Avots: Leta Sākoties aktīvai atvaļinājumu sezonai, Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk pievēršas ceļojumu plānošanai – izvēlas galamērķus, salīdzina aviobiļešu cenas un rezervē naktsmītnes. Finanšu pakalpojuma sniedzēja “IPF Digital Latvia” aptaujas dati atklāj, cik lielu naudas summu iedzīvotāji ir gatavi tērēt savai atpūtai, plānojot brīvdienas gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs. Balstoties uz “IPF Digital Latvia” iedzīvotāju aptaujas datiem*, iedzīvotāji visbiežāk tērē no 501 līdz 1000 eiro, ko norādījuši 14% respondentu. Arī pērn veicot aptauju, šāds pats budžeta intervāls tika norādīts visbiežāk – to izvēlējās 16% aptaujas dalībnieku, plānojot ceļojumu sev un ģimenes locekļiem. Otra populārākā izvēle ir budžets 1001-2000 eiro apmērā, ko atzīmējuši 13% aptaujāto. Savukārt 12% iedzīvotāju plāno tērēt vēl vairāk – pārsniedzot 2000 eiro robežu. Tas liecina, ka katrs ceturtais ceļotājs ir gatavs ieguldīt vismaz 1000 eiro savā atvaļinājumā. “Aptaujas dati liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, neraugoties uz piesardzīgu budžeta plānošanu, paredz salīdzinoši lielus izdevumus ceļojumiem – bieži vien pārsniedzot 1000 eiro,” norāda “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns. Mazāku ceļojuma budžetu (līdz 500 eiro) šogad norādījusi salīdzinoši neliela daļa respondentu. Līdz 100 eiro atvaļinājumam plāno tērēt 3% aptaujāto, 4% – no 101 līdz 200 eiro. Budžetu līdz 300 eiro paredzējuši vēl 3% iedzīvotāju, bet nedaudz vairāk (5%) iecerējuši izdevumus 301-400 eiro robežās. Visbiežāk minētā summa šajā izdevumu kategorijā ir no 401 līdz 500 eiro, ko norādījuši 6% respondentu. Aplūkojot budžeta kategoriju no 501 līdz 1000 eiro, redzams, ka šo summu biežāk izvēlas sievietes (16%), kamēr vīriešu vidū šī atbilde minēta retāk (12%). Savukārt budžetu virs 1000 eiro ievērojami biežāk plāno vīrieši – 30% no viņiem ceļojumam paredz vismaz 1000 eiro, kamēr šādu summa sieviešu vidū minēta 22% gadījumu. Vislielāko ceļojumu budžetu visbiežāk plāno iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 17% šajā vecuma grupā norādījuši, ka ceļojumam atvēl no 501 līdz 1000 eiro, bet vēl 19% tērē vairāk nekā 2000 eiro, kas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Budžetu no 501 līdz 1000 eiro visbiežāk minējuši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (16%), kam seko jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (15%). Visdārgākos ceļojumus visbiežāk plāno Rīgas iedzīvotāji – teju katrs piektais (18%) norādījis, ka ceļojumam atvēl vairāk nekā 2000 eiro. Nākamajā vietā ierindojas Zemgale ar būtiski zemāku rādītāju – šādu budžetu minējuši 11% reģiona iedzīvotāju. Trešajā vietā ir Latgale, kur lielus ceļojumu tēriņus plāno 10% respondentu. Tomēr aptaujas dati liecina, ka ne visiem atvaļinājuma laiks nozīmē ceļošanu. 12% respondentu norādījuši, ka atvaļinājumā parasti neceļo, bet vēl 12% atzinuši, ka viņiem vispār nav atvaļinājuma vai ka viņi šobrīd nestrādā. Ļoti liela daļa – 16% iedzīvotāju – vēl nav izlēmuši vai vienkārši nezina, cik daudz (ja vispār) ceļos un kāds budžets būs nepieciešams. “IPF Digital” grupā ietilpst finanšu tehnoloģiju un kreditēšanas zīmols “Creditea” un “Credit24”, piedāvājot pakalpojumus Baltijas valstīs, Čehijā, Austrālijā un Meksikā. “IPF Digital” ir daļa no “International Personal Finance Group”, kas ir reģistrēts Lielbritānijā un kura akcijas tiek kotētas Londonas Fondu Biržā. “International Personal Finance Group” kopumā ir 1,7 miljoni klientu. * Iedzīvotāju aptauju pēc “IPF Digital” pasūtījuma veica “Norstat”, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā Latvijā 2025.gada jūnijā.

Ceļojot ārpus Eiropas savienības, visticamāk esat sastapušies ar klasisko problēmu – astronomiskiem viesabonēšanas rēķiniem vai nemitīgu Wi-Fi meklēšanu lidostās, viesnīcās un kafejnīcās. Risinājums? SimAbove eSIM. Un tagad arī Latvijā ir radīts savs risinājums – SimAbove – lietotne, kas ļauj iegādāties un izmantot digitālo SIM karti mobilajam internetam vairāk nekā 180 valstīs. Kas īsti ir SimAbove? SimAbove ir Latvijas uzņēmuma izstrādāta eSIM platforma, kas ļauj lietotājiem iegādāties mobilos internetu ceļojumiem dažu minūšu laikā – bez fiziskas SIM kartes, bez QR kodiem un ar klientu atbalstu latviešu valodā. Atšķirībā no tādiem starptautiskiem konkurentiem kā Airalo, Yesim vai Saily, SimAbove piedāvā Latvijai pielāgotu eSIM pakalpojumu. Cenas, kas patīkami pārsteidz Piemēram, eSIM datu plāns Turcija – 5 GB maksā tikai 7,5 EUR, salīdzinājumā ar Airalo, kur 5GB  apjoms izmaksā 9 EUR. SimAbove neatkarīgi no izvēlētā galamērķi uz citu eSIM pakalpojumu sniedzēju fona izceļas arī ar vairāku operatoru atbalstu galamērķī, kas nozīmē labāku pārklājumu. Tehnoloģija + cilvēks Lietotne ir pieejama iOS un Android ierīcēm. Tā ļauj vienkārši izvēlēties galamērķi, iegādāties eSIM ar attiecīgo datu paku un to aktivizēt tieši telefonā – bez vajadzības doties uz veikalu vai pieteikt pakalpojumu zvanot klientu apkalpošanas dienestam. Pakalpojums sāk darboties no brīža, kad ierodaties izvēlētajā galamērķī. Atšķirībā no jau esošajiem eSIM pakalpojuma sniedzējiem klientu atbalsts ir pieejams WhatsApp čatā latviešu valodā, un gadījumos, kad rodas situācija, kurā pakalpojumu nav iespējams nodrošināt ir pieejama industrījā vēl neredzēta 60 dienu naudas atgriešanas garantija. Nākotnes plāni Pateicoties augušajam klientu skaitam, SimAbove turpina pilnveidoties. SimAbove tuvāko mēnešu laikā plāno ieviest Bezmaksas VPN funkcionalitāti, kas palīdzēs mobilo internetu lietot vēl drošāk. Viedo AI čatbotu, kas spēs atrisināt līdz pat 95% problēmu ar savienojumu. Kā arī lojalitātes programmu, kas ļaus klientiem saņemt reālus bonusus no mūsu sadarbības partneriem, kā arī iespēju iegādāties nākamās eSIM vēl lētāk. Ne tikai tūristiem, bet arī uzņēmumiem SimAbove strādā arī ar uzņēmumiem – piedāvājot iespēju komandējumos izmantot lētāku un efektīvāku datu viesabonēšanu. Ir iespēja saņemt vienotu rēķinu visam uzņēmumam un katram darbiniekam piešķirt personalizētu datu plānu.   SimAbove galvenās priekšrocības īsumā:

• eSIM vairāk nekā 180 valstīs
• Bez QR kodiem, vienkārša uzstādīšana
• Latviešu valodas atbalsts 24/7
• Līdz 5x lētāk nekā operatoru piedāvājums
• 60 dienu Naudas atgriešanas garantija
• Ērta lietotne iOS un Android

Lejupielādē lietotni un pārbaudi cenas pats: www.simabove.com/lv

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Agnese Geduševa-Jefimova, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes pasākumu organizatore. 2. un 3.augustā Valmieras novads iemirdzēsies viesmīlībā, gardēžu priekos un vasaras burvībā, sagaidot ikgadējās Mājas kafejnīcu dienas, kas Valmieras novadā norisināsies jau piekto reizi. Šogad ciemiņiem savas mājas, saimniecības un citu mīļu vietu vārtus vērs 26 mājas kafejnīcas, piedāvājot gan savus iecienītākos ēdienus un dzērienus, gan dzīvīgu kultūras un izklaižu programmu. Mājas kafejnīcu saimnieku pulkā būs ne tikai pieredzējuši saimnieki, bet arī drosminieki, kuri mājas kafejnīcu saimnieku godā iejutīsies pirmo reizi. Taču jau tagad ir skaidrs, ka viņu darīšanas prieks, viesmīlība un radošums padarīs šo pasākumu par īpašu piedzīvojumu gan viesiem, gan pašiem saimniekiem. Gardēži no tuvākām un tālākām vietām tiks gaidīti mājas kafejnīcās visā Valmieras novadā: Brenguļu, Kauguru un Trikātas pusē, Jērcēnu pagastā, Naukšēnos un Ķoņu pagastā, Rūjienā un Jeru pagastā, Mazsalacas pusē – Ramatas un Skaņkalnes pagastos, Burtnieku pusē – Burtnieku, Ēveles un Vecates pagastos, Dikļos, Kocēnos un Kocēnu pagastā, Vaidavas pusē un Valmierā. Interaktīvo karti ar visām Valmieras novada mājas kafejnīcām, to piedāvājumu un darba laikiem iespējams aplūkot https://ej.uz/mājas_kafejnīcas_2025. Mājas kafejnīcu ēdienkartēs savu garšu buķeti varēs atrast ikviens: tajās būs gan pašu iecienītas, gan tradicionālas, gan tematiskas, gan arī no senčiem aizgūtas receptes, īpašas odziņas un kulināri pārsteigumi. Cieņā būs sezonālas maltītes mūsdienīgās interpretācijās. Tāpat vairākas kafejnīcas būs padomājušas arī par veģetāru virtuvi. Vairāk par konkrēto piedāvājumu uzzināsi tīmekļvietnēs majaskafejnicas.lv un visit.valmiera.lv. No jūlija vidus informatīvā brošūra būs pieejama arī Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Bruņinieku ielā 1), Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centrā (Parka ielā 2, Zilaiskalns) un Skaņākalna Dabas parka apmeklētāju centrā (Parka iela 36, Mazsalaca), kā arī digitālā formātā. Mājas kafejnīcu dienas ir kas vairāk par maltīti – tās ir satikšanās un stāsti. Stāsti par mīlestību pret darbu, savām mājām, dabu, vaļaspriekiem un cilvēkiem. Tos būs iespējams pieredzēt dažādos veidos – izstādēs, radošās performancēs, muzikālos baudījumos, mājražojumu tirdziņos, rokdarbu prasmēs, miera un lauku burvības izgaršošanā, mājsaimniecību apskatē, dzīvnieku mīļošanā, izbraucienos ar dažādiem spēkratiem, tematiskās aktivitātēs, gardās degustācijās, kas ļauj iepazīt vietējo garšu dažādību, un vēl citos veidos. Mājas kafejnīcu saimnieki būs padomājuši kā par lieliem, tā arī maziem viesiem, vairākās kafejnīcās piedāvājot ne tikai atsevišķas maltītes bērnu gaumē, bet arī izklaides iespējas. Arī šogad netrūks maģisku saulrietu, vietējo amatu noslēpumu un sirds siltuma. Tiem, kuri meklē papildu kultūras baudījumu, Valmieras vasaras teātra festivāls būs lielisks turpinājums nedēļas nogalei. Jāatzīmē, ka šogad Valmieras vasaras teātra festivāls svin desmit gadu jubileju, apmeklētājiem piedāvājot piedzīvot 13 dažādas izrādes gan no festivāla zelta fonda, gan arī jauniestudējumus. Tāpat aicinām viesošanos mājas kafejnīcās apvienot arī citām kultūras norisēm novadā, kuras augusta pirmajā nedēļas nogalē būs plašā klāstā – grupas “Prāta Vētra” koncerts Valmierā, Rūjienas pilsētas svētki, Burtnieka ezera svētki u.c. Pirms došanās uz kādu no mājas kafejnīcām aicinām būt vērīgiem un pārliecināties par kafejnīcas darba laiku, kā arī to, vai apmeklējumu nepieciešams pieteikt iepriekš! Mājas kafejnīcu dienu mērķis ir veicināt vietējā tūrisma attīstību, kopienu sadarbību un reģionālo identitāti, izceļot novadam raksturīgo caur garšu un cilvēkiem. Iniciatīvu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar LLTA “Lauku ceļotājs” un novadu pašvaldībām. Pērn 29 mājas kafejnīcas uzņēma vairāk nekā 4 500 viesu no dažādām Latvijas un pasaules malām. Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli tiks izmantoti Valmieras novada pašvaldības publicitātes vajadzībām. Tiekamies 2. un 3.augustā Valmieras novadā – vietā, kur garša satiekas ar sirdi! Papildu informācija: Mob. tālr.: 26332213

Informāciju sagatavoja Asnāte Ziemele, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente. No 28.jūnija līdz 14.septembrim, katru nedēļas nogali dažādos Latvijas novados norisināsies apmeklētāju iecienītās Mājas Kafejnīcu dienas. Gardēži aicināti plānot ceļojumus. Kas ir Mājas Kafejnīcu dienas Mājas Kafejnīcu dienas ir viens no iecienītākajiem un plašāk zināmajiem notikumiem pašmāju kulinārajā tūrismā, kad reizi gadā ikviens, kam patīk gatavot ēst, var īstenot sapni par pašam savu kafejnīcu, to atverot savā pagalmā vai mājā. Katra improvizētā kafejnīca ir ekskluzīva, jo ir atvērta tikai vienu nedēļas nogali gadā, ceļot galdā saimnieku iecienītos ēdienus un kulināros meistarstiķus. Mājas Kafejnīcu dienas ceļo pa Latvijas novadiem visu vasaru, dodot iespēju gardēžiem tām sekot garšu piedzīvojumā. Ko sagaidīt Mājas kafejnīcā? Galdā tiek celti ēdieni no īstiem lauku labumiem – pašu un kaimiņu saimniecībās audzētā. Viesmīļu un pavāru lomā iejūtas visa ģimene, ieskaitot bērnus un vecvecākus, arī draugi un kaimiņi. Daudzas māju kafejnīcas papildu ēdieniem piedāvā arī muzikālus priekšnesumus, ekskursijas pa savu saimniecību, spēles un citas izklaides bērniem. Ne vienā vien māju kafejnīcā apmeklētāji, mūzikas un gaisotnes iedvesmoti, izmanto iespēju padejot. Tas ir bezrūpīgs un neformāls pasākums ar mājās gatavotiem gardiem ēdieniem, ne gluži profesionālu, toties patiesi sirsnīgu apkalpošanu brīvā un improvizētā gaisotnē – gluži kā ciemos. Pagājušajā gadā kopumā 617 māju kafejnīcas spēja pamielot 86 000 viesu. Kā plānot Mājas kafejnīcu apmeklējumu? Informācija par katras Mājas kafejnīcas ēdienkarti un papildu izklaidēm, kā arī kontakti saziņai atrodami vietnē https://majaskafejnicas.lv. Lielākajā daļā Mājas kafejnīcu nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Nepieciešams ņemt līdzi skaidru naudu norēķiniem un iepriekš pārliecināties par kafejnīcu darba laiku. Mājas Kafejnīcu kalendārs: Pirmajā Mājas kafejnīcu dienu nedēļas nogalē, 28.-29.jūnijā Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Ludzas novados piedalās 27 kafejnīcas. Ieskats piedāvājumā: vietējo vīnu un sieru saderība, kafijas grauzdēšanas meistarklase, Jēra gaļas burgeri lauku saimniecībā, Jaunie kartupeļi ar saimniecībā audzētu šitaki sēņu mērci, mājās cepta maize, bezglutēna pelmeņi un kūkas, tradicionālie Latgales gulbešnīki, Sarkanā Barona zupa, uz ugunskura vārīta Rāznas ezera zivju zupa, stiprie dzērieni no ozolkoka mucām, mājas kūciņas un pīrādziņi, mājas sviesta un siera gatavošanas meistarklase, zaļo griķu ēdieni, vecmāmiņas pankūkas, mājas saldējums, dažādu augu čaji, Latgales kulinārā mantojuma ēdieni un dzērieni. Arī citos novados un galamērķos piedāvājums būs kārdinošs. • Sekojiet līdzi Mājas kafejnīcu kalendāram https://majaskafejnicas.lv/galamerki. Informācija par datumiem novados un dalībniekiem tiek papildināta. • Sekojiet aktualitātēm https://www.facebook.com/majaskafejnicudienas “Mājas kafejnīcu dienas 2025” ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” kopīgi organizēta akcija. Papildu informācija: Rūta Rulle, pasākuma “Mājas kafejnīcu dienas” koordinatore (tel. 22452874).

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Undīne Šulca-Heistere, ZPR Sabiedrisko attiecību speciāliste. Zemgale glabā sevī daudzveidīgas tūrisma pērles. Kas tev pirmais ienāk prātā, domājot par šo Latvijas reģionu? Visticamāk – majestātiskā Rundāles pils, pasaku rūķīši Tērvetes mežos, Daugavas varenās ūdens dzīles un plašie līdzenumi, kur lepni slejas muižas. Taču tas ir tikai sākums. Lai atvieglotu ceļojuma plānošanu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar tūrisma informācijas centriem ir izveidojis īpašu 24 pieturas punktu sarakstu – vietu apkopojumu, kuras šajā vasarā un arī citos gadalaikos noteikti vērts apmeklēt Katrā no sešām Zemgales pašvaldībām iepazīsti četras “must see” jeb “noteikti jāredz” vietas – apskates objektus, kuros satiekas kultūras bagātības, dabas valdzinājums un aizraujošas pieredzes visai ģimenei. Šīs vietas ir vērts zināt un redzēt pašam, lai ar lepnumu ieteiktu arī saviem viesiem – gan no Latvijas, gan no tālākām zemēm. Galu galā, katram novada iedzīvotājam – vai tu būtu no Dobeles, Jelgavas, Bauskas vai citurienes – tās ir vietas, ar kurām varam lepoties un kuras veido mūsu Zemgales īpašo stāstu. Zemgale – tepat blakus, bet vēl tik daudz neatklātu dārgumu, kas noteikti jāredz! Šis ceļojuma saraksts ir tavs starts – sauc to par tūrisma minimumu, sākuma paku vai iedvesmas avotu. Zemgales daudzveidīgie tūrisma objekti pārsteigs ar plašo iespēju klāstu: no aizraujošas vēstures izzināšanas un dabas varenības līdz pat eksotiskiem dzīvniekiem un gardēžu piedzīvojumiem! Tepat līdzās, bet reizē vēl tik maz atklāta – Zemgale aicina atklāt ko jaunu! Vai tā būtu ilgi gaidīta aizbēgšana no pilsētas steigas, lai veldzētos dabas klusumā un atgūtu spēkus, svētki garšu kārpiņām, romantiski mirkļi divatā vai skaļi un jautri piedzīvojumi draugu un ģimenes lokā – to visu vari atrast tepat, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas novadā un Jelgavas valstspilsētā. Sāc plānot savas brīvdienas jau tagad un ļaujies ceļojuma priekam kopā ar tūrisma ceļvedi “Zemgale aicina”. Iedvesmojies, iepazīsti un izbaudi Zemgali – tā ir tuvāk, nekā domā! Arī turpmāk visu noderīgo tūrisma informāciju meklē ne tikai reģiona tūrisma informācijas centros, bet arī Zemgales plānošanas reģiona tīmekļa vietnē: https://www.zemgale.lv/lv/turisma-celvedis-zemgale-aicina Aizkraukles novads: • Kokneses viduslaikus pilsdrupas • Likteņdārzs • Skrīveru dendroloģiskais parks • Aklais (Jūgu) purvs Bauskas novads: • Rundāles pils • Bauskas pils muzejs • Mini zoo “Dobuļi” • Brīvdabas muzejs “Ausekļu dzirnavas” Dobeles novads: • Latvijas Valsts mežu dabas parks Tērvetē • Dārzkopības institūta Ceriņu dārzs • Dobeles Pils • Vecauces pils Jelgavas novads: • Lielvircavas muiža • Jāņa Čakstes māja • Ziemassvētku kauju muzejs • Lielplatones muiža Jēkabpils novads: • Krustpils pils • Jēkabpils Mežaparks • Gārsenes pils un dabas takas • Viesīte muzejs “Sēlija” Jelgavas valstspilsēta: • Jelgavas pils • Lielupes palienes pļavas un savvaļas zirgi • Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis • Pasta sala

Pēc kopējā ceļojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ienākumi 2023. gadā bija visaugstākie, kādi jebkad ir bijuši, – 1,2 miljardi eiro Arī šogad ziņu virsrakstos par Latvijas tūrisma nozares attīstību tiek atgādināts par nepārejošu krīzi (Latvija – tūrisma nozare iestrēgusi krīzē, utt.) tomēr, kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā, rēķinot ieņēmumus no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 645 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 61. vietā pasaulē starp visām pasaules valstīm un apsteidza pat tādu izslavētu tūrisma galamērķa valsti, kāda ir Turcija (516 eiro uz vienu iedzīvotāju). No 2011. līdz 2019. gadam kopējais tūrisma nozares eksports vidēji bija 16– 17% no Latvijas pakalpojumu eksporta apjoma, un izskatās, ka pašlaik Latvijas tūrisma nozare ir atguvusi tikpat nozīmīgu vietu Latvijas ekonomikā, kāda tai bija līdz 2020. gadam. Pēc kopējā ceļojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ienākumi 2023. gadā bija visaugstākie, kādi jebkad ir bijuši, – 1,2 miljardi eiro. Salīdzinājumam – 2023. gadā Latvijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija lielāki nekā ieņēmumi gan no zāģmateriālu, gan no kviešu eksporta, gan no jebkuras citas Latvijas preces eksporta Intarstat kombinētās nomenklatūras četru ciparu grupā. Jāpaskaidro, ka ar ceļojumu pakalpojumu eksportu tiek saprasti visi ārvalstu ceļotāju (gan tūristu, gan arī to, kuriem ir cits ceļojuma mērķis) izdevumi par viesnīcām, maltītēm, precēm u.c., neskaitot izdevumus par transporta pakalpojumiem, iebraucot vai izbraucot no valsts. Izdevumi par starpvalstu transporta pakalpojumiem tiek uzskaitīti atsevišķi, un tos aplūkosim kā pasažieru pārvadājumu pakalpojumu eksportu un importu. Vienlaikus ar kopējo tūrisma pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu 2023. gadā bija vērojams arī Latvijas tūrisma komersantu apkalpoto ārvalstu viesu skaita pieaugums. Atbilstoši CSP datiem 2019. gadā Latvijas tūrisma komersanti apkalpoja 61 tūkstoti ārvalstu viesu. 2021. gadā apkalpoto ārzemnieku skaits samazinājās tikai līdz 1,8 tūkstošiem viesu, bet 2023. gadā tas sasniedza 10,6 tūkstošus, kas diemžēl ir tikai sestā daļa no laika pirms Covid pandēmijas un pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. Jānorāda, ka Eiropas Ceļojumu komisija ir ierindojusi Latviju starp pieciem Eiropas tūrisma galamērķiem, kuri ir visbūtiskāk cietuši no kara Ukrainā, jo ievērojami samazinājās tūristu skaits no Krievijas (Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija līdz 2027. gadam, 9. lpp.). Jāatzīmē, ka globāli tūrisma komersantu apkalpoto ceļotāju skaits samazinās ne tikai pandēmijas un globālo satricinājumu ietekmē, bet arī tāpēc, ka strauji norisinās tehnoloģiskās pārmaiņas, kas ļauj vienkārši, viegli un ērti ieplānot un pasūtīt individuālus ceļojumus tieši pie pakalpojumu sniedzējiem bez starpnieku palīdzības. Par to liecina tas, ka 2024. gadā Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs tika apkalpoti 2,7 miljoni viesu, kas ir vairāk nekā 2017. gadā (2,58 miljoni) un tikai nedaudz atpaliek no apkalpoto personu skaita 2019. gadā (2,85 miljoni). Pēc neliela pārtraukuma Covid pandēmijas laikā, kad lielāko daļu no Latvijas viesnīcu un tūristu mītņu apmeklētājiem veidoja Latvijas iedzīvotāji (2021. gadā 66% no visiem Latvijas viesnīcu un tūristu mītņu viesiem bija Latvijas ceļotāji), kopš 2022. gada lielākā daļa no Latvijas viesnīcās un tūrisma mītnēs apkalpotajiem viesiem ir ārzemnieki. 2024. gadā tikai 41% no visiem Latvijas viesnīcu un tūristu mītņu viesiem bija Latvijas ceļotāji, bet pārējā viesu daļa bija ārzemnieki, kas statistikā tiek uzskaitīts kā ceļojumu pakalpojumu eksports. Latvijas ceļojumu pakalpojumu eksporta galvenie virzieni ir citas Baltijas valstis. 2023. gadā 18,5% no apkalpotajiem ceļotājiem bija no Lietuvas, bet 13,1% bija Igaunijas ceļotāji. Vērtējot vairāku dienu ceļojumus, Latvijas iedzīvotāji galvenokārt izvēlas apceļot Latviju. 2012. gadā ceļotāji no Latvijas veica 1,4 miljonus vairāku dienu ceļojumus uz ārvalstīm un 3,8 miljonus vairāku dienu braucienus pa Latviju. 2012. gadā vairāku dienu ceļojumi uz ārzemēm veidoja 27% no visiem Latvijas iedzīvotāju veiktajiem vairāku dienu ceļojumiem. 2019. gadā Latvijas ceļotāji veica 1,48 miljonus vairāku dienu ceļojumus uz ārvalstīm un 2,5 miljonus vairāku dienu ceļojumus pa Latviju. Ārvalstu ceļojumu īpatsvars no visiem vairāku dienu ceļojumiem bija 37%. Pandēmijas laikā ievērojami samazinājās ārvalstu ceļojumu īpatsvars, un 2021. gadā no visiem vairāku dienu ceļojumiem tikai 17,6% tika veikti uz ārvalstīm. Savukārt pēdējos gados ir palielinājies gan vairāku dienu ceļojumu skaits uz ārvalstīm, gan arī ārvalstu ceļojumu īpatsvars no kopējā vairāku dienu ceļojumu skaita. 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji veica 1,8 miljonus vairāku dienu ceļojumus uz ārzemēm un 3,1 miljonu vairāku dienu ceļojumus pa Latviju. Ārvalstu ceļojumu īpatsvars no visiem vairāku dienu ceļojumiem gan 2023., gan 2024. gadā bija aptuveni 37%. Ceļojumu pakalpojumu eksports Pēc kopējā ienākumu apjoma no ceļojumu pakalpojuma eksporta 2023. gadā pasaules līderes bija ASV (162,6 miljardi eiro). Tālāk sekoja Spānija (85,2 miljardi eiro), Apvienotā Karaliste (68,5 miljardi eiro), Francija (63,4 miljardi eiro), Itālija (51,6 miljardi eiro), bet pasaules vadošo sešinieku noslēdza Turcija (44 miljardi eiro). Ievērojamus ienākumus no ceļojumu pakalpojuma eksporta 2023. gadā guva arī Austrālija (43,1 miljards eiro), Kanāda (36,3 miljardi eiro), Saūda Arābija (35,6 miljardi eiro), Japāna (34,2 miljardi eiro), Indija (29,8 miljardi eiro), Meksika (28,4 miljardi eiro), Taizeme (27,5 miljardi eiro), Vācija (26,2 miljardi eiro), Austrija (23,4 miljardi eiro) un Grieķija (20,6 miljardi eiro). 2023. gadā Igaunija ar 1,4 miljardus eiro lieliem ienākumiem no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija 80. vietā pasaulē, Latvija ar 1,2 miljardiem eiro bija 83. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,7 miljardiem eiro – 93. vietā pasaulē. Savukārt vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju ir pēc iedzīvotāju skaita nelielām valstīm (vai ar muitas robežu nodalītām atkarīgām teritorijām), kuru galvenā specializācija ir tūrisma pakalpojumi. 2023. gadā vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta (51,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) bija Makao. Makao ilgstoši bija Portugāles kolonija, kura no 1999. gada kļuva par Ķīnas īpašo autonomo reģionu. Mūsdienās Makao ekonomika balstās uz tūrismu un azartspēļu biznesu. Makao ir uzskatāma par Āzijas Lasvegasu. Tā ir vienīgā Ķīnas daļa, kurā ir legalizētas azartspēles, un tieši tas piesaista ievērojamu ceļotāju plūsmu no Ķīnas. Tūrisms kā galvenā specializācija ir Andorai (26,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), no Lielbritānijas atkarīgajām Karību jūras salām Tērksai un Kaikosai (18,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), Kaimanu salām (11,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Angiljai (9,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), kā arī ar Nīderlandi saistītajām Karību jūras salām – Arubai (23,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Sintmartēnai (14,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Kirasao (6,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Starp valstīm otrajā vietā pasaulē 2023. gadā bija Monako (13,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Bahamu salas (9,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Maldīvija (8,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Antigva un Barbuda (7,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Bermudu salas (7,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Islande (7,3 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Seišelu salas (6,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Luksemburga (6,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules labāko desmitnieku noslēdza AAE (6,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Valstis un teritorijas ar visaugstākajiem ienākumiem no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju iezīmē pasaules interesantākos tūrisma galamērķus. No Eiropas valstīm 2023. gadā starp pasaules labākajiem divdesmit pieciem ceļojumu galamērķiem iekļuva Horvātija (3,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Malta (3,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Kipra (2,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrija (2,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Šveice (2,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Grieķija (2,0 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Spānija (1,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar tūkstoš eiro uz vienu iedzīvotāju bija 41. vietā pasaulē, Latvija ar 645 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 61. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 254 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 84. vietā pasaulē. Lielākoties relatīvi mazi ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta ir valstīm, kurās ir visai augsti iekšējās drošības riski, tomēr ir arī izņēmumi. 2023. gadā Palestīnas Rietumkrasta ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija 125,5 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas bija vairāk nekā tik izslavētā tūrisma galamērķī kā Ēģipte. Iemesls tik augstiem Palestīnas ienākumiem no ceļojumu pakalpojumu eksporta saistās ar reliģisko tūrismu, jo Rietumkrastā atrodas ar Jauno Derību un Jēzus dzīvi saistīti reliģiski objekti. No valstīm, par kurām ir dati, mazāk par diviem eiro uz vienu iedzīvotāju ieņēmumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta 2023. gadā bija Malāvijā, Čadā, Kongo DR, Libērijā, Dienvidsudānā, Gvinejā, Burundi, Papua Jaungvinejā un Angolā. Tomēr jāatzīmē, ka ir vairākas valstis (Afganistāna, Ziemeļkoreja un citas), kurām ceļojumu pakalpojumu eksports bija tuvu nullei. Salīdzinot Baltijas valstis, vislabvēlīgākie apstākļi, lai attīstītu ceļojumu pakalpojumu eksportu, pēc neatkarības atgūšanas bija gan Igaunijai, gan Lietuvai. Igaunijā ievērojamu ceļojumu pakalpojumu eksporta apjomu nodrošināja intensīvā prāmju satiksme starp Igauniju un Somiju. Tāpēc līdz pat Covid pandēmijai kopējie Igaunijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija divas līdz pat trīs reizes lielāki nekā Latvijai. Lietuvas ģeogrāfiskās priekšrocības bija robeža ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, kas nodrošināja Krievijas pilsoņu tranzītu, kā arī tas, ka, tikai šķērsojot Lietuvu, ir tuvākais sauszemes savienojums no Latvijas un Igaunijas uz Poliju un tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Gan Lietuvā, gan arī Igaunijā kopējais ceļojumu pakalpojumu eksports ilgstoši bija ievērojami lielāks nekā Latvijā, tāpēc Covid izraisītā tūrisma nozares krīze gan Igaunijā, gan Lietuvā bija daudz dziļāka un ar smagākām sekām nekā Latvijā. Savukārt jau 2023. gadā Latvijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta (1,21 miljards eiro) vairs tikai nedaudz atpalika no Igaunijas (1,39 miljardi eiro). Ceļojumu pakalpojumu imports Pēc kopējā izdevumu apjoma par ceļojumu pakalpojumu importu 2023. gadā pasaules līdere bija Ķīna (181,5 miljardi eiro). Otrajā vietā pasaulē bija ASV (138,7 miljardi eiro), bet trešajā vietā – Apvienotā Karaliste (102,4 miljardi eiro). Tālāk sekoja Vācija (58,9 miljardi eiro), Francija (45,3 miljardi eiro), Kanāda (35,4 miljardi eiro), Itālija (31,4 miljardi eiro) un Indija (30,8 miljardi eiro). Krievija (30,4 miljardi eiro) 2023. gadā joprojām bija viena no lielākajām ceļojumu pakalpojumu starptautiskajām pircējām un bija devītajā vietā pasaulē, bet pasaules desmitnieku noslēdza Dienvidkoreja (25,7 miljardi eiro). 2023. gadā Igaunija ar 1,2 miljardus eiro lieliem izdevumiem par ceļojumu pakalpojumu importu bija 68. vietā pasaulē, Latvija ar 1,14 miljardiem eiro bija 71. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,64 miljardiem eiro – 83. vietā pasaulē. Vērtējot ceļojumu pakalpojumu importu, visaugstākajās vietās pēc izdevumiem uz vienu iedzīvotāju ir bagātās valstis, kā arī valstis, kuras par rezidences vietu izvēlas ļoti bagāti ļaudis. Jāpaskaidro, ka ar ceļojumu pakalpojumu importu tiek saprasti visi ceļotāju (gan tūristu, gan arī to, kuriem ir cits ceļojuma mērķis) tēriņi – izdevumi par viesnīcām, maltītēm, precēm u.c., izņemot transporta pakalpojumus, šķērsojot robežu (tas ir transporta pakalpojumu imports) un ārpus savas zemes. 2023. gadā vislielākie izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu (5,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) bija Katarai. Tālāk sekoja Bermudu salas (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūra (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Islande (3,7 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Kuveita (3,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Norvēģija (3,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), AAE (2,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Luksemburga (2,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Šveice (2,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Andora (2,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules divdesmitniekā pēc ceļojumu pakalpojumu importa izdevumu apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā iekļuva četrpadsmit Eiropas valstis. Igaunija ar 908 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 25. vietā pasaulē, Latvija ar 605 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 36. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 224 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 69. vietā pasaulē. Viszemākie izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu ir pasaules visnabadzīgākajām valstīm, kā arī valstīm, kuru pilsoņiem drošības apsvērumu dēļ citas zemes ir noteikušas nozīmīgus ceļošanas ierobežojumus. Mazāk par četriem eiro izdevumi uz vienu iedzīvotāju par ceļošanas pakalpojumu importu 2023. gadā bija Nigērā, Gambijā, Mjanmā, Afganistānā, Haiti, Čadā, Kenijā, Libērijā, Tadžikistānā, Burundi, Dienvidsudānā, Jemenā, Kongo DR, Sudānā, Gvinejā. Dati nebija pieejami par Eritreju un Somāliju, bet domājams, ka arī šo zemju izdevumi par ceļojumu importu ir tuvu nullei. Izņemot Irānu, Lībiju, Ekvatoriālo Gvineju un Kongo Republiku, valstu saraksts ar viszemākajiem izdevumiem par ceļojumu pakalpojumu importu gandrīz sakrīt ar to valstu sarakstu (Afganistāna, Čada, Eritreja, Haiti, Mjanma, Somālija, Sudāna un Jemena), kuru pilsoņiem ASV prezidents Donalds Tramps šī gada jūnija sākumā noteica pilnīgu ieceļošanas aizliegumu ASV. Līdz pat 2009. gadam Baltijas valstu izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu visumā bija proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Pēc 2009. gada krīzes Latvijas iedzīvotāju izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu visumā palika stabili aptuveni pusmiljarda eiro lielumā, un tie pieauga tikai proporcionāli inflācijas pieaugumam. Savukārt gan Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotāji ar katru gadu palielināja izdevumus par ārvalstu ceļojumiem. 2019. gadā Igaunijas iedzīvotāju izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu bija 1,38 miljardi eiro, Lietuvas iedzīvotāju izdevumi – 1,24 miljardi eiro, bet Latvijas iedzīvotāju izdevumi – tikai 669 miljoni eiro. Sākoties Covid pandēmijai, gan Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotāji izdevumus ārvalstu ceļojumiem samazināja aptuveni divarpus reižu. 2023. gadā Latvijas iedzīvotāju izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu (1,14 miljardi eiro) tikai nedaudz atpalika no Igaunijas iedzīvotāju izdevumiem (1,24 miljardi eiro) par ārvalstu ceļojumu pakalpojumu importu. Ceļojumu pakalpojumu bilance Ceļojumu pakalpojumu bilance ir starpība starp naudas daudzumu, kādu vietējie iedzīvotāji iztērē savu ārvalstu ceļojumu laikā, ar to naudas daudzumu, kuru ārzemnieki par saviem ceļojumiem iztērē attiecīgajā zemē. Līdz pat 2009. gada krīzei Latvijai bija izteikti negatīva ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance. Latvijas iedzīvotāji 2008. gadā par ceļojumu pakalpojumiem ārzemēs iztērēja par 229 miljoniem eiro vairāk nekā ārzemnieki par ceļojumu pakalpojumu pirkumiem Latvijā. Šajā laikā negatīva ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija arī Lietuvai. Savukārt Igaunija līdz pat Covid pandēmijai darbojās ar izteikti pozitīvu ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilanci. 2014. gadā Igaunijas ceļotāji ārzemēs iztērēja par pusmiljardu eiro mazāk nekā ārvalstu ceļotāji Igaunijā. Jāatzīmē, ka pēc 2009. gada krīzes Latvijas ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance būtiski uzlabojās un 2015. gadā Latvijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija 250 miljonus eiro lielāki par Latvijas iedzīvotāju veikto ceļojumu pakalpojumu importu. 2019. gadā Latvijas ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija plus 214 miljoni eiro. Savukārt gan Lietuvas, gan Igaunijas ceļojumu pakalpojumu bilance pasliktinās. 2020. un 2021. gadā Covid pandēmijas laikā Igaunijas ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija negatīva, bet Lietuvai ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija negatīva 2022. gadā. 2023. gadā visas Baltijas valstis strādāja ar pozitīvu ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilanci. 2023. gadā Igaunijas ceļotāji ārzemēs tērēja par 147 miljoniem eiro mazāk nekā ārzemju ceļotāji Igaunijā. Latvijas ceļotāji ārzemēs tērēja par 64 miljoniem eiro mazāk par ārzemju ceļotājiem Latvijā, bet Lietuvas ceļotāji ārzemēs tērēja par 80,5 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar ārvalstnieku ceļotāju izdevumiem par ceļojumu pakalpojumiem Lietuvā. Aviācijas pakalpojumu eksports Ceļojumu pakalpojumu eksports un imports neietver transporta pakalpojumu eksportu un importu. Latvijas ceļotājiem nozīmīgi ir divi transporta veidi – sauszemes transports un aviācija. Statistikā par aviācijas pakalpojumu eksportu un importu ietilpst gan pasažieru, gan arī kravu pārvadājumi, tomēr no kopējā eksporta un importa ienākumu apjoma kravu pārvadājumu ieņēmumiem ir ievērojami mazāka nozīme, salīdzinot ar ieņēmumiem no pasažieru pārvadājumiem. Pēc kopējā ienākumu apjoma no aviācijas pakalpojumu eksporta 2022. gadā pasaules līderes bija ASV (61,9 miljardi eiro), tad sekoja AAE (41,6 miljardi eiro), Turcija (23,2 miljardi eiro), Apvienotā Karaliste (15,9 miljardi eiro), Vācija (15,1 miljards eiro), Francija (11,7 miljardi eiro), Dienvidkoreja (9,1 miljards eiro), Indija (8,0 miljardi eiro), Japāna (6,7 miljardi eiro), bet pasaules vadošo desmitnieku noslēdza Singapūra (6,2 miljardi eiro). 2022. gadā Latvija ar 675 miljonus eiro lieliem ienākumiem no aviācijas pakalpojumu eksporta bija 35. vietā pasaulē, Igaunija ar 250 miljoniem eiro bija 50. vietā pasaulē, bet Lietuva, lai gan Lietuvas dati par 2022. gadu Trademap datubāzē nav pieejami, tomēr, ja Lietuvas ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta 2022. gadā bija aptuveni tādi paši kā 2023. gadā, tad Lietuva pēc aviācijas pakalpojumu eksporta būtu aptuveni 63. vietā pasaulē. Vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. (vai 2022. gadā, ja dati par 2023. gadu vēl nav pieejami) bija Eiropas valstīm un pundurvalstīm. No pasaules TOP 25 lielākajām valstīm pasaulē pēc ienākumiem no aviācijas eksporta pakalpojumu apjoma uz vienu iedzīvotāju 15 valstis bija no Eiropas, bet piecas bija pundurvalstis vai valstis ar relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu. Pirmajā vietā pasaulē pēc aviācijas eksporta pakalpojumu ienākumu apjoma uz vienu iedzīvotāju bija Luksemburga (6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā – AAE (4,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Malta (1,7 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules desmitniekā vēl iekļuva Islande (1,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūra (1,04 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (790 eiro uz vienu iedzīvotāju), Antigva un Barbuda (708 eiro uz vienu iedzīvotāju), Panama (697 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (630 eiro uz vienu iedzīvotāju), Seišelu salas (528 eiro uz vienu iedzīvotāju), Īrija (488,8 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 359 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē, Igaunija ar 183 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 26. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 38,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 68. vietā pasaulē. Nenozīmīgs aviācijas pakalpojumu eksports aptuveni desmit eirocentu apjomā uz vienu iedzīvotāju ir raksturīgs Āfrikas un citu pasaules daļu valstīm, kuras ir iekļautas ANO vismazāk attīstīto valstu grupā. Neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēti airBaltic radītie zaudējumi pēdējo piecu gadu laikā, tomēr ir jāatzīmē, ka airBaltic nodrošināja ievērojamus Latvijas aviācijas pakalpojumu eksporta ienākumus līdz pat 2020. gadam. Pēc aviācijas pakalpojumu eksporta apjoma Latvija bija absolūta Baltijas līdere. 2019. gadā Latvijas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumu eksporta bija 550 miljoni eiro, savukārt Igaunijas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumu eksporta bija 335 miljoni eiro. Lietuvas salīdzinošie dati par šo laika posmu nav pieejami. Latvijas aviācijas pakalpojumu eksports ievērojami samazinājās Covid pandēmijas laikā – 2020. gadā tie bija tikai 137 miljoni eiro. Savukārt jau 2022. gadā Latvijas ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta pārsniedza 675 miljonus eiro. 2022. gadā ieņēmumi no aviācijas pakalpojumu eksporta veidoja būtisku Latvijas pakalpojumu eksporta ienākumu daļu. Tikai trim precēm – zāģmateriāliem, kviešiem un sakaru iekārtām – ienākumi no eksporta bija lielāki par ienākumiem no aviācijas pakalpojumu eksporta. Latvijas ienākumi no malkas un elektroenerģijas eksporta 2022. gadā bija aptuveni līdzīgi ar ienākumiem no aviācijas pakalpojumu eksporta. Aviācijas pakalpojumu imports Pēc kopējā izdevumu apjoma par aviācijas pakalpojumu importu 2022. gadā pasaules līderes bija ASV (73,6 miljardi eiro), tālāk sekoja Apvienotā Karaliste (19,3 miljardi eiro), Vācija (17,7 miljardi eiro), Singapūra (17,4 miljardi eiro), AAE (15,0 miljardi eiro), Francija (13,7 miljardi eiro), Indija (11,6 miljardi eiro), Itālija (8,2 miljardi eiro), Kanāda (7,2 miljardi eiro), bet pasaules desmitnieku noslēdza Brazīlija (6,7 miljardi eiro). 2022. gadā Igaunija ar 441 miljona eiro lieliem izdevumiem par aviācijas pakalpojumu importu bija 45. vietā pasaulē, Latvija ar 475 miljoniem eiro bija 43. vietā pasaulē, bet, ja Lietuvas izdevumi par aviācijas pakalpojumu importu 2022. gadā bija aptuveni tādi paši kā 2023. gadā, tad Lietuva pēc aviācijas pakalpojumu importa būtu aptuveni 70. vietā pasaulē. Pēc izdevumiem par aviācijas pakalpojumu importu 2022. gadā pasaulē pirmajā vietā bija Andora (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules sešiniekā vēl iekļuva Singapūra (3,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), AAE (1,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Bermudu salas (1,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Islande (828 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 328 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 14. vietā pasaulē, bet Latvija ar 252 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 22. vietā pasaulē. Vismazākie aviācijas pakalpojumu importa apjomi ir pasaules nabadzīgākajām valstīm, it īpaši nabadzīgākajām Āfrikas valstīm, kuru lielā daļā aviācijas pakalpojumu imports neveido pat dažus centus uz vienu iedzīvotāju. Autobusu pasažieru pārvadājumu eksports Aviācijas pasažieru pārvadājumi ir vissvarīgākais Latvijas pasažieru starptautisko pārvadājuma veids. Latvijas starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar jūras transportu notiek no Ventspils un Liepājas ostas, bet, salīdzinot ar citu valstu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar jūras transportu, Latvija ievērojami atpaliek no citām jūras piekrastes valstīm. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvija vairs neveic vispār. Toties Latvija ir izcili iekļāvusies starptautiskajos pasažieru pārvadājumos ar autotransportu. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem ir raksturīgi galvenokārt Eiropas valstīm, kurās attālumi starp valstīm nav ievērojami un kurās autobusu satiksme ir konkurētspējīga gan ar aviotransportu, gan arī ar dzelzceļa transportu. Lielākajā daļā citu pasaules reģionu, piemēram, gandrīz pilnīgi visās Āfrikas valstīs, starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem netiek vispār veikti. Pasažieru autosatiksme notiek tikai ar vietējiem pārvadātājiem un tikai līdz valstu robežām. Šķērsojot robežu, ir jāpārsēžas otras valsts vietējā autobusā. 2022. gadā vislielākie ienākumi pasaulē, rēķinot ienākumus par autotransporta pasažieru pārvadājumu eksportu uz vienu iedzīvotāju, bija Gruzijā – 19,6 eiro uz vienu iedzīvotāju. Otrajā vietā pasaulē ar 12,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Igaunija, bet trešajā vietā ar 6,51 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Slovēnija. Latvija ar 4,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 1,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē. Tūrisma nozares pakalpojumu eksports ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir uz visai ilgu laiku zaudējusi ievērojamu starptautisku ceļotāju plūsmu – gan Krievijas ceļotājus, gan ceļotājus no citām Eiropas valstīm, kuri drošības apsvērumu dēļ ir ierobežojuši savus ceļojumus uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, Latvijai bija principiāli jāmaina nozares attīstības stratēģija. Latvijas Ekonomikas ministrija 2024. gadā pieņēma Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam, kurā galvenās aktivitātes ir vērstas, lai veicinātu Latvijas starptautisko atpazīstamību. Tomēr, kā liecina apkopotā statistika, Latvijas tūrisma nozares attīstībai turpmākajā laikā vissvarīgākais būs galvenokārt vietējais tūrisms kopā ar ceļotājiem no Igaunijas un Lietuvas. Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpotās personas viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits, milj. Latvijas ceļotāju īpatsvars no visiem viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpotajām personām, % 1993 0.33 33.5 1994 0.33 41.3 1995 0.34 45.7 1996 0.37 48.6 1997 0.45 51.5 1998 0.47 49.0 1999 0.46 48.0 2000 0.51 47.8 2001 0.58 44.8 2002 0.67 5.8 2003 0.76 45.4 2004 0.90 39.5 2005 1.15 36.8 2006 1.33 38.6 2007 1.49 43.2 2008 1.56 39.3 2009 1.11 32.3 2010 1.31 33.1 2011 1.58 32.9 2012 1.64 33.3 2013 1.84 32.0 2014 2.10 31.8 2015 2.14 31.1 2016 2.30 31.7 2017 2.58 31.0 2018 2.81 31.5 2019 2.85 31.8 2020 1.46 51.1 2021 1.31 66.2 2022 2.17 47.6 2023 2.44 43.0 2024 2.70 41.2 Avots: CSP Ienākumi par ceļojumu pakalpojumu eksportu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju Makao (Ķīna) 51 491.4 1 Andora (2022) 26 135.4 Aruba 23 198.0 Tērksas un Kaikosas salas 18 057.1 Sintmartēna (Nīderlandes daļa) 14 794.7 2 Monako 13 518.9 Kaimanu salas 11 841.9 Kuka salas 10 075.7 3 Bahamu salas 9900.9 Angilja 9527.1 4 Maldīvija (2022) 8204.3 5 Antigva un Barbuda (2022) 7878.2 6 Bermudu salas 7589.1 7 Islande 7286.3 8 Seišelu salas 6845.2 Kirasao 6431.9 9 Luksemburga 6410.7 10 AAE (2022) 6181.5 11 Sentkitsa un Nevisa (2022) 6057.4 12 Sentlūsija (2022) 5736.8 13 Grenāda (2022) 4300.9 14 Palau (2019) 4262.3 15 Horvātija 3787.8 16 Malta 3588.1 Honkonga 3427.1 17 Singapūra 3291.2 18 Katara 3008.8 19 Bahreina 2882.0 20 Kipra 2623.2 21 Austrija 2566.9 22 Šveice 2206.0 Fēru salas 2046.6 23 Grieķija 1987.1 Franču Polinēzija 1914.8 24 Spānija 1761.6 25 Samoa 1745.4 26 Beliza 1619.9 27 Austrālija 1616.7 28 Dānija 1593.8 29 Maurīcija 1526.5 30 Albānija 1522.1 31 Sentvinsenta un Grenadīnas (2022) 1474.9 32 Jaunzēlande 1408.0 33 Īrija 1340.5 34 Libāna (2019) 1327.6 35 Jamaika (2022) 1223.7 36 Dominika (2022) 1192.8 37 Panama 1164.8 38 Fidži 1129.7 39 Nīderlande 1082.8 40 Norvēģija 1037.5 41 Igaunija 1015.1 42 Gruzija 1014.4 43 Apvienotā Karaliste 1002.0 44 Armēnija 1001.7 45 Saūda Arābija 962.3 46 Slovēnija 938.5 47 Francija 930.6 48 Kanāda 904.1 49 Itālija 877.8 50 Zviedrija 860.3 51 Kaboverde 839.9 52 Dominikānas Republika 795.6 53 Kostarika 790.3 54 Ungārija 767.3 55 Urugvaja 746.1 56 Beļģija 727.5 57 Portugāle 722.0 58 Izraēla 721.7 59 Čehija 669.9 60 Jordānija 652.1 61 Latvija 644.5 62 Turcija 515.9 63 ASV 485.5 64 Bosnija un Hercegovina 467.0 65 Mongolija 441.4 66 Somija 441.2 67 Kuveita 411.9 68 Vanuatu 407.3 69 Salvadora 400.2 70 Bulgārija 400.2 71 Malaizija 397.4 72 Serbija 386.4 73 Taizeme 382.6 74 Omāna (2019) 351.4 75 Vācija 309.6 76 Ziemeļmaķedonija 305.5 77 Butāna 302.8 78 Slovākija 278.9 79 Maroka 278.5 80 Santome un Prinsipi 276.3 81 Japāna 274.9 82 Dienvidkoreja 273.8 83 Trinidada un Tobāgo 258.5 84 Lietuva 253.9 85 Moldova 253.0 86 Rumānija 241.1 87 Meksika 220.9 88 Kambodža 213.2 89 Tunisija 206.7 90 Kuba (2019) 204.9 91 Mikronēzija (2018) 187.6 92 Laosa 175.5 93 Māršala salas (2018) 162.3 94 Kirgizstāna 160.4 95 Azerbaidžāna 135.7 96 Botsvāna (2022) 134.3 97 Kolumbija 134.2 Palestīna, Rietumkrasts 125.5 98 Nauru (2019) 124.6 99 Namībija 123.5 100Ēģipte 120.1 101 Čīle 108.8 102 Argentīna 106.5 103 Ekvadora 106.4 104Kazahstāna 104.8 105 Nikaragva 97.0 106Paragvaja 96.5 107 Komoru salas (2022) 96.0 108 Dienvidāfrika 91.3 109 Tonga (2022) 86.0 110 Vjetnama 85.7 111 Šrilanka 79.6 112 Irāka (2019) 77.2 113 Filipīnas 71.9 114 Peru 71.0 115 Tuvalu (2022) 69.1 116 Irāna (2019) 66.9 117 Baltkrievija (2022) 63.8 118 Hondurasa 63.0 119 Bolīvija 62.3 120 Bruneja 58.6 121 Uzbekistāna 56.0 122 Gvatemala (2022) 54.3 123 Gambija (2019) 54.1 124 Džibutija (2019) 52.5 125 Mjanma (2019) 47.5 126 Indonēzija 46.6 127 Tanzānija 45.9 128 Krievija 43.6 129 Surinama 43.5 130 Polija 42.8 131 Gana (2019) 40.4 132 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 39.5 133 Ruanda 37.3 134 Zambija 36.0 135 Austrumtimora 34.6 136 Gajāna (2019) 30.3 137 Brazīlija 29.5 138 Gabona (2019) 29.1 139 Zālamana salas 28.2 140Esvatīni 23.6 141 Uganda 23.6 142 Kiribati (2019) 22.8 143 Kamerūna (2019) 22.6 144Senegāla (2022) 21.8 145 Sudāna (2022) 21.7 146Ukraina 21.4 147 Indija 20.8 148Kenija 19.0 149 Benina (2019) 17.4 150 Nepāla 17.4 151 Togo (2019) 16.2 152 Kotdivuāra (2019) 15.3 153 Melnkalne 14.2 154 Madagaskara (2022) 11.8 155 Lībija (2019) 11.6 156 Mali (2019) 10.2 157 Ķīna 9.7 158 Venecuēla (2019) 9.5 159 Etiopija (2022) 9.1 160Gvineja-Bisava (2019) 8.6 161 Haiti (2022) 6.0 162 Mozambika 5.4 163 Burkinafaso (2019) 5.0 164Nigērija (2022) 4.9 165 Sjerraleone (2019) 4.7 166 Nigēra (2019) 4.4 167 Zimbabve 4.3 168 Lesoto 3.8 169 Centrālāfrikas Republika (2019) 3.6 170 Pakistāna 3.2 171 Kongo (2019) 2.9 172 Alžīrija 2.6 173 Bangladeša 2.3 174 Tadžikistāna 2.1 175 Mauritānija (2022) 2.1 176 Jemena (2019) 2.0 177 Malāvija (2019) 1.9 178 Čada (2018) 1.6 179 Kongo DR (2019) 1.0 180 Libērija 0.8 181 Dienvidsudāna (2022) 0.5 182Gvineja 0.2 183 Burundi (2019) 0.2 184Papua Jaungvineja (2022) 0.2 185 Angola 0.2 Avots: Trademap.org Ceļojumu pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org Izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Katara 5247.7 2 Bermudu salas 3946.2 3 Singapūra 3939.5 4 Islande 3740.0 5 Kuveita 3190.5 6 Norvēģija 3096.9 7 AAE (2022) 2811.4 8 Luksemburga 2762.0 9 Šveice 2450.1 10 Andora (2022) 2131.7 11 Īrija 1814.5 12 Dānija 1612.7 13 Austrija 1524.3 14 Apvienotā Karaliste 1498.0 15 Kipra 1324.1 16 Beļģija 1206.9 17 Zviedrija 1192.2 18 Palau (2019) 1110.1 19 Nīderlande 1102.9 20 Malta 1000.0 21 Libāna (2019) 979.2 22 Somija 954.5 23 Austrālija 940.7 24 Izraēla 914.8 25 Igaunija 907.5 26 Kanāda 883.0 27 Albānija 850.9 28 Tuvalu (2022) 787.0 29 Sentkitsa un Nevisa (2022) 770.8 30 Jaunzēlande 714.8 31 Bahreina 712.0 32 Vācija 697.5 33 Francija 665.1 34 Čehija 655.6 35 Nauru (2019) 626.1 36 Latvija 605.2 37 Saūda Arābija 569.7 38 Maldīvija (2022) 562.2 39 Armēnija 546.6 40 Itālija 534.5 41 Slovēnija 530.5 42 Spānija 528.0 43 Omāna (2019) 511.3 44 Antigva un Barbuda (2022) 507.1 45 Dienvidkoreja 497.8 46 Seišelu salas 496.9 47 Urugvaja 482.6 48 Bahamu salas 481.0 49 Serbija 465.8 50 Horvātija 459.3 51 Rumānija 443.8 52 Ukraina 438.2 53 ASV 414.1 54 Slovākija 409.1 55 Maurīcija 389.2 56 Lībija (2019) 383.7 57 Māršala salas (2019) 367.0 58 Ungārija 357.3 59 Mongolija 339.2 60 Malaizija 298.2 61 Fidži 282.2 62 Portugāle 280.5 63 Kostarika 271.1 64 Vanuatu 254.2 65 Panama 253.6 66 Butāna 240.7 67 Irāka (2019) 234.8 68 Grieķija 234.6 69 Lietuva 224.3 70 Grenāda (2022) 217.9 71 Ziemeļmaķedonija 215.4 72 Krievija 211.5 73 Bruneja 211.2 74 Moldova 192.4 75 Tonga (2022) 190.6 76 Gabona (2019) 163.6 77 Beliza 160.6 78 Jordānija 158.8 79 Kazahstāna 158.5 80 Taizeme 149.0 81 Sentlūsija (2022) 147.8 82 Argentīna 143.6 83 Surinama 132.5 84 Čīle 132.3 85 Ķīna 128.6 86 Gruzija 123.9 87 Lesoto 118.8 88 Paragvaja 117.3 89 Salvadora 115.3 90 Melnkalne 114.2 91 Kaboverde 112.4 92 Bosnija un Hercegovina 104.7 93 Kiribati (2019) 102.5 94 Mikronēzija (2018) 101.0 95 Azerbaidžāna 100.0 96 Jamaika (2022) 99.5 97 Dominikānas Republika 99.1 98 Baltkrievija (2022) 98.0 99 Bulgārija 97.3 100Japāna 95.4 101 Irāna (2019) 93.8 102Austrumtimora 88.8 103 Kolumbija 87.9 104Laosa 84.9 105 Peru 83.8 106Komoru salas (2022) 83.6 107 Ekvadora 73.5 108 Vjetnama 73.2 109 Turcija 72.1 110 Kirgizstāna 71.9 111 Tunisija 68.6 112 Uzbekistāna 67.5 113 Samoa 67.0 114 Meksika 66.6 115 Santome un Prinsipi 66.3 116 Sentvinsenta un Grenadīnas (2022) 62.6 117 Kambodža 62.5 118 Brazīlija 62.1 119 Maroka 60.6 120 Bolīvija 59.3 121 Zālamana salas 58.7 122 Dominika (2022) 57.6 123 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 55.7 124 Esvatīni 54.1 125 Gvatemala (2022) 52.9 126 Filipīnas 52.5 127 Gajāna (2019) 52.3 128 Trinidada un Tobāgo 48.3 129 Hondurasa 44.6 130 Nepāla 40.3 131 Gvineja-Bisava (2019) 39.5 132 Indonēzija 38.9 133 Ēģipte 38.9 134 Dienvidāfrika 38.6 135 Polija 38.1 136 Botsvāna (2022) 35.7 137 Centrālāfrikas Republika (2019) 33.6 138 Venecuēla (2019) 33.2 139 Angola 31.3 140Namībija 28.3 141 Kamerūna (2019) 26.0 142 Kuba (2019) 24.5 143Ruanda 23.3 144Indija 21.6 145 Nikaragva 21.2 146Džibutija (2019) 20.8 147 Nigērija (2022) 17.7 148Kotdivuāra (2019) 13.7 149Zimbabve 13.5 150 Alžīrija 13.3 151 Zambija 10.8 152 Gana (2019) 9.3 153 Šrilanka 8.6 154 Sjerraleone (2019) 8.5 155 Bangladeša 8.5 156 Mali (2019) 8.5 157 Pakistāna 8.4 158 Kongo (2019) 7.7 159 Malāvija (2019) 7.6 160 Senegāla (2022) 7.1 161 Benina (2019) 6.8 162 Madagaskara (2022) 5.6 163 Tanzānija 5.4 164Mozambika 5.1 165 Uganda 5.1 166 Burkinafaso (2019) 4.9 167 Mauritānija (2022) 4.8 168 Togo (2019) 4.6 169 Papua Jaungvineja (2022) 4.4 170 Etiopija (2022) 4.1 171 Nigēra (2019) 3.9 172 Gambija (2019) 3.3 173 Mjanma (2019) 3.1 174 Afganistāna (2019) 3.1 175 Haiti (2022) 2.7 176 Čada (2018) 2.6 177 Kenija 2.6 178 Libērija 2.0 179 Tadžikistāna 1.9 180 Burundi (2019) 1.9 181 Dienvidsudāna (2022) 1.5 182 Jemena (2019) 1.3 183 Kongo DR (2019) 1.0 184Sudāna (2022) 0.4 185 Gvineja (2019) 0.2 Ceļojumu pakalpojumu imports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org Ceļojumu pakalpojumu eksporta un importa bilance Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org Latvijas iedzīvotāju vairāku dienu braucienu skaits pa Latviju un ārvalstīm braucieni uz ārvalstīm braucieni pa Latviju Avots: CSP Ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Luksemburga (2022) 6031.5 2 AAE 4367.8 3 Malta (2022) 1724.1 4 Islande (2022) 1508.7 5 Singapūra 1041.1 6 Nīderlande (2022) 790.2 7 Antigva un Barbuda 707.5 8 Panama 696.7 9 Dānija 629.8 10 Seišelu salas 527.6 11 Īrija (2022) 488.8 12 Fidži 447.7 13 Ungārija 398.1 14 Bermudu salas 379.9 15 Latvija (2022) 358.7 16 Austrija 346.6 17 Jaunzēlande (2019) 310.8 18 Beļģija (2022) 289.3 19 Turcija 271.7 20 Portugāle (2022) 245.7 21 Apvienotā Karaliste 232.7 22 Norvēģija 231.7 23 Bruneja 231.1 24 Zviedrija 212.3 25 ASV 184.8 26 Igaunija (2022) 182.8 27 Maldīvija 181.1 28 Vācija 178.2 29 Dienvidkoreja 175.8 30 Francija 171.4 31 Kuveita 164.4 32 Kipra 163.0 33 Sentkitsa un Nevisa 153.4 34 Grieķija 149.0 35 Trinidada un Tobāgo 140.1 36 Somija (2022) 138.0 37 Kanāda 134.3 38 Bahamu salas (2022) 132.1 39 Kaboverde 118.2 40 Bahreina (2018) 114.9 41 Horvātija 99.5 42 Izraēla (2019) 97.5 43 Serbija 95.5 44 Azerbaidžāna 95.4 45 Nauru (2019) 89.9 46 Samoa 86.3 47 Melnkalne 86.3 48 Sentvinsenta un Grenadīnas 76.7 49 Čehija 68.8 50 Gruzija (2019) 67.4 51 Malaizija 61.3 52 Salvadora 57.2 53 Slovēnija (2022) 54.6 54 Itālija 54.1 55 Japāna 53.6 56 Šrilanka (2019) 52.5 57 Moldova 51.9 58 Omāna (2022) 51.7 59 Dominikānas Republika 48.2 60 Beliza 47.0 61 Bulgārija (2022) 45.9 62 Polija (2022) 45.9 63 Armēnija 45.2 64 Kostarika 44.8 65 Albānija 40.0 66 Namībija (2019) 39.8 67 Kazahstāna 36.9 68 Lietuva 38.4 69 Kolumbija 35.1 70 Mongolija 34.4 71 Maroka 32.5 72 Bosnija un Hercegovina 31.0 73 Peru 29.7 74 Urugvaja 28.5 75 Sentlūsija 28.3 76 Meksika 27.5 77 Rumānija (2022) 26.2 78 Grenāda (2022) 26.1 79 Ķīna (2022) 23.3 80 Surinama 23.2 81 Krievija 22.9 82 Zālamana salas 22.9 83 Tunisija (2022) 22.7 84 Ziemeļmaķedonija 21.6 85 Vjetnama 19.7 86 Ēģipte 19.3 87 Slovākija (2022) 16.9 88 Ruanda 15.3 89 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 15.2 90 Togo (2019) 15.0 91 Bolīvija 13.9 92 Filipīnas 13.9 93 Tonga 13.2 94 Uzbekistāna 13.1 95 Džibutija (2022) 13.0 96 Barbadosa (2018) 12.8 97 Kirgizstāna (2022) 12.7 98 Argentīna 12.2 99 Ukraina 10.9 100 Kambodža 9.2 101 Kenija (2022) 8.4 102 Tadžikistāna 8.3 103 Mozambika 7.7 104 Botsvāna 7.5 105 Libāna (2022) 7.1 106 Alžīrija 6.8 107 Dominika 6.4 108 Ekvadora 6.3 109 Jamaika 5.9 110 Indija 5.6 111 Hondurasa 5.3 112 Gabona (2022) 4.6 113 Butāna 4.5 114 Laosa (2022) 4.5 115 Gvatemala 4.4 116 Gana (2022) 4.1 117 Komoru salas (2022) 4.0 118 Gambija (2022) 3.7 119 Bangladeša 3.5 120 Kongo (2020) 3.5 121 Kiribati (2022) 3.5 122 Vanuatu (2022) 3.2 123 Kotdivuāra (2022) 2.7 124 Irāka (2022) 2.7 125 Pakistāna 2.6 126 Brazīlija 2.3 127 Senegāla 2.3 128 Burkinafaso (2022) 2.1 129 Nepāla 1.8 130 Tanzānija (2019) 1.7 131 Madagaskara (2022) 1.7 132 Mjanma (2019) 1.3 133 Paragvaja 1.2 134 Uganda (2022) 1.1 135 Dienvidsudāna (2022) 1.0 136 Indonēzija (2022) 1.0 137 Mauritānija (2022) 0.9 138 Kamerūna (2022) 0.9 139 Čada (2019) 0.6 140 Angola 0.5 141 Zimbabve (2019) 0.5 142 Nikaragva 0.4 143 Malāvija (2022) 0.4 144 Centrālāfrikas Republika (2019) 0.3 145 Santome un Prinsipi (2022) 0.2 146 Mali (2022) 0.2 147 Papua Jaungvineja (2022) 0.2 148 Nigēra (2022) 0.2 149 Nigērija 0.2 150 Lesoto 0.2 151 Esvatīni (2022) 0.1 152 Gvineja 0.1 153 Sjerraleone (2022) 0.1 154 Burundi (2019) 0.1 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka Izdevumi par aviācijas pakalpojumu importu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Andora (2022) 3889.1 2 Singapūra (2022) 3078.7 3 AAE (2022) 1592.0 4 Bermudu salas 1411.6 5 Nauru (2019) 1081.4 6 Islande (2019) 827.6 7 Luksemburga 722.3 8 Malta (2019) 664.6 9 Bahamu salas (2019) 627.3 10 Dānija (2022) 582.3 11 Seišelu salas (2022) 441.4 12 Omāna (2019) 373.3 13 Nīderlande (2019) 348.8 14 Igaunija (2022) 328.1 15 Jaunzēlande (2019) 325.9 16 Izraēla (2019) 298.9 17 Norvēģija (2022) 298.8 18 Apvienotā Karaliste (2022) 288.8 19 Zviedrija (2022) 269.5 20 Antigva un Barbuda (2022) 268.0 21 Austrija (2022) 267.1 22 Latvija (2022) 252.1 23 Beļģija 249.8 24 Sentkitsa un Nevisa (2022) 245.0 25 Somija (2019) 242.7 26 Kuveita (2022) 227.8 27 Ungārija (2022) 225.9 28 ASV (2022) 220.8 29 Grenāda (2019) 214.3 30 Īrija (2019) 202.0 31 Francija (2022) 201.0 32 Vācija 195.6 33 Kanāda (2022) 184.3 34 Sentlūsija (2022) 144.1 35 Grieķija (2022) 141.5 36 Itālija (2022) 139.3 37 Panama (2022) 138.3 38 Portugāle 135.0 39 Fidži (2022) 126.1 40 Gruzija 118.0 41 Malaizija (2022) 113.4 42 Maldīvija (2022) 110.8 43 Jamaika (2022) 104.8 44 Serbija 101.2 45 Sentvinsenta un Grenadīnas (2022) 100.0 46 Urugvaja (2022) 86.4 47 Kostarika (2022) 83.0 48 Mongolija 78.5 49 Melnkalne (2022) 77.2 50 Dominika (2022) 75.4 51 Šrilanka (2019) 74.7 52 Dienvidkoreja (2022) 73.5 53 Dominikānas Republika 73.2 54 Slovēnija 72.6 55 Vjetnama 72.4 56 Kiribati (2019) 71.3 57 Vanuatu (2019) 71.1 58 Rumānija (2019) 64.4 59 Bruneja (2022) 63.6 60 Turcija (2022) 61.5 61 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 61.3 62 Samoa (2022) 60.9 63 Meksika 58.3 64 Libāna (2019) 55.0 65 Slovākija (2019) 51.5 66 Azerbaidžāna (2022) 50.9 67 Gabona (2019) 48.6 68 Argentīna (2022) 47.6 69 Moldova (2022) 45.0 70 Čehija (2022) 44.6 71 Horvātija (2022) 42.8 72 Bosnija un Hercegovina (2022) 42.8 73 Krievija (2022) 41.9 74 Kaboverde (2022) 41.8 75 Dienvidsudāna (2018) 40.9 76 Japāna (2022) 40.3 77 Trinidada un Tobāgo 40.1 78 Armēnija (2022) 39.2 79 Kazahstāna 36.6 80 Gana (2019) 34.6 81 Tonga (2022) 31.8 82 Brazīlija (2022) 31.2 83 Lietuva 30.9 84 Peru (2022) 30.6 85 Komoru salas (2019) 29.4 86 Paragvaja (2022) 28.2 87 Gvatemala (2022) 27.8 88 Zālamana salas (2022) 27.4 89 Ziemeļmaķedonija 27.3 90 Kolumbija 25.2 91 Hondurasa (2022) 24.5 92 Venecuēla (2019) 24.4 93 Nikaragva 23.3 94 Salvadora 22.2 95 Bulgārija 21.9 96 Kongo (2019) 21.2 97 Uzbekistāna (2022) 20.8 98 Maroka (2022) 20.8 99 Surinama 20.1 100Ķīna (2019) 19.8 101 Ekvadora (2022) 19.7 102 Albānija (2022) 18.8 103 Tunisija (2019) 16.6 104Nigērija (2022) 16.5 105 Indonēzija (2019) 14.4 106 Džibutija (2019) 13.3 107 Bolīvija (2022) 11.2 108Kotdivuāra (2019) 10.1 109 Namībija 10.0 110 Filipīnas 9.7 111 Uganda (2019) 9.2 112 Čada (2018) 8.9 113 Benina (2019) 8.6 114 Kamerūna (2019) 8.6 115 Indija (2022) 8.2 116 Beliza (2022) 7.4 117 Ukraina (2022) 6.9 118 Bangladeša (2022) 6.8 119 Senegāla (2022) 6.6 120 Alžīrija (2022) 6.6 121 Kirgizstāna (2019) 6.4 122 Mauritānija (2019) 6.2 123 Papua Jaungvineja (2019) 6.1 124 Madagaskara (2019) 6.0 125 Kambodža (2022) 5.9 126 Burkinafaso (2019) 5.7 127 Irāka (2019) 5.6 128 Ruanda (2022) 5.6 129 Mali (2019) 5.4 130 Zimbabve (2019) 5.0 131 Tadžikistāna (2022) 4.9 132 Santome un Prinsipi (2019) 4.7 133 Gvineja (2022) 4.6 134 Pakistāna (2022) 4.3 135 Polija 4.2 136 Botsvāna (2022) 3.6 137 Centrālāfrikas Republika (2018) 3.3 138 Kenija (2019) 3.3 139 Burundi (2019) 3.1 140Ēģipte (2022) 2.7 141 Togo (2019) 2.4 142 Laosa (2019) 2.4 143 Nigēra (2019) 1.9 144Butāna (2022) 1.7 145 Mjanma (2019) 1.5 146Tanzānija (2019) 1.4 147 Sjerraleone (2019) 1.3 148Esvatīni (2019) 1.3 149 Malāvija (2019) 1.2 150 Jemena (2019) 0.8 151 Nepāla (2022) 0.7 152 Mozambika (2022) 0.4 153 Gambija (2019) 0.4 154 Lesoto (2022) 0.1 155 Angola (2022) 0.0 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka Aviācijas transporta pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva 2010 85 259 110 2011 110 252 113 2012 92 272 194 2013 106 266 172 2014 105 288 2015 124 392 2016 132 424 239 2017 201 460 2018 298 535 2019 335 550 2020 186 137 2021 201 226 2022 250 675 2023 110 Avots: Trademap.org Ienākumi par autotransporta pasažieru pārvadājumu eksportu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Gruzija 19.55 2 Igaunija (2022) 12.52 3 Slovēnija 6.51 4 Slovākija (2019) 6.23 5 Latvija (2022) 4.28 6 Čehija (2022) 3.65 7 Melnkalne (2019) 3.25 8 Serbija 3.17 9 Moldova (2017) 3.12 10 Luksemburga 2.99 11 Rumānija (2019) 2.66 12 Armēnija (2022) 2.48 13 Grieķija (2022) 1.92 14 Zviedrija (2022) 1.32 15 Lietuva 1.29 16 Beļģija 1.01 17 Ungārija (2022) 0.84 18 Itālija (2022) 0.60 19 Ukraina (2019) 0.39 20 Somija (2022) 0.36 21 Bulgārija 0.30 22 Dānija (2022) 0.29 23 Polija 0.15 24 Nīderlande (2019) 0.15 25 Vācija (2019) 0.07 26 Krievija (2019) 0.02 27 Uzbekistāna (2019) 0.02 Avots: Trademap.org, Pasaules Banka

Avots: Leta 5.jūnijā Rīgas kartē / Brīvības iela 37/ parādījās jauna telpa – bārs brasserie VIVIEN un mākslas galerija METRO. Gastronomiskās koncepcijas un ēdienkartes autors ir franču šefpavārs Vivjēns Lebeks (Vivien Lebecq), savukārt nosaukumu VIVIEN iedvesmoja viņa ģimenes vēsture. Vivjēna Lebeka vecvectēvs, arī Vivjēns, piegādāja franču vīnus leģendārajam Rīgas restorānam Otto Schwarz. Un tagad, aptuveni pēc simts gadiem, šīs ģimeniskās viesmīlības saites radīja restorānu VIVIEN, kurā Latvijas un Francijas kultūras un tradīcijas veidos jaunu vēsturi. Šefpavārs Vivjēns Lebeks ir slavens ar savu meistarību radīt izsmalcinātus ēdienus no vienkāršiem produktiem un to saskaņošanu ar vīniem. Brasserie VIVIEN ēdienkartes pamatā ir Parīzes brasērijas (brasserie) klasiskie ēdieni, kas gatavoti no Vivjēna Lebeka un viņa kolēģa Mihaila Karajanova izvēlētiem vietējiem produktiem. Kafiju piegādās Latvijas ražotājs Kalve. Par vīnu atbildēs Reinis Poļakovs, uzņēmuma RE-WINE dibinātājs. Lai brasserie VIVIEN viesi ērtāk orientētos vīna kartē, populāri Latvijas vīnziņi ir izveidojuši īpašus vīna plauktus ar ieteikumiem un iedvesmu katrai dienai. Pirmo plauktu veidoja Latvijas vīnziņu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Kaļķis. Brasserie VIVIEN kokteiļu karti ir izstrādājis bārmenis Luka Kadikovs, bet tuvākajos plānos ir populāru Eiropas kokteiļu meistaru un šefpavāru viesošanās. Brasserie VIVIEN interjeru iedvesmojusi franču brasērijas klasiskā koncepcija, kurā dominē koka detaļas, vitrīnas logi un daudz spoguļu. Zālei pieguļ franču dārzs, arī tajā ir sēdvietas. Visas telpas vieno senas Parīzes kafejnīcas atmosfēra un unikāli franču zīmola Grimo spoguļi. Telpu noformējumā izmantotas vintage stila lampas, kā arī gleznas un fotogrāfijas no vairākām privātkolekcijām. Projekta koordinatore – Valērija Mizgare [email protected]

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Nikola Kovaļevska, “MySushi” komunikācijas konsultante. Igaunijas lielākais suši restorānu tīkls “MySushi”, kas ir daļa no Baltijā vadošās izklaides un ēdināšanas grupas “Apollo Group”, turpina savu paplašināšanos Latvijā un 4.jūnijā iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Rīga” vēra vaļā durvis nu jau otrajam šī tīkla restorānam Rīgā. “Ar lielu prieku turpinām “MySushi” attīstību Latvijā, un restorāna atvēršana “AKROPOLE Rīga” ir vēl viens solis tuvāk mūsu mērķim – padarīt gardus un kvalitatīvus suši pieejamus plašākai auditorijai. Redzam, ka interese par Āzijas virtuvi šeit turpina augt un esam pārliecināti, ka šis būs tikai viens no daudziem veiksmīgiem soļiem mūsu turpmākajā izaugsmē Latvijā,” norāda “MySushi” izpilddirektore Kristi Saluste. Atklāšanas dienā apmeklētāji tika cienāti ar kūku un dzērieniem, kā arī, protams, tirdzniecības centra viesiem tika dāvināti bezmaksas suši. Ikviens varēja piedalīties arī izklaidējošās aktivitātēs, tostarp iegriezt laimes ratu, lai iegūtu dažādas balvas. “MySushi” saviem klientiem sniedz īpašus piedāvājumus, tostarp iespēju saņemt bonusus par katru atkārtotu pirkumu, īpašas atlaides dažādām ēdienu kategorijām noteiktās dienās, kā arī nedēļas īpašos piedāvājumus. Šie piedāvājumi ir pieejami “Apollo Club” lojalitātes programmas biedriem. Lai saņemtu šos piedāvājumus, jāreģistrējas vietnē www.apolloklubs.lv. “MySushi” ēdienu iespējams baudīt uz vietas restorāna apmeklētāju zonā vai arī pasūtīt līdzņemšanai no mājaslapas www.mysushi.lv, kur pieejamas arī īpašas akcijas. Lai pasūtītu ēdienu ar piegādi, iespējams izmantot arī ēdiena piegādes platformas pakalpojumus. “MySushi” Latvijā ienāca 2021.gadā ar pirmo restorānu tirdzniecības centrā “Riga Plaza”, un uzņēmuma plāni paredz tuvāko gadu laikā atvērt līdz pat 15 restorāniem visā Latvijā, investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro tīkla attīstībā. Nākamais “MySushi” restorāns durvis vērs jau 2.jūlijā tirdzniecības centrā “Origo”. Par “MySushi” “MySushi” ir Igaunijas lielākais suši restorānu tīkls, kas dibināts 2012.gadā. Kopš 2022.gada tas ir daļa no Apollo Group – vadošās izklaides un ēdināšanas grupas Baltijā. “MySushi” piedāvā plašu suši un citu Āzijas virtuves ēdienu klāstu, īpašu uzsvaru liekot uz ēdienu svaigumu un kvalitāti. Ēdienus iespējams baudīt uz vietas restorānā vai ērti pasūtīt ēdiena piegādes platformā, kā arī līdzņemšanai “MySushi” mājaslapā www.mysushi.lv un izņemt pasūtījumu uz vietas kādā no restorāniem.

Informāciju sagatavoja Vineta Pūce, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes starptautiskā tūrisma speciāliste. Aizvadītā gada nogalē aicinājām piedalīties “Ziemeļvidzemes pērļu medībās”, kas izvērtās sīvā konkurencē mednieku vidū; Lieldienu laikā bija iespējams doties “Burkānu medībās” piecos Valmieras novada ciemos, kas pulcēja ievērojamu interesentu skaitu. Savukārt no 1.jūnija aicinām visus piedzīvojumu medniekus piedalīties tradicionālajā Valmieras novada tūrisma akcijā “Dārgumu medības”. Šogad ceļošanas akcija norisināsies jau 15. reizi, un tās mērķis ir nemainīgs – mudināt ceļotāju atklāt jaunus apvāršņus un vietas Valmieras novadā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem akcijas dalībniekiem tiek piedāvātas trīs uzdevumu kategorijas – Valmieras novada tūrisma objekti, pasākumi un tūrisma uzņēmēju uzdevums. Pirmās kategorijas “tūrisma objekti” uzdevums ir secīgi apmeklēt objektus Valmieras pilsētā un novada apvienībās, noskaidrot objektā paslēptos atslēgas vārdus, kas ļaus atklāt noslēpumaino trešo objektu. Otrā kategorija aicina apmeklēt piecus dažādus pasākumus Valmieras novadā, atrast Valmieras novada mobilā Tūrisma informācijas centra (mobilais TIC) telti un tur saņemt atzīmi par dalību savā akcijas bukletā. Savukārt trešās kategorijas uzdevumu izpildei aicinām apmeklēt deviņus dažādus akcijas bukletā minētos tūrisma uzņēmējus, veikt norādīto uzdevumu, par to saņemot atzīmi akcijas bukletā. Katrs izpildītais uzdevums dos konkrētu punktu skaitu. Kopskaitā tūrisma akcijā iekļautas 24 dažādas tūrisma piesaistes vietas, pieci pasākumi, kā arī deviņi dažādi tūrisma uzņēmēji Valmieras novadā. Lai pretendētu uz galveno balvu – Ērenpreiss velosipēdu – vai citām veicināšanas balvām, nepieciešams tūrisma akcijas bukletā sakrāt vismaz 55 punktus (maksimālais punktu skaits – 110). Akcijā var piedalīties gan individuāli, gan kā komanda, startējot kopā ar ģimeni. Lai piedalītos akcijā individuāli, dalībniekam jābūt vismaz 12 gadu vecam. Akcijas norises laiks ir no 1.jūnija līdz 31.oktobrim. Aizraujošākam ceļojumam aicinām vietas GPS koordinātas izmantot tikai tajos gadījumos, kad nav iespējams atpazīt apmeklējamo objektu! Vēršam uzmanību, ka šogad dažos tūrisma akcijā iekļautajos objektos var tikt pielāgota ieejas maksa, kā arī aicinām būt iecietīgiem un ievērot tūrisma uzņēmēju darba laikus! Tūrisma akcijas bukletus iespējams saņemt Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Bruņinieku iela 1, Valmiera), Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centrā (Parka iela 2, Zilaiskalns), Skaņākalna Dabas parka apmeklētāju centrā (Parka iela 36, Mazsalaca) vai lejupielādēt elektroniski visit.valmiera.lv. Aizpildītos akcijas bukletus līdz 2025.gada 1.novembrim gaidīsim Valmieras Tūrisma informācijas centrā, Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centrā, nosūtītus pa pastu (adrese: Valmieras novada Tūrisma informācijas centrs, Bruņinieku iela 1, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201) vai arī ieskenētus un nosūtītus uz e-pastu [email protected]. Akcijas noslēguma pasākums plānots 2025.gada 8.novembrī Valmierā, kad spēles veiksmīgākie dalībnieki pēc nejaušības principa saņems veicināšanas balvas no Valmieras novada tūrisma uzņēmumiem un mājražotājiem. Galveno balvu – Ērenpreiss velosipēdu – nodrošina Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar SIA “Ērenpreiss Bicycle Company”. Aicinām piedalīties arī citās Valmieras novada tūrisma norisēs! Informāciju par tām uzzināsiet, apmeklējot vietni visit.valmiera.lv!

Līdz ar tūrisma sezonas sākšanos Valmieras novada Tūrisma pārvalde arī šajā vasarā piedalīsies dažādos pasākumos Latvijā, lai informētu interesentus par ceļošanas iespējām un tūrisma piedāvājumu Valmieras novadā.  

31. maijā Valmieras novada tūrisma piedāvājumu varēs iepazīt Dienvidkurzemē “LATTŪRINFO” organizētajā X Latvijas Tūrisma informācijas tirgū, kas norisināsies reizē ar Grobiņas pilsētas svētkiem. Apmeklētājiem būs iespēja izspēlēt spēli par Valmieras novada iecienītākajiem tūrisma objektiem, kā arī uzzināt idejas par ceļošanas iespējām novadā. Spēles dalībniekiem būs iespēja iegūt arī vērtīgas balvas no Valmieras novada tūrisma uzņēmējiem. 

Divas dienas – 31. maijā un 1. jūnijā – par Valmieras novada tūrisma piedāvājumu vēstīsim “Tūrisma ielas” interesentiem Daugavpils pilsētas svētkos. Apmeklētāji tiks arī aicināti piedalīties radošā aktivitātē un izspēlēt spēli, kas veicinās Valmieras novada tūrisma objektu iepazīšanu.  Kā ierasts pēdējos gados, tūrisma informatīvā telts plānota arī vairākos gaidāmajos pasākumos Valmieras novadā, piemēram: 

• 19.07. Ērenpreisa svētkos Mazsalacā;
• 2.08. Rūjienas pilsētas svētkos;
• 30.08. Tomātu svētkos Brenguļos;
• 13.09. taku skrējiena “Stirnu buks” Valmieras posmā; 
• 27.09. “Fiz-kul-tūre” noslēguma posmā (Rīgas iela 43A, Valmiera).  

Apmeklētāji varēs saņemt jaunākos tūrisma informācijas ceļvežus, uzzināt par pasākumiem, tūrisma jaunumiem, kā arī iesaistīties kādā radošā, ar tūrisma tēmu saistītā aktivitātē. Šī gada Valmieras novada tūrisma akcijā, kas sāksies 1. jūnijā, viens no uzdevumiem būs apmeklēt pēc izvēles kādu no akcijas bukletā uzskaitītajiem pasākumiem. Tādējādi tūrisma informatīvajā teltī būs iespēja saņemt gan akcijas bukletus, gan arī uzlīmi par konkrētā pasākuma apmeklējumu. Smelies iedvesmu atpūtai Valmieras novadā, apmeklējot arī visit.valmiera.lv!  Informējam, ka pasākumu laikā var tikt fotografēts un filmēts, fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras novada pašvaldības publicitātes vajadzībām