Avots: Leta Informāciju sagatavoja Inese Knipše, Baznīcu nakts rīkotāju komandas pārstāve. 2025.gadā garīgās kultūras notikums “Baznīcu nakts” un “Atvērto baznīcu diena” norisināsies kopā ar ikgadējo kultūras notikumu Muzeju nakts, tas ir sestdien, 17.maijā. Ikviena draudze visā Latvijā ir aicināta turēt savu dievnamu atvērtu viesiem jau no pulksten 10.00 rītā. Baznīcu dalības reģistrācija vienotajā tiešsaistes pieteikuma anketā sāksies no šī gada marta. Precīzāka informācija par baznīcu dalības reģistrāciju sekos. Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu dienas moto šogad ir “Vai tu tam tici?” (Jāņa ev. 11; 26). Ticība ir īpaša Dieva dāvana, kas dota vienīgi cilvēkam. Cilvēkam ir vajadzīga ticība uz to, kas stāv pāri viņa iespējām un dod drošu garīgo pamatu. Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi un pozitīvās dalībnieku atsauksmes, arī šogad paredzēts praktisks Zoom seminārs baznīcu pārstāvjiem, kas palīdzēs gan sagatavoties pasākumam, gan draudzēm dalīties savās pieredzēs un iedvesmoties pasākuma rīkošanā un dažādošanā. Informācija par semināra norisi tiks publicēta Baznīcu nakts sociālo tīklu vietnēs. Līdzās iespējai draudzēm plānot “Baznīcu nakts” vakara programmu, aicinām baznīcas visos novados atsaukties dalībai arī notikumā “Atvērto baznīcu diena” un – līdzīgi kā aizvadītajā gadā – aicinām draudzes savu iespēju robežās dievnamus turēt atvērtus jau dienas laikā no pulksten 10.00. Latvijas dievnamu arhitektūra un māksla – dievnama sakrālā telpa visā veselumā – ir vērtība, kurai jādod iespēja kļūt redzamai un uzrunāt mūsdienu cilvēku. Turklāt tam ir liela simboliska un valstiska nozīme, ka vismaz reizi gadā vairums dievnamu vienā dienā, vienā laikā ir atvērti Latvijas ļaudīm un mūsu valsts viesiem. Plānojot pasākumus, lūdzam ņemt vērā: ● Baznīcu nakts notiek no 18.00 – 24.00. ● Lūdzam nodrošināt dievnamu atvērtību viesiem jau no pulksten 10.00. ● Aicinām zvanīt baznīcu zvanus atbilstoši senajai stundu lūgšanu tradīcijai – 12.00, 18.00 un 22.00, kas atbilst pusdienas, vakara un nakts lūgšanas laikam. ● Organizatoru komanda veidos vienotu “Baznīcu nakts 2025” pasākuma notikumu karti vietnē baznicunakts.lv. Tajā tiks publicēta informāciju par atvērtajām baznīcām un tiem dievnamiem, kuros paredzēta “Baznīcu nakts” programma.

Ēģipte jau izsenis ir viena no latviešu ceļotāju top izvēlēm, it sevišķi ziemas periodā. Atpūtniekus tā lutina ne tikai ar leģendāriem apskatos objektiem, pasakaini vasarīgu siltumu un brīnišķīgām Vidusjūras pludmalēm, bet arī ar lutinošām “viss iekļauts” koncepta viesnīcām. Tūroperatora “Novatours” regulārā ceļotāja uz Ēģipti dalās pieredzē par savu atpūtu šajā valstī. Latviešu ceļotāja Agnese nebaidās atzīt, ka ir Ēģiptes fane: “mūsu ģimenes attiecības ar Ēģipti aizsākās teju jau pirms desmit gadiem, laikā, kad ģimenē ienāca mūsu pirmais bērns. Pieredze ir bijusi krāšņa – no nezināšanu vadītām vilšanās sajūtām līdz patiesi pasakaini pavadītam laikam, un svarīgi, ka šo pēdējo sajūtu izjuta pilnīgi visi mūsu ģimenes locekļi, sākot no jaunākā ceļotāja līdz mūsu vecākiem, kas arī ierasti ceļo kopā ar mums – katrs gūst gandarījumu. Mēs uz Ēģipti ceļojam reizi gadā un esmu pārliecināta, ka šī tradīcija mūsu ģimenei nemainīsies.”   Labākie kūrorti Agneses ģimene laika gaitā ir iemīļojusi divus Ēģiptes atpūtas reģionus – Hurgadu un Šarm eš Šeihu, kas abi atrodas Vidusjūras piekrastē.  “Mūsu ģimenei ir svarīgi, lai atpūtas laikā būtu pieejama jūra. Abi šie kūrorti ir brīnišķīgi, bet katram ir sava odziņa,” stāsta Agnese. Hurgada ir viens no svarīgākajiem Sarkanās jūras piekrastes tūrisma centriem. Tas izveidojies zvejnieku pilsētiņas vietā, un no Kairas to šķir 450 kilometri. Kūrorts ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē viesnīcu skaita ziņā. Pilsēta, kuras piekrastē ir vairāk nekā 200 viesnīcu, vēl aizvien turpina attīstīties. Hurgada ir slavena ar savu zemūdens pasauli, tāpēc tur savu atvaļinājumu pavada un ar sportu nodarbojas daudzi zemūdens peldēšanas entuziasti. Gandrīz katrā lielākajā Hurgadas viesnīcā ir iespējams noīrēt zemūdens peldēšanai nepieciešamo aprīkojumu. Iesācējiem tiek rīkoti kursi, kurus vada pieredzējuši instruktori. Šarm eš Šeiha – viens no prestižākajiem un dārgākajiem kūrortiem Sarkanās jūras piekrastē. Šeit ir ļoti maz divu un triju zvaigžņu viesnīcu, taču pastāv lieliska četru un piecu zvaigžņu viesnīcu izvēle. Arī Šarm Eš Šeihas nosaukums ir labi zināms zemūdens peldēšanas cienītājiem. Šeit pavisam tuvu krastam ir iespējams nirt un vērot koraļļu rifus. Pilsēta piesaista tūristus ar interesantām ekskursijām, kuras tiek organizētas tikai šajā kūrortā.    Kāpēc lētākais nevar būt labākais “Ar viesnīcām mums ir gājis raibi!” nebaidās atzīt Agnese, papildinot: “sākotnēji mūsu lielākā kļūda bija zemāko cenu makšķerēšana. Tad nu arī zemākās cenas atspoguļojās kvalitātē – ēdienu piedāvājums nebija tik plašs, kā izsapņots, iespējas pašā viesnīcā bija visai ierobežotas. Šis gan jau arī nav slikts variants, bet ne tādiem ceļotājiem, kas lūkojas pēc absolūti lutinošas atpūtas. Šādi piedāvājumi labāk der tiem ceļotājiem, kas savu atpūtas laiku, lielākoties, pavada ārpus viesnīcas, piemēram, ekskursijās vai dažnedažādos piedzīvojumos un naktsmītne vairāk ir tiešām tikai nakts mieram”.  Tiem ceļotājiem, kas vēlas kaut reizi dzīvē pieredzēt, ko nozīmē augstākajā pakāpē lutinošas brīvdienas, Agnese iesaka nenoskopoties luksusa viesnīcai. “Jā, lai arī īstena luksusa atpūta maksās vairāk, Ēģiptes kūrortos tas ar uzviju attaisnojas!” stāsta ceļotāja.  Pirmajā reizē pieredzētais šķitis prātam neaptverams. Luksusa “viss iekļauts” viesnīcas Ēģiptē piedāvā neaizmirstamu pieredzi, apvienojot izsmalcinātu arhitektūru, plašus un greznus numuriņus, ekskluzīvu gastronomiju ar pasaules virtuvju ēdieniem, privātas pludmales un baseinus, kā arī augstākās klases spa procedūras. Šajās viesnīcās viesi var baudīt relaksējošu atmosfēru un daudzveidīgas aktivitātes, sākot no ūdens sporta līdz izklaides programmām. Katrs sīkums ir rūpīgi pārdomāts, lai radītu unikālu un pilnvērtīgu atpūtu. Lielākoties gan ceļotājas ģimene izvēloties nedaudz piezemētākas, bet arī ļoti labas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, kas pilnībā attaisno cerēto un gādā par lielisku atpūtu visu vecumu ceļotājiem.    Iespējas visai ģimenei Tā kā Agnese ierasti ceļo kopā ar ģimeni, viņiem ir svarīgi, lai labi justos visi – bērni, viņu vecāki un seniori.  Ceļotāja atzīst, ka Ēģiptes “viss iekļauts” viesnīcas tam ir labs piemērs, jo to plašais piedāvājums nodrošina izklaidi un komfortu viesiem visos vecumos. Bērni var baudīt tematiskos bērnu klubus, ūdens atrakcijas un profesionālu animatoru organizētas aktivitātes, savukārt pusaudžiem ir pieejamas sporta spēles un interaktīvas programmas. Vecāki un seniori var atpūsties pie baseina vai spa, baudot mieru un zinot, ka bērni ir drošībā un izklaidējas. Vakaros ģimenes priecē dzīvā mūzika, kā arī visu dienu ir pieejams gards un veselīgs ēdiens.  “Jāatzīst, ka atpūtas kavlitāte pēdējos gados ir ļoti mainījusies un katrs jauns ceļojums mums arvien nes patīkamus pārsteigumus. It sevišķi tas attiecas uz bērnu izklaidi – tā ir patiesi kvalitatīva! Bērniem pieejamās aktiviātētes vienlaikus ir gan izklaidējošas, gan izglītojošas. Mūsu ģimenes jaunākie ceļotāji vienmēr ar milzu prieku iesaistās un mēs varam vien ar gandarījumu noraudzīties viņu priekā,” stāsta Agnese.  Visai ģimenei kopā ir iespēja doties uz pludmali, piedalīties ekskursijās vai baudīt gardēžu vakariņas. Kopā pavadītais laiks šeit dāvā pasakainas atmiņas.    Ieteikumi tiem, kas grasās plānot līdzīgas brīvdienas “Jo kuplāka gadu gaitā ir kļuvusi mūsu ceļojošā ģimene, jo stingrāk mūsos ir nostiprinājusies pārliecība, ka ir vērts uzticēt ceļojuma plānošanu profesionāļiem! Mūsuprāt, nav vērts šķiest savu laiku, meklējot viesnīcu, lidojumu, transfēru, ja ir pieejams pakalpojums, kas to visu ietver. Un kas vēl svarīgāk, pērkot šādu pakalpojumu kopumu pie uzticama, licenzēta un stabila tūroperatora, ir skaidrs, ka viņi paši ir klātienē pārbaudījuši savu piedāvājumu, tāpēc tam var absolūti uzticēties,” iedvesmo Agnese.    Noslēgumā Agnese novēl ikvienam kaut reizi piedzīvot Ēģiptes viesmīlību tās izcilajās “viss iekļauts” koncepta viesnīcās, jo tas ne tikai ļauj uz mirklīti atslēgties no ikdienas rūpēm un steigas, bet arī nodrošina visai ģimenei kvalitātīvi pavadītu laiku, uzlādē ar pozitīvu enerģiju un piepilda ģimenes atmiņu krājumus ar krāšņiem mirkļiem. 

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Eva Ezeraša, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku dabas izglītības speciāliste. Līgatnes dabas takās sestdien, 25.janvārī, īpašs notikums – Latvijas vecākie nebrīvē dzīvojošie lāči Mikus un Puika atzīmēs savu 30 gadu jubileju, mielojoties ar īpaši viņiem gatavotu torti un gaidot ciemos viesus. Ikviens, kas vēlas būt klāt mirklī, kad lāči mielosies ar dzimšanas dienas gardumu, ir aicināts pulcēties pie lāču voljēra jau neilgi pirms plkst.11.00. Abi lāču puikas dzimuši Rīgas Zooloģiskajā dārzā 1995.gadā – Mikus 11.janvārī un svin dzimšanas svētkus vienā dienā ar savu meitu lāceni Ilzīti, bet Puika dzimis 21.janvārī. Kopš mēneša vecuma abi lāču puikas dzīvo kopā, bet 1995.gada septembrī pārcēlās uz dzīvi Līgatnes dabas takās. Mikus ir dueta līderis, kas sargā teritoriju un ievēro stingru kārtību, bet Puika izceļas ar miermīlīgu raksturu un patiku pret zaļbarību un medu. Šī iemesla dēļ abi lāči mēdz apmainīties ar vietām pie ēdiena traukiem, pārbaudot, vai otra bļodā nav palicis kas gards. Mikus un Puika vienmēr bijuši aktīvi un rotaļīgi. Jaunībā tie mēdza kāpt priedēs, reiz pat uzsākot brālīgu konfliktu 20 metru augstumā. Brūnais lācis Ursus arctos ir viens no lielākajiem plēsējiem Latvijā – pieauguša lāča svars var sasniegt pat 300 kilogramus. Lāči ir visēdāji, to uzturā ietilpst gan ogas, rieksti un augi, gan kukaiņi un mazie dzīvnieki. Šie dzīvnieki ir ļoti piesardzīgi un izvairās no cilvēkiem, tāpēc iespēja tos sastapt dabā ir ļoti maza. Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem. Līgatnes dabas taku jaunumiem var sekot līdzi vietnē www.ligatnesdabastakas.lv un Facebook profilā Līgatnes Dabas Takas. Papildu informācija: Eva Ezeraša, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku dabas izglītības speciāliste Tālrunis: 29335285 E-pasts: [email protected] www.daba.gov.lv, www.ligatnesdabastakas.lv

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkopojusi remigrācijas koordinatoru tīkla darbības rādītājus 2024.gadā – reģionālie koordinatori ziņo, ka aizvadītajā gadā palīdzējuši atgriezties mājās 774 Latvijas diasporas personām*. Remigrācijas koordinatoru atbalsts pieejams katrā reģionā. Kurzemē aizvadītajā gadā ar remigrācijas koordinatora palīdzību atgriezās 201 cilvēks, Rīgas reģionā – 193, Vidzemes reģionā – 169, Latgales reģionā – 112, bet Zemgales reģionā – 99. Kopumā koordinatori sagatavojuši un nosūtījuši 2850 individuālus piedāvājumus interesentiem, kas interesējas par atgriešanos uz dzīvi Latvijā. Ievērojamu vairākumu no mājās pārbraucējiem veido ģimenes – ar koordinatoru palīdzību Latvijā uz dzīvi aizvadītajā gadā pārcēlušās 277 ģimenes. Ņemot vērā, ka atgriešanās uz dzīvi Latvijā ir lēmums, kas prasa rūpīgu apsvēršanu un ir saistīts ar vērā ņemamām pārmaiņām, īpaši, ja ģimenē aug bērni, ļoti svarīgi ir atgriezties sagatavotiem. Remigrācijas koordinatori Latvijā strādā kopš 2018.gada, konsultējot un sniedzot atbildes uz ārvalstīs dzīvojošo tautiešu jautājumiem par atgriešanos dzimtenē. Reģionu koordinatori var palīdzēt potenciāliem remigrantiem nepalaist garām būtisku informāciju par formalitātēm, kas jānokārto mītnes zemē, lai pārcelšanās uz dzīvi Latvijā būtu gludāka un raitāka. Koordinators norāda pirmos, svarīgākos soļus atgriešanās procesa uzsākšanā, sniedzot pārbaudītu, ar valsts un pašvaldību iestādēm saskaņotu informāciju, lai neapjuktu plašajā informācijas klāstā. Nereti remigranta un koordinatora savstarpējā saskarsme turpinās arī pēc atgriešanās Latvijā, kad nepieciešams atbalsts, lai ātrāk integrētos jaunajos apstākļos. Koordinatori reģionos rīko arī remigrantu tikšanās, kur praktiskus padomus viens otram sniedz un pieredzē līdzīgos izaicinājumos dalās paši remigranti. Pirms svarīgā lēmuma pieņemšanas par atgriešanos tēvzemē, katrs potenciālais remigrants uzdot sev jautājumu: “Ko es darīšu Latvijā?”. Iespējams ārvalstīs uzkrāto pieredzi var likt lietā, lai īstenotu savu ideju Latvijā, uzsākot uzņēmējdarbību. 2025.gadā 23 Latvijas pašvaldībās ir pieejams valsts atbalsts remigrācijas veicināšanai – uzņēmējdarbības atbalstam. Tam varēs pieteikties Latvijas valstspiederīgais, kurš Latvijā atgriezies ne senāk kā pirms diviem gadiem un ārvalstīs dzīvojis ne mazāk kā divus gadus. Tāpat valsts atbalstam var pretendēt arī jau esoši uzņēmumi, kuri vēlas pieņemt darbā remigrantus, izveidojot darbavietas konkrēti šai mērķa grupai. Vienam projektam var saņemt valsts atbalstu 8000 eiro apmērā, ko papildina pašvaldību līdzfinansējums, bet pretendentam jānodrošina arī sava līdzfinansējuma daļa. Par konkrētiem finansējuma nosacījumiem var uzzināt kādā no 23 pašvaldībām, kuras pieteikušās konkursā, iepazīstoties ar konkursu nolikumiem. Informācija par konkursu pieejama remigrācijas koordinatoru mājas lapā www.paps.lv sadaļā “Atbalsts uzņēmējdarbībai”, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību mājas lapās. Aizvadītajā gadā uzņēmējdarbības atbalsta konkursā valsts un pašvaldības atbalstu saņēma 25 pretendenti, no kuriem 14 ir jaunizveidoti uzņēmumi un radītas 11 jaunas darbavietas remigrantiem. Atbalstīto ideju vidū bija dizaina paklāju ražošana, mobilās aprūpes nodrošināšana, bērnu attīstību veicinoši pakalpojumi, ēšanas paradumu un emocionālā atbalsta centra pakalpojumi, piedzīvojumu spēles, kā arī jauna koncepta ēdināšanas uzņēmumu veidošana, mūsdienīgu ražotņu attīstīšana un citi sabiedrībai noderīgi projekti. VARAM 2025.gadā iedrošina izmantot iespēju un piesaistīt valsts un pašvaldības finansējumu savu ideju īstenošanai. Bet tos tautiešus, kuri vēl domā par atgriešanos mājās, VARAM aicina sazināties ar sava reģiona remigrācijas koordinatoru un atgriezies sagatavotiem. *Dati par kopējo pērn Latvijā atgriezušos valstspiederīgo skaitu vēl tiek apkopoti Centrālajā Statistikas pārvaldē Papildu informācija: Sabiedrisko attiecību nodaļa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Tālr. 20200305; 67026533, e-pasts: [email protected] www.varam.gov.lv

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Satiksmes ministrija. Šodien, 21.janvārī tiešsaistē notika “airBaltic” akcionāru pilnsapulcē “airBaltic”, kurā akcionārs pieņēma zināšanai vakar panākto vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ar “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļiem Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Satiksmes ministrijas uzdevums ir nodrošināt uzņēmuma “airBaltic” darbības nepārtrauktību un atbildīgu uzņēmuma vadības pāreju, kā to paredz savstarpējā vienošanās ar pašreizējo padomi, kas turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei. Nākamajā akcionāru sapulcē, kas notiks 2025.gada 11.februārī, plānots iecelt uzņēmuma padomi jaunā sastāvā. Kā iepriekš ziņots, Satiksmes ministrija ir uzsākusi jaunas padomes atlases procesu, lai nodrošinātu tālāku uzsākto procesu virzību un atbalstītu “airBaltic” stratēģiskos mērķus. Papildu informācija: Komunikācijas nodaļa E-pasts: [email protected]

Informāciju sagatavoja Edgars Butāns, “Vivi” Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs. Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu “Vivi” 2024.gadā pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023.gadā. No visiem pērn pārvadātājiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru pārvadāti ar jaunajiem elektrovilcieniem. Pagājušā gada decembrī vilcienu satiksmi iekšzemes pārvadājumiem Latvijā izmantojuši 1 449 194 pasažieri, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2023.gada decembrī, bet vilcienu reisi atbilstoši kustības grafikam gada pēdējā mēnesī izpildīti ar 99,01% precizitāti, ko var uzskatīt par gandrīz perfektu punktualitātes rādītāju. Neskaitot pagājušā gada pašu sākumu, kad tika piedzīvoti zināmi izaicinājumi reisu izpildes laikā nodrošināšanā, kopumā 2024.gadā “Vivi” veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. Savukārt 2024.gadā kopā “Vivi” pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir pēdējo gadu laikā lielākais pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu, par 5,3% pārsniedzot arī 2019. jeb pirmspandēmijas gadā iespēto (pārvadāti 18 451 931 pasažieri). Būtiskākais pasažieru skaita pieaugums 2024.gadā novērots elektrificētajā zonā, gada griezumā ar elektrovilcieniem pārvadājot vairāk nekā 17,3 miljonus pasažieru, kas ir par 14,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet ar dīzeļvilcieniem pērn pārvadāti 2,06 miljoni pasažieru, kas ir par 6,7% vairāk nekā pērn. No visiem elektrificētajā zonā pārvadātajiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru savus braucienus veikuši ar jaunajiem elektrovilcieniem. Visbiežāk pasažieri 2024.gadā ar elektrovilcieniem devušies Tukuma virzienā (pārvadāti 6 947 845 pasažieri, pieaugums pret 2023.gadu 16,9%), Aizkraukles virzienā (pārvadāti 4 931 552 pasažieri, pieaugums 15,4%), Jelgavas virzienā (pārvadāti 3 069 018 pasažieri, pieaugums 8,5%) un Skultes virzienā (pārvadāti 2 420 942 pasažieri, pieaugums 16,2%). Tāpat pārvadāto pasažieru skaita pieaugums vērojams arī neelektrificētajās līnijās: maršrutā Rīga – Gulbene (pārvadāti 47 046 pasažieri, 14,7% pieaugums), maršrutā Rīga – Liepāja (pārvadāti 80 026 pasažieri, 14,1% pieaugums), maršrutā Rīga – Rēzekne – Zilupe (pārvadāti 267 504 pasažieri, 13,3% pieaugums) un maršrutā Rīga – Daugavpils (pārvadāti 514 138 pasažieri, 12,3% pieaugums). Pārvadāto pasažieru skaita palielināšanās skaidrojama ar jauno elektrovilcienu ieviešanu satiksmē, paaugstināto pieprasījumu pēc pasažieru pārvadājumiem vasaras sezonā uz piejūras galamērķiem, kā arī intervāla grafika pilnveidošanu, pamatojoties uz pieprasījuma palielināšanos pēc pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu kopumā. 2024.gadā “Vivi” izpildīja kopā 112 695 vilcienu reisus (elektrificētajā zonā 91 242 reisi, neelektrificētajā zonā 21 453 reisi), kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā (elektrificētajā zonā 77 428 reisi, neelektrificētajā zonā 18 532 reisi). Pagājušajā gadā atsevišķi ar jaunajiem elektrovilcieniem veikti 73 191 reisi. “Pagājušo gadu pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu segmentā varētu nosaukt par transformācijas gadu, kad līdz ar elektrovilcienu ritošā sastāva pilnīgu nomaiņu un jauno elektrovilcienu ieviešanu satiksmē pasažieriem elektrificētajā zonā bija iespēja piedzīvot būtisku pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes līmeņa kāpumu. Novērtējot jauno elektrovilcienu sniegtās priekšrocības – visām mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu un komfortu -, būtiski palielinājies arī pasažieru skaits, kuri ikdienā dod priekšroku tieši vilcienu satiksmei. Vēlos pateikties pasažieriem par mums izrādīto uzticību, kas dod papildu stimulu turpināt darbu pie mūsu sniegto pakalpojumu pilnveidošanas,” norāda AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors. 2024.gadā ar “Vivi” vilcieniem, veicot pasažieru pārvadājumus, nobraukti 7 408 051 kilometri (elektrificētajā zonā 4 573 579 kilometri, neelektrificētajā zonā 2 834 472 kilometri), kas ir par 15,8% vairāk nekā 2023.gadā (elektrificētajā zonā 3 791 720 kilometri, neelektrificētajā zonā 2 602 099 kilometri). Nobraukto kilometru skaita pieaugums skaidrojams ar reisu skaita palielināšanu atsevišķos maršrutos, ieviešot satiksmē jaunos elektrovilcienus, tādējādi uzlabojot pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti. “Vivi” ir vilciena pasažieru pārvadājumu zīmols, kas pieder AS “Pasažieru vilciens”. AS “Pasažieru vilciens” ir lielākais pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu Baltijā, kas veic pārvadājumus ar zīmolu “Vivi”, sniedz ritošā sastāva remonta pakalpojumus un nodrošina komercreisu servisu. AS “Pasažieru vilciens” ir dibināta 2001.gadā, 2023.gadā uzsākta pasažieru pārvadājumu modernizācija, ieviests jauns pasažieru apkalpošanas standarts un vilciena pasažieru pārvadājumu zīmols “Vivi”. 2024.gadā tika pārvadāti 19,44 miljoni pasažieru. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 950 darbinieku.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Jelgavas pašvaldība. No 7. līdz 9.februārim Jelgava pārvērtīsies par īstu ledus mākslas valstību, jo Pasta salā, tās publiskajā slidotavā un Jāņa Čakstes bulvārī norisināsies 26. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls. Šogad festivālā 35 tēlnieki no 13 dažādām valstīm strādās ar 80 tonnām kristāldzidra ledus, lai atspoguļotu savu redzējumu par tēmu “Visuma stāsts”. Festivālu papildinās arī daudzveidīga izklaides programma ar skulptūru veidošanas dueļiem, ugunsšovu, ledus spēlēm, bērnu rotaļu izrādēm un mūzikas priekšnesumiem. Pirms festivāla sākuma notikušajā skiču konkursā žūrija izvēlējās dalībniekus, balstoties uz mākslas darbu idejām, estētisko vērtību, tehniskajām skicēm un autoru pieredzi. Konkursam tika iesniegti 50 pieteikumi no 21 valsts, un dalībai tika apstiprināti 30 tēlnieki no 13 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Čehijas, Mongolijas, Itālijas, Argentīnas, kā arī pirmoreiz festivāla vēsturē – no Irānas un Japānas. Ledū atdzims Visuma stāsti Tēlnieki laika posmā no 1. līdz 7.februārim veidos 45 konkursa skulptūras: 15 komandu darbus Pasta salā un 30 individuālus mākslas darbus Jāņa Čakstes bulvārī. Papildus tam pieci tēlnieki veidos ledus bāru un interaktīvas fotoskulptūras, kur apmeklētāji varēs kļūt par daļu no mākslas – uzkāpt raķetē, ieskatīties teleskopā vai pievienoties Nezinītim uz Mēness. Skulptūrās atdzīvosies gan visuma dzimšanas teorijas, gan planētu sistēmas un mitoloģiskie zvaigznāji. Mākslinieki atspoguļos cilvēka attiecības ar kosmosu, zinātniskos sasniegumus un filozofiskus pārdomu brīžus, kā arī radīs vīzijas par nākotnes Visumu – kolonizētām planētām un iespējamo mijiedarbību ar citām dzīvības formām. Izklaides programma Pirmo reizi Pasta salas publiskjā slidotavā apmeklētājiem būs pieejama ledus spēļu zona, kura aicinās pievienoties dambretes, galda hokeja un domino turnīriem. Tumšajās vakara stundās svētku atmosfēru papildinās mūzikas, lāzeru un gaismu spēles. Pasākumā darbosies arī tirdziņš, ledus bārs un gaidāmi arī citi pārsteigumi. Festivāla pirmajā dienā, 7.februārī, pasākuma teritorija būs atvērta no pulksten 18.00 līdz 22.00. Šajā vakarā tiks svinīgi atklāts festivāls un apbalvoti konkursa laureāti, savukārt Jāņa Čakstes bulvārī pozitīvu atmosfēru radīs 3Live Project. Vakara gaisotni bagātinās koncerti, kur uzstāsies plaši iemīļotās grupas: Dzelzs vilks un Citi Zēni. Savukārt 8. un 9.februārī festivāla teritorija būs atvērta no pulksten 11.00 – 22.00. Uz skatuves Jāņa Čakstes bulvārī apmeklētāji varēs vērot skulptūru veidošanas paraugdemonstrējumu dueļus, deju priekšnesumus un uguns šovus. Sestdien, 8.februārī, dienas pirmajā pusē bērnus izklaidēs trīs aizraujošas rotaļu izrādes: “Klauni kosmosā U-ta-ta!” (Tigris Events), “Ķepu patruļas jaunā misija” (Jogitas Pasākumi) un “Šurumburums un Visuma zaķi” (Ā.Alunāna Jelgavas teātris). Bet vakarā uz skatuves kāps – Grupa SKAMP un GUSTAVO. Svētdien, 9.februārī, apmeklētājus gaidīs koncertuzvedums “Nezinītis uz Mēness” (Radošā apvienība “Pasaku nams”), rotaļu programma “Jaunatklātās planētas gūstā” (Pārsteigumu Karuselis) un rotaļu uzvedums “Visumburziņš” (Jelgavas Jaunais teātris). Bet vakara programmu nodrošinās populārie pašmāju mūziķi – Fēlikss Ķiģelis ar gupu, Intars Busulis un Abonementa orķestris un DJ JAX. Festivāla laikā pilsētas viesi tiek aicināti izpētīt arī citus Jelgavas tūrisma objektus. Plašāku informāciju par tūrisma iespējām festivāla dienās var atrast vietnē www.visit.jelgava.lv. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un tiešsaistē www.bilesuparadize.lv. Līdz 31.janvārim tās pieejamas par zemāku cenu. Biļete nodrošina vienreizēju ieeju jebkurā festivāla dienā, un, ja nepieciešams, kontrolzīmogs ļauj festivāla teritorijā atgriezties tajā pašā dienā. No 30.janvāra tiks slēgta Pasta sala apmeklētājiem, savukārt no 4.februāra būs slēgts Jāņa Čakstes bulvāra posms no Lielās ielas līdz Elektrības ielai, kā arī būs noteikti citi satiksmes ierobežojumi ap festivāla teritoriju. Aktuālajai informācijai varēs sekot līdzi Jelgavas pilsētas tīmekļvietnē www.jelgava.lv un Waze lietotnē. Festivālu rīko Jelgavas pilsēta un iestāde “Kultūra” ar uzņēmumu “Ramirent” un “Husqvarna” atbalstu. Plašāka informācija pieejama vietnēs Jelgava.lv un kultura.jelgava.lv. Pasākuma laikā var tikt veikta fotogrāfēšana un filmēšana. Iegūtie materiāli var tik izmantoti publicitātes materiālu veidošanai. Vairāk informācijas: www.kultura.jelgava.lv

Avots: Leta No 4.februāra otrdienu vakaros pulksten 21.45 pie TV3 skatītājiem nonāks Florencu-Vīksnu ģimenes iedvesmojošais ceļojumu raidījums “Uz sapni ar mazo”. Aktieru pāris Ieva Florence-Vīksne un Oskars Florencs-Vīksne kopā ar savu trīsgadīgo dēlu Leonardu dosies drosmīgā un iespaidiem bagātā piedzīvojumā, lai piepildītu savus līdz šim lielākos sapņus dažos no pasaules eksotiskākajiem nostūriem. Šajā sezonā Florencu-Vīksnu ģimene īstenos savus trīs vislielākos sapņus. Pirmais sapnis ir palikt vieniem pašiem pa nakti Sahāras tuksnesī, kas nācis no Oskara vēlēšanās piedzīvot eksotisku nekurieni. Otrs sapnis ir piedzīvot īstus džungļus lietus mežā – tas ir sapnis, kas katru vasaru pavīd Florencu-Vīksnu ģimenes mērķu sarakstā. Daba ir viņu otrais es, un viņi allaž ir vēlējušies nokļūt piesātinātos džungļos, lai tos izpētītu un izdzīvotu. Viņu trešais lielais sapnis ir peldēt kopā ar vaļiem Klusajā okeānā – ūdens ir Ievas vilinājums, jo īpaši okeāns, tādēļ viņas aicinājums ir spert soli tālāk un iepazīties ar okeāna lielumu, spēku un pasaules lielākajiem ūdens zīdītājiem. “Labākais laiks, lai piepildītu savus sapņus, bija pirms 10 gadiem vai ir šodien,” uzsver Florencu-Vīksnu ģimene. “Jaunajā sezonā mēs dodamies pretim saviem vislielākajiem sapņiem, tādiem, kurus bieži neuzdrīkstamies atklāt pat saviem tuvākajiem, jo tie vienkārši izklausās neprātīgi traki un lieli! Arī mēs ejam cauri bailēm – kā pārvarēt savu iekšējo bijību, bailes no visa nezināmā, no sapņiem, kas šķietami nav iespējami? Tie noteikti ir kas vēl nepieredzēts un ārkārtīgi izaicinošs, bet vienlaikus arī neprātīgi iedvesmojošs un skaists,” atklāj Ieva un Oskars. Raidījums stāsta par to, kā tiekties izdzīvot savus sapņus kopā kā ģimenei, pat tad, kad sapņi šķiet nereāli, jo īpaši, kad divu pieaugšu cilvēku attiecībās ir ienācis bērns, kurš uzliek lielu atbildību un maina visu. Bieži nākas dzirdēt, kad ienākot bērniņam ģimenē, savi sapņi un ambīcijas jānoliek malā. Tomēr Ieva un Oskars tic, ka savus sapņus var piepildīt arī kopā ar bērnu, un met sev izaicinājumus, ceļojot un iesaistot sapņu īstenošanā savu dēlu Leonardu. “Mēs ticam, ka pasaules pieredzēšana paver daudz plašāku skatu uz iespējām dzīvē un to, kā dzīvi dzīvot. Jo plašāk redzi pasauli, jo plašāka tava sirds! Mūsuprāt, svarīgi ir dot iespēju katram ielūkoties ceļošanā ar bērnu, jo pastāv priekštats, ka ar atvasēm ceļot ir sūri grūts darbs, nebaudāma atpūta, pēc kuras vajadzīga vēl viena atpūta. Mēs ticam, ka ceļojums kopā ar bērnu nav jāpakārto tikai bērnam, viņu var iesaistīt visos galvu reibinošos piedzīvojumos, ko šajā raidījumā mēs arī darām,” uzsver Ieva un Oskars. Skaties ceļojumu raidījumu “Uz sapni ar mazo” un piedzīvo galvu reibinošus notikumus kopā ar Florencu-Vīksnu ģimeni jau no 4.februāra otrdienu vakaros pulksten 21.45 kanālā TV3. Papildu informācija: Lauma Zommere Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 29 959 328 E-pasts: [email protected]