Ziemai apņēmīgi tuvojoties, sniegoto aktivitāšu entuziasti arvien aktīvāk lūkojas pēc ceļojumiem uz slēpošanas kūrortiem. Viens no brīnišķīgākajiem galamērķiem Latvijas slēpotājiem un snovotājiem ir Francijas Alpi, kas dižojas ar pamatīgi izkoptām ziemas aktivitāšu tradīcijām un izcilu infrastruktūru. Tūroprators “Novatours” apkopojis galvenos iemeslus, kāpēc kaut reizi būtu vērts piedzīvot Francijas kalnus.   Francijas kalni ir ne tikai sniegoto ziemas aktivitāšu mīļotāju sapnis, bet arī stāsts par dzīves baudīšanu visaugstākajā līmenī – sākot ar rīta kafiju uz balkona, no kura paveras apburošs panorāmas skats, līdz vakaram, kad kalnu ciemati iemirdzas siltās gaismās un gaisā virmo siers, vīns un smiekli.   Francija – pasaules pirmrindniece   Francija ir slēpošanas lielvalsts. Tās kalni lutina sniegoto ziemas aktivitāšu cienītājus ar vairāk nekā 200 slēpošanas kūrortiem, vairāk nekā 10 000 kilometru garām slēpošanas trasēm un vairāk nekā 3000 pacēlājiem. Francijas Alpos slēpošanas zonas ir savstarpēji savienotas, veidojot aizraujošu slēpošanas labirintu. Kūrorts “Trīs ielejas” (Les 3 Vallées) vien sniedz iespēju baudīt vairāk nekā 600 kilometru savstarpēji savienotu trašu, savukārt Paradiski un Les Arcs kopā veido vēl vienu milzu kalnu valstību, kur katrs pagrieziens atklāj jaunu ainavu.   Franču šarms un autentiska kalnu atmosfēra Slēpošana Francijā nav tikai sports – tā ir kultūra, kas apvieno dabu, estētiku un siltu viesmīlību. Mazie kalnu ciematiņi ir kā apburošas laika kapsulas, ļaujot viesiem ielūkoties valsts vēstures līkločos.  Nelielie koka un akmens namiņi, šaurās ieliņas un fonā esošie kalni atsauc atmiņā iztēlē uzburtus skatus no bērnībā lasītiem pasaku piedzīvojumiem. Vēlīnos vakaros, kad saules ir devusies aiz kalniem un debesīs ienāk pirmās zvaigznes, šie ciematiņi iegūst īpašu šarmu. Namiņos rāmi iemirdzas pieklusinātas gaismas, no skursteņiem debesīs kāpj dūmu vērpetes un teju aiz katra stūra paveras kāds cits ēdiena aromāts – no siltiem kruasāniem līdz siltai šokolādei. Francijas alpi ir vieta, kur sapņi par mieru un autentisku kalnu dzīvi kļūst par īstenību.   Gardēžu paradīze Francijas ēstgatavošanu var izcelt kā atsevišķu mākslas paveidu. Tā prasmīgi rotaļājas ar garšām, tekstūrām un krāsām – katrs ēdiens ir kā ceļojums laikā cauri rūpīgi lolotām tradīcijām.  Neviena maltīte Francijā nav iedomājam bez siera, tāpat arī atpūtas baudīšana pēc slēpošanas piedzīvojumiem. Lai arī katrs siers būs ceļojums garšu pasaulē, fondī (foundue) un rakletes (raclette) siera baudīšana ir kas vairāk par vienkāršu ēdienu. Fondī burbuļojošo, silto un krēmīgo sieru bauda, iegremdējot tajā maizi, dārzeņus vai pat augļu gabaliņus – ideāls veids, kā sasildīties pēc dienas kalnos.Savukārt raclette ir īsta Alpu klasika – uzkarsēts siers tiek pārliets pār karstiem kartupeļiem, dārzeņiem vai šķiņķa šķēlēm, radot sātīgu un aromātisku maltīti. Pēc dienas sniegotos kalnos enerģiju palīdzēs atgūt liellopu gaļa Burgundijas gaumē (Boeuf Bourguignon). Šis lēni sarkanvīnā sautētas liellopa gaļas un dārzeņu ēdiens ir ideāli piemērots tieši ziemai. Lionā arī noteikti jāpagaršo vietējais lepnums – Lionas desiņas (saucisson Lyonnais). Noteikti ir vērts nobaudīt franču iemīļotos alkoholiskos dzērienus – Ženepī (Genepi) un Šartezē (Chartreuse). Abus dzērienus franči mēdz baudīt pēc maltītes, lai uzlabotu gremošanu.   Après-ski Rūdīti ziemas piedzīvojumu cienītāji zina – diena kalnos nebeidzas brīdī, kad tiek noņemtas slēpes. Tad sākas après-ski! Šis franču jēdziens nozīmē “pēc slēpošanas”, taču patiesībā tas simbolizē daudz vairāk. Šī ir dienas daļa, kad sportisko azartu nomaina siltums, prieks un kopības sajūta. Kad saule lēni noriet aiz sniegotajām virsotnēm, kūrorti piepildās ar dzīvesprieku – smaidi, mūzika, glāze karstvīna un kalnu gaisotne, kas ietin ikvienu savā bezrūpīgajā ritmā. Kāds izvēlas mierpilnu atpūtu SPA ar masāžu vai termālos baseinus, cits dodas uz restorānu, lai baudītu vietējos gardumus, bet dzīves baudītāji ļaujas vakara ballītēm kalnu bāros. Après-ski ir tas brīdis, kad kalns apvieno visus – svešiniekus pārvērš draugos un dienu kalnos noslēdz ar siltu, prieka pilnu enerģiju.   Vairāk nekā tikai slēpošana Francijas Alpi ir īsta ziemas pasaku valstība, kur piedzīvojumi turpinās arī ārpus slēpošanas trasēm. Rāmākai noskaņai var doties klusā pārgājienā ar sniega kurpēm pa piesnigušiem mežiem, ļaujoties dabas rāmi uzlādējošam spēkam. Bezrūpīgākai noskaņai var piedzīvot aizraujošus braucienus ar suņu pajūgu, ļaujot apkārtnei slīdēt garām priekpilnā riksī. Drosmīgākie var ļauties lidojumam ar paraplānu virs kalnu ielejām, no kurienes paveras skati, kas paliek atmiņā uz mūžu. Savukārt, ja ziemas spirgto noskaņu gribas nomainīt pret kaut ko vieglāku, var iegriezties kalnu ciematu veikaliņos un tirgos, kur var iepazīt vietējos rokdarbus, gardumus un franču stila garšu nianses.    Francijas Alpi piedāvā ne tikai slēpošanu. Tie dāvā veselu sajūtu un mirkļu kopumu, kas iedvesmo vēl ilgi pēc atgriešanās mājās. Slēpošanas sezona vairs nav aiz kalniem! Ir laiks lūkoties pēc sava sniegotā piedzīvojuma Francijas Alpos!

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ieva Sala, “Novatours” komunikācijas konsultante. Ziemai apņēmīgi tuvojoties, sniegoto aktivitāšu entuziasti arvien aktīvāk lūkojas pēc ceļojumiem uz slēpošanas kūrortiem. Viens no brīnišķīgākajiem galamērķiem Latvijas slēpotājiem un snovotājiem ir Francijas Alpi, kas dižojas ar pamatīgi izkoptām ziemas aktivitāšu tradīcijām un izcilu infrastruktūru. Tūroprators “Novatours” apkopojis galvenos iemeslus, kāpēc kaut reizi būtu vērts piedzīvot Francijas kalnus. Francijas kalni ir ne tikai sniegoto ziemas aktivitāšu mīļotāju sapnis, bet arī stāsts par dzīves baudīšanu visaugstākajā līmenī – sākot ar rīta kafiju uz balkona, no kura paveras apburošs panorāmas skats, līdz vakaram, kad kalnu ciemati iemirdzas siltās gaismās un gaisā virmo siers, vīns un smiekli. Francija – pasaules pirmrindniece Francija ir slēpošanas lielvalsts. Tās kalni lutina sniegoto ziemas aktivitāšu cienītājus ar vairāk nekā 200 slēpošanas kūrortiem, vairāk nekā 10 000 kilometru garām slēpošanas trasēm un vairāk nekā 3000 pacēlājiem. Francijas Alpos slēpošanas zonas ir savstarpēji savienotas, veidojot aizraujošu slēpošanas labirintu. Kūrorts “Trīs ielejas” (Les 3 Vallées) vien sniedz iespēju baudīt vairāk nekā 600 kilometru savstarpēji savienotu trašu, savukārt Paradiski un Les Arcs kopā veido vēl vienu milzu kalnu valstību, kur katrs pagrieziens atklāj jaunu ainavu. Franču šarms un autentiska kalnu atmosfēra Slēpošana Francijā nav tikai sports – tā ir kultūra, kas apvieno dabu, estētiku un siltu viesmīlību. Mazie kalnu ciematiņi ir kā apburošas laika kapsulas, ļaujot viesiem ielūkoties valsts vēstures līkločos. Nelielie koka un akmens namiņi, šaurās ieliņas un fonā esošie kalni atsauc atmiņā iztēlē uzburtus skatus no bērnībā lasītiem pasaku piedzīvojumiem. Vēlīnos vakaros, kad saules ir devusies aiz kalniem un debesīs ienāk pirmās zvaigznes, šie ciematiņi iegūst īpašu šarmu. Namiņos rāmi iemirdzas pieklusinātas gaismas, no skursteņiem debesīs kāpj dūmu vērpetes un teju aiz katra stūra paveras kāds cits ēdiena aromāts – no siltiem kruasāniem līdz siltai šokolādei. Francijas alpi ir vieta, kur sapņi par mieru un autentisku kalnu dzīvi kļūst par īstenību. Gardēžu paradīze Francijas ēstgatavošanu var izcelt kā atsevišķu mākslas paveidu. Tā prasmīgi rotaļājas ar garšām, tekstūrām un krāsām – katrs ēdiens ir kā ceļojums laikā cauri rūpīgi lolotām tradīcijām. Neviena maltīte Francijā nav iedomājam bez siera, tāpat arī atpūtas baudīšana pēc slēpošanas piedzīvojumiem. Lai arī katrs siers būs ceļojums garšu pasaulē, fondī (foundue) un rakletes (raclette) siera baudīšana ir kas vairāk par vienkāršu ēdienu. Fondī burbuļojošo, silto un krēmīgo sieru bauda, iegremdējot tajā maizi, dārzeņus vai pat augļu gabaliņus – ideāls veids, kā sasildīties pēc dienas kalnos.Savukārt raclette ir īsta Alpu klasika – uzkarsēts siers tiek pārliets pār karstiem kartupeļiem, dārzeņiem vai šķiņķa šķēlēm, radot sātīgu un aromātisku maltīti. Pēc dienas sniegotos kalnos enerģiju palīdzēs atgūt liellopu gaļa Burgundijas gaumē (Boeuf Bourguignon). Šis lēni sarkanvīnā sautētas liellopa gaļas un dārzeņu ēdiens ir ideāli piemērots tieši ziemai. Lionā arī noteikti jāpagaršo vietējais lepnums – Lionas desiņas (saucisson Lyonnais). Noteikti ir vērts nobaudīt franču iemīļotos alkoholiskos dzērienus – Ženepī (Genepi) un Šartezē (Chartreuse). Abus dzērienus franči mēdz baudīt pēc maltītes, lai uzlabotu gremošanu. Après-ski Rūdīti ziemas piedzīvojumu cienītāji zina – diena kalnos nebeidzas brīdī, kad tiek noņemtas slēpes. Tad sākas après-ski! Šis franču jēdziens nozīmē “pēc slēpošanas”, taču patiesībā tas simbolizē daudz vairāk. Šī ir dienas daļa, kad sportisko azartu nomaina siltums, prieks un kopības sajūta. Kad saule lēni noriet aiz sniegotajām virsotnēm, kūrorti piepildās ar dzīvesprieku – smaidi, mūzika, glāze karstvīna un kalnu gaisotne, kas ietin ikvienu savā bezrūpīgajā ritmā. Kāds izvēlas mierpilnu atpūtu SPA ar masāžu vai termālos baseinus, cits dodas uz restorānu, lai baudītu vietējos gardumus, bet dzīves baudītāji ļaujas vakara ballītēm kalnu bāros. Après-ski ir tas brīdis, kad kalns apvieno visus – svešiniekus pārvērš draugos un dienu kalnos noslēdz ar siltu, prieka pilnu enerģiju. Vairāk nekā tikai slēpošana Francijas Alpi ir īsta ziemas pasaku valstība, kur piedzīvojumi turpinās arī ārpus slēpošanas trasēm. Rāmākai noskaņai var doties klusā pārgājienā ar sniega kurpēm pa piesnigušiem mežiem, ļaujoties dabas rāmi uzlādējošam spēkam. Bezrūpīgākai noskaņai var piedzīvot aizraujošus braucienus ar suņu pajūgu, ļaujot apkārtnei slīdēt garām priekpilnā riksī. Drosmīgākie var ļauties lidojumam ar paraplānu virs kalnu ielejām, no kurienes paveras skati, kas paliek atmiņā uz mūžu. Savukārt, ja ziemas spirgto noskaņu gribas nomainīt pret kaut ko vieglāku, var iegriezties kalnu ciematu veikaliņos un tirgos, kur var iepazīt vietējos rokdarbus, gardumus un franču stila garšu nianses. Francijas Alpi piedāvā ne tikai slēpošanu. Tie dāvā veselu sajūtu un mirkļu kopumu, kas iedvesmo vēl ilgi pēc atgriešanās mājās. Slēpošanas sezona vairs nav aiz kalniem! Ir laiks lūkoties pēc sava sniegotā piedzīvojuma Francijas Alpos!

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Asnāte Ziemele, LLTA “Lauku ceļotājs” prezidente. No 19. oktobra līdz 1. novembrim noritēja Baltic Cider – īstā ābolu sidra pirmā tirdzniecības misija Austrālijā. Tās ietvaros Latvijas, Igaunijas un Somijas sidrdari ieguva medaļas, piedaloties Austrālijas lielākajā sidra konkursā – Australian Cider Awards. Latvijas, Igaunijas un Somijas īstā ābolu sidra eksporta misiju Austrālijā veica vienota Baltic Cider komanda Interreg CentrālBaltijas projekta “Baltijas un Somijas īstā ābolu sidra eksports uz Austrāliju” ietvaros, tajā piedaloties LLTA “Lauku ceļotājs”, Igaunijas Lauku tūrisma organizācijai, un sidrdariem no visām trīs valstīm. Austrālijas sidra konkurss – platforma startam tirgū Austrālijas prestižākajā sidra konkursā Australian Cider Awards bija pārstāvētas Latvijas sidra darītavas: Mr. Plūme, Tālava, Mūrbūdu sidra darītava, Abuls, Sabiles Sidrs, Abavas, Pienjāņi, Herbsts, Turkalnes Muiža, Lauskis; Igaunijas sidra darītavas: Tori, Kodas, Kloostrimetsa, Jaanihanso; un Somijas sidra darītavas: Lepola, Pirula, Hallonmaen, Vaski Cider. • Konkurss ik gadu pulcē ne tikai labākos sidrdarus, bet arī dzērienu tirdzniecības pārstāvjus – vairumtirgotājus, veikalus, restorānus, un citus potenciālos sidru izplatītājus, sniedzot konkursa dalībniekiem kontaktus tirgū un piesaistot mediju publicitāti. • Mūsu sidri konkurēja starp 231 pieteiktajiem sidriem 44 kategorijās, kopā iegūstot 27 medaļas: 1 zelta, 10 sudraba un 16 bronzas. • Zelta medaļu kategorijā “Īpašais stils – sidrs un perijs ar garšaugiem” ieguva Mūrbūdu sidra darītavas sidrs “Gin Botanical”. Tas ir pussauss dzirkstošais sidrs, kas noturēts ar tradicionālajām džina piedevām – citrona mizu, koriandra sēklām, apelsīna mizu un kadiķogām un izceļas ar svaigu zaļā ābola aromātu un sabalansētu kadiķa un citrusaugļu garšu. • Labākie savā kategorijā: Lepola sidra darītava (Somija) ar “Perry, Lepola” – kategorijā “Jaunās pasaules stila saldais perijs” un Kodas sidra darītava (Igaunija) ar “Mimikri” – kategorijā “Tradicionālais saldais sidrs”. Par visiem sudraba un bronzas medaļu ieguvējiem infromācija atrodama Baltic Cider mājas lapas jaunumu sadaļā Baltic Cider News & Events. Šie lieliskie sidri pieejami un baudāmi arī ikvienam interesentam Latvijā. • Katru gadu Austrālijas konkursā tiek izvēlēts labākais sidra iepakojuma dizains pudelēm un skārdenēm. Šogad labākais – mūsu Abavas sidra pudeļu un etiķešu dizains. Baltic Cider meistarklases sidru izplatītājiem • Melburnā (20. oktobrī) un Sidnejā (30. oktobrī) rīkojām īpašas meistarklases ar degustācijām potenciālajiem sidra izplatītājiem un citiem profesionāļiem. Tās vadīja sidrologs un autoritāte starptautiskajā sidra pasaulē, Geibs Kuks (Gabe Cook) no Apvienotās Karalistes, iepazīstinot ar mūsu sidru unikālajām īpašībām. • Baltijas vēsais klimats un skābās vai rūgtenās, “negaršīgās” ābolu šķirnes ir galvenie iemesli mūsu sidru svaigajai, dzirkstošajai garšai. Austrālijā šādus sidrus saražot nevar, jo dominē saule un sidra darīšanā tiek izmantoti daudz saldāki, ēdamie āboli. Šo atšķirību varam izmantot kā priekšrocību tirgū. • Katra meistarklase pulcēja aptuveni 20-30 dalībnieku un deva nozīmīgus kontaktus mūsu sidrdariem, lai uzsāktu praktisku sadarbību ar izplatītājiem, importētājiem, restorānu un veikalu īpašniekiem. Sidra prezentācijas latviešu un igauņu namos Ar ko gan vēl sākt ceļu jaunā tirgū, ja ne, vēršoties pie savējiem? Īpašu sirsnību jutām no vietējās latviešu kopienas, kur mūs laipni uzņēma gan Melburnas Latviešu namā, gan Sidnejas Latviešu namā, gan arī Sidnejas Igauņu namā, kur mūs ar savu klātbūtni pagodināja Samija Šerifa, Latvijas vēstniece Austrālijā un Igaunijas goda konsuls Sulev Kalamäe. Degustāciju pasākumi izvērtās kā jaukas tikšanās ar stāstiem par sidra kultūru un dzīvesveidu, ceļošanu Baltijā, kā arī apmainīšanos kontaktiem. Priecājamies, ka sidrs vienoja paaudzes – arī baltiešu izcelsmes jaunieši, kas nerunā latviski vai igauniski, apmeklēja pasākumus, atzinīgi novērtēja sidrus un priecājās būt kopā. Iepazīstot Austrālijas sidra darītavas Pārbraucienā no Melburnas līdz Sidnejai Baltic Cider komanda viesojās vairākās Austrālijas sidra darītavās ar iespaidīgiem ābeļdārziem. Tajās sidra ražošana bieži apvienota ar tūrismu, kas dod lielu daļu no ienākumiem. Daudzas sidra darītavas piedāvā gida vadītas ekskursijas un degustācijas, sidra bārus ar lejamo sidru vai kafejnīcas, kā arī iespēju viesiem piedalīties ābolu lasīšanā. Sidra darītavās mēdz būt veikaliņi, kuros piedāvā savus un citu vietējo ražotāju produktus – no ievārījumiem un medus līdz rokdarbiem un reģionālajiem gardumiem. Sidra darītavās var arī satikt draudzīgus fermas dzīvniekus – īpaši jauks akcents ģimenēm ar bērniem. Šai ceļojumā mūsu sidrdari smēlās jaunas idejas un tuvāk iepazina, kāds sidrs ir cieņā Austrālijā. Paldies visiem, kas ļāva misijai notikt! Sidra eksporta misija Austrālijā bija iespējama, pateicoties daudzu spēku sadarbībai. Baltic Cider komanda pateicas Interreg Centrālbaltijas Programmai, LIAA, Latvijas vēstniecībai Austrālijā, Cider Australia – Austrālijas sidrdaru asociācijai, latviešu un igauņu kopienām Austrālijā, un ikvienam, kurš apmeklēja mūsu pasākumus Melburnā un Sidnejā un strādāja pie šīs pirmās Austrālijas misijas. Turpmākie plāni Darbu turpināsim, attīstot uzsāktās sadarbības un popularizējot mūsu sidrus Austrālijā sidra un alus festivālos jau nākamajā pavasarī, kas zemeslodes otrā pusē ir ābolu ražas laiks. Piedalīsimies arī ProWine Singapore starptautiskajā dzērienu izstādē, kurā sidriem un perijiem ir sava sadaļa, ļaujot ražotājiem no visas pasaules tos prezentēt profesionāļiem un izplatītājiem Āzijas un arī tuvējā Austrālijas tirgū. Par Baltic Cider • Projekts “Baltijas un Somijas īstā ābolu sidra eksports uz Austrāliju (BALT-FIN-CIDER / CB0700297) tiek veikts ar mērķi uzsākt Latvijā, Igaunijā un Somijā ražotā īstā ābolu sidra eksportu uz Austrāliju zem kopīga Baltijas-Somijas sidra zīmola Baltic Cider. Šobrīd Baltic Cider zīmols apvieno 18 sidra darītājus no 3 valstīm. Projekta iniciators ir Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” un tā ilgums ir 3 gadi – līdz 2028. gadam. • Par Baltic Cider sidriem, to darīšanas procesu, gaidāmajiem pasākumiem un jaunumiem, kā arī par sidra baudīšanas kultūru un iespējām apmeklēt sidra darītavas ar ekskursijām un degustācijām iespējams uzzināt zīmola vietnē balticcider.com (šobrīd tikai angļu valodā).

Tuvojoties aukstajam laikam, daudzus autovadītājus uztrauc, vai automašīnas akumulators izturēs bargos laikapstākļus. Jo vecāka automašīna, jo biežāk mēdz būt problēmas ar akumulatoriem, norāda ilgtermiņa auto nomas “Mobire” servisa vadītājs Viesturs Viedbalts. Eksperts skaidro, kā pareizi rūpēties par automašīnu un izvēlēties atbilstošu akumulatoru, lai nerastos problēmas. Kāpēc ziemā akumulatori izlādējas biežāk Tas tiešām nav mīts, ka ziemā auto akumulatori mēdz izlādēties biežāk. Tas skaidrojams ar to, ka aukstumā ķīmiskās reakcijas svina–skābes akumulatorā notiek lēnāk, kas, savukārt, samazina spēju piegādāt strāvu. Piemēram, pie -18 °C akumulatora kapacitāte var samazināties līdz pat 50 %. Vienlaikus motors prasa vairāk starta strāvas, jo eļļa sabiezē un starterim ir grūtāk to iegriezt. Darbojoties dzinējam, akumulatora uzlāde nav tik efektīva kā pie plusu temperatūras.

1. Viedbalts norāda, ja auto tiek lietots ziemas laikā, un aukstumā tas darbojas tikpat labi, kā siltā laikā, tad nekādas specifiskas akumulatora pārbaudes nav jāveic. Ja auto akumulators izlādējas pat bez lielas slodzes vai to ir grūti iedarbināt arī apstākļos, kad katru dienu ar auto tiek braukts vismaz 30 minūtes, iespējams ir nepieciešams jauns akumulators. Tādā gadījumā jādodas uz auto servisu vai akumulatoru tirdzniecības vietām, kur nereti esošā akumulatora pārbaudi veic bez maksas. “Ja auto tiek lietots reti vai braucieni ir īsi, ir nepieciešams veikt akumulatora pārbaudi reizi mēnesī. Jāatceras, ka akumulatoru pirms testēšanas ir vēlams uzlādēt,” iesaka “Mobire” eksperts. Tāpat jāņem vērā, ka automašīnas akumulatoram ir jāatbilst auto ražotāja specifikācijai. Tā piemērotību konkrētajai automašīnai var pārbaudīt akumulatoru tirdzniecības vietās un auto servisos.

Biežāk pieļautās kļūdas ziemā Galvenā kļūda, ko autovadītāji mēdz pieļaut ziemā, ir īsi pārbraucieni. Jebkurš brauciens, kas ir īsāks par 30 minūtēm, kvalificējas kā īss, līdz ar to var tikt bojāts automašīnas akumulators, jo tik īsā laika posmā ģenerators to nespēj uzlādēt. Vecāku auto īpašniekiem jāuzmanās, lai nepaliek ieslēgti akumulatora enerģijas patērētāji, kad automašīna ir izslēgta. Piemēram: gaismas vai multimediju sistēmas, kas neizslēdzas automātiski. Jaunāko automašīnu modeļiem, kur automašīnas elektronika pati regulē ieslēgšanu/izslēgšanu, šādu problēmu nebūs. Vēl viena kļūda, ko mēdz pieļaut autovadītāji, ir pazīmju, kas var liecināt par akumulatora stāvokli, ignorēšana, tostarp, lēna startera griešanās vai zems spriegums. Ja automašīna ziemā tiek lietota reti, akumulatoru ir ieteicams uzlādēt ik pēc 4-6 nedēļām. “Jāatceras, pat ja auto netiek iedarbināts, sistēmas, kas ir nepieciešamas auto lietošanas gatavībai, tāpat strādā. Darbojas arī signalizācija, un akumulatoram arī ir sava pašizlāde. Klientiem iesaku izmantot inteliģento lādētāju ar uzturēšanas režīmu – akumulators atsevišķi vai automobilī tiek pastāvīgi pieslēgts lādētājam, kas to uztur pilnībā uzlādētu,” stāsta V. Viedbalts, norādot, ka tas jādara atbilstošos apstākļos – sausā vietā ar pieeju elektrībai. Kas jāņem vērā, izvēloties jaunu akumulatoru Ikdienā strādājot ar automašīnām, kas nav vecākas par 3-5 gadiem, auto nomas “Mobire” servisa vadītājs iesaka izvelēties AGM tipa akumulatorus. “Auto akumulatori iedalās klasiskajos skābes akumulatoros, EFB jeb uzlabotos skābes akumulatoros, kas ir divreiz efektīvāki par parastajiem, kā arī AGM akumulatoros, kas ir piecas reizes izturīgāki par parastajiem skābes akumulatoriem. Tie uzlādējas ātrāk un iztur vairākus uzlādes – izlādes ciklus. Nešaubīgi varu apgalvot, ka Ziemeļeiropas klimatam daudz vairāk piemēroti ir tieši AGM tipa akumulatori – tie mēdz būt ilgnoturīgāki un ilgtspējīgāki,” tā V. Viedbalts, norādot, ja vidējais akumulatora ilgums atkarībā no tā kopšanas ir 4-6 gadi, tad ar regulāru pārbaudi un uzlādi tie var kalpot pat 8-10 gadus. EFB un AGM tipa akumulatori ir piemērotāki arī tām automašīnām, kas ikdienā izmanto “start-stop” sistēmu, jo tā rada biežus palaišanas ciklus, kas būtiski noslogo auto akumulatoru. Regulāra pārbaude, uzlāde un pareizs akumulatora tips ir galvenie priekšnoteikumi, lai auto ziemā vienmēr iedarbinātos bez problēmām.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ilze Ozola. Stambula, kas atrodas Āzijas un Eiropas krustpunktā, pie mirdzošā Bosfora jūras šauruma, turpina piesaistīt ceļotājus ar ikoniskām apskates vietām, bagātīgu virtuvi un viesmīlīgām naktsmītnēm. Grandiozā metropole, kas tikai pirmajos deviņos 2025. gada mēnešos jau ir uzņēmusi 13,5 miljonus apmeklētāju, ir viens no populārākajiem galamērķiem Eiropas pilsētu vidū. Patērētāju tiesību aizstāvja “Which?” veiktajā aptaujā Stambula šogad ir ierindojusies starp piecām labākajām pilsētām brīvdienu atpūtai. Arī “Condé Nast Traveller” lasītāji prestižajā “Reader’s Choice Awards” ir atzinuši Stambulu par vienu no labākajām pilsētām, kurā pavadīt brīvdienas ar ģimeni. Ņemot vērā Stambulas nepārspējamo piedāvājumu, nav brīnums, ka tā apbur daudzus ceļotājus. Dzestrās rudens dienas ir lielisks laiks iegriezties šajā metrapolē un baudīt tās bezgalīgi plašo piedāvājumu, pavadot jaukas un neaizmirstamas brīvdienas. Divu kontinentu vēstures dārgumu krātuve Noteikti ir jāsāk ar bagāto Stambulas vēsturi un kultūru. Šī aizraujošā pilsēta, kurā harmoniski apvienojas mūsdienīgums un tradīcijas, lepojas ar bagātu kultūras mantojumu, ko gadu tūkstošiem veidojušas impērijas. Lai uzsāktu kultūras iepazīšanu, lieliski piemērots būs UNESCO Pasaules mantojuma objekts “The Historical Peninsula”, kurā laiks, šķiet, apstājies. Šeit atrodas ievērojamākās pilsētas apskates vietas, sākot ar pasaulslaveno Svētās Sofijas katedrāli un Zilo mošeju, līdz pat Bazilikas Cisternai un Topikapi pilij. Turpat netālu atrodas arī Stambulas lielais tirgus (Grand Bazaar) un garšvielu tirgus (Spice Bazaar), kas iepriecina apmeklētājus ar krāsu, aromātu un skaņu pārbagātību atspoguļojot nerimstošo pilsētas tirdzniecības garu, kas vijas cauri gadsimtiem. No Bosfora šauruma līdz pat radošam mūsdienīgumam Kad iepazīts pilsētas vēsturiskais centrs, apmeklētāji var veltīt dienu Bosfora jūras šauruma un Stambulas plaukstošās kultūras un mākslas dzīves iepazīšanai. Ekskursija ar prāmi pa jūras šaurumu ļaus sajust patieso maģiju – sajūtu, ka atrodaties vienīgajā pasaules lielpilsētā, kurā apvienojas divi kontinenti, un kas piedāvā nepārspējamus skatus uz abām pusēm. Laikā, kad Bosfora šaurumu iedzīvina zeltainie rudens toņi, Jūs šajā braucienā sastapsieties ar elegantām ūdens krastos novietotām villām (turku valodā – “yalı”), kaijām, kas lidinās virs viļņiem, un varēsiet baudīt skatu uz mošejām, pilīm un torņiem, kas veido pilsētas panorāmu. Izkāpjot krastā būs sajūtama pilsētas radošā vibrācija, kas piepilda katru ielu – no dzīvīgās İstiklal ielas līdz pat šarmantajam piekrastes rajonam Galataport un bohēmiskajiem Karaköy rajona nostūriem. Šajās šaurajās ieliņās atrodas modernas kafejnīcas, muzeji, mākslas galerijas un dizaina veikaliņi. Lai pilnībā izjustu pilsētas māksliniecisko garu, apmeklējiet tādas vietas kā Stambulas modernās un mūsdienīgās mākslas muzejs, Ataturkas kultūras centrs (AKM), Arter un Meşher. Kultūras sezona Stambulā Stambulas kultūras dzīve rudenī norisinās pavisam citā ritmā, iepriecinot ar bagātīgu pasākumu programmu. Izstādē “The Art of James Cameron” Stambulas kino muzejā ir apskatāmi vairāk nekā 300 režisora darbi. Šī izstāde tika atklāta 27. septembrī, un tā darbosies vēl sešus mēnešus. Vēl viena apmeklēšanas vērta izstāde ir “The Haunted Eye”, kurā aplūkojami vairāki ikoniski slavenā fotogrāfa Stīva Makkerija (Steve McCurry) projekti. Šī izstāde būs aplūkojama līdz 30. novembrim un tā norisinās MSGSÜ Tophane-i Amire Kultūras un mākslas centrā. Stambulas mākslas biennāle, kuras kuratore šogad ir Kristīne Tome (Christine Tohmé), un tēma ir “The Three-Legged Cat”, ilgs trīs gadus, no 2025. līdz 2027. gadam. 20. oktobrī sākās 29. Stambulas teātra festivāls, kuru organizē Stambulas Kultūras un mākslas fonds, solot krāšņu programmu. Festivāls norisināsies no 20. oktobra lūdz 22. novembrim, un tā ietvaros notiks 16 izrādes ar Turcijas un ārvalstu teātra un dejas mākslinieku dalību. Sajūtu svētki Jūsu rudens brīvdienas Stambulā nemanāmi izvērtīsies par kulināriem piedzīvojumiem, jo pilsēta valdzina ar garšas pārpilnību. No tradicionālām turku brokastīm, ikdienas rituāliem ar plašu saldo un sāļo uzkodu klāstu, un vienmēr klātesošā simit (tradicionālo turku kliņģeri, kas noklāts ar sezama sēklām), kas tiek baudīts kopā ar karstu, tulpes formas glāzē pasniegtu tēju, līdz pat nepārspējamai ielu ēdienu pasaulei, piemēram, pikantajam kokoreç (grilētiem, labi iztīrītiem zarnu gabaliņiem), kumpir (ceptiem kartupeļiem ar dažādiem pildījumiem) un midye dolma (pildītām mīdijām) – Stambula ir sajūtu svētki, kas gaida, kad tos atklās. Lai pavadītu vakaru, kas piesātināts ar vietējo garšu, apmeklējiet kādu no pilsētas turku tradicionālajiem restorāniem meyhanes, kur varat baudīt tradicionālās uzkodas meze, svaigu zivi un glāzi vietējā stiprā dzēriena rakı. Un tiem, kas vēlas baudīt izsmalcinātas vakariņas, MICHELIN ceļvedī iekļuvušie Stambulas restorāni piedāvā arī inovatīvas Anatolijas un ārvalstu ēdienu interpretācijas. Rezervējot naktsmītnes savām pilsētas brīvdienām Stambulā, neaizmirstiet ieskatīties “MICHELIN Key Award Ceremony 2025” viesnīcu sarakstā. Ņemot vērā, ka lidojumi no Rīgas uz Stambulu ar airBaltic un Turkish Airlines notiek katru dienu, un Stambula ir vien īsa trīs stundu lidojuma attālumā, pilsēta, kurā apvienojas divu kontinentu maģija, ir tuvāk nekā jebkad.

Avots: Leta Minhenē festivāls Oktoberfest rada 2% no pilsētas iekšzemes kopprodukta jeb 1,25 miljardus eiro KAMĒR Latvijā gan publiskais, gan privātais sektors vēl domā, vai un kā liela mēroga kultūras un izklaides pasākumi varētu piesaistīt tūristus un ģenerēt ienākumus, labs piemērs ir Vācijā, konkrēti Bavārijas galvaspilsētā Minhenē, šogad jau 190. reizi notikušais alus festivāls Oktoberfest. (Šoruden Oktoberfest ilga 16 dienu – no 20. septembra līdz 5. oktobrim.) Šī festivāla ietekme uz Minhenes ekonomiku un tūrisma nozari ir milzīga. 16– 18 dienu notiekošais festivāls ģenerē vidēji 2% no Minhenes iekšzemes kopprodukta jeb 1,25 miljardus eiro. Turklāt ieņēmumi nav tikai no alus patēriņa, tos veido arī izmitināšanas apmaksa un suvenīru tirdzniecība, kā arī tūrisms ārpus Minhenes. Kopumā Oktoberfest ekonomiskā ietekme aptver visu Bavāriju, jo ārvalstu tūristi dodas izbraukumos arī ārpus festivāla pilsētas. Darba vietas un algas Pirmais Oktoberfest notika 1810. gadā un tika rīkots, lai atzīmētu kroņprinča Ludviga un princeses Terēzes laulības. Sākotnēji pasākums bija tikai zirgu skriešanās sacīkstes, taču pakāpeniski tas attīstījās un vērsās plašumā. 1818. gadā tas jau iekļāva ēdienu un dzērienu kioskus, pārtopot par alus festivālu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās. Lielākais apmeklētāju skaits vēsturē bijis 2023. gadā – 7,2 miljoni viesu, šogad tiek lēsts, ka tie bijuši 6,2 miljoni cilvēku. Šie apmeklētāji sniedz ievērojamu ieguldījumu vietējo uzņēmumu, tostarp viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības veikalu, attīstībā. Lai reaģētu uz straujo pieprasījuma pieaugumu, kā arī nodrošinātu viesu apkalpošanu festivāla teritorijā, ik gadu tiek radītas 12 000–13 000 pagaidu darba vietu. Amati ir dažādi – gan viesmīļi un apsargi, gan suvenīru tirgotāji, gan fotogrāfi un mūziķi. Saskaņā ar statistikas datiem līdz ar šīm pagaidu darba vietām vidējā gada alga pieaug par 6,6%. Privātpersonām tā ir iespēja nopelnīt aptuveni 5000 eiro tikai 16–18 dienās, bieži vien ar komisijas maksas un dzeramnaudas starpniecību. Festivāla mājaslapā bija ievietots ar krietnu humora devu rakstīts darba sludinājums. Proti: «Ja vēlaties strādāt Oktoberfest, jums galvenokārt ir nepieciešama izturība. Oktoberfest ilgst no 16 līdz 18 dienām. Ja vēlaties strādāt par viesmīli vai oficiantu, jums jābūt arī sabiedriskam: šim darbam piemērota persona ir tāda, kurai patīk visu dienu komunicēt ar cilvēkiem, kura ir dzīvespriecīga un draudzīga un kurai ir vai kura vēlas iegūt spēcīgas rokas un kājas! Piepildītie alus kausi sver līdz 30 kilogramiem vienā nesienā. Viesmīlis dienā nostaigā līdz 20 kilometriem.» Sludinājumā arī uzsvērts, ka «ikvienam, kas strādā par apsargu vai feldšeri Oktoberfest, papildus nepieciešamajai kvalifikācijai noteikti ir vajadzīga relaksēta attieksme un humora izjūta. Vispārīgi runājot, profesionālie priekšnoteikumi ir stipra veselība, darba prieks, laba humora izjūta un izcila savaldība». Runājot par algām, festivāls norāda, ka īpaši ienesīgs darbs ir viesmīļiem. Viņiem nav stundas likmes, alga tiek aprēķināta, pamatojoties uz apgrozījumu. Vidējais atalgojums ir vairāk nekā 5000 eiro par 16 vai 18 festivāla dienām. Atšķirības ir ievērojamas atkarībā no apkalpošanas vietas. Viesmīļi visvairāk nopelna teltīs, kur ir ne tikai alus, bet arī vīns un šampanietis. Vismazāk parasti nopelna, apkalpojot alus dārzā, – ja ir slikti laikapstākļi, te ir maz viesu un tāpēc apgrozījuma gandrīz nav. Dzeramnauda veido lielu daļu no ienākumiem, bieži vien vairākus simtus eiro. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka cilvēki uz festivāla laiku ņem atvaļinājumu pamatdarbā, lai piepelnītos svētkos. Turklāt tā ir laba iespēja piepelnīties ne tikai minheniešiem, bet arī cilvēkiem no tuvējās apkārtnes. Darba iespējas Oktoberfest ļoti labprāt izmanto jaunieši, viņu vidū arī studenti. Viesu tēriņi Katru gadu festivālā Oktoberfest tiek izdzerti aptuveni septiņi miljoni litru alus. Tas rada aptuveni 75,7 miljonus eiro bruto ieņēmumu, un vidējā alus litra cena 2025. gadā bija 15 eiro. Festivālā ir 38 alus teltis, katra no tām piedāvā unikālu atmosfēru un īpašu alu no sešām tradicionālām Minhenes alus darītavām. Šīs teltis vien rada papildu 300 miljonu eiro ieņēmumus, no kuriem lielākā daļa nāk no alus pārdošanas. Salīdzinoši telšu izmaksas ir nelielas – no viena līdz diviem miljoniem eiro. Tradicionālās mūzikas grupas uzstāšanās izmaksā 200 000 eiro. Tajā pašā laikā organizatori parasti ik gadu gūst ienesīgas īres maksas – 7,8% no telšu apgrozījuma. Savukārt apsardzes izmaksas pārsniedz 400 000 eiro. Lai gan alus ir festivāla zvaigzne, Oktoberfest tiek piedāvāti arī Bavārijas ēdieni (kliņģeri, sautēti kāposti, desiņas, ceptas vistas, cūkas kājas un citi), suvenīri un atrakcijas. Dažādi preču stendi un atrakciju karuseļi kopā veido ievērojamus 140 miljonus eiro festivāla ieņēmumos. Savukārt suvenīru tirdzniecība (tradicionālie bavāriešu tērpi – ādas bikses un vestes, džemperi, krekli un cepures –, kā arī vēsturiskās alus krūzes) ienes 160 miljonu eiro. Piemēram, Oktoberfest litra alus krūkas cena variē no 30 līdz 50 eiro, bet tradicionālie bavāriešu ādas šorti izmaksā vairāk nekā 300 eiro. Interesanti, ka šogad festivāla organizatori iesāka jaunu politiku, kas paredz, ka 10% no visām alus telts vietām nedēļas nogales noslogotākajās stundās tiek rezervētas tikai Minhenes iedzīvotājiem. Jaunais noteikums attiecas uz sestdienām, svētdienām un svētku dienām pēc plkst. 15.00. Minhenes iedzīvotāji var pieprasīt šīs vietas, nemaksājot ierasto minimālā patēriņa maksu, kas tūristiem prasa iegādāties kuponus divu alu un pusvistas iegādei. Šī politika rada aptuveni 100 000 papildu vietu tieši vietējiem iedzīvotājiem. Festivāla organizatori apgalvo, ka izmaiņu mērķis ir nodrošināt taisnīgākas iespējas Minhenes iedzīvotājiem, kas sūdzas, ka turīgāki ārvalstu tūristi viņus izspiež no vietējā festivāla. Jau iepriekš kritiķi ir norādījuši, ka pasaulē lielākais alus festivāls zaudē saikni ar Bavārijas kopienu, kas ir radījusi un uztur 215 gadu seno tradīciju. Festivāla pārstāvji ir norādījuši, ka jaunā politika risina pieaugošo spriedzi starp vietējās kultūras saglabāšanu un miljoniem ārvalstu apmeklētāju uzņemšanu, kas nenoliedzami rada ievērojamus ieņēmumus no tūrisma. Tradicionālie vietu rezervēšanas noteikumi pārējiem apmeklētājiem ir nemainīgi. Grupām joprojām ir jārezervē galdiņi astoņiem līdz desmit cilvēkiem un jāiegādājas kuponi vidēji 350 eiro apmērā par galdiņu. Bažas par autentiskumu Vācijas mediji norāda, ka festivāls Oktoberfest ir kļuvis par sinonīmu ne tikai alus dzeršanai rudenī, bet arī visai Bavārijas kultūrai un spilgtai vietējo tradīciju izpausmei. Oktoberfest zīmola augstā atpazīstamība piesaista Minhenei tūristus ne tikai festivāla laikā, bet visu gadu. Taču vairāki mediji secina, ka pašlaik jau vērojams pārmērīgs tūrisma spiediens jeb tā dēvētais «pārtūrisms» (jēdziens angļu valodā – overtourism). Portāls Travelprnews.com raksta, ka Minhenes iedzīvotājiem Oktoberfest periods šķiet kā abpusgriezīgs zobens. No vienas puses, Minhenes iedzīvotāji lepojas ar to, ka rīko šo pasaulslaveno festivālu, kas sakņojas Bavārijas tradīcijās. No otras puses, minheniešu ikdienas dzīvi apgriež kājām gaisā tūristu pūļi, skaļas ballītes un autotransporta sastrēgumi, kas festivāla laikā pārņem pilsētu. Parasti Minhene – Bavārijas pilsēta, kura lepojas ar sakārtotību un labu organizētību un kurā ir ap 1,5 miljoniem iedzīvotāju, – festivāla laikā ir miljoniem apmeklētāju pārpildīta, un tas rada pārslogotu sabiedrisko transportu un sastrēgumus. «Pārmērīga alkohola lietošana ir gandrīz sinonīms Oktoberfest, un līdz ar to strauji pieaug medicīnisku ārkārtas situāciju un sīko noziegumu skaits. Katru gadu tūkstošiem festivāla apmeklētāju kļūst par Bierleichen jeb «alus līķiem» – bezsamaņā esošiem iereibušiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība vai vismaz droša vieta, kur atjēgties, » vēsta Travelprnews. com. Bieži sastopamas problēmas ir amplitūdā no saindēšanās ar alkoholu (dažos gados – vairāk nekā 600 gadījumu) līdz traumām kautiņos vai negadījumos. Pēdējos gados Minhenes amatpersonas ir pielikušas lielas pūles, lai festivāla Oktoberfest atmosfēra būtu droša un kārtīga. 2024. gadā festivālā patrulēja aptuveni 600 policistu (noslogotās nedēļas nogalēs ar vairāk nekā 200 Bavārijas un Itālijas policistu atbalstu) un teritoriju uzraudzīja desmitiem drošības kameru. Šie pasākumi dod rezultātus. 2024. gadā policija ziņoja, ka noziedzība Oktoberfest samazinājusies par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pateicoties spēcīgajai apsardzei un jaunajām novērošanas sistēmām. Mediķu komandas atzīmēja nopietnu, ar alkoholu saistītu gadījumu skaita samazināšanos 2024. gadā, neskatoties uz to, ka alus pārdošanas apjomi sasnieguši rekordaugstu līmeni – vairāk nekā septiņus miljonus litru. Tomēr daudziem Minhenes iedzīvotājiem Oktoberfest periods joprojām ir sarežģīts laiks. Tie cilvēki, kas piedalās svētkos, valkā tradicionālos tautastērpus un uzskata šo festivālu par iespēju svinēt tradicionālos Bavārijas kultūras svētkus kopā ar draugiem un ģimeni. Savukārt citi vienkārši uz laiku pamet Minheni vai vismaz izvairās no pilsētas centra, līdz tūristi aizbrauc. Joprojām ir sūdzības par pieaugošajām cenām festivāla laikā, jo viss, sākot no alus līdz taksometriem, maksā vairāk par ierasto. Ilggadējie Minhenes iedzīvotāji bieži apgalvo, ka Oktoberfest nav īstā Minhene, norādot, ka apmeklētāji, kas visu dienu pavada pārpildītās alus teltīs, palaiž garām iespēju izbaudīt pilsētas ierasto šarmu. Galvenā Oktoberfest dilemma: pasākums, kas piesaista globāla mēroga uzmanību un ir ievērojams Minhenes ekonomikas dzinējspēks, var arī samazināt minheniešu dzīves kvalitāti un mainīt pilsētas autentisko raksturu. Kompromiss starp ekonomikas un tūrisma interesēm un vēlmēm saglabāt autentiskumu joprojām tiek meklēts. Interesanti fakti Šogad Oktoberfest ilga no 20. septembra līdz 5. oktobrim Pēc aptuvenām aplēsēm, apmeklētāju skaits bija 6,2 miljoni Lielākais apmeklētāju skaits vēsturē bijis 2023. gadā – 7, 2 miljoni Oktoberfest laikā ik gadu tiek radītas 12 000–13 000 pagaidu darba vietu Pagaidu darbinieki var nopelnīt aptuveni 5000 eiro 16–18 festivāla dienu laikā Katru gadu festivālā Oktoberfest tiek izdzerti aptuveni septiņi miljoni litru alus Vidējā alus litra cena 2025. gadā bija 15 eiro Šogad festivāla organizatori noteica, ka 10% no visām alus telts vietām nedēļas nogales noslogotākajās stundās tiek rezervētas tikai Minhenes iedzīvotājiem Avots: festivāls Oktoberfest Profesionālie priekšnoteikumi ir stipra veselība, darba prieks, laba humora izjūta un izcila savaldība FESTIVĀLS Oktoberfest ir kļuvis par sinonīmu ne tikai alus dzeršanai rudenī, bet arī visai Bavārijas kultūrai un spilgtai vietējo tradīciju izpausmei. Oktoberfest zīmola augstā atpazīstamība piesaista Minhenei tūristus ne tikai festivāla laikā, bet arī visu gadu.

Avots: Leta No šodienas līdz mēneša baigām Jelgavas reģionālais tūrisma centrs (JRTC) aicina piedalīties izzinošā orientēšanās spēlē, kas ļaus iepazīt Brīvības cīņu vēstures liecības Jelgavā un Jelgavas novadā, aģentūru LETA informēja JRTC. Maršrutā ietvertas piemiņas vietas Jelgavā un tās apkārtnē, kur pagājušā gadsimta pirmajā pusē risinājās Brīvības cīņas, kā arī vietas, kas atgādina par citiem svarīgiem notikumiem Latvijas valsts izveidē. Piedaloties orientēšanās spēlē, dalībnieki apmeklēs pieminekļus, piemiņas zīmes un latviešu varoņu atdusas vietas. Spēles gaitā dalībniekiem, nolasot dotās koordinātas, būs jādodas uz norādīto objektu un jāizpilda darba lapā iekļautie uzdevumi. Lai piedalītos orientēšanās spēlē “Brīvību meklējot”, nepieciešams tālrunis vai ierīce, kurā ievadīt GPS koordinātas, savukārt darba lapa ar uzdevumiem būs pieejama JRTC vai mājaslapā “www.visit.jelgava.lv”. Dalība spēlē ir bez maksas. Aktivitāte ir piemērota ģimenēm un individuālajiem ceļotājiem. Pieci dalībnieki, kuri būs pareizi atbildējuši uz visiem spēlē iekļautajiem jautājumiem, pēc nejaušības principa iegūs veicinošas balvas no JRTC.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Laila Pastare, AS LIDO sabiedrisko attiecību konsultante. Gatavo kulināriju jeb gatavu ēdienu līdzņemšanai no veikala, kafejnīcas vai restorāna regulāri iegādājas katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Šo iespēju īpaši iecienījuši un regulāri izmanto 70% jauniešu, 65% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem un 50% iedzīvotāju 40-49 gadu vecuma grupā. Galvenais iemesls, kāpēc priekšroka tiek dota gatavajai kulinārijai, ir laika trūkums – to norādījuši 42% aptaujāto, un tas ir raksturīgi gandrīz visām vecuma grupām, liecina LIDO veiktā iedzīvotāju aptauja. Katrs piektais pērk gatavu maltīti vismaz reizi nedēļā Dzīves ritms kļūst arvien straujāks, un viens no veidiem, kā ietaupīt laiku, ir maltītes gatavošana – tā vietā var nopirkt gatavu ēdienu līdzņemšanai. Šādi vismaz reizi nedēļā rīkojas 16% aptaujāto, vairākas reizes nedēļā – 13%, bet vairākas reizes mēnesī – 22%. Analizējot datus pa vecuma grupām, redzams, ka katrs piektais aptaujātais līdz 49 gadu vecumam gatavo kulināriju iegādājas vismaz reizi nedēļā un, jo jaunāks cilvēks, jo biežāk šī iespēja tiek izmantota. Jaunieši vecumā līdz 29 gadiem gatavu maltīti līdzņemšanai iegādājas vairākas reizes nedēļā, un šī tendence ar vecumu pakāpeniski samazinās. Cilvēki pēc 50 gadu vecuma to izvēlas retāk, taču piektā daļa šajā grupā atzīst, ka gatavu ēdienu iegādājas vismaz dažas reizes mēnesī. “Gatava maltīte mūsdienās vairs nav izņēmums vai greznība – tā kļuvusi par ikdienas normu,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. “Iespēju iegādāties gatavu ēdienu līdzņemšanai aktīvi izmanto jaunieši un cilvēki darbspējīgā vecumā, kuri ikdienā balansē starp darba pienākumiem un rūpēm par ģimeni. Viņi vēlas ēst garšīgi un pilnvērtīgi, bet tajā pašā laikā taupīt savu laiku. LIDO to apzinās un arvien vairāk attīsta ēdiena līdzņemšanas iespējas savos restorānos un veikalos, lai pielāgotos mainīgajai dzīves dinamikai.” Laika trūkuma diktēta izvēle Iedzīvotāju paradumu maiņu apliecina arī LIDO aptauja – galvenais iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas gatavu kulināriju, ir laika trūkums – to minējuši 42% respondentu. Otrajā vietā ierindojas ērtība – teju trešdaļa aptaujāto atzīst, ka izvēli nosaka iespēja ne tikai ietaupīt laiku, bet arī izvairīties no gatavošanas un trauku mazgāšanas. Savukārt 24% uzsver, ka gatavā kulinārija sniedz iespēju ēst daudzveidīgāk. Laika trūkumu kā būtisku faktoru sievietes min biežāk nekā vīrieši – 45% pret 39%. To, visticamāk, ietekmē tradicionālais sadzīves lomu sadalījums – ēst gatavošana joprojām lielākoties ir sieviešu pienākums un gatavā kulinārija ir iespēja atvieglot ikdienas soli. Datu analīzē redzams, ka laika trūkums ir svarīgs faktors visās vecuma grupās līdz 59 gadiem – to kā noteicošo min aptuveni puse iedzīvotāju. Tikai senioru (60-74 gadi) atbilžu īpatsvars krītas līdz 24%, jo lielākoties šajā posmā dzīves ritms kļūst mierīgāks un ir vairāk brīva laika. Ērtību kā gatavās kulinārijas priekšrocību visbiežāk izceļ jaunieši – gandrīz puse (47%) aptaujāto 18-29 gadu vecumā. Šī tendence ar vecumu pakāpeniski samazinās – 37% trīsdesmitgadnieku un 32% četrdesmitgadnieku to joprojām uzskata par nozīmīgu, taču retāk nekā jaunākā paaudze. Līdzīga tendence vērojama atbildē par ēdienkartes daudzveidību – arī te dominē jauniešu atbildes – katrs trešais no šīs grupas uzskata, ka gatavā kulinārija ļauj ēst interesantāk un dažādāk. Visās pārējās vecuma grupās šo aspektu min vidēji katrs ceturtais respondents. Pētījuma dati rāda – ēdiena līdzņemšana kļuvusi par neatņemamu mūsdienu dzīves daļu, un LIDO turpinās attīstīt šo virzienu, piedāvājot kvalitatīvas un gardas maltītes, kas palīdz ietaupīt laiku un saglabāt ikdienas ritmu. “Cilvēkiem šodien vajag vienkāršas, patiesas lietas – siltu maltīti, kas garšo kā mājās un laiku, ko var pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem. Mēs vēlamies, lai LIDO kā droša un sirsnīga izvēle ikdienā vienmēr ir līdzās,” rezumē Rita Auziņa. Iedzīvotāju aptauju LIDO kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Renāte Vītola, “Olsen+Partners”. Aizmirstiet steigu. Nospiediet pauzi pasaulei. Jūsu rudens atpūtai nav vajadzīga lidmašīnas biļete – pietiks ar īsu, nesteidzīgu braucienu uz dienvidiem. Kad lapas kļūst zeltainas, Lietuva kļūst par patvērumu lēnai baudai, mierīgām pastaigām un nesteidzīgām pieredzēm, kas noslēdzas ar nedēļu ilgiem gardēžu svētkiem – ideāli piemērotiem omulīgai novembra atpūtai. No 3. līdz 9. novembrim Lietuvas Gastronomijas nedēļa pārvērtīs valsti par kulinārijas baudījumu spēles laukumu. Taču tas nav tikai par ēdienu – tas ir aicinājums izjust mūsu kaimiņzemes dzīvīgo sirdi. Vēstījums ir vienkāršs: atbrauciet nogaršot un palieciet, lai izbaudītu visu pārējo, ko piedāvā Lietuva. Kulinārijas ceļojums bez robežām Lai arī Latviju un Lietuvu šķir tikai robeža, uz šķīvja Jūs atklāsiet veselu pasauli garšu. Šī gada tēma, “Gastronomija bez robežām”, ir iedvesmojusi restorānus visā Lietuvā radīt unikālas, uz laiku pieejamas degustāciju ēdienkartes. Pēc Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas direktores Egles Ližaitytes (Eglė Ližaitytė) teiktā, šī gada piedāvājuma klāsts patiesi atspoguļo pasaules garšu daudzveidību – viesi varēs izbaudīt gan starptautiskas garšas, gan inovatīvas kulinārās pieredzes. Ēdienkartes veidotas kā radošs gobelēns, kurās saplūst starptautiskas tehnikas, eksotiski garšvielu akcenti un vietējie produkti. Latviešu garšas kārpiņām piedāvājums ir garda intriga. Iedomājieties seviči ar bergamotes mērci un kukurūzu, drosmīgu jūras un sauszemes ēdienu – brieža gaļu ar foreli, vai Portugāles sardīņu un Āzijas iedvesmu apvienojumu. Piedalās pat Michelin ceļvedī atzītie restorāni ar zvaigznes apbalvojumu – “Nineteen18”, “Džiaugsmas”, “Pas mus” un “Demo”, piedāvājot augstākās gastronomijas pieredzi, kas festivāla laikā kļūs pārsteidzoši pieejama. Šefpavāri drosmīgi interpretē šo tēmu, paceļot ierastos ēdienus jaunā līmenī. Daži restorāni pasniegs pazīstamus ātrās ēdināšanas ēdienus, piemēram, picu vai ceptu gaļu, kā izsmalcinātus augstās virtuves šedevrus, piebilst Ližaityte, atklājot patieso “gastronomijas bez robežām” garu, kur produkti un stāsti brīvi ceļo pāri kultūrām. Kā norāda Olga Gončarova, Lietuvas nacionālās tūrisma veicināšanas aģentūras Lithuania Travel ģenerāldirektore, gastronomija būtiski uzlabo ceļojumu pieredzi. “Tēma “Gastronomija bez robežām” ļauj ārvalstu viesiem atklāt Lietuvas kultūras daudzveidību un stāstus, kas gadsimtu gaitā ir veidojuši mūsu gastronomisko identitāti.” Svinības pāri šķīvim Kulinārā piedzīvojuma nedēļa sniedzas tālu aiz ēdamgalda, jo šajā laikā notiek arī virkne unikālu pasākumu, kas paredzēti, lai pārsteigtu un iepriecinātu viesus. Gardēži var izbaudīt “Sky-High Dining” jeb maltīti debesīs ar unikālām degustācijām Viļņas TV tornī, kas piedāvā ne tikai gardu maltīti, bet arī panorāmas skatu uz pilsētu. Tiem, kurus interesē amatnieku dzērieni, pasākumā “Brewery Secrets” tiks atklāti alus darītavas “Etno Dvaras” noslēpumi, savukārt saldummīļus sagaida negaidīts pārsteigums – “Sweet Discoveries” jeb saldo atklājumu pasākums Vilkavišķu saldējuma fabrikā. Starptautisku pieskaņu festivālam piešķir arī starptautiskā sadarbība, piemēram, īpaša ēdienkarte, ko radījis portugāļu šefpavārs Tiago Aleksandrs (“Galo do Porto”), veiksmīgi apvienojot kultūras pašā Lietuvas sirdī. Ņemot vērā lielo interesi par šiem izcilajiem notikumiem un restorāniem, ieteicams rezervēt galdiņu iepriekš. Pilns pasākumu un ēdienkaršu saraksts pieejams vietnē gastrosavaite.greet.lt. Palieciet atmosfēras dēļ Kad esat veikuši rezervāciju, nākamais jautājums – kā pavadīsiet pārējo laiku? Lietuvas pilsētas ir ideāla vieta mierīgām, bet piepildītām īsajām brīvdienām. Neatkarīgi no tā, vai dosieties uz Viļņu, Kauņu vai Klaipēdu – Jūsu rudens atpūta ir tikai īsa brauciena attālumā. Viļņa, kuras vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir bruģētu ieliņu un daudzveidīgu arhitektūras stilu dārgakmens – ideāla vieta, kur atpūsties pēc gardām vakariņām. Jūs varat doties pastaigā pa izgaismotajām ielām, atklājot noslēptus pagalmiņus, rast mieru pie Aušros vārtiem vai nesteidzīgi izbaudīt bohēmisko Užupes Republiku, kur valda mākslas un brīvības gars. Kultūras cienītājiem šī pilsēta ir īsts atklājums – no laikmetīgajām izstādēm modernajā “MO muzejā” līdz vēstures elpai atjaunotajā “Vēstures namā”. Bet, lai pilnībā atslābinātos, Viļņas vecpilsētas mājīgie spa piedāvā relaksējošas masāžas – īstu glābiņu vēsos novembra vakaros. Kauņa, bijusī pagaidu galvaspilsēta un Eiropas kultūras galvaspilsēta, atrodas netālu no Viļņas. Tā ir slavena ar savu unikālo modernisma arhitektūru un radošo enerģiju, kas jūtama ik uz soļa – no ielu mākslas līdz harmoniskajam pilsētas centram. Noteikti ir vērts apmeklēt Art Deco muzeju vai Amsterdamas skolas muzeju, kā arī iegriezties M. K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā, lai iepazītu viena no izcilākajiem Lietuvas māksliniekiem darbus. Neaizmirstiet uzkāpt līdz Aleksotas skatu laukumam, no kura paveras lielisks panorāmas skats uz pilsētu, un veltiet laiku pastaigai, lai novērtētu drosmīgās starpkaru arhitektūras līnijas un formas, kas Kauņai nodrošinājušas UNESCO statusu. Savukārt tiem, kuri ilgojas pēc jūras gaisa, Klaipēda, Lietuvas vienīgā lielā ostas pilsēta, piedāvā apburošu vācu un lietuviešu arhitektūras sajaukumu ar savdabīgu vecpilsētas šarmu, pusmūra ēkām un jūrniecisku noskaņu. Šī pilsēta ir vārti uz Kuršu kāpu nacionālo parku, UNESCO mantojuma teritoriju, kas slavena ar savām iespaidīgajām smilšu kāpām. Noteikti ir vērts doties ar prāmi pāri un uzkāpt Parnidžio kāpā pie Nidas. Mierīgākai atpūtai – pastaiga gar Danes upes krastiem, kur omulīgās kafejnīcas un restorāni rada īpašu noskaņu. Lietuvas restorānu kultūra pēdējos gados ir piedzīvojusi īstu uzplaukumu, piesaistot starptautisko ceļotāju un Michelin ceļveža uzmanību. Tas ir pašpārliecinātas un radošas gastronomijas brīdis. Tāpēc šoruden izlauzieties no rutīnas un baudiet ko jaunu – rezervējiet galdiņu, apmeklējiet mākslas galerijas, ļaujieties masāžai. Lai ko Jūs izvēlētos, Lietuva liks Jums vēlēties vēl – jau no pirmā kumosa.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Lietuvas kūrortu asociācija. Rudens ir īpaši piemērots laiks, lai parūpētos par savu veselību, atjaunotu spēkus un iegūtu līdzsvaru starp ķermeni un prātu. Lietuvas kūrorti un kūrortu teritorijas šajā sezonā piedāvā plašu ārstniecisko un labsajūtas pakalpojumu klāstu, kas apvieno tradicionālās terapijas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, nodrošinot gan relaksāciju, gan veselības uzlabošanu. Pateicoties augstajai kvalitātei un starptautiskajai atpazīstamībai, Lietuva 2025. gada martā Berlīnē saņēma prestižo ITB Health Tourism Award 2025, atzīstot valsti par vienu no pasaules vadošajiem veselības tūrisma galamērķiem. Birštona – minerālūdens un SPA oāze Birštona ir pazīstama ar saviem ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un tradicionālajām terapijām, piedāvājot plašu medicīnas SPA un SPA centru klāstu. Piemēram, medicīnas SPA “Eglė” nodrošina minerālūdens terapiju, masāžas un fizioterapiju, “Tulpė” specializējas elpošanas ceļu un nervu sistēmas ārstēšanā, “Versmė” piedāvā ārstnieciskās procedūras sirds un asinsvadu veselībai, bet labsajūtas SPA viesnīcas viesnīca “Royal Spa Residence”, “Vytautas Mineral SPA” un “Ego SPA” nodrošina relaksācijas procedūras un fitnesa iespējas. Birštonas apmeklētājiem piedāvā mierīgu vidi un iespēju baudīt aktīvu atpūtu dabā, piemēram, pastaigas pa Nemunas upes krastiem vai velotūres. Druskininki – Baltijas lielākais SPA centrs Druskininki ir viens no vadošajiem SPA galamērķiem Baltijā, ar deviņām sanatorijām un 12 minerālūdens avotiem. Piemēram, medicīnas SPA “Eglė” un “UPA” piedāvā fizioterapiju, masāžas un ūdens procedūras. Bet labsajūtas komplekss “Druskininkų Gydykla” ir pazīstama ar minerālūdeņu un dūņu ārstniecību. Druskininki apvieno ārstniecību ar kultūras un dabas baudīšanu – šeit var apmeklēt vietējos mākslas un mūzikas pasākumus vai doties pastaigās pa ainaviskām dabas takām. Palanga – jūras gaisa un ārstnieciskā purva harmonija Palanga ir kūrorts, kur dabas spēks harmoniski apvienojas ar mūsdienīgiem veselības un labsajūtas pakalpojumiem. Šeit darbojas vairāki SPA centri un sanatorijas, tostarp veselības un SPA komplekss “Gradiali”, kas šogad ieguva prestižo Eiropas SPA asociācijas (ESPA) balvu par inovatīvāko SPA dizainu Eiropā. Kūrorta iestādes piedāvā ārstnieciskās un rehabilitācijas procedūras, kā arī dūņu, dzintara, aromterapijas un minerālūdens terapijas. Maigais jūras klimats, priežu gaisa svaigums un profesionālās terapijas palīdz stiprināt imunitāti, uzlabot pašsajūtu un atjaunot iekšējo līdzsvaru. Palanga aicina ģimenes, seniorus, pārus un aktīvās atpūtas cienītājus apvienot veselības aprūpi, atpūtu pie jūras un dažādas labsajūtas un brīvā laika aktivitātes visa gada garumā. Anīkšči, Ignalina, Traķi, Zarasi un Kauņas rajons – dabas ieskauti galamērķi Šie kūrorti ir ideāli piemēroti atpūtai, enerģijas atgūšanai un harmonijai ar dabu. Anīkšči vilina ar mierpilnu atpūtu pie ezera, kur vietējie SPA un viesnīcas piedāvā minerālūdens terapiju, masāžas un relaksācijas programmas, bet apkārtējie ezeri un meži nodrošina iespējas aktīvai atpūtai. Ignalina izceļas ar klusumu un ezeru ieskautu vidi – apkārtējā daba palīdz atjaunot fizisko un garīgo līdzsvaru. Zarasi savukārt ir īsts ezera kūrorts, kas piedāvā relaksācijas procedūras, minerālūdens terapiju un iespēju baudīt laivošanu vai pastaigas. Traķi apvieno vēsturisku gaisotni ar mūsdienu labsajūtas iespējām – šeit pieejamas SPA procedūras, masāžas un relaksācijas programmas, ko papildina pastaigas gar ezeriem un pils apkārtni. Savukārt Kauņas rajons piedāvā veselības tūrisma iespējas pilsētas tuvumā – vietējie SPA un sanatorijas nodrošina masāžas, fizioterapiju un relaksācijas programmas, bet tuvums Kauņas kultūras dzīvei ļauj apvienot veselības atjaunošanu ar kultūras baudījumu. Padomi veselības tūrisma ceļotājiem • Plānojiet ceļojumu atbilstoši sezonai un izvēlētajam pakalpojumu klāstam. • Iepriekš rezervējiet procedūras un sanatorijas. • Izmēģiniet dažādas ārstnieciskās procedūras – minerālūdens terapiju, masāžas, purva un ūdens procedūras. • Apvienojiet ārstniecību ar atpūtu un vietējo kultūras mantojuma izpēti. *** Lietuvas kūrortu asociācija (LKA) ir bezpeļņas organizācija, kura šobrīd apvieno Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas kūrortus un Anīkšču, Ignalinas, Traķu, Zarasu un Kauņas rajona kūrortu teritorijas.