Informāciju sagatavoja Ilze Ozola. Kamēr rudenī Latvijā dienas kļūst vēsākas, Turcijas Egejas piekraste aicina pagarināt vasaras siltumu ar neaizmirstamām garšām. Saulē nogatavinātas olīvas, svaigi nozvejotas jūras veltes, aromātiski garšaugi un godalgoti vīni piedāvā kulināru ceļojumu, kas ir tikpat košs kā tirkīzzilā jūra. Gadsimtiem senās tradīcijās sakņotais reģions ir viena no nozīmīgākajām Turcijas ilgtspējīgās gastronomijas vietām, kur olīveļļa, vietējie dārzeņi un senās vīndarīšanas metodes sastopas ar mūsdienīgu “no lauka līdz galdam” filozofiju. Pēdējos gados atzinību ir guvuši izcilie reģiona restorāni. Daudzus no tiem vada talantīgi jaunie šefpavāri, kuri piedāvā klasisko ēdienu jaunas interpretācijas. MICHELIN ceļvedis ir atzinīgi novērtējis vairākus restorānus Izmirā un Bodrumā, divos populāros Egejas piekrastes galamērķos, par to daudzveidīgajām un augstvērtīgajām ēdienkartēm. Olīveļļa – galvenajā lomā Pateicoties labvēlīgajam klimatam un ģeogrāfiskajam novietojumam, Egejas piekraste vienmēr ir bijusi viena no bagātīgākajām olīvu audzēšanas vietām Anatolijā. Dziļi iesakņojusies audzēšanas kultūra un vēsture arī izskaidro to, kādēļ Egejas virtuve ir veidojusies ap olīvām un olīveļļu. Reģiona gardās olīvas un olīveļļas ir tradicionāls Egejas virtuves centrālais elements. Olīveļļa ar garšaugiem, piemēram, timiānu, rozmarīnu vai piparmētru, ir neatņemama Egejas piekrastes brokastu sastāvdaļa kā mērce svaigi ceptai maizei, savukārt salātiem, uzkodām un pamatēdieniem tā piešķir garšu, veselīgumu un vieglumu. Zaļās pupiņas, baklažāni un artišoki, kas vēsta par pavasara atnākšanu, šeit tiek pārvērsti gardos ēdienos, pateicoties olīveļļas brīnumam – ilgdzīvošanas noslēpumam. Citas slavenas Egejas virtuves garšas nāk no reģionam raksturīgajiem garšaugiem. Katru gadu tiek rīkoti festivāli, lai godinātu gardos ārstnieciskos augus, piemēram, Şevket-i bostan (svētītais dadzis), sparģeļus un pienenes, kas tiek pagatavoti ar gardu olīveļļu un pasniegti kā pamatēdieni vai uzkodas. Zivju ēdienu bagātība Dabiski, ka Egejas virtuve ietver arī bagātīgo Egejas jūras velšu klāstu. No Ajvalikas līdz Alačatai un no Bodrumas līdz Datčai piekrastes restorānos pasniedz svaigākās jūras veltes – zeltplekstes, asarus, gruperus, austeres, astoņkājus, kalmārus un garneles. Astoņkāju un kalmāru ēdieni, garneles sautējumos un uz grila ceptas sezonālās zivis ir neaizmirstama vakariņu odziņa. Gadsimtiem senas vīnkopības tradīcijas Līdztekus rakijai vietējie Egejas vīni no reģiona vīnogām ir labākais papildinājums jūras veltēm. Pateicoties auglīgajai augsnei un klimatam, Egejas reģions tiek uzskatīts par vienu no pasaulē pievilcīgākajiem vīnkopības apgabaliem. Lai kur jūs ceļotu reģionā, ceļi aizvedīs uz gadsimtiem seniem vīnogulājiem, sulīgajām vīnogām un vīniem. Apmeklējot Egejas reģionu, jūs varat izpētīt šos vīna dārzus un atklāt ko īpašu. Urlas pilsētā, kur atrodas daļa no Izmiras vīna ceļiem un Michelin restorāniem, var nobaudīt daudzus starptautiski atzītus Turcijas vīnus; Şirince pagājušajā gadā tika atzīta par “Labāko tūrisma ciematu” pēc ANO Tūrisma organizācijas vērtējuma; Bodruma ir viens no prestižākajiem Turcijas atpūtas galamērķiem. Bozcaada sala piedāvā plašu vīnu klāstu, tostarp sarkanvīnus no vietējām Kuntra un Karalahna vīnogām, kā arī baltvīnus no Çavuş un Vasilaki vīnogām. Urla, kas slavena ar saviem vīna dārziem, piedāvā vietējās vīnogu šķirnes, piemēram, Bornova Misketi, kā arī gardus vīnus no Foça Karası un Gaydura vīnogām, kas paglābtas no izzušanas. Izsmalcinātas ēdināšanas pieredze Turcijas Egejas reģions piedāvā daudzveidīgas izsmalcinātas ēdināšanas (fine dining) iespējas. Pēdējos gados ir atvērti daudz izsmalcinātu restorānu, kurus vada inovatīvi šefpavāri. Šeit Egejas virtuves ekoloģiskā un kultūras ilgtspēja atklājas caur reģiona produktiem un tradīcijām. Īpaši Izmiras Urlas rajonā, kas ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem reģionā, jūs varat nobaudīt vietējos ēdienus restorānos, kas seko “no lauka līdz galdam” koncepcijai un bezatkritumu pieejai. MICHELIN ceļvedis iekļauj Urlu Izmirā un Bodrumu Muglā, vēl vienā populārā tūrisma galamērķī. Latvijas tūroperatori rīko ceļojumus uz Turcijas Egejas piekrasti visas rudens sezonas garumā, aicinot ceļotājus pagarināt savu vasaru, iepazīstot šī reģiona bagātīgās kulinārās tradīcijas.

Rīga, 28.sept., LETA. Šodien Papes tūrisma informācijas punktā “Dzintarvēji” tiks atklāta jauna dabas ekspozīcija par putniem, aģentūru LETA informēja Dienvidkurzemes novada tūrisma centra vecākā eksperte mārketinga jautājumos Dace Gailīte. Atklāšanas pasākumā piedalīsies ekspozīcijas veidotāji, projekta realizētāji un atbalstītāji. Jauna dabas ekspozīcija par putniem ļauj klausīties to balsīs, iepazīt ligzdas un būrus, apskatīt spalvas un citus dabas priekšmetus. Īpaša vieta ekspozīcijā veltīta Latvijas Universitātes Papes ornitoloģisko pētījumu centram. Apmeklētāji var redzēt arī pārfotografētu “Svensona” putnu noteicēja kopiju – nozīmīgu palīgu ornitologiem 1970.-1980.gados, kad šādi izdevumi Latvijā bija reti pieejami. Apmeklējums Papes tūrisma informācijas punktā jāpiesaka iepriekš.

Informāciju sagatavoja Jūrmalas valstspilsētas administrācija. Jau trešo gadu Jūrmala aicina uz Restorānu nedēļu, kas norisināsies no 6. līdz 19.oktobrim. Tajā piedalīsies vairāk nekā 20 pilsētas restorāni un kafejnīcas, piedāvājot divu cenu kategoriju ēdienkartes: 35 un 45 eiro. Šoruden vienojošais pavediens ir dažādu pasaules nacionālo virtuvju gars, kas izcelts rudens ražas bagātībā – ēdienkartēs galveno lomu ieņem ķirbis, āboli un bumbieri, cidonijas, meža sēnes un sakņu dārzeņi. Tie parādās gan sildošās krēmzupās un risoto, gan desertos ar karamelizētiem augļiem un riekstiem. Latvijas forele, sams un bute tiek pasniegti līdzās medījumam un meža veltēm, savijoties ar Vidusjūras, Kaukāza un Āzijas virtuves niansēm. Šī gada ēdienkartēs īpaši izceļas kūpinājumu un trifeļu akcenti – no liellopa Velingtona un brieža muguras ar meža sēņu mērci līdz pīles un jēra interpretācijām. Jūras velšu piedāvājumu bagātina Fēru salu lasis, tīģergarneles, skumbrija un līdaka. Savukārt starptautiskie virtuves akcenti atklājas plašā amplitūdā – no gruzīnu klasiskajiem sautējumiem līdz armēņu sātīgajiem ēdieniem, no Vidusjūras tavernu gardumiem līdz japāņu ielas ēdiena favorītiem. Arī deserti kļuvuši par neatņemamu kulinārā stāsta sastāvdaļu – piedāvājums ietver gan bumbieru tartletes un cidoniju mille-feuille, gan franču klafutī un itāļu klasiku – tiramisu, kanoli un panna cotta. Vairākos restorānos deserts tiek papildināts ar šefpavāra komplimentu vai dzēriena pāri, kas maltīti padara par pilnvērtīgu gastronomisku ceļojumu. Restorānu nedēļa Jūrmalā šoruden ir daudzveidīgs garšu ceļojums – no vietējā meža līdz tālām pasaules malām, ar šefpavāru radošiem komplimentiem, piemeklētiem dzērieniem un veģetārām vai vegānām alternatīvām, kas rudens sezonu padara īpaši baudāmu ikvienam. Šī gada Restorānu nedēļā piedalās: restorāni 36. line Grill Restaurant, Faces, Laivas, Bagete, Villa Joma, Dilettante Jūrmala, Randevu, Baltic Beach Hotel restorāni VIEW Restaurant – Seafood & Grill un Il Sole, Hotel Jūrmala Spa restorāns Jūrmala, kā arī Mo:Restbar,Vasarnīca, grilbārs House of Light, Grill & Fish Jomas terase, taverna-picērija Pie Kļavas, kafejnīcas Alba, Cafe 53 un Annas Mājas kafejnīca, gruzīnu virtuves restorāni Kaheti un Kinza House, armēņu virtuves restorāns Nojan Tapan, japāņu suši restorāns Sakura, kā arī itāļu restorāns Lokāls Veranda un Vidusjūras un Eiropas virtuves restorāns Majorenhoff. Šogad dalībnieku lokam pievienojies arī jaunatvērtais restorāns Stacija Vaivari Kitchen, apliecinot, ka Jūrmalas gastronomijas ainava turpina attīstīties un kļūst arvien daudzveidīgāka. Plašāka informācija par Restorānu nedēļu un visu dalībnieku ēdienkartes pieejamas Jūrmalas tūrisma vietnē – visitjurmala.lv.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Dubaijas Ekonomikas un tūrisma departaments (Dubai Department of Economy and Tourism). Dubaija ir patiesi daudzveidīgs ceļojumu galamērķis, kurā pilnīgi katrs var atrast savai sirdij un dzīves ieradumiem atbilstošu. Arī aktīvās atpūtas un sporta cienītājiem pilsētā būs plašas izvēles iespējas. Neatkarīgi no tā, vai sirdij tuva ir skriešana, riteņbraukšana, golfs, ūdenssports, teniss, padels vai ziemas sporta iespējas – pilsēta piedāvā pasaules līmeņa infrastruktūru un unikālas pieredzes, kas ļauj baudīt aktīvu dzīvesveidu arī ceļojuma laikā. Skriešana Dubaija ir vieta, kur sportiskā dzīvesveida piekritējiem nav jāatsakās no ierastajiem treniņiem pat ceļojuma laikā. Pilsēta piedāvā daudzveidīgus un ainaviskus skriešanas maršrutus, kas piemēroti dažādiem sagatavotības līmeņiem. Viens no iecienītākajiem skriešanas maršrutiem atrodas pie viesnīcas “Burj Al Arab”, kur sākas elastīga seguma trase, kas turpinās vairāk nekā 14 kilometru garumā. Skrējējiem pieejamas arī divas unikālas trases mākslīgi viedotajās “Palm Jumeirah” salās – vieglāks 4 kilometr aplis pa palmas “stumbru” un 11 kilometru garš loks pa “pusmēness” malu, kas ir izaicinošāks, taču sniedz elpu aizraujošus panorāmas skatus. Savukārt “Dubai Marina” piedāvā 4,5 kilometru garu skriešanas taku ar skatu uz debesskrāpjiem un jahtām, bet pilsētas parki, piemēram, Safa Park, Dubai Creek Park, Mushrif Park un Zabeel Park, ir ideāla vieta rīta, dienas vai vakara skrējienam. Riteņbraukšana un kalnu velosports Dubaijas velo infrastruktūra pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies. Ir tapusi virkne jaunu veloceliņu, kas laipni gaida ceļotājus, kam velosports ir tuvs sirdij. Apmēram 35 minūšu brauciena attālumā no Dubaijas centra atrodas “Al Qudra Cycling Track” – 86 kilometrus gara trase, kas sniedz neatkārtojamus skatus uz tuksneša ainavām. Tā piemērota gan profesionāļiem, gan amatieriem, un ir lieliska izvēle gan individuāliem braucējiem, gan grupām. Vēl viena populāra vieta ir “Nad Al Sheba Cycle Park” – tas darbojas visu diennakti un piedāvā 8, 6 un 4 kilometru garus braucienu apļus, kas vakarā ir izgaismoti. Parkā pieejama arī 68 kilometru gara “Lollipop” trase cauri tuksnesim, ar atpūtas pieturu pie “Bab Al Shams” tuksneša kūrorta. Tiem, kas meklē skaistas panorāmas un drošu vidi, piemērots būs 8,4 kilometru garais “DxBike” celiņš, kas sākas pie “Mohammed Bin Rashid Al Maktoum City”. Tas dāvā arī pasakainus skatus uz Dubaijas iespaidīgo panorāmu. Savukārt kalnu riteņbraukšanas cienītājiem ieteicams doties uz ciematu Hata, kur pieejama īpaši izveidota 52 kilometru gara trase ar četriem dažādas grūtības līmeņiem. Velosipēdu noma, kā arī aprīkojums – ķiveres, elkoņu un ceļu sargi – pieejami “Hatta Mountain Bike Trail Centre”. Riteņbraukšana un kalnu velosports Dubaijas velo infrastruktūra pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies. Ir tapusi virkne jaunu veloceliņu, kas laipni gaida ceļotājus, kam velosports ir tuvs sirdij. Apmēram 35 minūšu brauciena attālumā no Dubaijas centra atrodas “Al Qudra Cycling Track” – 86 kilometrus gara trase, kas sniedz neatkārtojamus skatus uz tuksneša ainavām. Tā piemērota gan profesionāļiem, gan amatieriem, un ir lieliska izvēle gan individuāliem braucējiem, gan grupām. Vēl viena populāra vieta ir “Nad Al Sheba Cycle Park” – tas darbojas visu diennakti un piedāvā 8, 6 un 4 kilometru garus braucienu apļus, kas vakarā ir izgaismoti. Parkā pieejama arī 68 kilometru gara “Lollipop” trase cauri tuksnesim, ar atpūtas pieturu pie “Bab Al Shams” tuksneša kūrorta. Tiem, kas meklē skaistas panorāmas un drošu vidi, piemērots būs 8,4 kilometru garais “DxBike” celiņš, kas sākas pie “Mohammed Bin Rashid Al Maktoum City”. Tas dāvā arī pasakainus skatus uz Dubaijas iespaidīgo panorāmu. Savukārt kalnu riteņbraukšanas cienītājiem ieteicams doties uz ciematu Hata, kur pieejama īpaši izveidota 52 kilometru gara trase ar četriem dažādas grūtības līmeņiem. Velosipēdu noma, kā arī aprīkojums – ķiveres, elkoņu un ceļu sargi – pieejami “Hatta Mountain Bike Trail Centre”. Golfs Dubaija kļuvusi par vienu no vadošajiem golfa tūrisma galamērķiem, piedāvājot gan profesionāļiem, gan amatieriem izcilus čempionāta laukumus, modernus golfa klubus un starptautiska mēroga turnīrus. “Emirates Golf Club” lepojas ar diviem 18 bedrīšu laukumiem – The Majlis un The Faldo -, kā arī deviņu bedrīšu akadēmijas laukumu. Savukārt “Jumeirah Golf Estates” piedāvā Grega Normana izstrādātos laukumus Earth un Fire, no kuriem Earth ir DP World Tour Championship mājvieta. Ātrākam spēles ritmam pieejami deviņu bedrīšu laukumi The Track at Meydan Golf, JA The Resort Džebel Ali rajonā un Trump International Golf Club. Ūdenssports un niršana Dubaija ar savām pludmalēm, kūrortiem un pludmales klubiem piedāvā plašu aktivitāšu klāstu – no mierīgas atpūtas ar kajaku vai sup dēli līdz adrenalīna pilnam braucienam ar ūdensmotociklu, flyboard vai sērfošanu. Starptautiski atzītus burāšanas kursus piedāvā “Dubai Offshore Sailing Club”, bet “SeaYou Watersports Dubai” nodrošina burāšanas un katamarānu nodarbības, kajaku ekskursijas un arī vindsērfinga apmācību. Tiem, kas vēlas apgūt sērfošanu, ieteicama ir “Surf House Dubai” – pirmā sērfa skola AAE. Īpašu pieredzi sniedz “Deep Dive Dubai” – pasaulē dziļākais niršanas baseins (60,02 m) ar “applūdušu pilsētu”, savukārt niršanas centrs “Atlantis Aquaventure World” piedāvā snorkelēšanu un niršanu “Ambassador Lagoon” akvārijā. Teniss un padel teniss Dubaija ir arī brīnišķīga vieta, kur sava ceļojuma laikā izskustēties tenisa vai padel tenisa ritmā. “Al Habtoor Sports Hub” ir viens no modernākajiem tenisa centriem ar cietā seguma laukumiem un unikālu, ar kondicionieri aprīkotu tenisa paviljonu, kas nodrošina treniņus visa gada garumā. Arī “Mouratoglou Tennis Center”, kas radīts sadarbībā ar franču treneri Patriku Muratoglu un Jumeirah viesnīcu grupu, piedāvā tenisa un padela nodarbības. “Tennis 360” organizē nodarbības, nometnes un turnīrus visu vecumu un sagatavotības līmeņu spēlētājiem, piedāvājot arī padela un piklbola iespējas. Savukārt “TopSpin Sports Centre” lepojas ar vairāk nekā 25 laukumiem – gan iekštelpās, gan ārā. Padela cienītāji var izvēlēties starp dažādiem klubiem: “MATCHA Club Meydan Court” ar sešiem āra laukumiem un papildu jogas un meditācijas nodarbībām, “Smash Padel and Fitness Club” lutina ar trim laukumiem un trenažieru zāli, “Club Padel Dubai” – astoņiem moderniem laukumiem un treniņu iespējām. Īpaši unikālu pieredzi piedāvā Padelx Jumeirah Lake Towers rajonā, kur divi laukumi atrodas uz ūdens. Ziemas un ledus sporta iespējas Dubaija piedāvā unikālu iespēju izbaudīt ziemas sporta piedzīvojumus tuksneša ieskāvumā. “Ski Dubai”, kas 2025.gadā atzīmēs savu 20 gadu jubileju, ir iekštelpu slēpošanas kūrorts ar plašu sniega aktivitāšu klāstu – slēpošana, snovbords, ragaviņu nobraucieno, kā arī rīta pārgājieni kalnos un sniega joga. Dubaijā pieejamas arī vairākas starptautiska līmeņa ledus slidotavas, no kurām populārākā ir “Dubai Ice Rink” – olimpiskā izmēra slidotava, kurā apmeklētāji var gan apgūt, gan baudīt slidotprasmi. Dubaija pierāda, ka pat tuksneša vidū var atrast iespējas pilnvērtīgi sportot un atpūsties aktīvi. No skriešanas un riteņbraukšanas līdz niršanai, tenisa un ziemas sporta piedzīvojumiem – katrs ceļotājs šeit atradīs savu iedvesmojošo veidu, kā kustēties, izaicināt sevi un baudīt pilsētas dinamisko, daudzkrāsaino sporta pasauli. Papildu tam, īpašas pieminēšanas vērts notikums šī saistībā ir Dubaijas fitnesa izaicinājums (Dubai Fitness Challenge), kas notiks no 1. līdz 30.novembrim. Šis mēnesi ilgais sporta notikums aicina ikvienu atrast savā ikdienā vismaz 30 minūtes aktīvam sportam. Ja novembrī tiek plānots ceļojums uz Dubaiju, sportiska dzīvesveida entuziastiem šis notums noteikti sniegs virkni brīnišķīgu iespēju un iespaidu. Vairāk informācijas: www.dubaifitnesschallenge.com

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Gabriela Ūdre, TEZ TOUR Latvija komunikācijas pārstāve. Ceļošana vienam ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci mūsdienu ceļojumu pasaulē. TEZ TOUR Latvija skaidro, kādēļ šī tendence ir tik populāra un kā tā saistās ar sabiedrības pieaugošu interesi par labklājību (well‑being): cilvēki vairs nevēlas tikai atpūsties, bet gan meklē ceļošanas formu, kurā var atslēgties no stresa, atjaunoties garīgi un emocionāli. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 73% cilvēku visā pasaulē mentālo labklājību izvirza par prioritāti vairāk nekā pirms pandēmijas, savukārt 56% uzskata, ka laiks vienatnē ir ļoti svarīgs viņu garīgajai veselībai. Tūrisma operatora dati liecina, ka solo ceļošanas pieprasījums pieaug un liela daļa solo ceļotāju atsauksmju liecina, ka pēc ceļojuma viņi jūtas emocionāli stabilāki un pašpārliecinātāki nekā pirms tam. “Solo ceļošana dod iespēju izprast savas robežas un atklāt, kas patiešām liek justies brīvam. Būdams viens, ceļotājs pats lemj, cik bieži būt kontaktā ar citiem, kādā ritmā ceļot un kādas vietas apmeklēt. Tieši šīs izvēles, kad ceļotājs dod priekšroku savām vajadzībām, nevis kompromisiem, ļauj saprast, cik vērtīga ir personiskā brīvība un kā tā ietekmē emocionālo labsajūtu,” stāsta TEZ TOUR Latvija pārstāve Gabriela Ūdre. Brīvība – galvenā priekšrocība Booking.com pētījumā 2024.gadā tika atklāts, ka 32% solo ceļotāju minēja brīvību un neatkarību kā galveno iemeslu, kāpēc izvēlējušies ceļot vieni. Šī brīvība ne tikai ļauj pielāgot ceļojuma plānus personīgajām vēlmēm, bet arī pozitīvi ietekmē garīgo veselību, palīdzot mazināt stresu un justies emocionāli līdzsvarotākiem. Tajā pašā laikā solo ceļojumi piedāvā iespēju ne tikai patstāvīgi iegremdēties jaunos galamērķos, bet arī dziļāk iepazīt vietējo kultūru. Ceļojot vienatnē, ceļotāji bieži kļūst atvērtāki sarunām ar vietējiem un tiek aicināti piedalīties kultūras aktivitātēs, kas var šķist nepieejamas lielām grupām. Daudzi, kas ceļojuši vienatnē, atzīst – tieši pēc šādām pieredzēm un retrītiem viņi izjūt nebijušu emocionālu piepildījumu un garīgo līdzsvaru. Atpūta no ikdienas stresa Solo ceļojumi ir lieliska iespēja arī atslēgties no ikdienas stresa, kas mūsdienās daudziem kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Ceļot vienam, ceļotājs vari pilnībā pievērsties sev – meditēt pie jūras, lasīt grāmatu pludmalē, izbaudīt klusumu vai pastaigas klusās ieliņās – bez steigas un spiediena. Šis brīvais laiks vienatnē ar sevi palīdz atjaunot emocionālo enerģiju, stabilizēt prātu un mazināt psihoemocionālo spriedzi. Drošība, plānošana un labsajūta “Solo ceļojums ir brīnišķīga pieredze, taču tas prasa rūpīgu plānošanu. Lai izvairītos no liekām raizēm, ieteicams laicīgi rūpēties par loģistiku – rezervēt lidojumus, transportu un naktsmītnes, kā arī parūpēties par apdrošināšanas segumu, kas aptver medicīnisku palīdzību, evakuāciju, dokumentu zudumu un bagāžu. Ceļojot vienatnē, ceļotājs ir pats sava atbalsta punkts – tāpēc šie aspekti ir svarīgi, lai ceļojums, tā vietā, lai dziedētu emocionālo stāvokli, nesagādātu jaunas galvassāpes,” skaidro G. Ūdre. Izvēloties solo ceļojuma galamērķi, protams, ir būtiski ņemt vērā vietējo drošības līmeni. Tāpat jāņem vērā tuvumā esošie konsulāti un diplomātiskās pārstāvniecības, kas sniedz nepieciešamo atbalstu ārkārtas situācijās, ja, piemēram, ceļojums plānojas uz kādu tālāku un eksotiskāku vietu. Ceļotājam, plānojot solo ceļojumu, ir jāpārliecinās par to, ka viņam jebkurā brīdī būs pieejama palīdzība, kas var rasties neparedzētās situācijās. Šāda rūpīga sagatavošanās ne tikai samazina riskus un sarežģījumus, bet arī rada iekšējo mieru – ceļojums vienatnē kļūst drošs, patiesi baudāms un brīvs no liekām raizēm.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Toms Sadovskis, AAS BALTA komunikācijas vadītājs. Kā vasaru pagarināt droši: BALTA dati par populārākajiem rudens ceļojumu galamērķiem Rudenī daudzi latvieši cenšas pagarināt vasaras sajūtu, dodoties ceļojumos ārpus valsts robežām – septembrī un oktobrī Latvijas ceļotāju plūsma uz Turciju pieaug divkārt, padarot to par pārliecinošu rudens favorītu. Otrajā vietā Grieķija par 50% lielāku pieprasījumu nekā citos gada mēnešos, kamēr vairāki ierasti populāri galamērķi, piemēram Itālija kļūst mazāk populāra, salīdzinot ar vasaru, bet Ēģipte tieši otrādi – kļūst pat latviešu favorīti tuvāk ziemai. Turcija un Grieķija – vasaras turpinājums Galvenais iemesls, kāpēc ceļotāji rudenī izvēlas Turciju un Grieķiju, ir laikapstākļi – ja vasarā tur valda neciešams karstums, tad septembrī un oktobrī temperatūra kļūst patīkami silta un ļauj baudīt komfortablu atvaļinājumu. Šie galamērķi kļūst par iespēju pagarināt vasaru bez tveices un pārslodzes, ko rada ekstremāli laikapstākļi. “Ceļotāji bieži vien meklē iespēju pagarināt vasaru, taču izvairīties no ekstrēmiem laikapstākļiem. Turcija un Grieķija šajā ziņā ir ideāla izvēle – tur joprojām ir silts, bet karstuma risks vairs nav tik liels. Tas padara ceļojumu gan ērtāku, gan drošāku,” skaidro Maija Rabinoviča, BALTA Ceļojumu apdrošināšanas vadītāja. Ēģipte – vairāk ziemas galamērķis Lai gan Ēģipte joprojām ir viens no latviešu iecienītākajiem galamērķiem, rudenī uz šo valsti dodas 2,5 reizes retāk nekā pārējos gada mēnešos. Iemesls ir vienkāršs: šis maršruts visvairāk piesaista ziemā, kad citur Eiropā iestājas vēsums un ceļotāji meklē siltu un saulainu atpūtu. Tāpēc rudens mēnešos Ēģipte tiek atstāta “rezervē” – daudzi ceļotāji izvēlas vasaras pagarinājumu baudīt Vidusjūras reģionā, bet, sākoties ziemai, pārceļas uz Sarkanās jūras kūrortiem, kur karstums un saule ir teju garantēti. Mazāk populārie rudens galamērķi Ne visi maršruti rudenī saglabā savu pievilcību. Uz Itāliju, Vāciju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti latvieši septembrī un oktobrī dodas gandrīz uz pusi retāk nekā pārējā gadā. To lielā mērā ietekmē laikapstākļi – lietainas dienas un vēsāks klimats ceļotājiem šķiet mazāk vilinošs nekā Vidusjūras reģiona saule. Arī Šveice, Polija, Taizeme un Melnkalne šajā laikā kļūst par retu izvēli. Daudzi dod priekšroku siltumam un mierīgākai atpūtai, bet kultūras braucienus, pārgājienus kalnos vai aktīvāku ceļošanu izvēlas atlikt uz citiem gadalaikiem, kad laikapstākļi šādam piedzīvojumam ir pateicīgāki. “Rudens ir sezona, kad īpaši spilgti redzam cilvēku vēlmi noturēt vasaru. Līdz ar to galamērķi, kas saistīti ar pilsētām vai aktīvo tūrismu, bieži vien zaudē savu aktualitāti,” norāda M. Rabinoviča. Atlīdzību apmērs: no dažiem simtiem līdz vairāk nekā 100 tūkstošiem Šogad ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībās jau izmaksāti vairāk nekā 743 tūkstoši eiro 1725 gadījumos, liecina BALTA dati. Lielākās summas saistītas ar veselības problēmām un traumām Turcijā un Grieķijā – piemēram, viena pacienta ārstēšana un repatriācija Turcijā sākotnēji izmaksu ziņā pārsniedza 110 tūkstošus eiro. Biežākie iemesli ir akūtas slimības, sporta un sadzīves traumas. Vidējās atlīdzības svārstās no dažiem simtiem eiro līdz vairākiem tūkstošiem, atklājot, cik neparedzami un dārgi var kļūt pat šķietami nelieli negadījumi ārzemēs. Kā ceļot droši rudenī? BALTA ieteikumi Ceļojumu skaits rudenī pieaug, un līdz ar to svarīgi atcerēties arī par drošību. • Negadījuma gadījumā nekavējoties sazinieties ar apdrošinātāju – tas palīdzēs ātri atrisināt problēmu un nodrošinās nepieciešamo atbalstu. Zādzības gadījumā noteikti jāvēršas attiecīgās valsts tiesībsargājošajā iestādē, lai vēlāk varētu pieteikt atlīdzību. • Iegādājies ceļojumu apdrošināšanu, lai pasargātu sevi no neplānotiem izdevumiem. • Īpaši populāros kūrortos tūristi var saskarties ar nepamatoti augstiem maksājumiem – šādos gadījumos drošāk ir izmantot apdrošinātāja palīdzības dienesta rekomendētās klīnikas. • Arī rudenī saules intensitāte var būt pietiekama, lai radītu veselības riskus – neaizmirstiet par aizsardzību un pietiekamu šķidruma uzņemšanu. • Ceļojuma laikā saglabājiet dokumentu kopijas, ievērojiet vietējos drošības noteikumus un vienmēr informējiet tuviniekus par savu plānoto maršrutu. • Ne mazāk būtiska ir atbildīga attieksme pret bagāžu – tieši neuzmanība bieži rada nepatīkamus pārsteigumus. Tāpēc ieteicams marķēt čemodānus ar spilgtiem un viegli pamanāmiem aksesuāriem vai uzlīmēm, lai samazinātu sajaukšanas risku, vērtīgās mantas un dokumentus turēt tikai rokas bagāžā, nevis nododamajā, bet īpašās mantas – piemēram, bērnu ratiņus – ieteicams iepakot aizsargsomās vai burbuļplēvē, lai samazinātu bojājumu risku. Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024.gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Avots: Leta Latvijā jūlijā visvairāk viesu bijis no Lietuvas, Vācijas un Somijas LATVIJĀ un visā Baltijā tūrisma sezonas centrālais mēnesis ir jūlijs, un tieši pēc jūlija datiem var spriest, kāda ir situācija viesmīlības industrijā. Šāgada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņoja 405,6 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,2% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tūristu mītņu vidējais numuru noslogojums šāgada jūlijā bija 60,9% (kritums par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024. gada jūliju), Rīgā – 69,2% (kritums par 1,1 procentpunktu). Saskata atšķirīgas problēmas Šāgada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojušo viesu vidū 58% jeb 235,1 tūkstotis bija ārvalstu ceļotāji, un tas ir par 0,9% mazāk nekā 2024. gada jūlijā. Visvairāk ārvalstu viesu šāgada septītajā mēnesī bija ieradušies no Lietuvas (42,7 tūkstoši), Vācijas (28,2 tūkstoši), Somijas (27,2 tūkstoši), Igaunijas (26,4 tūkstoši) un Polijas (11,6 tūkstoši), vēsta CSP un īpaši uzsver, ka būtiski – par 17,3% – pieaudzis tūristu skaits no Polijas. Vairāk nekā puse – 55,7% – ārvalstu viesu izvēlējās nakšņot Rīgā. Jūrmalā nakšņoja 11,9% ārvalstu ceļotāju, Liepājā – 4%. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis, un, raugoties ilgtermiņā, uzturēšanās laiks būtiski nemainās. Tūrisma nozares pārstāvji, vērtējot jūlija statistikas datus, akcentē atšķirīgus aspektus. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš sociālajā tīklā Facebook. com paudis viedokli, ka, iespējams, daļa ārvalstu tūristu paliek ārpus oficiālās statistikas. Varētu būt, ka «ir īstermiņa īres dzīvokļi un citas apmešanās vietas, kuru faktiski apkalpotais tūristu skaits neparādās statistikas datos. Šāda situācija, ja tā tiešām ir, var liecināt par divām lietām. Pirmkārt, daļa faktisko Latvijas tūristu nav tāds klientu segments, kādu to vēlamies redzēt. Un, otrkārt, Rīgas gadījumā – tā ir nenomaksāta tūristu nodeva, kas nepapildina pilsētas mārketinga budžetu un neļauj tikt pie lielāka uzrāviena », uzsver Ē. Lingebērziņš. Savukārt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš gan sociālajos tīklos, gan tūrisma nozares portālos, gan aģentūrai LETA norādījis, ka trūkst mērķtiecīga mārketinga ārvalstu tūristu ieinteresēšanai par Latviju. «Kamēr Lietuva un Igaunija agresīvi investē tūrisma mārketingā, veido jaunus transporta savienojumus un piesaista starptautiskus pasākumus, Latvija stagnē un zaudē konkurētspēju,» uzskata A. Kalniņš. LVRA prezidents arī jau atkārtoti ir veltījis pārmetumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, paužot, ka tās uzdevums ir piesaistīt jaunus tūristus, «nevis sabiedrībai pasniegt pozitīvus stāstus par ilgāku uzturēšanos, noklusējot, ka kopējā ārvalstu viesu plūsma samazinās». Bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis, pamatojoties uz CSP datiem, gan ļoti optimistiski norāda, ka šis gads Latvijas tūrisma nozarei «jau tagad iezīmējas kā ļoti veiksmīgs un, visticamāk, 12 mēnešu griezumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā». Tūrisma industrijas pārstāve, kura Latvijā strādā ar ceļotājiem no Dienvideiropas, neformālā sarunā Dienai sacīja, ka šos ceļotājus sajūsmina Vecrīga un Rundāles pils, bet intereses uzturēties Latvijā ilgāku laiku un apskatīt mūsu valsts reģionus nav. Arī vairāki citi tūrisma nozares pārstāvji ir norādījuši, ka jau gadiem rietumvalstu un Dienvideiropas tūristu iecienīts maršruts ir vidēji septiņas līdz desmit dienas ilgs ceļojums pa visām trim Baltijas valstīm, īpašu uzmanību pievēršot galvaspilsētām Rīgai, Tallinai un Viļņai. Mazāk no Somijas, vairāk no Latvijas Igaunijas tūristu mītnēs jūlijā viesu skaits bija tuvu 502 tūkstošiem, un viņu vidū bija 278 tūkstoši ārvalstu viesu. To rāda Igaunijas Statistikas biroja, kas strādā ar zīmolu Statistics Estonia, dati. Spriežot pēc šiem datiem, Igaunijai tiešām ar tūrismu veicas labāk nekā Latvijai. 2025. gadā Igaunijā ārvalstu tūristu skaits ir pieaudzis gandrīz katru mēnesi. Šāgada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ārvalstu tūristu skaits ir palielinājies par 2%, skaidro Igaunijas Statistikas biroja vadošā analītiķe Helga Laurmā. Igaunijas tūrisma jomai raksturīga iezīme ir, ka ievērojamu ārvalstu ceļotāju īpatsvaru veido viesi no Somijas. Šāgada jūlijā Igaunijas tūristu mītnēs nakšņoja 118 tūkstoši ceļotāju no Somijas, un tas ir vairāk nekā 42% no ārvalstu viesu kopskaita. Pēdējā laikā gan Igaunijas tūrisma industrijas pārstāvji pauž bažas par Somijas viesu skaita kritumu. Šāgada jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, Somijas viesu skaits Igaunijā ir samazinājies par 7%. Visai būtisku Somijas tūristu skaita kritumu – pat par 19% – šāgada septītajā mēnesī, salīdzinot ar atbilstošo mēnesi pērn, ir piedzīvojusi Tallina. «Šovasar Tallinā notika daudzi starptautiski pasākumi. Iespējams, daļa Somijas tūristu pārāk vēlu sāka meklēt naktsmītnes, Tallinā viesnīcas jau bija rezervētas, un tāpēc somiem nācās nakšņot ārpus galvaspilsētas. Uz to norāda Somijas tūristu skaita pieaugums Tallinas tuvumā, Harju apriņķī,» Igaunijas medijam ERR ir skaidrojusi Igaunijas Biznesa un inovāciju aģentūras tūrisma virziena vadītāja Anneli Lepa. Tiek arī uzsvērts, ka Igaunijā cenas vairs nav ievērojami zemākas, salīdzinot ar Somiju, līdz ar to somi nevar cerēt uz lētu ceļojumu pa kaimiņvalsti. Pēc A. Lepas sacītā, jūlijā Pērnavā naktsmītņu cenas bijušas pat augstākas nekā Helsinkos. Jāpiebilst, ka, pēc Statistics Estonia datiem, vidējā cena par vienu tūristu mītnē pavadītu nakti Igaunijā jūlijā bija 56 eiro vienai personai. Tas ir par 14% vairāk nekā pērn jūlijā un par 40% vairāk nekā 2019. gada septītajā mēnesī. Pēc oficiālajiem statistikas datiem, Igaunijā naktsmītņu vidējā noslodze jūlijā bija 59%, tātad līdzīga kā Latvijā. Igaunijas spa viesnīcu vadītājs Andruss Aljass medijam ERR gan ir optimistiski sacījis, ka par viesu skaitu nevar sūdzēties un tūristi, viņu vidū arī viesi no Somijas, uz Pērnavu dodas, lai izbaudītu atpūtu pludmalē un kūrorta piedāvātās iespējas, nevis tikai cerot uz zemām cenām. Tūristi no Latvijas Igaunijā ir otra nozīmīgākā viesu grupa pēc tūristiem no Somijas. Šāgada jūlijā mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tūristu mītnēs uzturējās 24 tūkstoši viesu no Latvijas, kas ir par 10% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. To, ka Igaunija ir ļoti interesants ceļojumu galamērķis, Latvijas iedzīvotāji atklāja kovidpandēmijas laikā, kad tālāki ceļojumi bija ierobežoti, mudina ņemt vērā A. Lepa. Ir arī novērots, ka senāk latvieši bija iecienījuši Igaunijas dienvidu pilsētas Pērnavu un Tartu, bet tagad ir atklājuši arī Tallinas pievilcību. Jāpiebilst, ka gan Dienas novērojumi, gan vairāku Latvijas ceļotāju sacītais liecina, ka ļoti interesanti ir Tallinas atjaunotie kvartāli, piemēram, Rotermanni kvartāls, Kalamaja, Noblesnera ostas kvartāls, Telliskivi radošā pilsētiņa, kā arī pastaigu promenāde, kas ved gar jūras piekrasti no Tallinas centra uz Piritas rajonu. Igaunijas tūrisma nozare lepojas arī ar to, ka šāgada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, Vācijas tūristu skaits audzis par 20% un sasniedzis 22 tūkstošus, Lietuvas tūristu skaits palielinājies par 18% un sasniedzis 12 tūkstošus, bet ASV tūristu skaits audzis pat par 35% un rezultātā pārsniedzis desmit tūkstošus, informē Statistics Estonia.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ieva Sala, “Novatours” komunikācijas konsultante. No tuksneša smiltīm cēlusies metropole – Dubaija – vilina pasaules apceļotājus ar savu mirdzošo greznību un autentisko šarmu. Tās iespēju pārbagātībā ikviens atrod kaut ko sev – sākot no piedzīvojumiem un iepirkšanās līdz kultūras izziņai un gastronomiskiem baudījumiem. Tomēr daudziem tā saistās ar neizpratni, neziņu un šaubām. Tūroperators “Novatours” ir apkopojis būtiskākos faktus, kas noderēs tiem, kas plāno vai apsver ceļojumu uz mirdzošo Dubaiju. Dubaija ir viena no pasaules neparastākajām un aizraujošākajām pilsētām. Tā vilina ar virkni pasaules rekordiem – pasaulē augstākā ēka, pasaulē dziļākais baseins un vēl un vēl, tā apbur ar mirdzošiem debeskrāpju labirintiem, tā pārsteidz ar pārdomāti ērtu pilsētvidi, tā lutina ar izcilu viesmīlību, tā dāsni gādā saviem viesiem atpūtas iespēju daudzveidību un tā tīksmina garšas kārpiņas ar savām autentiskajām garšām. Dubaija nav tikai atpūtas galamērķis – tā būs neticamu emociju karuselis, kuru noteikti ir vērts kaut vienu reizi piedzīvot! Fakti, kurus vērts zināt Valoda – oficiālā valoda ir arābu, tomēr, tā kā pilsēta ir ļoti internacionāla, visur var brīvi sarunāties arī angļu valodā. Nauda – Apvienoto Arābu Emirātu dirhēms (AED). Teju visur, ieskaitot metro un taksometrus, ir iespējami norēķini gan ar kredītkartēm un debetkartēm, gan mobilajiem maksājumiem. Laika zona – Persijas līča laiks (GMT+4), kas no Latvijas laika atšķiras par vienu stundu. Transports – Dubaijā ir lieliski attīstīta sabiedriskā transporta sistēma – pilsētā kursē metro, tramvaji, autobusi un arī ūdens pārvadātāji. Lai izmantotu sabiedrisko transportu, jāiegādājas “Nol Card”. Karti jāatminas noskenēt gan pirms iekāpšanas transportā, gan pēc izkāpšanas. Karti ir iespējams iegādāties gan tiešsaistē, gan pilsētvidē un sabiedriskā transporta lielākajās pieturvietās bieži sastopamajos biļešu kioskos. Transportu kustības grafiks ir biežs un raits. Metro ir atsevišķi vagoni tikai sievietēm. Lai arī sievietes var braukt kopējos vagonos, tomēr vīriešiem nav ļauts uzturēties sieviešu vagonā. Īpašie sieviešu vagoni ir marķēti ar rozā krāsu. Dzeramnauda – ēstuvēs ir ierasts atstāt 10-15% no kopsummas. Cenas – maltīte vienai personai vidējas klases restorānā izmaksā aptuveni 30 EUR, kapučīno – līdz 5 EUR, 0.5 l ūdens pudele – līdz 1 EUR. Klimats Dubaijā valda subtropu klimats ar vairāk nekā 300 saulainām dienām gada laikā. Lai arī Dubaija viesus gada viscaurgadu, Latvijas ceļotājiem patīkamākie laikapstākļi tur valda mūsu vēla rudens, ziemas un agra pavasara laikā. Tad emirāts dāvā saviem viesiem krietni vasarīgu sajūtu ar temperatūru virs +25 °C. Ieceļošana Latvijas pilsoņi uz Dubaiju var ceļot bez vīzas, uzturoties valstī uz laiku līdz 90 dienām 180 dienu periodā, ja ieceļošanas mērķis nav algots darbs. Latvijas nepilsoņi vīzu īstermiņa ieceļošanai Dubaijā ar tūrisma mērķi var saņemt AAE vēstniecībā Latvijā. Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām. Ikviens ceļotājs pirms ceļojuma ir aicināts pārliecināties par ceļošanas noteikumiem Ārlietu Ministrijas interneta vietnē, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā un viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni “Ceļo droši”. Tāpat ikviens ceļotājs ir aicināts apdomāt ceļojuma apdrošināšanas iegādi, ko var vaicāt ceļojumu brokeriem vai apdrošināšanas kompānijām. Ko apskatīt Burdž Kalifa (Burj Khalifa) – pasaulē augstākā celtne, kas sasniedz 828 metru augstumā, dāvājot saviem viesiem patiesi neaizmirstamus panorāmas skatus. Apmeklētājiem ir pieejamas skatu platformas 124., 125. vai 148. stāvā. Biļetes ir ieteicamies ir iegādāties iepriekš tiešsaistē, lai nenāktos kavēties biļešu kases rindās. Al Fahidi rajons – Dubaijas vēsturiskais rajons, kas ļauj sajust pilsētas gaisotni laikā, kad nafta vēl nebija pārvērtusi to par mirdzošu metropoli. Šaurās ieliņas, vēja torņi un tradicionālās ēkas atspoguļo autentisko arābu arhitektūru, bet muzeji un kultūras centri sniedz iespēju iedziļināties emirāta vēsturē un tradīcijās. Īpašu šarmu piešķir arī kanāla šķērsošana ar vēsturisko koka laivu “abra”, ko vietējie izmanto jau gadsimtiem. Šis piedzīvojums ir ne tikai autentisks, bet arī pārsteidzoši pieejams – brauciens maksā vien 1 dirhēmu, kas ir mazāk par 1 eiro. Miracle Garden – pasaulē lielākais ziedu dārzs, kas pārsteidz ar vairāk nekā 150 miljoniem puķu. Šeit radīti milzīgi ziedu skulpturāli veidojumi – no pilīm, pasaku tēliem, alejām līdz pat lidmašīnai. Šī vieta ir kā neticama pasaku oāzi tuksneša vidū. Global Village – kultūras un izklaides parks, kas vienuviet apvieno vairāk nekā 90 pasaules valstis. Katrai no šīm valstīm ir savs stends, kurā var iegādāties gan autentiskus suvenīrus, gan nogaršot tradicionālus ēdienus. Tāpat teritorijā var baudīt dažādus šovus un atrakciju parku. Šis parks ir kā iespēja “apceļot pasauli” vienas dienas laikā. Garšvielu, tekstila un zelta tirgi – šie tradicionālie tirdziņi jeb “souki” ir īsts piedzīvojums sajūtām – garšvielu tirgū smaržo kanēlis, kardamons un safrāns, tekstila tirgus apbur ar krāsainiem audumiem, bet zelta tirgus pārsteidz ar bagātīgu juvelierizstrādājumu klāstu, rekorda cienīgiem eksponātiem un draudzīgām cenām. Tirdziņos gan nekad neko nedrīkst pirkt par pirmo cenu, jo Dubaijiešu kultūra paredz kaulēšanās spēli, kas bieži vien izvēršas teātra cienīgā piedzīvojumā un var ieilgt uz krietnu laiku. Top pludmales – Dubaija nav iedomājama bez jūras veldzējuma. Pludmales šeit ir īpaši sakoptas un daudzveidīgas – Jumeirah Beach ir ideāla ģimenēm un sportiskām aktivitātēm, Kite Beach piesaista kaitsērfinga entuziastus un piedāvā lielisku skatu uz ikonisko Burj Al Arab, savukārt Sunset Beach ir iecienīta klusākas atpūtas un burvīgu saulrietu baudīšanai. Un šī ir tikai neliela daļiņa no pilsētas piedāvājuma atpūtai pludmalē. Ko nogaršot Machboos – viens no Emirātu virtuves simboliem. Aromātiski rīsi ar zivi vai gaļu, kuru īpašo garšu dāvā kanēlis, kardamons un krustnagliņas. Freeth – sātīgs dārzeņu un gaļas sautējums, ko pasniedz kopā ar maizi. Chebab – emirātu pankūkas ar safrānu. Tās pasniedz ar krēmsieru, medu vai dateļu sīrupu. Madrooba – izteikti austrumniecisks ēdiens, kas apvieno sālītu zivi ar garšvielām un biezu mērci. Luqaimat – cepti mīklas kumosiņi ar dateļu sīrupu – deserts, kas garšo pēc svētkiem. Silti, kraukšķīgi un saldi – īsta garšu buķete, ko nedrīkst palaist garām. Knafeh – salds deserts no smalkiem mīklas “diegiem”, ko pilda ar sieru vai krējumu un bagātīgi piesūcina ar sīrupu. Īsta austrumnieciska delikatese, īpaši populāra pēc vakariņām. Gahwa – emirātu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Viegla, aromātiska kafija ar kardamonu un / vai rožu ūdeni, ko pasniedz nelielās krūzītēs kopā ar datelēm. Tā nav tikai dzēriens, bet arī viesmīlības simbols, ko vērts izbaudīt vismaz vienreiz. • Tie, kas jau ir viesojušies Dubaijā, viennozīmīgi atzīst, ka tā ir lauzusi jebkurus iepriekš prātotos stereotipus un aizspriedumus – būs pārlieku dārgi, kultūru atšķirības, tveicīgais karstums un citi. Dubaija ir viesmīlīga, droša, dažādiem ceļotāju budžetiem piemērota, atpūtas iespējām pārbagāta un ciemos gaidoša. Ir vērts iepazīt tās maģiju!

Mūsdienās ceļošana bieži tiek saistīta ar plašām ekskursiju programmām, ātriem pārbraucieniem starp pilsētām un vēlmi “redzēt pēc iespējas vairāk”. Taču šāda pieeja nereti atstāj ceļotāju nogurušu un ar sajūtu, ka galamērķis ir palicis neiepazīts. “Slow travel” jeb lēnā ceļošana ir alternatīva, kas mudina ceļot mierīgāk, apzinātāk un jēgpilnāk. Šī pieeja ļauj ne tikai ietaupīt un samazināt stresu, bet arī radīt ciešāku saikni ar vietu, kurā uzturies.

Kas ir “slow travel”?

Lēnā ceļošana nav tikai temps – tā ir filozofija. Tās būtība ir ilgāka uzturēšanās vienā vietā, izvairīšanās no populāriem tūrisma objektiem un patiesa vietējās vides un kultūras iepazīšana. Tā vietā, lai divu nedēļu laikā apceļotu piecas valstis, Tu izvēlies vienu reģionu un pavadi tur vairākas dienas vai pat nedēļas. Piemēram, nedēļu pavadot Itālijas mazpilsētā, Tu vari apmeklēt vietējo tirgu, iemācīties gatavot pastu pie vietējā šefpavāra vai vienkārši baudīt kafiju vienā un tajā pašā kafejnīcā katru rītu – līdzīgi kā to dara vietējie iedzīvotāji!

Kā izvēlēties galamērķi un naktsmītni?

Izvēloties galamērķi, dod priekšroku mazāk zināmām vietām bez lieliem tūristu pūļiem. Mazas pilsētas, dabas parki vai mazapdzīvoti piejūras ciemi piedāvā autentiskākas pieredzes. Naktsmītņu ziņā dod priekšroku “slow travel” vērtībām – nelielām ģimenes viesnīcām vai “airbnb” tipa dzīvokļiem. Šāda izvēle ne tikai ļauj ietaupīt, bet arī būt tuvāk vietējiem iedzīvotājiem, kultūrai un tradīcijām.

Budžeta plānošana

Lēnā ceļošana var būt finansiāli izdevīga. Ilgstoša uzturēšanās vienā vietā bieži nozīmē izdevīgākas cenas par naktsmītni. Tāpat tiek ietaupīts uz transporta izdevumiem. Plānojot budžetu, ieteicams sadalīt izdevumus trīs kategorijās: ceļošana, dzīvošana un ikdienas tēriņi (ēšana, izklaide). Rezervē papildu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, ja vēlies pagarināt uzturēšanos vai apmeklēt meistarklasi, kas sākotnēji nebija ieplānota. Šādos brīžos kredītlīnija var būt elastīgs un saprātīgs risinājums. Tā ļauj izmantot tikai nepieciešamo summu, nezaudējot kontroli pār izdevumiem. Ja ceļo ilgāk vai attālināti strādā, šāds finanšu rīks nodrošina papildu drošību, neradot lieku finansiālo slogu.

Kāpēc “mazāk, bet ilgāk” ir izdevīgāk?

Ceļojot lēni, Tu ne tikai ietaupi, bet arī iegūsti dziļāku izpratni par apmeklētās vietas vērtībām. Sarunas ar vietējiem, laiks bez steigas, iespēja atklāt noslēptus dārgumus, kas nav tūrisma brošūrās – tas viss bagātina ceļojumu pieredzi. Tā vietā, lai atgrieztos mājās ar 500 bildēm, kurās neredzi īstu stāstu, Tu iegūsti atmiņas un pieredzi, kas paliek prātā un sirdī ilgāk. Mazāk nozīmē vairāk – vairāk atpūtas un vairāk iedvesmas. “Slow travel” ceļošanas pieeja ir atbilde tiem, kuri vēlas baudīt ceļojumu nesteidzīgi, apzināti un bez liekas izšķērdības. Tā ļauj dzīvot lēnāk, izjust vairāk un tērēt gudrāk. Ar labu budžeta plānu, elastīgu pieeju finansēm un vēlmi iedziļināties vietā, kur atrodies, Tu vari padarīt savu atvaļinājumu ne tikai jēgpilnu, bet arī iedvesmojošu.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Sintija Lukjanska, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore. Galvaspilsētā 20.septembrī no plkst.15.00 līdz 23.00 norisināsies Aldaru ielas svētki, kuros aicināti piedalīties gan Rīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi, lai kopā baudītu muzikālo programmu, iesaistītos radošajās darbnīcās un konkursos, kā arī apmeklētu tirdziņu. Četri ielas iemītnieki un kaimiņu bāri “Garāža”, “Aldaru Ezītis Miglā”, “FOB” un “Bad Burrito” apvienos spēkus, lai radītu skaistus ielu svētkus uz Aldaru ielas. Aldaru iela kļūs par dzīvīgu svētku zonu ar radošām aktivitātēm, konkursiem, tirdziņu, sezonāliem un īpašiem svētku ēdieniem un dzērieniem, siltu atmosfēru, un uz skatuves uzstāsies vietēji, dažādu stilu mūziķi: “Krāsa”, “Zeļģis”, “Žoržs Siksna”, “Inokentijs Mārpls”, “Rīta Stienis”, “Gapoljeri”, kā arī par muzikālo fonu starp koncertiem rūpēsies DJ Dambis. Svētku atmosfēru papildinās meistardarbnīca, dažādi konkursi un citas izklaides. Pasākuma vīzija ir radīt vienas dienas brīvdabas kultūras notikumu Vecrīgā, svētkus ielas garumā, kur satiksies dažādu paaudžu klausītāji, Latvijas alternatīvās un populārās mūzikas mākslinieki, kā arī senā pilsētvide. Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu. Pasākums būs bez maksas. Vairāk par līdzfinansējuma programmu šeit – https://ej.uz/ek92