Avots: Leta Rīga, 28.aug., LETA. Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs. Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus. Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru. Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru. Savukārt 2024.gada septiņos mēnešos Rīgas lidostā apkalpots 3,91 miljons pasažieru, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Avots: Leta Rīga, 27.aug., LETA. Kapsulu viesnīcas “Kepler Club” izveidē Rīgas lidostā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, otrdien viesnīcas atklāšanas pasākumā sacīja Turcijas viesnīcu operatora “Kepler” valdes priekšsēdētājs Omers Alaetinoglu. “Kepler” valdes priekšsēdētājs norādīja, ka viesnīca ir atvērta aptuveni pusotru mēnesi, un šajā laikā viesnīcu ir izmantojuši vairāk nekā 2000 cilvēku, bet nākotnē uzņēmums vēlētos, lai pieprasījums būtu aptuveni 3000 cilvēku mēnesī. “Pagaidām lielākais pieprasījums ir no Baltijas valstu pilsoņiem, Somijas un Skandināvijas valstīm,” viņš minēja. Rīgas lidostā informēja, ka viesnīcā ir 74 privātās atpūtas kabīnes. Minimālais uzturēšanās laiks tajā ir viena stunda. Viesnīca piedāvā pašapkalpošanās reģistrācijas un izrakstīšanās kioskus, kā arī televīzijas pakalpojumus un viedās labierīcības. Tāpat viesnīca piedāvā dušas telpas, ģērbtuves, veļas mazgāšanas pakalpojumu un atpūtas zonas pakalpojumus. Viesnīca ir sadalīta divās zonās – tā ir pieejama gan pasažieriem pirms drošības pārbaudes, pirms vēl saņemta iekāpšanas karte, gan ceļotājiem pēc drošības pārbaudes, kuri jau atrodas termināļa pasažieru zonā un gaida nākamo lidojumu. Abās zonās ir pieejamas atsevišķas kabīnes sievietēm un vīriešiem, un publiskajā zonā atrodas arī viena ģimenes istaba. “Kepler” pārstāvis papildināja, ka sarunas par viesnīcas ideju Rīgas lidostā sākās 2019.gadā, tomēr ģeopolitiskā situācija un Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja viesnīcas idejas realizāciju. “Rīga ir “Kepler” pirmais pieturas punkts Baltijas reģionā un Eiropā. Izvēli par labu Rīgai izdarījām, novērtējot Rīgas lidostas līdzšinējo attīstību un nākotnes plānus. Latvija ir droša un stabila vieta izaugsmei un uzrāda labas pasažieru aviācijas attīstības tendences,” sacīja Alaetinoglu. Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs pasākumā atzīmēja, ka, pieaugot apkalpoto pasažieru skaitam, Rīgas lidosta pastāvīgi skatās uz iespējām uzlabot esošo servisa līmeni, kā arī meklē iespējas jaunai pasažieru pieredzei un ērtībām. Viņš papildināja, ka “Kepler Club” piedāvājums būs īpaši piemērots ceļotājiem, kuriem Rīga ir viens no apstāšanās punktiem tālākiem lidojumiem, gan arī tie, kuru lidojumi paredzēti agri no rīta vai vēlu vakarā. Lidostā norāda, ka “Kepler” ir otrs lielākais nomnieks un vienīgais naktsmītnes pakalpojumu sniedzējs Turcijas Stambulas Sabihas Gekčenas starptautiskās lidostas terminālī, un tam ir arī divas viesnīcas Kualalumpuras starptautiskajā lidostā Malaizijā. LETA jau vēstīja, ka otrdien Rīgas lidosta un Turcijas viesnīcu operators “Kepler” atklāja Baltijā pirmo kapsulu viesnīcu “Kepler Club” lidostas termināļa trešajā stāvā. Tāpat ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Avots : Leta Rīga, 25.aug., LETA. Kuldīgā 14.septembrī pirmo reizi notiks festivāls “Audz’s Kurzemē”, aģentūru LETA informēja festivāla radošās komandas pārstāve Jana Bergmane. Pasākums norisināsies Kuldīgas vecā ķieģelu tilta apkārtnē, svinot tilta 150 gadu jubileju. Visas dienas garumā abās tā pusēs strādās ēdinātāji, notiks tirgošanās ar vietējo ražotāju produkciju, kā arī dažādas meistarklases un aktivitātes. Stāvlaukumā pie “Cafe Riverside” varēs iegādāties dažādus vietējo saimniecību produktus, iepazīstot pašus ražotājus. Savukārt skvērā pie Mārtiņsalas kanāla plkst.13 uzstāsies saksofonists Edgars Kārkliņš un dziedātājs Jānis Narkevics un citi. Skvērā būs skatāmas arī kurzemnieku stāvizrādes. Vairāk par bioekonomiku, saimniecības vadību un ilgtspējīgu kulināriju un vietējo produktu vērtībām ikdienas dzīvē Pils ielā 2 stāstīs Agnese Hauka, Liene Klišāne un Valters Zirdziņš. Turpat notiks arī aktivitātes ģimenēm ar bērniem.

Avots: Leta Rīga, 25.aug., LETA. Balvu novadā šodien turpinās “Mājas kafejnīcu dienas”, aģentūru LETA informēja Tūrisma organizatore Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrā Ineta Bordāne. Viesus gaida 15 mājas kafejnīcas – Balvos “Arnita un draugi” un “Azote – karmas kafejnīca”, Tilžā “Aizezeri”, “Kaņepīte JBN” un “Michelin pie Rūsa vējā”, Baltinavā “Dīķmalas”, Balvu pagasta Centramuižā “Ezera namiņš” un Viļakā “Garšu sarunas Ezertūrē”. Tāpat Balvu pagastā būs pieejama kafejnīca “Pie Mildiņas”, Balvu pagasta Kārkliniekos – “Rančo garšu festivāls”, Rekovā – “Rekovas dzirnavas”, Rugāju pagastā – “Spāģi”, Šķilbēnu pagasta Stabļovā – “Stabļovas ķiploks un medus”, Krišjāņos – “Divys rodnis”, Šķilbēnu pagasta Zeļčos – “Zeļčusolas stuosti”. Mājas kafejnīcu dienā pagalmi, dārzi, sētas un citas vietas, kur ikdienā nenotiek ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārvēršas par vienas dienas kafejnīcām. Interesentiem tiek piedāvāts nogaršot uz vietas tapušu ēdienu, baudīt kultūras programmu un atpūtas un izklaides iespējas. Mājas kafejnīcu dienā var paviesoties arī pie ļaudīm, kas ikdienā neuzņem tūristus un nav profesionāli pavāri, bet šoreiz gatavi priecēt viesus ar pašu gatavotiem ēdieniem un viesmīlību, radīt svētku atmosfēru un unikālu piedzīvojumu.

Norises laiks un vieta 2024.gada Formula 1 sacensības norisināsies no 13.septembra līdz 15.septembrim Baku, Azerbaidžānā. Pirms došanās ārpus Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments aicina: noformēt ceļojumu apdrošināšanu; reģistrēties Konsulārajā reģistrā, nosūtot e-pastu ar informāciju par plānoto ceļojumu uz [email protected]; viedtālrunī lejupielādēt Ārlietu ministrijas mobilo lietotni Ceļo droši: https://www.mfa.gov.lv/lv/mobila-lietotne-celo-drosi Ieceļošana Azerbaidžānā Parasti ieceļošanai Azerbaidžānā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ieceļošanai ir jānoformē vīza. Vienreizējo e-vīzu iespējams noformēt mājaslapā: https://www.evisa.gov.az/en. Noformējot e-vīzu, pasei jābūt derīgai vēl vismaz 3 mēnešus pēc plānotās uzturēšanās Azerbaidžānā. Saistībā ar Formula I sacensībām Baku, tiek vienkāršota vīzu procedūra. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ieradīsies Azerbaidžānas Republikā uz sacīkstēm un uzrādīs kādu no tālāk tekstā minētajiem dokumentiem, varēs saņemt vīzu Azerbaidžānas Republikas starptautiskajās lidostās no 2024.gada 15.augusta līdz 30.septembrim. Par pamatu vīzas izsniegšanai tiek uzskatīts kāds no sekojošiem dokumentiem: akreditācijas karte vai cits akreditācijas nokārtošanu apliecinošs dokuments saskaņā ar Starptautisko Formula I sacensību organizatoru “Formula One Management Limited” un “Starptautiskā Automobiļu federācija” noteikumiem; akreditācijas karte, kas apliecina akreditāciju “Baku City Circuit Operations Company”; biļete 2024.gada Formula I sacensībām, tai skaitā elektroniskā biļete vai dokuments, kas apliecina biļetes saņemšanu. Ceļojumu apdrošināšana Aicinām noformēt ceļojuma apdrošināšanas polisi, kas sedz arī repatriācijas izdevumus smagas saslimšanas vai nāves gadījumā, kā arī var kompensēt izdevumus, ja kavējas avioreiss, ir pazudusi bagāža vai nozagts personu apliecinošs dokuments. Aicinām informēt radiniekus vai draugus par noformēto apdrošināšanas polisi. Kā rīkoties pases vai personas apliecības zuduma gadījumā Ja brauciena laikā Azerbaidžānā personu apliecinošs dokuments ir zudis vai kļuvis lietošanai nederīgs, aicinām nekavējoties sazināties ar Latvijas vēstniecību Azerbaidžānā (https://www2.mfa.gov.lv/azerbaijan), Baku, lai saņemtu pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību. Atgriešanās apliecība ir derīga uz laiku līdz 30 dienām, lai ceļotājs varētu atgriezties Latvijā vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Lai saņemtu atgriešanās apliecību, personīgi jāierodas vēstniecībā, jāaizpilda un jāparaksta iesniegums (https://www2.mfa.gov.lv/images/vestniecibas/asv/iesniegums-aa-veidlapa-lv-eng.pdf), jāiesniedz divas krāsainas fotogrāfijas (35 x 45 mm), kā arī ar bankas karti vai pārskaitījumu jāsamaksā valsts nodeva 15 eiro. Informāciju par palīdzību ārkārtējā situācijā iespējams saņemt, zvanot Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta 24/7 dežurantam pa tālruni +371 26337711 vai rakstot uz e-pastu: [email protected]. Kā rīkoties, ja nozagts maks un bankas karte Ja ceļotājs ir palicis bez iztikas līdzekļiem, aicinām izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus: – Western Union (https://www.westernunion.com/lv/lv/home.html); – MoneyGram (http://www.moneyexpress.lv/lv/Naudas_parvedumi/). Drošības situācija Aicinām neapmeklēt Azerbaidžānas rietumu apgabalus, īpaši Karabahu, kā arī Azerbaidžānas-Armēnijas pierobežas rajonus. Saskaņā ar Azerbaidžānas likumdošanu ieceļošana Karabahā no Armēnijas puses ir nelegāla, un par to var tikt noteikts aizliegums turpmāk ieceļot Azerbaidžānā. Brīdinām, ka konsulārās palīdzības sniegšana ārkārtas situācijā nonākušajiem šajās teritorijās var būt ierobežota. Kādos gadījumos Latvijas vēstniecība var palīdzēt · ja Jums ārvalstīs ir nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments – izsniegt atgriešanās apliecību; ja esat ārvalstīs palicis bez naudas – palīdzēt sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas Jums varētu sniegt finansiālu palīdzību; ja noticis nelaimes gadījums – informēt par to Jūsu tuviniekus, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā; ja esat aizturēts vai apcietināts – apmeklēt Jūs ieslodzījumā vietā, kā arī sazināties ar Jums, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas Jūsu tiesības un likumiskās intereses. Kādos gadījumos Latvijas vēstniecība nevar palīdzēt iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu; sniegt juridisku konsultāciju; panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem; apmaksāt Jūsu rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus; kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar brauciena organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem; sameklēt Jums apmešanās vietu. Kontaktinformācija ārkārtējās situācijās Latvijas vēstniecība Azerbaidžanā, Baku ISR Plaza, 11th floor, 69 Nizami str., AZ 1005, Baku, Azerbaijan, tālrunis: +994 12 496 88 68 E-pasts [email protected] Mājaslapa: https://www2.mfa.gov.lv/azerbaijan Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Rīgā Informatīvais tālrunis darba laikā: +371 67 015 905 24/7 tālrunis ārkārtējām situācijām: +371 26 33 77 11 E-pasts: [email protected] Mājaslapa: http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija Lai pierādītu, ka Latvijas sporta līdzjutēji ir labākie pasaulē, aicinām ievērot un cienīt Azerbaidžānas likumus un tradīcijas ! Laimīgu ceļojumu!

Avots: Leta Rīga, 23.aug., LETA. Nākamnedēļ Rīgas lidosta un Turcijas viesnīcu operators “Kepler” atklās Baltijā pirmo kapsulu viesnīcu “Kepler Club” lidostas termināļa trešajā stāvā, aģentūru LETA informēja lidostas pārstāvji. Pasākums notiks otrdien, 27.augustā, plkst.11. Svinīgajā atklāšanās piedalīsies Turcijas vēstniece Latvijā Šule Eztunča, Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs, “Kepler” valdes priekšsēdētājs Omers Alaetinoglu, kā arī uzņēmuma “TAV Latvia” direktors Hakans Uzunosmanoglu. Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Avots: Leta Rīga, 19.aug., LETA. Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs no šodienas aicina liepājniekus un pilsētas viesus saņemt tūrisma informāciju un iegādāties Liepājas dāvanu kartes pagaidu informācijas punktā koncertzālē “Lielais dzintars”, aģentūru LETA informēja pašvaldībā. Liepājas latviešu biedrības nama telpas jumta konstrukciju atjaunošanas darbu laikā būs slēgtas. Līdz remontdarbu noslēgumam koncertzāles “Lielais dzintars” foajē, Radio ielā 8, tiks nodrošināts pagaidu informācijas punkts, tās darba laikā – darbadienās no plkst.11 līdz 17, sestdienās no plkst.10 līdz 15 un arī augusta svētdienā no plkst.10 līdz 15. Pagaidu informācijas punktā būs pieejama informācija par Liepājas un apkārtnes tūrisma objektiem, kā arī būs iespējams iegādāties Liepājas Dāvanu kartes. Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja klientu apkalpošanas speciālists būs sasniedzams darba laikā pa tālruni 29402111 un e-pastu “[email protected]”.

Avots: Leta Rīga, 19.aug., LETA. Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” drošības apsvērumu dēļ nolēmusi atcelt lidojumus uz un no Telavivas līdz 25.augustam, aģentūrai LETA sacīja “airBaltic” pārstāvis Augusts Zilberts. “airBaltic” atcēla lidojumus uz un no Telavivas no 6.augusta. Iepriekš Zilberts sacīja, ka drošības situācija Izraēlā var būt mainīga, tāpēc lidsabiedrība saglabā elastību un nepieciešamības gadījumā ir gatava lidojumu grafiku mainīt. LETA jau vēstīja, ka “airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš. “airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.

Avots: Leta Hāga, 18.aug., LETA–AFP. Vides aktīvisti svētdien Amsterdamas ostā paši sevi pieķēdējuši pie slūžām, lai neļautu ostā ieiet kādam kruīza kuģim, ziņo ostas administrācija. Šo akciju sarīkojusi vides aizstāvju organizācija “Extinction Rebellion” (Sacelšanās pret izmiršanu), kas pieprasa Nīderlandes galvaspilsētai pārstāt pieņemt kruīza kuģus, kuri rada ļoti lielu piesārņojumu. Aktīvisti uz slūžu vārtiem uzkrāsojuši saukli: “Nafta nogalina, apturiet kruīza kuģus!” Aktīvisti neļauj ostā ieiet kruīza kuģim “Serenade of the Seas”, kurā ir 1000 kajīšu, aģentūrai AFP pavēstījusi ostas pārstāve. Pirms nedēļas līdzīgas akcijas rezultātā nācās evakuēt citu kruīza kuģi un 2000 pasažieru pilsētā nogādāt ar autobusiem, vēsta Nīderlandes sabiedriskais medijs NOS. “Extinction Rebellion” izpelnījusies ievērību ar tādām tiešās darbības akcijām kā tiltu bloķēšana pār Temzu Londonā. Saskaņā ar pētījumu, ko veikusi nevalstiskā organizācija “Transports un vide”, kruīza kuģi, kas pārvietojas Eiropas ūdeņos, 2022.gadā radīja vairāk nekā astoņus miljonus tonnu CO2 izmešu, kas pielīdzināms emisijai, ko radītu 50 000 lidojumu no Parīzes līdz Ņujorkai.

Avots: Leta Rīga, 15.aug., LETA. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina ceļotājus, kuru saistības Latvijas tūrisma operators SIA “Fisom” nespēja pilnībā vai daļēji pildīt, līdz 2024.gada 16.septembrim iesniegt iesniegumus par visu veikto maksājumu atmaksāšanu vai naudas summas daļu, ja ceļojums tika pārtraukts, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāvji. PTAC pārstāvji norāda, ka aicinājums attiecas arī uz tiem patērētājiem, kuri līdz šī paziņojuma publicēšanai jau iesnieguši PTAC iesniegumu ar lūgumu palīdzēt risināt strīdu ar pakalpojuma sniedzēju. PTAC, izvērtējot iegūto informāciju un pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, secinājis, ka “Fisom” ir likviditātes problēmas un tas nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus. Organizācijas pārstāvji skaidro, ka tiesības uz samaksātās naudas atmaksu, ja plānotais ceļojums netika sākts vai samaksātās naudas daļu, ja ceļojums tika pārtraukts ir tiem ceļotājiem, kuri noslēdza līgumu par kompleksu tūrisma pakalpojumu un attiecīgie tūrisma pakalpojumi nav sniegti vai pārtraukti tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ. Uz nodrošinājuma sniegto aizsardzību neattiecas ceļotāja vai tā ģimenes locekļu zaudējumu prasības, morālais kaitējums, prasījumi par kvalitātes trūkumu, maksājumi par apdrošināšanu, ceļotāja vai tā ģimenes locekļu papildus izdevumi un citas sūdzības. Iesniegumā PTAC par naudas atgūšanu obligāti jānorāda iesnieguma iesniedzēja vārds un uzvārds – personas, kura noslēgusi ceļojuma līgumu, vai, ja ceļotājs ir nepilngadīgs, viņa vecāka vai aizbildņa vārds un uzvārds, ceļotāja vārds un uzvārds, personas, kura veica maksājumu par ceļojumu, norēķinu konta numurs, tūrisma operatora nosaukums un reģistrācijas numurs, kā arī “Fisom” iemaksātās naudas summas apmērs. Tāpat iesniegumam obligāti jāpievieno uzņemto saistību apliecinošie dokumenti – noslēgtā līguma par komplekso tūrisma pakalpojumu kopija un veikto maksājumu apliecinošie dokumenti, tostarp čeka vai stingrās uzskaites kvīts kopija vai ar bankas zīmogu vai elektronisko parakstu apliecināts maksājuma uzdevums. Iesniegumam par maksājumu atmaksāšanu jāizmanto PTAC izstrādātā veidlapa, kas publicēta organizācijas tīmekļvietnē. PTAC ceļotājiem atmaksājamo izdevumu apmēru aprēķinās procentuāli nenotikušā vai pārtrauktā tūrisma pakalpojuma apmēram, ievērojot, vai ceļojums vispār nav ticis uzsākts vai ir bijis pārtraukts, un proporcionāli ceļotāju skaitam, kuri būs pieteikušies to samaksātajai summai un nodrošinājuma apmēram PTAC līdz 2024.gada 16.septembrim. Jau ziņots, ka Spānijā bija iestrēguši vairāki desmiti bērnu, kuri ar “Fisom” bija devušies uz apsolītu sērfošanas nometni Portugālē. Savukārt, lai noskaidrotu, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums, Valsts policija (VP) sākusi resorisko pārbaudi par skandālā ierauto tūrisma operatoru “Fisom”. Informācija “Firmas.lv” liecina, ka 2022.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 356 396 eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem 33 452 eiro apmērā. 2023.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti. Uzņēmums “Fisom” reģistrēts 2021.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7500 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir tā valdes priekšsēdētājs Matīss Dālbergs.