn\u0101c\u0113ji uz sal\u0101m atbrauc vien paciemoties, nosvin viet\u0113jos sv\u0113tkus un atkal dodas prom.<\/p>\n<p>Azoru arhipel\u0101gs<\/p>\n<p>To veido devi\u0146as vulk\u0101niskas izcelsmes salas:<\/p>\n<p>Flore\u0161a,<\/p>\n<p>Korvu,<\/p>\n<p>Grasjosa,<\/p>\n<p>Fajala,<\/p>\n<p>Piku,<\/p>\n<p>San\u017eor\u017ee,<\/p>\n<p>Sanmigela,<\/p>\n<p>Santamarija,<\/p>\n<p>Terseira,<\/p>\n<p>k\u0101 ar\u012b mazu salu grupa Furmiga\u0161as<\/p>\n<p>Autonoms Portug\u0101les re\u0123ions<\/p>\n<p>Att\u0101lums l\u012bdz Portug\u0101les galvaspils\u0113tai Lisabonai: aptuveni 1600 kilometru<\/p>\n<p>Plat\u012bba: 2333 kvadr\u0101tkilometri<\/p>\n<p>Iedz\u012bvot\u0101ju skaits: aptuveni 237 t\u016bksto\u0161i<\/p>\n<p>Ofici\u0101l\u0101 valoda: portug\u0101\u013cu<\/p>\n<p>Naudas vien\u012bba: eiro<\/p>\n<p>Svar\u012bgas ekonomikas nozares: piena lopkop\u012bba, zveja, it \u012bpa\u0161i tun\u010du zveja, v\u012bnogu audz\u0113\u0161ana un v\u012bna ra\u017eo\u0161ana, t\u0113jas audz\u0113\u0161ana un ra\u017eo\u0161ana, ananasu audz\u0113\u0161ana, k\u0101 ar\u012b t\u016brisms<\/p>\n<p>Piku salas v\u012bnogul\u0101ju ainava un Angras du Eroi\u017emu (Terseir\u0101) v\u0113sturisk\u0101 arhitekt\u016bra ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakst\u0101<\/p>\n<p>Ofici\u0101l\u0101 t\u016brisma vietne: www.visitazores.com<\/p>\n<p>Veikalos vid\u0113j\u0101 cena Sanmigel\u0101 audz\u0113tajiem ananasiem ir 12 eiro kilogram\u0101<\/p>\n<p>SLAVEN\u0100KAIS skats Azoru sal\u0101s ir no Fajalas centr\u0101l\u0101s pils\u0113tas Ortas uz Piku kalnu, kas atrodas se\u0161us kilometrus att\u0101laj\u0101 Piku sal\u0101. Abas salas \u2013 Fajalu un Piku \u2013 savieno pr\u0101mju satiksme. AUTORES FOTO<\/p>\n<p>SANMIGELAS nog\u0101z\u0113 redzamas tum\u0161i za\u013cas t\u0113jas kr\u016bmu rindas, bet t\u0101lum\u0101 vi\u013c\u0146ojas Atlantijas oke\u0101ns. AUTORES FOTO<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Avots: Leta Azoru arhipel\u0101gs viesus p\u0101rsteidz ar neparastaj\u0101m dabas ainav\u0101m; t\u016brisms taj\u0101 ir viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m ekonomikas nozar\u0113m P\u0112RN mans atkl\u0101jums bija Portug\u0101lei piedero\u0161\u0101 Madeira \u2013 sala, kas atrodas Atlantijas oke\u0101n\u0101 un ir slavena ar att\u012bst\u012bto t\u016brisma infrastrukt\u016bru. Atkl\u0101jumi j\u0101turpina un j\u0101skat\u0101s t\u0101l\u0101k. Un t\u0101l\u0101k ir Azoru salas, kuras ar\u012b atrodas Atlantijas oke\u0101n\u0101. Madeira un [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":20,"featured_media":284894,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"post_subheading":"","post_intro_title":"","post_intro_text":"","post_1_gallery":[],"post_main_content":"","post_banner_title":"","post_banner_text":"","post_source":"","post_faq":[],"post_toc":[],"post_conversion_block":"","post_ai_summary":"","footnotes":""},"categories":[398],"tags":[895,889,694],"country":[],"class_list":["post-284893","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-jaunumi","tag-jaunumi","tag-leta","tag-turisms"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/284893","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/20"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=284893"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/284893\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=284893"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=284893"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=284893"},{"taxonomy":"country","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.tripthis.eu\/en\/wp-json\/wp\/v2\/country?post=284893"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}