Avots: Leta Grieķijā ļoti populāras ir kreisi ekstrēmās idejas. Viens no iemesliem tam ir milzīgais kontrasts starp trūcīgāko un bagātāko sabiedrības daļu ŠOVASAR vienu nedēļu pavadīju Grieķijā. Kā parasti, es izvēlējos ceļot nevis tūristu grupā, bet gan organizēt braucienu pats, lai iekļautu tieši tās apskates vietas, kuras vēlējos apmeklēt.* Patlaban ir tik vienkārši izplānot maršrutu, iegādāties biļetes, rezervēt viesnīcu vai apartamentus (naktsmītņu rezervācijas platformā Booking vai Airbnb), ka ir grēks to neizmantot. Dzīvoklis diviem cilvēkiem 200 metrus no Atēnu centrālās dzelzceļa stacijas man izmaksāja 144 eiro uz trijām diennaktīm, t. i., mazāk par 48 eiro diennaktī. No starptautiskās lidostas ir ērta satiksme ar metro uz Atēnu centru. Līdz centram vienā virzienā biļete maksā deviņus eiro (nepilngadīgajiem – 50% atlaide). Brauciens ilgst stundu. Grieķijā ir arī labas ātrgaitas šosejas, kas savieno lielās pilsētas. Benzīna cena ir kādus desmit centus par litru virs mūsējas, bet dīzeļdegviela maksā aptuveni tikpat daudz kā pie mums. Ceļojot tūristu grupās, kad tevi visur aizved un atved, var neko nezināt par grieķu rakstību. Atēnās, lielo pilsētu centros un daudzviet citur ielu nosaukumi ir gan grieķu, gan latīņu alfabētā, dzelzceļa staciju nosaukumi arī. Tomēr var gadīties, ka mazākās pilsētās un no tūristu takām tālākās vietās ielu nosaukumi būs tikai grieķiski. Tāpēc nedaudz ir jāprot orientēties grieķu valodā, lai vismaz varētu izlasīt ielu nosaukumus. Turklāt bez lietotnes Waze mēs būtu, kā mēdz sacīt, pilnīgās auzās. Pilsētiņā ar 7000 iedzīvotājiem, kurā ielas veido labirintu labirints, Waze bija krietni precīzāka par Google kartes lietotni. Tulkošanai izcili palīgi ir Google tulkotājs un lietotne, kas tulko grieķu uzrakstus no attēliem. Tas viss ir izcili līdz brīdim, kad nonāc vietā, kura nav mobilā pārklājuma. Tad, protams, jājautā palīdzība vietējiem, un, par laimi, Grieķijā ļaudis ir ļoti izpalīdzīgi. Akropole un karstums Kā var uzturēties Atēnās un neapmeklēt kaut ko vēsturisku?! Divi populārākie objekti ir Akropole un Olimpisko spēļu (marmora) stadions, kurā notika gan antīkās, gan 1896. gada olimpiskās spēles. 2004. gada spēlēm tika uzcelts mūsdienīgs stadions 12 kilometrus no centra. Par Akropoles vēsturi nerakstīšu. Ar to ir pilni ceļveži un mājaslapas. Akropoles apmeklētāju skaits tiek regulēts, tāpēc uz biļetes ir norādīts laiks, kurā drīkst ieiet arheoloģiskajā kompleksā. Redzēju, ka tos apmeklētājus, kuri atnāk stundu ātrāk, iekšā nelaiž. Ir jāgaida norādītais laiks. Vasaras sākumā tika izplatīts paziņojums, ka Akropole karstuma dēl nebūs pieejama no pulksten 12.00 līdz 17.00. Ļoti daudzi joprojām pēc tā vadās, jo Google meklētājā uz jautājumu par Akropoles darbalaikiem kā pirmā tika izmesta vecā ziņa. Kad Akropolē ieradāmies nedaudz pēc pieciem, visas biļetes uz konkrēto dienu bija izpirktas. Savukārt citā dienā, ierodoties divos dienā, varējām nopirkt biļeti uz tuvāko laiku un iet uz Akropoli uzreiz. Biļete pieaugušajam maksāja 20 eiro. Par 18 gadus jaunākiem apmeklētājiem ieeja bija par brīvu (izraksta nulles cenas biļeti). Akropole bija visā Grieķijā vienīgā vieta, kur man prasīja parādīt pasi, lai pārliecinātos, ka tas ir mans bērns. Pirms tam kasiere paprasīja priekšniekam, vai Latvija ir Eiropas Savienībā, jo trešo valstu pilsoņu bērniem ir jāpērk pilnas cenas biļete. Grieķi par Latviju visumā ir dzirdējuši maz. Bija tādi, kuri zināja Rīgu, piebilstot, ka varētu pat atbraukt uz Rīgu, lai skatītos basketbola spēles. Kāda ceturtdaļa grieķu, ar kuriem pļāpāju, pārjautāja, vai esam no Lietuvas – Lietuvu tur atpazīst labāk. Pārējie nezināja, kur Latvija atrodas. Es izstrādāju vienkāršu formulu. Jautāju grieķim: «Vai jūs iztēlojaties, kur atrodas Zviedrija?» Atbilde bija: «Jā!» Tad es paskaidroju: «Latvija ir tikai 150 kilometrus no Zviedrijas.» Tad skanēja atbilde: «Ā! Tas nozīmē, ka jūs esat kaut kur ļoti tālu Eiropas ziemeļos.» Magnēts kalnu faniem Lielais ceļojuma mērķis man bija Olimpa kalns –sengrieķu dievu mītiskā mājvieta. Tomēr tad, kad grieķi 1829. gadā izcīnīja neatkarību un atdalījās no Osmaņu impērijas (mūsdienu Turcijas), Olimpa kalns palika turku pusē. Tikai 1912. gadā Pirmā Balkānu kara laikā grieķu armijai izdevās atkarot Olimpa kalna apkārtni, un kopš tā laika Olimpa kalna apkārtne un visa Maķedonija ir Grieķijas sastāvā. Kāpšanas bīstamības dēļ Olimpa kalns netiek īpaši ieteikts populārākajos tūrisma maršrutos, taču tas ir milzīgs magnēts, kas pievilina tos ceļotājus, kuriem patīk kalni. Kā nokļūt līdz Olimpa kalnam? No Atēnām uz Salonikiem (grieķi saka: Tesaloniki) ir kādi pieci vilcieni dienā. Jābrauc līdz priekšpēdējai pieturai Katerine. Brauciens ilgst nedaudz mazāk par piecām stundām. Vilciena biļete maksā ap 40 eiro. No Katerine ir piepilsētas vilciens uz Litohoru (brauciens ilgst desmit minūtes). Vilciens kursē ik pa divām stundām. No Katerine var ņemt arī taksometru, jo no Litohoras dzelzceļa stacijas līdz pilsētai ir kādi septiņi kilometri. Mēs izkāpām dzelzceļa stacijā, bet tur taksometru nebija. Kamēr gudrojām, kā Google sameklēt vietējā taksometra telefonnumuru, pie mums piebrauca pat divas automašīnas, un to vadītāji jautāja: «Vai jums nevajag uz pilsētu?» Izlaida mūs pilsētas centrā 200 metrus no viesnīcas. Mūs veda ungārs, kurš ieprecējies Grieķijā un jau 20 gadus te dzīvo. Pa ceļam parādīja pilsētas labākās vietas – lētāko supermārketu, medicīnas centru – un citas. Ja lido taisni uz Salonikiem, tad var braukt ar autobusu, bet arī tad Katerine ir jāpārsēžas vietējā autobusā. Braukšana parastos grieķu pasažieru vilcienos un autobusos ir pavisam cita pieredze nekā braucieni ar tūristu autobusiem vai taksometru. Aiziet no Litohoras līdz Olimpa kalnam turp un atpakaļ vienā dienā nav iespējams. Laikā, kad bijām Grieķijā, E4 tūristu taka bija slēgta sākuma posmā, jo viens tilts bija sabrucis. Satikām kāpējus, kuri to uzzināja tikai tad, kad bija aizgājuši līdz slēgtajam takas posmam. Tāpēc prātīgāk ir no Litohoras ar auto braukt līdz Prionijai (18 km). Tas ir Olimpa kalnam tuvākais punkts, un līdz turienei var nokļūt ar auto. Tālāk var iet tikai kājām. Aprēķinājām, ka iešanai no Prionijas līdz virsotnei un atpakaļ būtu vajadzīgas 12 stundas. Tas nozīmē, ka ir jāsāk iet īsi pirms saullēkta. Sarunājām taksometru, kas mūs pulksten 5.50 savāca pie viesnīcas un nogādāja Prionijā. No Prionijas sākās mūļu ceļš uz alpīnistu nometni – Spilos Agaptios. Tie cilvēki, kuri nevēlas uzkāpt kalna virsotnē, bet grib izbaudīt Olimpa gaisotni, dodas tikai līdz Prionijai, tur ir labs restorāns, dzidrs kalnu avots, ūdenskritums un ir izjūtama Olimpa kalnam raksturīgā atmosfēra. Daļa no ceļotājiem kāpj tikai līdz pirmajai alpīnistu nometnei un pēc tam iet atpakaļ. Ziemeļu Grieķijas kalnu dienvidu un austrumu nogāzēs mežu josla stiepjas aptuveni līdz 2,2 kilometru augstumam virs jūras līmeņa. Spilos Agaptios atrodas 2100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ceļš virzās cauri mežiem, tāpēc lielāko daļu ceļa kāpēji ir ēnā. Tomēr slodze ir liela, jo ir jāveic vertikālais kāpums aptuveni 1,1 kilometra garumā. Prionijā nav mobilā pārklājuma, un ceļš pa ielejas apakšējo daļu atrodas pilnībā ārpus mobilo sakaru uztveršanas zonas. Ja kaut kas atgadās, tad ir jārēķinās, ka vienīgais transporta līdzeklis ir nastu nesējs mūlis, turklāt saziņas iespējas ir ļoti ierobežotas. Visas kravas uz augšu un lejup nogādā mūļu karavānas. Viens cilvēks ved kādu desmit nastu nesēju dzīvnieku karavānu, kuru pavada arī divi suņi, kas uzmundrina mūļus. Uz augšu ar mūļiem ved visu, arī ūdeni. Tāpēc 1,5 litru tilpuma dzeramā ūdens pudele, kas pilsētas veikalā maksāja 45 centus, augšā maksāja jau 2,5 eiro. Plānojām, ka ūdens rezerves papildināsim pa ceļam, jo kartē bija iezīmētās divas ūdens ņemšanas vietas (avoti). Pēc stundu ilgas kāpšanas atklājām, ka ilgstošā sausuma dēļ pat pirmajā avotā ūdens nebija. Nācās pirkt dārgo ūdeni alpīnistu nometnes veikaliņā. No Spilos Agaptios sākas īsākais ceļš līdz Olimpa kalna tuvākajai virsotnei. Virsotnes ir trīs: Skala (2875 m virs jūras līmeņa), Skolio (2905 m) un Mītika (2918 m). Pēdējā posmā ir jāveic vēl 800 metru vertikālais kāpums, bet jau pa klinšainām un akmeņu nobiru takām, kur ceļotāju nekas neaizsedz no saules. Tas rada divas problēmas. Pirmā ir gaisa temperatūra. Paceļoties vienu kilometru pa vertikāli, gaisa temperatūra samazinās vidēji par sešiem grādiem. Ja jūras līmenī gaisa temperatūra ir plus 35 grādi, tad trīs kilometru augstumā temperatūra būs zemāka par plus 17 grādiem. Savukārt, paceļoties pa vertikāli augšup, samazinās gaisa blīvums un gaiss mazāk absorbē saules starojumu, tāpēc jau divu, triju kilometru augstumā ir ievērojami lielāks no saules saņemtās siltuma enerģijas daudzums, salīdzinot ar tādiem pašiem apstākļiem jūras līmenī. Dienas otrajā pusē, kad kalnu virsma iesils, gaisa temperatūra var būt pat augstāka nekā jūras līmenī. Savukārt ēnainās vietās gaisa un virsmas temperatūra var būt krietni zemāka. Pa ceļam uz Olimpa kalnu varēja redzēt, ka aptuveni 2,6 kilometru augstumā kādas grēdas ziemeļu nogāzē vienmēr noēnotā plaisā sniegs vēl nebija izkusis. Tāpēc pirms došanās ceļā uz virsotni ir jāsagatavojas kā iespējamam aukstumam, tā stiprai saulei – ir nepieciešamas gan siltas drēbes, gan labas saulesbrilles un apģērbs, kas dod maksimālu aizsardzību no ultravioletajiem stariem. Dienā, kad kāpām Olimpa kalnā, virsotni praktiski visu laiku klāja mākoņi. Jau 2,5 kilometru augstumā virs jūras līmeņa temperatūra bija tikai ap plus 10, pūta stiprs vējš un bija migla. Kad pārstājām kustēties, prasījās uzvilkt siltās drēbes. Līdz vieglākajai virsotnei kāpām sešas stundas. Pēc uzkāpšanas Skalā, kas ir vieglākā virsotne, bija jāizlemj, ko darīt. Bija migla. Nekādi skaistie skati un pat foto nesanāca. Vizuāli novērtēju ceļa posmu uz pašu augstāko no virsotnēm – Mītiku. Tai ir piešķirta pat kaut kāda alpīnisma grūtības kategorija. Ir novietots uzraksts, ka taka ir bīstama. No Skalas puses var uzkāpt bez drošināšanas un speciālā aprīkojuma, lai gan ir posmi, kuros jārāpjas gandrīz pa vertikālu sienu (100 m lejup un tad 145 m pa vertikālu ceļu augšup). Es sapratu, ka uzkāpt es vēl varbūt varētu, bet nokāpšana lejup būtu ar pārāk lielu risku. Netālu no virsotnes ir piemiņas plāksnes tiem, kuri no Olimpa neatgriezās. Sapratu, ka ir pienācis laiks draudzēties ar prātu, jo jātiek arī lejā. Lejupceļš bija visgrūtākais. Atrodoties uz kalnu kores, mobilais signāls ir, lai gan ļoti vājš, bet nav iespējams viegli prognozēt, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai veiktu kāpiena posmu, kurā nav mobilā tīkla pārklājuma (beigās sanāca, ka tas prasīja trīs stundas). Tikai vienā vietā nelielā pleķītī uz nelielas sānu kores kādus divus kilometrus no Prionijas parādījās ļoti vājš mobilā tīkla savienojums (Prionijā tātad tā nav). Vietu varēja atpazīt, jo tajā bija daudz kāpēju, kuri kaut ko darīja savos telefonos. No šīs vietas jau varējām izsaukt taksi. Vēl bija variants atrast kādu, kuram ir satelīttelefons, vai arī Prionijā sarunāt kādu, kas aizved līdz pilsētai. Tur ir milzu stāvvieta un nemitīga autotransporta plūsma. Problēma tikai tā, ka reti kuram ir vieta diviem ceļotajiem, turklāt grieķi, kuri atbraukuši leksusos uz dārgu kalnu restorānu, varēja nevēlēties uzņemt sava auto salonā divus patiešām netīrus ārzemniekus. Taksometrs atbrauca norādītajā laikā, un tā vienā dienā bijām veikuši kāpienu turp un atpakaļ. Nepieciešams sagatavoties Katru gadu vieglākās no Olimpa kalna virsotnēm sasniedz aptuveni desmit tūkstoši kāpēju. Savukārt grūtāko virsotni Mītiku izvēlas pievārēt tikai kāda desmitā daļa no visiem kāpējiem. Uzkāpšana pat vieglākajā virsotnē ir pārbaudījums arī tiem, kuri var ilgstoši izturēt kārtīgu slodzi. Savukārt tiem, kuri regulāri nesporto, nevajadzētu izaicināt likteni. Lielākā daļa grieķu brauc uz Prioniju kā uz tūrisma objektu un uz virsotnēm neiet, bet izvēlas kādu tuvāku maršrutu (tādu ir pietiekami daudz) vai vispār apmeklē tikai restorānu ar skatu uz kalnu. Jebkurā gadījumā brauciens uz Olimpa kalnu ir tā vērts arī bez kādas virsotnes sasniegšanas. Izvēloties kāpt virsotnē, ir jāsagatavojas. Ir jābūt piemērotam apģērbam un apaviem. Jāņem līdzi pietiekams daudzums šķidruma un katram piemērots ēdiens. Vajadzētu arī būt nokārtotai tādai apdrošināšanas polisei nelaimes gadījumiem, kas iekļauj arī evakuācijas izdevumus. Izcila lieta drošībai būtu satelīttelefons, lai būtu iespējams palīdzību vispār izsaukt. Man līdzi bija galvas lukturis gadījumam, ja atpakaļceļš būtu ilgāks, nekā plānots, un nāktos kāpienu lejup pabeigt jau tumsā. Tomēr pa tumsu iet netrenētiem tūristiem es neieteiktu, jo mūļu takas stiprināšanai izmanto zemē un klintīs iedzītus armatūras stieņus, kuru gali daudzviet ir kādus pāris centimetrus virs ceļa virsmas un nav viegli pamanāmi pat dienas laikā ēnainā meža takā. Mobilo sakaru neesības dēļ mani mājinieki ziņu, ka esam sasnieguši virsotni, saņēma tikai brīdī, kad mēs jau gandrīz bijām nokāpuši, un viņi sāka ļoti uztraukties, jo aprēķināja, ka līdz saules rietam mēs nepaspēsim tikt līdz Prionijai. Grieķija atšķiras no Itālijas Pagājušā gadā es nedēļu ceļoju pa Itāliju, līdz ar to man viegli salīdzināt abas zemes. Abas ir Vidusjūras valstis un viena otrai kaimiņos, tomēr Grieķija nav līdzīga Itālijai. Lai Itālijā izdzīvotu (nepārmaksātu par precēm un pakalpojumiem, neļautu sevi apmānīt un tamlīdzīgi), mums bija jākļūst par itāļiem. Grieķijā tā nav. Neapolei raksturīgās ainas, kad motobraucēji dragā pie sarkanās gaismas, gājēji iet pāri četru joslu ielai ar blīvu satiksmi un neliekas zinis par vadītāju skaņas signāliem, Grieķijā neredzēju. Noteikumi visumā tiek ievēroti. Mazajās pilsētās cilvēki palīdz cits citam, neprasot par to neko. Pēc nedēļas Grieķijā es sāku saprast daudzās filmas par britu vai vāciešu pārcelšanos uz Grieķiju. Vācieši un citi eiropieši Grieķijas mazpilsētiņās un salās atrod to, kas pie viņiem ir zudis. Sociālie kontrasti Man bija ilgāka saruna ar kādu četrdesmitgadīgu grieķi, kuram bija automašīna, kādu es nevaru atļauties. Šis grieķis teica, ka viņam nav pieņemama Grieķijā pastāvošā sistēma, tāpēc viņš gatavojas emigrēt un veidot karjeru cituviet. Prasīju: uz kurieni emigrēt? Atbilde bija – visticamāk, uz kādu no Latīņamerikas zemēm, kurā nav šķēršļu cilvēkam pacelties augšup tā dēvētajā sociālajā liftā. Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem Grieķijā ir izteikti pamanāma. Bagātie jau daudzās paaudzēs ir nodalījušies no nabagiem, un pacelties no trūcīgākā slāņa uz augšu tiešām ir sarežģīti. Tas nedaudz izskaidro to, kāpēc Grieķijā ļoti populāras ir kreisi ekstrēmas idejas, anarhistu saukļi un tamlīdzīgi. Atēnas ir megapole ar ļoti daudziem iebraucējiem. Kā man skaidroja kāda 58 gadus veca albāniete, kura strādā Grieķijā jau 20 gadus, tad ekonomiskie migranti no nabadzīgajām zemēm ir vēl trūcīgāki par zemākā slāņa grieķiem. Šo migrantu vieta ir tikai, tā sakot, darbā veļas mazgātavā, un uz kaut ko augstāku varbūt var cerēt tikai viņu bērni. Taču Grieķijā sastapu arī krieviski runājošas sievietes, kuras Atēnu dārgākajos veikalos tērēja naudu gluži kā XX gadsimta trakajos 90. gados, uzvedās tik nepiedienīgi un gvelza tik skaļi, ka pat es neizturēju un divām personām krieviski pateicu, ka tepat blakus ir cilvēki, kuri saprot visu, ko viņas par citiem saka. Savukārt ārpus lielpilsētām ir atkal cita Grieķija. Laukos cilvēki ir reliģiozi. Ejot garām svētvietām, viņi met krustu, bet svētdienā baznīca bija pilna ar dievlūdzējiem. *Ceļojums uz Grieķiju tika apmaksāts tikai par autora līdzekļiem. Šī raksta sagatavošanu nav materiāli atbalstījusi neviena juridiska vai fiziska persona. REZERVĒJOT viesnīcu, mūs brīdināja, ka birojs nestrādās no pulksten 15.00 līdz 18.00, jo šajā laikā grieķi atpūšas. Ap sešiem vakarā valda klusums, bet ap deviņiem apkārtne atdzīvojas un restorānos nav brīvu vietu. Juris Paiders Diena

Rīga, 8.sept., LETA. Šodien Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina aktīvus dabā gājējus, kultūrvēstures baudītājus un citus interesentus uz tradicionālajām Ceļotāju dienām Slīteres Nacionālajā parkā, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Maija Rēna. Dalībniekus gaidīs plašs dažāda garuma un tematikas organizēto pārgājienu klāsts gidu vadībā. Slīteres Nacionālā parka Dabas centra pārstāvis Ritvars Rekmanis akcentē, ka Slīteres Nacionālajā parkā krāšņas dabas bagātības mijas ar īpašu kultūrvēstures mantojumu – lībiešu krastu, mazajiem zvejniekciemiem, kur vēl saglabātas senās zvejniecības tradīcijas. To visu varēs iepazīt visdažādākajos pasākumos šajā nedēļas nogalē Slīteres Nacionālā parka Ceļotāju dienās. Pārgājieni organizēti trīs tematiskajās grupās. Dabas izziņai veltīti seši dažādas grūtības pārgājieni 3-13 kilometru (km) garumā. To laikā varēs izstaigāt Dūmeles, Kolkas un Dundagas apkārtni, uzzināt par pludmales un purva iemītniekiem un augiem, kā arī izprast dabas aizsardzības uzdevumus Lībiešu krasta saglabāšanai. Sēņošanas entuziasti varēs iepazīt sēņu plašo valstību trīs dažādos pārgājienos Slīteres Nacionālā parka mežos, pilsētvidē Dundagā un Šlīteres bākas apkārtnē, jo šajā nacionālajā parkā konstatētas 560 dažādu sēņu sugas, arī gļotsēnes, kas nemaz neesot sēnes. Savukārt kultūrvēstures baudītāji varēs izzināt zivjsaimniecības vēsturi Kolkā, senu Kuršu apmetnes un kulta vietu Puiškalnē vai kopā ar gardu kafiju iepazīt cilvēku radītās saimnieciskās darbības liecības kādreizējā Pitraga kūpinātavā. Tāpat Ceļotāju dienu apmeklētāji varēs papildināt zināšanas bezmaksas dabas izziņas nodarbībās šodien Ozola namiņā pie Šlīteres bākas, kur ar praktiskām aktivitātēm un dabas spēlēm varēs iepazīt dažādas Latvijas ekosistēmas, dabas daudzveidību pļavās, invazīvās augu un dzīvnieku sugas, kā arī dabas vērtības Slīteres Nacionālajā parkā. Vairākos pasākumos nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās un dalībnieku skaits ir ierobežots. Patstāvīgai izziņai DAP iesaka apsekot dažādus dabas objektus un labiekārtotus maršrutus. Piemēram, Rīgzemju dižozolu, Šlīteres bāku, Šlīteres Kukaiņu, Ēvažu, Priežu un Pēterezera dabas takas, Laivu kapsētu Mazirbē, Lībiešu Tautas namu un daudzas citas ievērības cienīgas vietas, kas ļaus iepazīt Slīteres Nacionālā parka unikālās dabas un kultūras vērtības. Savukārt par ceļotāju izsalkuma remdēšanu rūpēsies Mājas kafejnīcu dalībnieki, jo paralēli Ceļotāju dienām Kurzemē notiks arī akcija “Mājas kafejnīcu dienas 2024”, kuru šī gada tēma ir Garšu ceļojums Lībiešu krastā un Dundagas apkārtnē. Papildu aktivitāšu un maršrutu saplānošanai dabā DAP iesaka izmantot mobilo lietotni “Dabas tūrisms”. Vietnē ir 700 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, apskates objekti, laivošanas maršruti un putnu vērošanas punkti. Slīteres Nacionālais parks ir viena no senākajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā. Nacionālais parks lepojas ar izcilu ainavu dažādību, mazskartiem mežiem, bagātu augu un dzīvnieku valsti. Te aug tādi dabas retumi kā parastā īve un Baltijas efeja, dzīvo vilki, lūši, aļņi, kā arī daudzi reti bezmugurkaulnieki.

Avots: Leta Rīga, 8.sept., LETA. Šodien Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina aktīvus dabā gājējus, kultūrvēstures baudītājus un citus interesentus uz tradicionālajām Ceļotāju dienām Slīteres Nacionālajā parkā, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Maija Rēna. Dalībniekus gaidīs plašs dažāda garuma un tematikas organizēto pārgājienu klāsts gidu vadībā. Slīteres Nacionālā parka Dabas centra pārstāvis Ritvars Rekmanis akcentē, ka Slīteres Nacionālajā parkā krāšņas dabas bagātības mijas ar īpašu kultūrvēstures mantojumu – lībiešu krastu, mazajiem zvejniekciemiem, kur vēl saglabātas senās zvejniecības tradīcijas. To visu varēs iepazīt visdažādākajos pasākumos šajā nedēļas nogalē Slīteres Nacionālā parka Ceļotāju dienās. Pārgājieni organizēti trīs tematiskajās grupās. Dabas izziņai veltīti seši dažādas grūtības pārgājieni 3-13 kilometru (km) garumā. To laikā varēs izstaigāt Dūmeles, Kolkas un Dundagas apkārtni, uzzināt par pludmales un purva iemītniekiem un augiem, kā arī izprast dabas aizsardzības uzdevumus Lībiešu krasta saglabāšanai. Sēņošanas entuziasti varēs iepazīt sēņu plašo valstību trīs dažādos pārgājienos Slīteres Nacionālā parka mežos, pilsētvidē Dundagā un Šlīteres bākas apkārtnē, jo šajā nacionālajā parkā konstatētas 560 dažādu sēņu sugas, arī gļotsēnes, kas nemaz neesot sēnes. Savukārt kultūrvēstures baudītāji varēs izzināt zivjsaimniecības vēsturi Kolkā, senu Kuršu apmetnes un kulta vietu Puiškalnē vai kopā ar gardu kafiju iepazīt cilvēku radītās saimnieciskās darbības liecības kādreizējā Pitraga kūpinātavā. Tāpat Ceļotāju dienu apmeklētāji varēs papildināt zināšanas bezmaksas dabas izziņas nodarbībās šodien Ozola namiņā pie Šlīteres bākas, kur ar praktiskām aktivitātēm un dabas spēlēm varēs iepazīt dažādas Latvijas ekosistēmas, dabas daudzveidību pļavās, invazīvās augu un dzīvnieku sugas, kā arī dabas vērtības Slīteres Nacionālajā parkā. Vairākos pasākumos nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās un dalībnieku skaits ir ierobežots. Patstāvīgai izziņai DAP iesaka apsekot dažādus dabas objektus un labiekārtotus maršrutus. Piemēram, Rīgzemju dižozolu, Šlīteres bāku, Šlīteres Kukaiņu, Ēvažu, Priežu un Pēterezera dabas takas, Laivu kapsētu Mazirbē, Lībiešu Tautas namu un daudzas citas ievērības cienīgas vietas, kas ļaus iepazīt Slīteres Nacionālā parka unikālās dabas un kultūras vērtības. Savukārt par ceļotāju izsalkuma remdēšanu rūpēsies Mājas kafejnīcu dalībnieki, jo paralēli Ceļotāju dienām Kurzemē notiks arī akcija “Mājas kafejnīcu dienas 2024”, kuru šī gada tēma ir Garšu ceļojums Lībiešu krastā un Dundagas apkārtnē. Papildu aktivitāšu un maršrutu saplānošanai dabā DAP iesaka izmantot mobilo lietotni “Dabas tūrisms”. Vietnē ir 700 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, apskates objekti, laivošanas maršruti un putnu vērošanas punkti. Slīteres Nacionālais parks ir viena no senākajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā. Nacionālais parks lepojas ar izcilu ainavu dažādību, mazskartiem mežiem, bagātu augu un dzīvnieku valsti. Te aug tādi dabas retumi kā parastā īve un Baltijas efeja, dzīvo vilki, lūši, aļņi, kā arī daudzi reti bezmugurkaulnieki.

Avots: Leta Rīga, 7.sept., LETA. Šodien plkst.13 ekspedīcijā “Ar vējiem krēpēs” Pilssalā kopā ar zirgu uzraugu, vides gidu Eināru Nordmani varēs iepazīt savvaļas zirgus, aģentūru LETA informēja Jelgavas reģionālajā Tūrisma centrā. Interesenti dosies aptuveni trīs stundu ilgā pārgājienā pa Lielupes palienes pļavām ar vides gidu Nordmani. Ekspedīcijas laikā būs iespēja satikt uz salas mītošos savvaļas zirgus un uzzināt daudz faktu par zirgu dzīvi, piemēram, kāpēc par salas iemītniekiem tika izvēlēti tieši šīs šķirnes zirgi, kāda hierarhija pastāv zirgu ģimenēs un kādus nedarbus tie mēdz pastrādāt. Lielupes palienes pļavām ir piešķirts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss “Natura 2000”, jo šeit sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība. Ekspedīcijas laikā dalībnieki uzzinās par šeit sastopamajiem augiem un dabas vērtībām. Jūlijā Pilssalas ielā noslēdzās vērienīgi rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Šeit uzbūvēta Latvijā modernākā ūdenstūrisma un sporta bāzes ēka, izveidotas sporta un atpūtas zonas, bērnu rotaļu laukums, kā arī auto stāvvietas.

Avots: Leta Vasarai atkāpjoties, nereti kopā ar rudenīgo laiku nāk pārdomas. Pārdomas par aizvadīto vasaru, par gada sākumā izvirzītajiem mērķiem un iecerēm. Ja, ieskatoties gada vēlmēs, nākas secināt, ka ceļojumu plāni vēl nav piepildījušies, vai vienkārši ir vēlme vēl nedaudz tverties vasarīgu vieglumu, siltumu, bezrūpību, noderēs tūroperatora “Novatours” apkopojums par ceļojumu galamērķiem, kurp iespējams vēl šogad aizceļot – viegli, ērti un par patīkamām cenām. Eiropas salas Grieķija aicina iepazīt trīs fantastiskas salas, katru ar savu šarmu. Korfu lutina ar zaļām ainavām un senatnīgiem ciematiem, Krētā katrs stūrītis stāsta senas leģendas un kalni ļauj baudīt ciprešu bagātīgo aromātu, bet Roda aicina doties senlaicīgu ieliņu labirintos un iepazīt Vidusjūras ūdeņus. Itālijas lielākā sala Sicīlija ir īsts vēstures un kultūras dārgums. No vulkāna Etnas līdz baroka pilsētām, Sicīlija piedāvā apburošas ainavas un iespēju izbaudīt autentisku itāļu virtuvi. Kipra ir maģiska vieta, kur sastopas Austrumu un Rietumu kultūras. Salas kalni, pludmales un vēsturiskie ciemati piedāvā neaizmirstamu pieredzi, savukārt vietējā virtuve un viesmīlība salauž sirdis pat vispieredzējušākajiem ceļotājiem. Atlantijas okeāna tuvās oāzes Kanāriju salas, Grankanārija un Tenerife, piedāvā kontrastējošas, bet vienlīdz aizraujošas pieredzes. Grankanārija ir pazīstama ar savām daudzveidīgajām ainavām – plašas zeltainu smilšu pludmales, zaļojoši kalni un majestātiskas klintis. Šeit vari izbaudīt gan mierīgu atpūtu pludmalē, gan aktīvus piedzīvojumus. Tenerife ir lielākā no Kanāriju salām un dižojas ar pasaulē slaveno Teides vulkānu. Tā vilina ceļotājus arī ar gleznainiem ciematiem, dinamisku naktsdzīvi un unikāliem dabas parkiem, kas piesaista gan dabas mīļotājus, gan piedzīvojumu meklētājus. Andalūzijas sirds Spānijas piekrastes pilsēta Malaga ir Andalūzijas kultūras pērle, kas piedāvā ideālu kombināciju starp bagātīgu vēsturi, mākslu un pludmales atpūtu. Pilsēta lepojas ar izciliem muzejiem, tostarp Pikaso muzeju, un vēsturiskiem pieminekļiem, piemēram, Gibralfaro pili un romiešu teātri. Malagas vecpilsētas šaurās ieliņas un dzīvīgie tapas bāri sniedz autentisku Spānijas dienvidu dzīves garšu. Apvienoto Arābu Emirātu mirdzošais dārgakmens Dubaija ir pilsēta, kas mirdz kā dimants tuksneša vidū. Tā saviem viesiem piedāvā unikālu ceļojumu pieredzi, apvienojot futūristisku arhitektūru un izcilas pludmales ar tuksneša eksotiku. Šī pilsēta ir slavena ar saviem iespaidīgajiem debesskrāpjiem, tostarp ikonisko Burj Khalifa, kas ir pasaulē augstākā ēka, un greznajiem tirdzniecības centriem, kur iepirkšanās kļūst par īstu piedzīvojumu. Tomēr Dubaija piedāvā arī tradicionālās arābu kultūras burvību, ar vēsturiskajiem tirgiem, šaurām ieliņām un autentiskām kulinārijas pieredzēm. Vidējo Austrumu klasika Turcija ir valsts, kurā Austrumu noslēpumainība sastop Rietumu komfortu. Īpaši populāra ir Antālija, kas jau izsenis ir viens no Latvijas ceļotāju iemīļotākajiem galamērķiem, kad kārojas patiesi augstvērtīgu atpūtu. Tā ir slavena ar saviem skaistajiem Vidusjūras kūrortiem, senatnīguma klātbūtni un apburošām dabas ainavām. Antālijas piekraste lutina ar kristāldzidru ūdeni, grezniem viesnīcu kompleksiem visdažādākajām gaumēm un maksātspējai, kā arī vēsturiskiem apskates objektiem. Āfrikas piekraste Āfrikas piekraste piedāvā aizraujošu un daudzveidīgu ceļojumu pieredzi, apvienojot vēstures bagātību, kultūras mantojumu un elpu aizraujošas dabas ainavas. Tunisija aicina iepazīt savus gleznainos Vidusjūras kūrortus, senās Kartāgas drupas un burvīgus tirgus, kur mūsdienu dzīve saplūst ar senatnīgu šarmu. Ēģipte piedāvā iespēju apmeklēt ikoniskās Gīzas piramīdas, izpētīt seno faraonu vēsturi un baudīt atpūtu Sarkanās jūras piekrastes kūrortos. Gambija, lai arī tā ir salīdzinoši maza valstiņa, piedāvā bagātīgu pieredzi ar plašām pludmalēm, eksotisku floru un faunu, kā arī draudzīgiem cilvēkiem, kas atspoguļo Āfrikas viesmīlību. Tanzānija izceļas ar savu savvaļas dzīvi, piedāvājot neaizmirstamus safari piedzīvojumus dabas parkos un tiem klāt eksotiskās Zanzibāras pludmales ar neskartiem ūdeņiem un bagātu kultūras mantojumu. Karību jūras vilinājums Dominikāna un Kuba ir Karību jūras pērles, kas piedāvā neaizmirstamas pludmales un unikālu kultūras pieredzi. Dominikāna ir slavena ar saviem kūrortiem un kristāldzidriem ūdeņiem, savukārt Kuba apbur ar tās vecpilsētām, kolorītiem automobiļiem un mūziku, kas skan katrā ielā. Šie galamērķi garantē siltumu, viesmīlību un neaizmirstamu pieredzi. Ziemeļamerikas kontrastu zeme Meksika, īpaši Kankūna, ir Ziemeļamerikas tropiskā paradīze, kur karību piekraste satiekas ar bagātīgu kultūru un vēsturi. Kankūna ir slavena ar savām baltajām smilšu pludmalēm un tirkīza jūras ūdeņiem, piedāvājot luksusa kūrortus un plašas atpūtas iespējas. Tomēr aiz kūrortu zonas vilina senās maiju drupas, piemēram, Tulum un Chichen Itza, kas piedāvā ieskatu bagātajā vietējā vēsturē. Indijas okeāna paradīzes Indijas okeāna salas piedāvā sapņu galamērķus, kur tropu skaistums un luksusa atpūta satiekas vienā. Maldīvu salas vilina ar saviem neskaitāmajiem koraļļu rifiem, ikoniskiem ūdens bungalo un kristāldzidrajiem lagūnu ūdeņiem. Maurīcija izceļas ar savu daudzveidīgo kultūru, zaļajiem kalniem un gleznainajām pludmalēm. Seišelu salas piedāvā neaprakstāmi skaistas, neskartas pludmales un unikālas granīta klintis, padarot tās par īstu dabas brīnumu. Šrilanka apbur ar saviem tējas laukiem, tempļiem un senajām pilsētām, piedāvājot gan kultūras, gan dabas piedzīvojumus. Austrumāzijas eksotiskie piedzīvojumi Austrumāzija piedāvā nebeidzamus piedzīvojumus, kur kultūra, daba un garīgums saplūst vienā. Bali ir pazīstama ar savām tropiskajām ainavām, tempļiem un rīsu terasēm, piedāvājot harmoniju starp atpūtu un garīgumu. Taizeme vilina ar zeltītajiem tempļiem, gleznainajām pludmalēm, dinamisko Bangkoku un valdzinošo Puketas salu. Vjetnama lutina ar saviem brīnišķīgajiem dabas skatiem, bagāto vēsturi un autentisko ielu ēdienu kultūru.

Rīga, 3.sept., LETA. Biznesa augstskolā “Turība” 25.septembrī no plkst.10 līdz 14 notiks tūrisma konference “Tūrisma attīstības recepte: kā padarīt to garšīgu?”, liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) mājaslapā publiskotā informācija. Konferenci rīko LVRA sadarbībā ar augstskolu “Turība”, atzīmējot Pasaules Tūrisma dienu un uzsverot tūrisma nozares nozīmi pasaulē un Latvijā. Konferences pirmā daļa būs veltīta tūrisma nozares aktualitātēm un izaicinājumiem. Nozaru eksperti runās par nepieciešamajām prasmēm tūrisma darba tirgū, ieņēmumu pārvaldību, ilgtspēju un atbildīgu uzņēmējdarbību viesnīcās, ēdienu un dzērienu nodaļas daudzveidību un aizkulisēm, kā arī par viesmīlības mārketinga izaicinājumiem. Konferences otrā daļa paredzēta tikai izglītības iestāžu pedagogiem un studentiem. Tajā notiks četras meistarklases – “Ekonomiskā situācija viesmīlības nozarē”, “Budžetēšana vienkāršoti”, “Nākotnes prasmju attīstība viesmīlības nozarē” un “Veiksmīga sadarbība starp nodaļām = izdošanās!”. Dalība konferencē ir bez maksas un paredzēta LVRA biedriem, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija līdz 20.septembrim.

Avots: Leta Rīga, 3.sept., LETA. Līdz 24.septembrim notiek pretendentu izvirzīšana Zemgales Tūrisma gada balvai, aģentūru LETA informēja Zemgales Tūrisma asociācijā. Lai apzinātu un godinātu Zemgales tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuri godprātīgi un sekmīgi darbojas tūrisma nozarē, vienlaikus attīstot gan savu uzņēmumu vai apskates objektu, gan Zemgales reģiona tūrisma vidi, kā arī sekmē uzņēmuma un Zemgales tūrisma tēla popularizēšanu, šogad otro reizi tiks pasniegta Zemgales Tūrisma gada balva. Tai var pieteikt Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils novadu, kā arī Jelgavas uzņēmumus un objektus. Balva tiks pasniegta sešās nominācijās. “Zemgales zelta grauds” tiek piešķirts apskates objektiem, “Zemgales zelta atspere” – aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzējiem. Nominācija “Zemgales zelta rokas” tiek piešķirta amatniecības, degustāciju pakalpojumu sniedzējiem, bet “Zemgales zelta karote” – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Nominācijai “Zemgales zelta spilvens” var pieteikt nakšņošanas pakalpojumu sniedzējus, bet nominācijā “Zemgales zelta dukāts” balvu saņem objekts, kuru sabiedrība balsošanā noteiks par labāko, interesantāko Zemgales tūrisma objektu aizvadītajā gadā. Nominantus balsošanai izvirzīs reģiona tūrisma informācijas centri. Uzvarētājs tiks noteikts, apkopojot tiešsaistes balsojuma rezultātus. No 10.oktobra procesā tiks aicināta iesaistīties arī sabiedrība, balsojot par “Zemgales zelta dukātu”. Balvu ieguvēji tiks paziņoti un apbalvoti 27.novembrī, ikgadējā Zemgales tūrisma konferencē, kas šogad norisināsies Jelgavā.

Avots: Leta Rīga, 1.sept., LETA. Visās Eiropas lidostās no šodienas atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, aģentūru LETA informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji. CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas. Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no šodienas arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem. CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru. Rīgas lidostā ar jauno pārbaudes sistēmu ir aprīkota ātrās drošības pārbaudes līnija un ģimenes līnija, kā arī tranzīta pasažieru pārbaudes līnijas, tādēļ vairumam pasažieru līdzšinējā kārtība nemainās – rokas bagāžā var atrasties šķidrums, kur viena katra iepakojuma tilpums nepārsniedz 100 mililitrus, kas visi ievietoti vienā speciāli tam paredzētā plastmasas iepakojumā ar tilpumu – viens litrs, informē CAA. Aģentūra ir konstatējusi, ka daļa pasažieru bija iepazinusi jaunākās rokas bagāžas pārbaudes sistēmas priekšrocības citās valstīs, tādēļ lidojumos uz Latviju rokas bagāžā līdzi ņēma lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus. Vienlaikus CAA atgādina, ka pasažieriem joprojām ir iespēja lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus iegādāties pēc drošības kontroles un tos ņemt līdzi lidaparātā, kā arī pārvadāt reģistrētajā bagāžā, ja vien tie neatrodas aizliegto šķidrumu vai vielu sarakstā. CAA atzīmē, ka ierobežojumus ievieš ar mērķi saglabāt nemainīgi augstu civilās aviācijas sistēmas drošību, turklāt tie ieviesti uz laiku, līdz jaunās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmām tiks veikta papildu pārbaudes un sertifikācija. CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Avots: Leta Rīga, 1.sept., LETA. Jaunais Latvijas vēstnieks Čehijā Vilmārs Heniņš apņēmies meklēt veidus, kā popularizēt Rīgu un Latviju, lai tās arvien biežāk parādītos čehu ceļojumu plānos kā pievilcīga un interesanta vieta, kur pavadīt savu atvaļinājumu. Kā aģentūrai LETA norādīja vēstnieks, Čehijas galvasspilsēta Prāga jau ir iecienīts Latvijas iedzīvotāju galamērķis, tādēļ svarīgs aspekts abu valstu attiecībās ir tūrisma veicināšana. Heniņš atbalsta Bauskas un Nāhodas pilsētu iniciatīvu veidot reģionālo tūrisma ceļvedi, izmantojot pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona un viņa ģimenes vēsturisko saikni ar Čehiju. Vienlaikus vēstnieks atzīmē, ka kopš Covid-19 pandēmijas beigām ir pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, eksportam palielinājoties vidēji par 15% gadā. Tas norādot, ka sadarbības potenciāls ”ne tuvu nav izsmelts”. Kā piemēru Heniņš akcentē būtisko sadarbības progresu kosmosa jomā, kuru jāturpina attīstīt. Tāpat jaunā vestnieka ieskatā, nozīmīgs kultūras sadarbības stiprināšanas elements ir latviešu valodas studiju nodrošināšana Prāgas Kārļa Universitātē, kurā tās mācīšana tika uzsākta 1923.gadā, kā arī Masārika Brno Universitātē, kam jāturpina sniegt nepieciešamo atbalstu. ”Kopumā sadarbība starp Latvijas un Čehijas augstskolām ir aktīva, pieaug interese to padarīt intensīvāku un vēstniecības uzdevums ir veicināt šādu kontaktu attīstību,” saka Heniņš. Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, domā Heniņš, vērtējot aktuālos starptautiskos izaicinājumus, norādot, ka abas valstis stingri iestājas par demokrātisko vērtību aizstāvēšanu un starptautisko tiesību ievērošanu. ”Līdzšinējais divpusējo attiecību raksturs ir vērtējams kā dinamisks, tāpēc viens no prioritārajiem uzdevumiem būs saglabāt politiskā dialoga tempu, veicinot gan starpnozaru, gan parlamentāros kontaktus, tostarp regulāru vizīšu apmaiņu,” norāda vēstnieks Čehijā. Heniņš uzsver, ka drošība un aizsardzība ir un paliks kā viena no sadarbības stūrakmeņiem. Tas attiecas gan uz NATO Austrumu flanga stiprināšanu, Čehijas kontingenta dalību NATO paplašinātās brigādes ietvaros un gaisa telpas patrulēšanas misijām, gan atbalsta sniegšanu Ukrainai, piedaloties tādos kopprojektos kā Latvijas vadītā dronu koalīcija vai Čehijas īstenotā iniciatīva par artilērijas munīcijas iegādi Ukrainas vajadzībām. Heniņš uzsver, ka svarīgi būs abām valstīm sadarboties, lai tālāk virzītos uz Krievijas agresivitātes iegrožošanu, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp sankcijas. Vēstnieks norāda, ka vērtēs sadarbības veicināšanas iespējas militārās industrijas jomā. Tāpat, ņemot vērā pieaugošo hibrīdo apdraudējumu, būtu lietderīgi regulāri konsultēties par jautājumiem, kas negatīvi ietekmē sabiedrības noturību, uzskata Latvijas vēstnieks Čehijā. Līdzšinējais Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas vadītājs Heniņš Ārlietu ministrijā strādā kopš 1993.gada. Savas karjeras laikā Latvijas diplomātiskajā dienestā ieņēmis dažādus amatus un vadījis vairākas Ārlietu ministrijas struktūrvienības – NVS nodaļu, Preses centra nodaļu, Pirmo divpusējo attiecību departamentu, bijis arī Ministru prezidenta ārlietu padomnieks. Heniņš strādājis Latvijas vēstniecībā Krievijā, pildījis vēstniecības vadītāja vietnieka funkcijas Latvijas vēstniecībā Čehijā, no 2016. līdz 2020.gadam bijis Latvijas vēstnieks Ungārijā, kā arī nerezidējošais vēstnieks Slovēnijā, Horvātijā un Melnkalnē. Heniņš ir ieguvis vēstures zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē, kā arī beidzis Klingendāles Starptautisko attiecību institūta Nīderlandē mācību kursu.

Avots: Leta Rīga, 30.aug., LETA. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus uzmanīties no krāpnieciskiem ceļojumu piedāvājumiem, ņemot vērā, ka daudzi tūrisma pakalpojumu sniedzēji izmanto sociālos medijus, lai reklamētu izdevīgus ceļojumus, aģentūru LETA informēja PTAC. Krāpnieciski piedāvājumi nereti tiek pasniegti līdztekus krāšņām fotogrāfijām un pozitīvām atsauksmēm, kas var radīt iespaidu, ka šis ir izdevīgs un drošs darījums. Tomēr ne visi piedāvājumi, kas izskatās labi, ir uzticami, dažkārt tās var būt arī viltotas tīmekļvietnes, kopējot jau labi zināmu tūrisma operatoru tīmekļvietnes, skaidro PTAC. Šādi piedāvājumi var būt maldinoši, jo norādītais konta numurs pakalpojuma iegādei izrādās krāpnieku norādītais konta numurs, un samaksātā nauda nonāks krāpnieku rīcībā, patērētājam zaudējot samaksātos līdzekļus. PTAC aicina būt piesardzīgiem un izvērtēt katru piedāvājumu kritiski. Tostarp PTAC aicina izvēlēties tikai licencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas atrodams PTAC uzturētajā datubāzē. Tāpat nepieciešams pārbaudīt pārdevēja reputāciju, pievērst uzmanību tīmekļvietnes adresei. Gadījumā, ja rodas šaubas par piedāvājuma patiesumu, PTAC aicina sazināties ar pakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus nepieciešams izvēlēties uzticamus maksājumu veidus. Savukārt, pirms maksājuma veikšanas, PTAC aicina pārliecinieties, ka saņemti visi nepieciešamie dokumenti, piemēram, rezervācijas apstiprinājums, ceļojuma nosacījumi. PTAC aicina ziņot par aizdomīgām vietnēmi, kurās tiek piedāvāti tūrisma pakalpojumi, sūtot informāciju uz e-pasta adresi “[email protected]” vai izmantot PTAC tīmekļvietnē esošās kontaktformas.