Avots: Leta Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad plāno pārvadāt no 5,2 miljoniem līdz 5,4 miljoniem pasažieru, trešdien investoru zvanā par “airBaltic” finanšu rezultātiem informēja lidsabiedrības prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Viņš informēja, ka tāpat par 20% šogad plānots palielināt lidmašīnu nomas (“ACMI-out”) kapacitāti. Gauss papildināja, ka kompānija šogad neprognozēs “airBaltic” salīdzināmos ieņēmumus pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR rādītāju, kā arī apgrozījumu, jo atbilstoši vairākiem normatīviem to nevar prognozēt, ja ir plānots veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Kompānijas gada pārskatā teikts, ka “airBaltic” tirgus daļa Rīgas lidostā pērn pieaugusi no 56% līdz 58%, Tallinas lidostā – no 26% līdz 27%, Viļņas lidostā – no 13% līdz 15%, savukārt Tamperes lidostā tirgus daļa pēc pasažieru skaita palielinājās no 79% līdz 94%. Šogad aviokompānija no Rīgas plāno nodrošināt lidojumus uz 77 galamērķiem, kamēr 2024.gadā lidojumi tika nodrošināti uz 85 galamērķiem. No Tallinas “airBaltic” šogad plāno nodrošināt lidojumus uz 25 galamērķiem, kamēr pērn tika nodrošināti uz 23 galamērķiem, no Viļņas – uz 20 galamērķiem pretstatā 19 galamērķiem pērn, no Tamperes – uz trim pretstatā astoņiem galamērķiem pērn, bet no Grankanārijas – joprojām uz sešiem galamērķiem. “airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,133 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 022 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. LETA jau vēstīja, ka “airBaltic” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro. Vienlaikus pašas “airBaltic” apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš. Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%. Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju “Lufthansa” par investīcijām “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (“Bundeskartellamt”) atļauja. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Šodien Eiropas Komisija izsludina konkursus 2026.gadam – “Eiropas Viedā tūrisma galvaspilsēta” un “Eiropas Viedā tūrisma Zaļais pionieris”. Pilsētas-tūrisma galamērķi visā Eiropā tiek aicināti dalīties ar savu inovatīvo viedā un ilgtspējīgā tūrisma praksi, lai kļūtu par Eiropas tūrisma vadošajiem piemēriem. Tā ir viena no ES lielākajām ekonomikas nozarēm, ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē un darbavietu radīšanā. Iniciatīva “Viedais tūrisms” atzinīgi novērtē tās pilsētas, kas ievieš jaunus digitālos rīkus un praksi, piemēram, vienlīdzīgu piekļuvi un iespējas visiem apmeklētājiem, ilgtspējīgu attīstību un atbalstu radošajām nozarēm un vietējiem talantiem. Ar šiem konkursiem Eiropas Komisija veicina un apbalvo viedo un ilgtspējīgo nākotnes tūrismu Eiropā. Lai pretendētu uz 2026.gada titula iegūšanu, pilsētas tiek aicinātas demonstrēt savu inovatīvo tūrisma praksi un iesniegt pieteikumus, izmantojot tiešsaistes veidlapu. Vispirms pieteikumus izvērtēs neatkarīgu ilgtspējības ekspertu grupa. Otrajā posmā atlasītajām pilsētām tiks lūgts prezentēt savu pilsētu kandidatūru Eiropas Žūrijas priekšā. Eiropas Žūrija izvēlēsies divus uzvarētājus – Eiropas Viedā tūrisma galvaspilsētu 2026 un Eiropas Viedā tūrisma Zaļo pionieri 2026, kuri tiks paziņoti 2025.gada novembrī. Abos konkursos var piedalīties pilsētas no visas ES, kā arī no valstīm ārpus ES, kas piedalās Vienotā tirgus programmā (VTP) – bijušajā COSME programmā. Atbilstīgās valstis ir visas 27 ES dalībvalstis un valstis ārpus ES, kas piedalās VUM, tostarp Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Kosova, Lihtenšteina, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija, Turcija un Ukraina. European Capital of Smart Tourism 2026 – Smart gets you further Eiropas Gudrās tūrisma galvaspilsētas balva ir atzinība par Eiropas pilsētu kā tūrisma galamērķu izciliem sasniegumiem četrās kategorijās: ilgtspējība, pieejamība, digitalizācija, kā arī kultūras mantojums un radošums. Konkurss “Eiropas Viedā tūrisma galvaspilsēta” jau ir guvis panākumus. “Eiropas Viedā tūrisma galvaspilsēta 2026” būs jau septītais šāda veida konkurss. Turīna tika izvēlēta par 2025.gada viedo galvaspilsētu. Iepriekšējie uzvarētāji ir Dublina kā 2024.gada galvaspilsēta, Pafa un Sevilja ir 2023.gada galvaspilsētas, Bordo un Valensija tika izvēlētas par 2022.gada galvaspilsētām, Gēteborga un Malaga – par 2020.gada galvaspilsētām, bet Helsinki un Liona uzvarēja konkursa atklāšanas posmā un kopīgi ieguva 2019.gada titulus. Kopš 2024.gada konkursā “Eiropas Viedā tūrisma galvaspilsēta” ir tikai viens uzvarētājs, jo mainījās konkursa noteikumi, taču iepriekšējos konkursos katru gadu tika izvēlēti divi uzvarētāji. Eiropas Viedā tūrisma galvaspilsēta konkursā var piedalīties pilsētas, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, skatiet Eiropas Viedās tūrisma galvaspilsētas rokasgrāmatu pieteikuma iesniedzējiem (Guide for Applicants). European Green Pioneer of Smart Tourism 2026 – Green leads the way Konkursā “Eiropas zaļais viedā tūrisma pionieris” tiek godināti jauni ilgtspējīgi tūrisma galamērķi visā Eiropā. Tā mērķis ir apbalvot mazākus galamērķus, kas veiksmīgi īstenojuši stratēģijas ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, izmantojot zaļo pārejas praksi. Konkursa pamatā ir princips veicināt ilgtspējīga tūrisma attīstību mazākos galamērķos, kas dod labumu ekonomikai, planētai un cilvēkiem. Kļūstot par Eiropas Viedā tūrisma Zaļo pionieri 2026, uzvarējusī pilsēta varēs kalpot par iedvesmas avotu citiem tūrisma galamērķiem visā Eiropā, uzlabot savas pilsētas kā kvalitatīva ceļojumu galamērķa reputāciju, piesaistīt apmeklētājus un ilgtspējīgā veidā veicināt ekonomisko izaugsmi. Konkursā Green Pioneer var piedalīties pilsētas ar 25 000 – 100 000 populāciju. Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, skatiet Eiropas Zaļā Viedā Tūrisma Pioniera rokasgrāmatu pieteikuma iesniedzējiem rokasgrāmatu pieteikuma iesniedzējiem (Guide for Applicants). Gan Eiropas galvaspilsēta, gan Viedā tūrisma zaļais pionieris 2026.gadā gūs labumu no komunikācijas un zīmola veidošanas atbalsta visa 2026.gada garumā, kas stāstīs par izcilo viedo, inovatīvo un ilgtspējīgo praksi, kas ļāvusi tām izcelties un uzvarēt. Tas ietvers reklāmas video, lielas mirkļbirkas skulptūras izveidi, kas jāuzstāda redzamā vietā, daudzveidīgas reklāmas aktivitātes un redzamību ES līmenī un starptautiskā mērogā. Uzvarētājam būs iespēja pievienoties augošam un aktīvam viedo galamērķu tīklam, kas bija atlasīti iepriekšējās piecās konkursa reizēs, kā arī apmainīties ar labāko praksi un mācīties vienam no otra. Pieteikumi abiem konkursiem jāiesniedz līdz: 2024.gada 30.maijam, plkst.17.00 pēc Centrāleiropas laika. Par visiem jaunākos atjauninājumus par Viedā tūrisma iniciatīvu, sekojiet mums mūsu vietnē tīmekļa vietnē, Facebook, vai Twitter, kā arī abonējiet mūsu ES Viedā tūrisma podkāstu sēriju Spotify un Amazon Music.

Avots: Leta Starptautiskajam viesnīcu tīklam “Hilton” būs viesnīca Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, trešdien paziņoja Baltijas jūras piekrastes pilsētas mērs Šarūns Vaitkus. Mērs sacīja, ka viens no pasaulē zināmākajiem viesnīcu tīkliem “Hilton” ir atzinis Lietuvas kūrortpilsētu par daudzsološu Eiropas un pasaules tūrisma tirgū. “Hilton” strādā 140 valstīs, teica Vaitkus, piebilstot, ka viesnīcu tīkla lēmums ir atzinība pilsētas kopienas un uzņēmēju sasniegumiem un centieniem. Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT vēstīja, ka viesnīca “Hotel Gabija” ir pievienojusies “Hilton” tīklam, ar kuru parakstījusi franšīzes līgumu. 2026.gada vasarā viesnīca pilnībā mainīs tēlu un turpmāk strādās ar nosaukumu “Doubletree by Hilton Palanga Gabija Hotel & Spa”.

Avots: Leta Starptautiskais pasažieru pārvadātājs “Lux Express” pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažieri, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja “Lux Express Latvia” valdes loceklis Aldis Ķibēns. Viņš skaidroja, ka kompānijai ir ievērojami zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos. Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns. “Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju,” sacīja Ķibēns. Ķibēns skaidroja, ka finansējums braukšanas maksas atvieglojumu izdevumu kompensēšanai Satiksmes ministrijas (SM) budžetā ir ieplānots katru gadu, bet tā vietā, lai šo naudu novirzītu arī komercreisu zaudējumu kompensēšanai, tas tiek novirzīts citu izdevumu segšanai. Viņš uzsvēra, ka šī brīža situācija ir pretstatā SM un ATD mērķim – samazināt izdevumus par sabiedrisko transportu. Ķibēna ieskatā, galvenie veidi, kā samazināt izdevumus, ir realizēt Valsts kontroles ieteikumu par maršruta tīkla optimizāciju un garos starppilsētu maršrutus nodot komercpārvadātājiem. “Ja esošā situācija tuvākajā laikā netiek sakārtota, tas apdraud komercreisu pastāvēšanu ilgtermiņā. Nav iespējams bizness, ja pārvadātājam jau pašā sākumā 20% no ieņēmumiem ir jāpazaudē,” uzsvēra Ķibēns. Tikmēr otrdien, 11.martā, valdībā bija plānots skatīt grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas tostarp paredz komercmaršrutu pārvadātājiem nodrošināt braukšanas maksas atvieglojumu izdevumu segšanu, tomēr jautājums tika atlikts uz divām nedēļām, lai veiktu papildu precizējumus, liecina informācija Tiesību aktu portālā. Attiecīgie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā saskaņošanai pirmo reizi tika virzīti 2023.gada septembrī, tādējādi saskaņošanas process ilgst gandrīz pusotru gadu. Likumprojektā noteikts, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem komerciālajos maršrutos uzliek par pienākumu ar atvieglotajiem nosacījumiem pārvadāt pasažierus, kuriem valsts ir noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus, kā arī pārvadātājs ir tiesīgs saņemt no valsts izdevumu, kas saistīti ar šo pasažieru pārvadāšanu, kompensāciju. Paredzēts, ka pārvadātāji no valsts saņems izdevumu kompensāciju apmērā, kas nepārsniedz dotētajā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā pārvadātājam radītās izmaksas par šādu pasažieru pārvadāšanu. Braukšanas maksas daļu, kas pārsniedz reģionālās nozīmes tarifu, segs braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējs. Vienlaikus SM iepriekš informēja, ka valsts finansējums braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā šogad plānots 25 miljonu eiro apmērā, kā arī tikpat liels finansējums minēto grupu braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanai tika izlietots 2024.gadā. Jau ziņots, ka SIA “Norma-A”, kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu “Ecolines”, no šā gada 31.janvāra sāka pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes autobusu maršrutos Rīga-Rēzekne, Daugavpils-Rēzekne un Daugavpils-Rēzekne-Ludza. Līdz šim ATD ir apstiprinājusi arī komerciālos autobusu maršrutus – Rīga-Salaspils, Rīga-Daugavpils, Rīga-Liepāja, Rīga-Ventspils, Rīga-Balvi, Rīga-Rīgas lidosta. LETA jau ziņoja, ka pērn maijā “Lux Express” atklāja pasažieru komercpārvadājumus maršrutā Liepāja-Rīga-Daugavpils. Savukārt pērn jūnijā kompānija sāka pasažieru komercpārvadājumus maršrutā starp Rīgas centru un lidostu. Tāpat vēstīts, ka “Lux Express Latvia” apgrozījums 2023.gadā bija 1,735 miljoni eiro, kas ir par 73,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 8497 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. “Lux Express Latvia” reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 193 404 eiro. Uzņēmums pieder Igaunijā reģistrētajam uzņēmumam “Lux Express Estonia”. “Lux Express Group” nodrošina starptautiskus tālsatiksmes reisus uz lielākajām Baltijas pilsētām un Varšavu, kā arī iekšzemes pasažieru pārvadājumus Latvijā un Igaunijā.

Avots: Leta Pavasara atnākšana ir ideāls laiks, lai dotos piedzīvojumos – gan ceļojot pa Latviju, gan dodoties uz tālākiem galamērķiem. Lai arī ceļošana ar mazajiem ir izaicinoša, ar pareizu plānošanu un sagatavošanos tas var kļūt par vienu no jaukākajiem ģimenes piedzīvojumiem! Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige Latvija” iesaka, kā gatavoties ceļojumam, lai atpūta noritētu bez liekām raizēm. Ceļošana kopā ar bērniem, iespējams, nav pats mierīgākais un laiskākais veids, kā pavadīt brīvdienas, tomēr ieguvumi ir tā vērti! Tā kā bērni mācās no pieredzes, ceļojums ir lielisks veids, kā iepazīt citas kultūras, vēsturi un dabu. Gan vecākiem, gan bērniem arī nepieciešama atslodze no ierastās rutīnas, un kopīga ceļošana un piedzīvojumi stiprina ģimenes attiecības. Vienlaikus jāņem vērā daži praktiski padomi, lai ceļojums izdotos drošs!

Kā sagatavoties pirms ceļojuma?

Pirms ceļojuma svarīgi izvēlēties ģimenei draudzīgu galamērķi, kurā ir bērniem piemērotas aktivitātes un infrastruktūra. Lai mazais justos iesaistīts ceļojuma plānošanā un jau laikus būtu sagatavots jaunai videi un notikumiem, vēlams jau iepriekš ar bērnu pārrunāt gaidāmo ceļojumu – cik ilgs būs lidojums vai brauciens, kur apmetīsieties, kur dosieties un kādas aktivitātes plānotas, piemēram, pastāstiet, kādu muzeju vai apskates objektus apmeklēsiet u.c. Tāpat kopīgi varat izvēlēties nodarbes gariem braucieniem vai lidojumiem: grāmatu, komiksu lasīšana, uzlīmju burtnīcas vai lejupielādēt filmas un spēles. Iesaistīšana ceļojuma plānošanā gan radīs prieku, gan samazinās negaidītu pārsteigumu radīto satraukumu. Tāpat būtiski atgādināt rīcību situācijās, ja gadās noklīst vienam no otra – pārliecinieties, ka bērni zina ne tikai savu, bet arī vecāku vārdus, izrunājiet, kur vērsties un kā sazināties nepieciešamības gadījumā. Ja ceļojuma laikā paredzētas aktivitātes pie baseiniem vai citām ūdenstilpnēm, izskaidrojiet drošības noteikumus. Svarīgi neatstāt uz pēdējo brīdi arī dokumentu sakārtošanu – pārliecinieties, ka bērnam ir derīga pase vai ID karte un nepieciešamības gadījumā arī vīza, tāpat arī – vai ir otra vecāka atļauja izbraukt no valsts, ja tāda nepieciešama. Svarīgi sagatavot arī ceļojuma aptieciņu ar plāksteriem un bērniem nepieciešamajiem medikamentiem, piemēram, pret saaukstēšanos un vēdera sāpēm – ne vienmēr tie var būt pieejami ceļojuma galamērķī. Lai izvairītos no liekām raizēm, iegādājieties arī piemērotu ceļojumu apdrošināšanu, rūpīgi pārbaudot, vai tajā iekļauti visi nepieciešamie riski, kas pielāgoti jūsu braucienam.

Rūpes un drošība ceļojumā ar bērniem

Lai ceļojums būtu patīkams un bez liekiem satraukumiem, ir vērts savlaicīgi sagatavoties dažādiem iespējamajiem izaicinājumiem. Piemēram, bērni var saaukstēties, saskarties ar alerģiskām reakcijām vai nelielām traumām. Tāpat ceļojuma plānos var rasties negaidītas izmaiņas, piemēram, lidojumu aizkavēšanās vai bagāžas noklīšana, kas var būt īpaši nepatīkami, ja tajā atrodas bērnam nepieciešamas lietas. Jāņem vērā arī, ka bērns var nejauši sabojāt viesnīcas inventāru vai citu personu īpašumu, radot trešo personu zaudējumus. Dodoties uz valstīm ar citādu klimatu, svarīgi parūpēties par aizsardzību pret pārkaršanu, apsaldējumiem un dehidratāciju. Tāpat bērna organisms var neparasti reaģēt uz vietējo ēdienu un garšvielām. “Ceļojot cilvēki parasti rēķinās ar plānotajiem izdevumiem, taču lielākās izmaksas nereti rodas negaidīti – bagāžas nozaudēšana, transporta kavēšanās vai ārstēšanas pakalpojumi ārvalstīs var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus. Piemēram, tādos ģimeņu iecienītos galamērķos kā Turcija vai Ēģipte medicīniskās palīdzības izmaksas pēdējo gadu laikā ir ļoti būtiski augušas – vidējā ārstēšanās summa Turcijā kopš 2022.gada pieaugusi par 53%, bet Ēģiptē – pat par 154%. Ceļojot ar ģimeni, jārēķinās arī ar bērnu saslimšanu pirms ceļojuma vai tā laikā. Tādos gadījumos apdrošināšana var kompensēt gan ārstniecības izmaksas vai papildu transporta izmaksas, ja jāpārtrauc ceļojums un jāatgriežas mājās agrāk vai jāpaliek ilgāk, nekā plānots. Šādās situācijās nekāda veida atbalsta nevar būt par daudz,” uzsver apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Par ko atcerēties ceļojuma laikā

Ceļojuma laikā ir svarīgi pielāgot dienas ritmu bērnu vajadzībām, ieplānojot pietiekami daudz atpūtas, lai izvairītos no noguruma izraisītām kaprīzēm. Ja brīvdienas pavadāt pilsētā, vērts apdomāt ratiņu vai velopiekabes nomas risinājumus – tas palīdzēs mazajiem piedzīvojumu meklētājiem atpūtināt kājas, bet vecākiem nezaudēt iespēju turpināt apkārtnes apskati. Savukārt, īrējot auto, drošāk jau laikus pārliecināties par autosēdeklīša pieejamību. Ja ceļojuma laikā rodas kādas veselības problēmas, vērts atcerēties, ka apdrošināšana nodrošina arī palīdzības dienesta konsultācijas – saglabājiet palīdzības dienesta tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošāko tuvumā esošo medicīnas iestādi. Gadījumā, ja notiek kāds negadījums, iesakām to dokumentēt, fotografējot bojājumus un saglabājot čekus un medicīniskos dokumentus, kas var būt nepieciešami apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai. Baudiet ceļojumu kopā ar bērniem un mierīgu prātu! Par ADB “Gjensidige”: ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle ir Norvēģijas vadošās apdrošināšanas kompānijas meitas uzņēmums, kas šogad atzīmē 28 gadu jubileju. Gjensidige Latvija ir viena no TOP vadošajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā, un tā piedāvā visus nedzīvības apdrošināšanas veidus. Gjensidige Latvija piedāvā saņemt konsultācijas, piedāvājumus, pieteikt atlīdzību vai iegādāties visa veida nedzīvības apdrošināšanu internetā (gjensidige.lv), kā arī 13 pārstāvniecībās un klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.

Ceļošana ir aizraujošs piedzīvojums, tomēr arī pieredzējuši ceļotāji mēdz pieļaut kļūdas, kas var radīt nevajadzīgus sarežģījumus. Plānojot savu nākamo braucienu, ir vērts iepazīties ar izplatītākajām ceļotāju kļūdām un to, kā tās novērst, lai ceļojums būtu patīkams un bez liekiem uztraukumiem. Tūroperators “Novatours” dalās ar ieteikumiem, kā no tā izvairīties.

Dokumentu un apdrošināšanas kļūdas

Nepietiekama dokumentu prasību pārbaude – viens no biežākajiem ceļotāju klupšanas akmeņiem ir neatbilstoši vai trūkstoši dokumenti. Pirms ceļojuma vienmēr noteikti ir jāpārbauda pases derīguma termiņu – daudzās valstīs tas nedrīkst būt īsāks par sešiem mēnešiem pēc ierašanās datuma. Tāpat noskaidro vīzas prasības un nepieciešamās atļaujas. Visu šo informāciju ērti var skatīt Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.  Ceļojuma apdrošināšanas neesamība – medicīniskie izdevumi ārvalstīs var būt ļoti dārgi, tāpēc ceļojuma apdrošināšana ir būtiska ceļojumu komponente – vienalga, vai tas ir vienkāršs atpūtas brauciens vai sportiskas aktivites iekļaujošs ceļojums. Izvēloties polisi, jāpārliecinās, ka tiek segta ne tikai medicīniskā palīdzība, bet arī bagāžas pazaudēšana, lidojumu atcelšana un citi individuāli nepieciešami gadījumi, par ko vislabāk pastāstīs jau konkrētais apdrošinātājs. Nepietiekamas dokumentu kopijas un to tulkojumi – vienmēr noderīgi ir izveidot pases, vīzu un citu svarīgu dokumentu kopijas (drukātas vai digitālas). Tas var ievērojami atvieglot situāciju, ja oriģināli tiek nozaudēti. Ceļojot ārpus Eiropas Savienības, it sevišķi tādos ceļojumos, kas ietver paaugstināta riska aktivitātes – pārgājieni augstkalnos, ekstrēmie sporta veidi u.t.t. – noteikti vajadzētu parūpēties par apdrošināšanas dokumentu izdrukām un arī to tulkojumiem angļu valodā, lai nenāktos sastapties ar situāciju, kas steidzami nepieciešama medicīniska palīdzība tiek kavēta birokrātijas labirintos.  

Finanšu plānošanas kļūdas

Paviršs budžeta plāns – ceļojuma izdevumi, ja nav iepriekš rūpīgi saplānoti, var ļoti strauji mainīties. Pirms došanās ceļā vienmēr ir vērts atvēlēt mirkli budžeta ieskicēšanai, apzinot ne tikai transportu un naktsmītnes, bet arī ēdienreizes, ieejas biļetes un neparedzētus izdevumus. Visu naudu glabāt vienā vietā – galamērķos, kur karšu norēķini nav pieejami vai ir visai ierobežotie, skaidru naudu ir vēlams sadalīt, noglabājot to dažādās vietās. Savukārt bankas norēķinu kartes ir vēlamas vismaz divas – gadījumam, ja viena tiek nozaudēta vai dažādu iemeslu dēļ norēķini ar to nav iespējami –  tāpat būtu vēlams piefiksēt kaut kur to pinkodus, jo nereti gadās, kad, esot ceļojumā, daudzo iespaidu pārņemtībā, kods mēdz aizmirsties. Klāt tam, ja tiek plānots nomāt auto, tad ir vērts izpētīt nomas iestāžu nosacījumus, jo tie mēdz atšķirties, piemēram, dažkārt mēdz pieņemt tikai kredītkartes.  Neizpētīti bankomātu un valūtas maiņas noteikumi – dažās valstīs bankomātu komisijas maksas ir augstas. Ieteicams noskaidrot labākos valūtas maiņas variantus, iespējams, par ceļojuma naudas maiņu parūpējoties jau mājvalstī, un izvairīties no lidostu maiņas punktiem, kas bieži piedāvā sliktākus kursus.

Kultūras un vietējo paražu ignorēšana

Nezināšana par vietējām tradīcijām – daudzas valstis ir ļoti konservatīvas attiecībā uz apģērbu, fotogrāfēšanu un uzvedību sabiedriskās vietās. Pirms došanās uz jaunu galamērķi, vienmēr ir jāizpēta vietējās tradīcijas un tām jāpielāgojas tām, lai neizraisītu pārpratumus vai necieņu. Neatbilstoša uzvedība sabiedriskās vietās – skaļa uzvedība, pārāk ekspresīvas emocijas vai neatbilstoša žestu valoda dažās kultūrās var tikt uztverta kā nepieklājīga. Ceļotājiem ir jāatceras, ka viņi ir ciemos – tāpat kā dodoties ciemos uz kādu svešu mājokli – arī ceļojot ir jāievēro vietējos etiķetes noteikumus un ar cieņu ir jāizturas pret apkārtējiem. Neapdomīga attieksme pret vietējo reliģiju – reliģiskās vietas prasa īpašu cieņu un pietāti. Dodoties iepazīt reliģiskas vietas, vienmēr īpaši ir jāpiedomā par noteikto prasību ievērošanu, piemēram, noaut apavus, ievērot klusumu un atturēties no fotogrāfēšanas, ja tas nav atļauts.

Uztura un veselības kļūdas

Nepareiza pārtikas un dzērienu izvēle – citvalstu ēdiena iepazīšana ir liela ceļojuma sastāvdaļa, tomēr nepareiza pārtikas izvēle var radīt veselības problēmas. Vietās ar zemākiem higiēnas standartiem būtu vēlams izvairīties no jēlas vai nepietiekami termiski apstrādātas pārtikas, brīvi tekoša ūdens dzeršanas, kā arī no nemazgātu augļu un dārzeņu ēšanas. Tāpat, ja nav pārliecības par ūdens kvalitāti, jāuzmanās no dzērieniem ar ledu. Nepietiekama ūdens dzeršana – dehidratācija var ātri sabojāt ceļojuma pieredzi, īpaši karstos un mitros klimatiskajos apstākļos. Nepietiekama ūdens uzņemšana var izraisīt nogurumu, galvassāpes un koncentrēšanās grūtības. Valstīs, kur ūdens kvalitāte ir laba, lieti noderēs atkārtoti uzpildāmā ūdens pudele, savukārt tur, kur tas nav iespējams, vienmēr jāparūpejas, lai līdzi būtu ūdens rezerves.  Saules aizsardzības ignorēšana – ilgstoša uzturēšanās saulē bez aizsargkrēma var izraisīt apdegumus un saules dūrienu. Ceļotāja rokassomiņā vienmēr līdzi vajadzētu būt SPF krēmam, galvā – cepurei un uz acīm – saulesbrillēm, īpaši dienas vidū.

Tehnoloģiju ķibeles

Neiegādāts vietējais SIM vai eSIM – eksotiskos galamērķos mobilo datu izmaksas var būt ļoti augstas, ja izmanto savas valsts operatora viesabonēšanu. Izdevīgāka alternatīva ir vietējā SIM karte vai eSIM, kas piedāvā lētākus datu tarifus. GPS un karšu neizmantošana bezsaistē – ceļošana var kļūt sarežģīta, ja nav pieejama navigācija. Pirms došanās ceļojumā, ieteicams lejupielādēt Google Maps vai citas kartes bezsaistes režīmā, lai var tās izmantot arī bez interneta pieslēguma. Strāvas adaptera nepaņemšana – dažādās valstīs elektrības kontaktligzdas var būt atšķirīgas. Regulāram ceļotājam vienmēr vajadzētu būt līdzi universālajam pārveidotājām, kas ļaus izvairīties no problēmām ar ierīču uzlādi.

Ilgtspējīgas ceļošanas aspekti

Rūpes par dabu – dodoties pārgājienos un apmeklējot dabas parkus, jāievēro princips “ko atnesi, to aiznes”, cienot apkārtējo vidi un kopienu. Nevajadzētu neņem līdzi dabas “suvenīrus”, piemēram, koraļļus vai gliemežvākus un maksimāli jācenšas neradīt kaitējumu apkārtējai videi. Esot dabas parkos un apskates vietās, jāturas oficiālo maršrutu robežās un jāņem vērā katrs maršrutā esošais brīdinājums un aizliegums.  Atkritumu ierobežošana – daudzviet pasaulē atkritumu, īpaši plastmasas, piesārņojums ir nopietna problēma. Lai mazinātu savu ietekmi un, iespējams, rāditu paraugu vietējiem, vērts izvēlies atkārtoti lietojamas ūdens pudeles, auduma maisiņus un izvairies no vienreizlietojamā iepakojuma, kā arī pievērst uzmanību atkritumu šķirošanas iespējām, ja tādas ir pieejamas. Ētisks dzīvnieku tūrisms – atbalsti tūrisma aktivitātes, kas veicina dzīvnieku labturību. Izvairies no vietām, kur dzīvniekus izmanto izklaidei, piemēram, ziloņu izjādēm vai dzīvnieku šoviem, un dod priekšroku dabas tūrēm, kas respektē dzīvniekus to dabiskajā vidē.   Ceļošana ierasti ir ļoti gaidīts mirklis, tāpēc ir vērts piedomāt, kā to darīt maksimāli bezrūpīgu, izvairoties no izplatītākajām kļūdām. Rūpīga plānošana, vietējo paražu cienīšana un ilgtspējīgas ceļošanas principi palīdzēs nodrošināt, ka pasaules daudzveidības iepazīšna būs ne tikai baudāma, bet arī atbildīga un neaizmirstama.

Avots: Leta Baltijas tūroperatora “Novaturas” grupas, kurā ietilpst arī Latvijas SIA “Novatours”, stratēģiskā investora piesaiste no Turcijas ir pozitīvs signāls Baltijas reģiona tūrisma nozarei, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš. Viņš sacīja, ka šis darījums apliecina, ka ārvalstu investori redz potenciālu Baltijas reģionā, kā arī šāda partnerība var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus. Tostarp darījums varētu palīdzēt paplašināt “Novaturas” piedāvājumu ar jauniem tūrisma produktiem un galamērķiem, kas ļautu piesaistīt plašāku klientu loku, kā arī finansiālais atbalsts un resursi var būtiski veicināt uzņēmuma attīstību, palīdzot ieviest jaunas tehnoloģijas un īstenot mārketinga aktivitātes, tādējādi stiprinot konkurētspēju tirgū. Tāpat viņš minēja, ka Turcijas tūrisma nozare ir labi attīstīta, un šāda sadarbība varētu dot iespēju pārņemt labo praksi un inovācijas, kas palīdzētu “Novaturas” grupai piedāvāt augstvērtīgākus pakalpojumus. Tādējādi Kalniņš pauda uzskatu, ka šāds darījums veicina ne tikai “Novaturas” attīstību, bet arī stipriās Baltijas reģiona pozīcijas tūrisma tirgū. LETA jau ziņoja, ka “Novaturas” grupas akcionāri noslēguši līgumu ar jaunu investoru no Turcijas, kurš plāno iegūt līdz 33% grupas akciju. Atbilstoši saistošajam līgumam, kas paredzēts pamatlīguma noslēgšanai, no četriem esošajiem “Novaturas” akcionāriem akcijas plāno iegādāties Turcijas tūrisma uzņēmējs un investors Nešets Kočkars, kuram pieder uzņēmumi starptautiskās aviācijas, nekustamā īpašuma, tūrisma un citās nozarēs. Ar investoru ir panākta vienošanās, ka viņš akcijas iegūs nevis ar jaunu “Novaturas” vērtspapīru emisiju, bet gan no esošajiem četriem akcionāriem, kuriem šobrīd pieder akcijas – Ugņus Radvilas, Rīta Šūmakara un Vida Paļūna, kā arī “Willgrow”. Akciju iegāde tiks veikta divos posmos. Paredzēts, ka pirmais posms tiks pabeigts dažu nedēļu laikā, bet otrais notiks pēc šāda veida darījumam ierastās uzticamības pārbaudes un citu nepieciešamo procedūru pabeigšanas. Pēc pabeigšanas jaunajam investoram piederētu līdz 33,2% “Novaturas” grupas akciju. “Novaturas” grupa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 200,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums pērn apkalpoja 232 000 klientu, kamēr 2023.gadā – 259 000. “Novaturas” akcijas kotē Viļņas biržas oficiālajā sarakstā. Latvijā “Novatours” reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 176 435 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. 2023.gadā “Novatours” apgrozījums bija 42,757 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 4176 eiro.

Avots: Leta Igaunijas viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietu pakalpojumus janvārī izmantoja 205 000 ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir par 6% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā mēnesī, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati. Gada salīdzinājumā Igaunijas viesu izmitināšanas vietās ārvalstu tūristu skaits pieauga par 15% līdz 110 000, savukārt vietējo tūristu skaits samazinājās par 1% līdz 95 000. Salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri, kad viesu izmitināšanas nozari vēl nebija skārusi koronavīrusa pandēmija, tūristu skaits Igaunijas viesu izmitināšanas vietās bija par 8%. Vietējo tūristu skaits pieauga par 15 000, savukārt ārvalstu tūristu skaits samazinājās par 33 000. Visvairāk ārvalstu tūristu Igaunijā janvārī ieradās no Somijas (30 000), veidojot 32% no izmitinātajiem ārvalstu tūristiem. Tūristi no Latvijas veidoja 19% no visiem izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, to skaitam sasniedzot 18 000. Gan no Lietuvas, gan no Lielbritānijas ieradās ap 5000 tūristu. No Somijas un Latvijas atbraukušo tūristu skaits gada salīdzinājumā pieauga attiecīgi par 23% un 14%, savukārt no Lietuvas un Lielbritānijas atbraukušo skaits palielinājās attiecīgi par 13% un 3%. Igaunijā janvārī darbojās 907 viesu izmitināšanas vietas. Tūristiem bija pieejami 21 000 numuru un 48 000 gultasvietu. Numuru noslodze bija 35%. Par vienu viesu izmitināšanas vietā pavadītu nakti janvārī Igaunijā bija jāmaksā vidēji 45 eiro jeb par 4% dārgāk nekā pirms gada un par 18% dārgāk nekā 2020.gada janvārī. Vidējā cena par nakti Tartu apriņķī bija 52 eiro, Sāres apriņķī – 47 eiro, Harju apriņķī – 46 eiro, Austrumviru apriņķī – 44 eiro un Pērnavas apriņķī – 38 eiro.

Avots: Leta Lai izvērtētu aizvadītā gada rezultātus un gūtu ieskatu par tūrisma nozares attīstību pašvaldības teritorijā, Valmieras novada Tūrisma pārvalde (TP), uzsākot jauno darba cēlienu, veic datu analīzi par iepriekšējo gadu. Tas ir kā pamats turpmākajiem lēmumiem un aktivitātēm tūrisma jomā novadā. Ir apkopoti 2024.gada dati par Valmieras novada tūrisma piesaistes objektiem, naktsmītnēm, kā arī tūrisma informācijas sniegšanas vietām – Valmieras Tūrisma informācijas centra (TIC), Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centra (ZKAC) un Skaņākalna Dabas parka apmeklējumu, kā arī tūrisma tīmekļvietnes visit.valmiera.lv un sociālo mediju darbību. 2024.gadā ārējie faktori turpinājuši ietekmēt ārvalstu tūristu pieplūdumu Baltijas valstu reģionā, taču kopumā tūrisma nozare pakāpeniski atgriežas pie pirms pandēmijas sasniegtajiem rādītājiem, kas atspoguļojas arī apkopotajos datos. Atsevišķās jomās statistikas dati uzrāda pat pozitīvu izaugsmi. Vienlaikus pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma informācijas klātienē, kas saistīts ar lielāku ceļotāju skaitu galamērķī un izvirzīto mērķi tūrisma informācijas punktus izvietot tūrisma objektos. Pērn sasniegts augstākais apmeklētāju skaita rādītājs pēdējos piecos gados. Valmieras TIC 2024.gadā klātienē apmeklējuši 10 782 viesi, kas pārsniedz pat 2019.gada apmeklētāju rādītāju (9989). Jāpiebilst, ka 2019. – 2022.gadā statistikas datos redzams, ka apmeklētāju skaits likumsakarīgi bija vēsturiski zemākais, ņemot vērā visā pasaulē piedzīvotās COVID-19 pandēmijas ietekmes sekas, tomēr jau kopš 2023.gada novērojams pakāpenisks apmeklētāju skaita pieaugums. Daļēji tas skaidrojams arī ar apmeklētāju interesi apmeklēt jauno kultūrvēsturisko objektu – Valmieras muzeja ekspozīciju “de Woldemer”, kur kopš 2023.gada jūlija atrodas arī Valmieras TIC, kas apmeklētājam ir ērta iespēja vienuviet saņemt arī tūrisma informāciju. Apmeklētāju sadalījumā pēc dzīvesvietas novērojams, ka Latvijas rezidentu attiecība pret ārvalstu rezidentiem gadu no gada saglabājas gandrīz nemainīga. Aptuveni 84% no interesentiem ir no Latvijas (tostarp 56% no tiem ir Valmieras vai novada iedzīvotāji), savukārt 16% ir ārvalstu rezidenti. Jāteic, ka ārvalstu rezidentu pieprasījumu skaits attiecībā pret 2023.gadu ir palielinājies par 5%, un iepriekš tas veidoja 11% no kopējā interesentu skaita. Savukārt nedaudz samazinājies vietējo iedzīvotāju īpatsvars (-15%) kopējā Latvijas rezidentu pieprasījumu skaita ziņā. Vislielāko īpatsvaru no ārvalstu interesentiem veido viesi no Igaunijas (49%). Salīdzinot ar 2023.gadu, interesentu pieprasījumu skaits pieaudzis par 21,5%, kas likumsakarīgi skaidrojams ar Valmieras novada tuvo un izdevīgo atrašanās vietu pierobežā. Ievērojami palielinājies arī interesentu skaits no Vācijas. Ja 2023.gadā Valmieras TIC saņemti 36 informācijas pieprasījumi no vācu apmeklētājiem, tad 2024.gadā tie bijuši jau 81. Kopējā ārvalstu interesentu skaitā Vācija veido 22%, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums ir par 125%. Kā trešā lielākā interesentu auditorija atzīmējama Lietuva (14% no visiem ārvalstniekiem), un tās statistiskais pieaugums ir par 90%, salīdzinot ar pērno gadu. 2024.gadā Zilākalna Kultūrvēstures un apmeklētāju centru (ZKAC) apmeklēja 4349 ceļotāji, no kuriem puse izmantojuši aktīvās atpūtas piedāvājumu – izbraucienus ar sliežu velosipēdiem. Salīdzinot ar 2023.gadu, kopējais apmeklētāju skaits pieaudzis par 12%. Ir novērota apmeklētāju plūsmas pieauguma tendence, jo 2022.gadā apmeklētāju skaits sasniedza 2580. Vērts pieminēt, ka 2024.gadā ZKAC apmeklētāju plūsmu būtiski ietekmēja jaunais skatu tornis, kas atklāts jūnija vidū, un līdz decembrim tur viesojās 52 278 apmeklētāji. Savukārt Skaņākalna Dabas parku apmeklējuši 10 170 ceļotāji, no kuriem 9108 apmeklētāji bija no Latvijas. Lielākais apmeklētāju īpatsvars bija vietējie iedzīvotāji (1683 apmeklētāji), kam seko apmeklētāji no Vidzemes (744 apmeklētāji) un Rīgas (305 apmeklētāji). Savukārt 1062 apmeklētāji bija no ārvalstīm. Lielākais īpatsvars bija no Igaunijas (740 apmeklētāji), Vācijas (121 apmeklētājs) un Somijas (25 apmeklētāji). Jāpiemin, ka TP 2024.gadā pārņēma darba organizēšanu Skaņākalna Dabas parka teritorijā, un dati iegūti tikai apmeklētāju centra darba laikā (no 1.maija līdz 31.oktobrim). Nākotnē plānots uzstādīt plūsmas skaitītāju, lai iegūtu vēl precīzākus datus. 2024.gada tūrisma objektu apmeklējuma tendence noteikta, ņemot vērā 94 objektu apmeklējuma statistiku, kuri uzskaiti veic, minot precīzus vai aptuvenus datus. Jāpiemin, ka datu iesniegšanai uzrunāti tādi tūrisma objekti, kas ir oficiāli reģistrēti, darbojas Valmieras novadā un ar kuriem TP ir izveidojusi abpusēju sadarbību. Apkopojot 94 tūrisma objektu apmeklētāju statistiku, kopskaitā 2024.gadā tie apmeklēti 697 720 reizes, kas ir par 20,7% mazāk nekā 2023.gadā (880 745 reizes) un par 4,6% mazāk nekā 2022.gadā (731 824 reizes). Jāmin, ka šie dati neatspoguļo tikai viesus, bet apmeklējuma reizes, jo pastāv iespēja, ka viens ceļotājs viesojies vairākās vietās, kā arī, iespējams, gada laikā attiecīgo objektu apmeklējis vairākkārt. Analizējot 2024.gada datus, Valmieras novada apmeklētāko tūrisma objektu TOP 5 trešo gadu pēc kārtas ir teju nemainīgs. Vislielākais apmeklētāju skaits arī 2024.gadā ir bijis Valmieras Olimpiskajā centrā (VOC). VOC viesi pērn veidoja 37,3% no visa kopējā objektu apmeklētāju skaita, kam seko VOC struktūrvienība Valmieras peldbaseins, veidojot 13,4%, Valmieras muzejs ar ekspozīciju de Woldemer – 9,8%, ceturto TOP 5 vietu ieņēma jaunpienācējs – Zilākalna skatu tornis, kas, esot apmeklētājiem pieejams vien no 2024.gada jūnija, līdz decembrim ir veidojis 7,5% no visa kopējā apmeklētāju skaita, bet topu noslēdz Valmieras teātris ar 4,4%. 2024.gada tūrisma naktsmītņu statistikas tendence noteikta, ņemot vērā 56 naktsmītņu nakšņotāju datus. No 56 tūristu mītnēm – 6 viesnīcām, 14 apartamentiem, 17 viesu un brīvdienu mājām, 8 hosteļiem un 11 kempingiem – 20 naktsmītnes atradās Valmieras pilsētā, bet 36 Valmieras novadā. Kopā Valmieras novada tūristu mītnēs 2024.gadā ir viesojušies 44 471 nakšņotājs, kas ir par 8,12% vairāk nekā pērn, kad visa Valmieras novada naktsmītnēs viesojās 41 129 viesi. No tiem Valmieras pilsētas mītnēs nakšņojuši 27 691 jeb 62,2% no visa novada viesu skaita, kas ir par 5,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielākais nakšņotāju skaits visā Valmieras novadā ir bijis jūlijā, veidojot 15,5% no visa gada viesu skaita. Toties 2024.gadā vismazākais viesu skaits Valmieras pilsētā un novadā ir bijis janvārī, veidojot 5% no visa gada nakšņotāju skaita. Kā iepriekšējos gados, tā arī 2024.gadā naktsmītņu pakalpojumus visā Valmieras novadā visvairāk ir izmantojuši Latvijas rezidenti – kopskaitā 31 578. Analizējot īpatsvaru starp ārvalstu nakšņotājiem, lielāko ārvalstu nakšņotāju daļu 2024.gadā veidoja viesi no Igaunijas (37,31% no visiem ārzemju nakšņotājiem), Lietuvas (15,13%), Somijas (12,48%), Vācijas (7,34%) un Apvienotās Karalistes (3,32%). Turpinot attīstību digitālajā sfērā, sniedzot kvalitatīvu un patiesu informāciju par Valmieras novada tūrisma piedāvājumu, TP katru gadu turpina uzlabot tīmekļvietni visit.valmiera.lv. 2024.gadā vortālu pirmo reizi apmeklējuši vairāk nekā 153 tūkstoši lietotāju, kas ir par ~ 2 tūkstošiem jauno lietotāju vairāk, salīdzinot ar 2023.gadu. Nozīmīgs rādītājs ir kopējo darbību skaits, kas veikts tīmekļvietnē aizvadītajā gadā – 1,46 miljoni. Populārākā un skatītākā tīmekļvietnes sadaļa bijusi “Ko redzēt un darīt” (+16,7%). Ģeogrāfiskie visit.valmiera.lv lapas lietotāju statistikas dati izkristalizē lietotāju TOP 5 2024.gadā: Latvija (79,75% no kopējā), Igaunija (10,84% no kopējā), Amerikas Savienotās Valstis (1,21% no kopējā), Lietuva (1,21% no kopējā) un Apvienotā Karaliste (0,76% no kopējā). Sociālā medija “Instagram” attiecībā pret 2023.gadā iegūtajiem datiem sasniegtais auditorijas skaits ir pieaudzis par 16,86%. Arī kopējais “patīk” atzīmju skaits šajā laika periodā ir pieaudzis par 7,24%. Tikmēr “Facebook” platformā sasniegtais auditorijas skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 1,5%. Par 16,85% pieaudzis arī kopējais “patīk” atzīmju skaits šajā laika periodā. Palielinājies arī kopējais sekotāju skaits attiecībā pret 2023.gadu – par 558 jauniem sekotājiem vairāk, sasniedzot 17 759 sekotāju. Ar plašāku statistikas pārskatu iespējams iepazīties šeit: https://visit.valmiera.lv/content/uploads/2025/03/turisms-skaitlos-un-faktos-valmieras-novada-2024.gada_.pdf

Avots: Leta Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija “Lufthansa” pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji. Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām. Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība “Verdi”. Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu. “Verdi” norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās. Arodbiedrība vēstī ka Vācijas lielākajā – Frankfurtes – lidostā virszemes apkalpošanas darbinieki, sākot no pirmdienas pusnakts (no svētdienas plkst.23.00 pēc Latvijas laika), rīkos 24 stundu streiku, kuram varētu pievienoties arī liela daļa citu lidostā strādājošo, uz kuriem attiecas sabiedriskā sektora darbinieku darba koplīgumi. “Verdi” pieprasa strādājošo algas palielināt par 8% un labākus nodarbinātības nosacījumus. Tāpat ziņots, ka Vācijas nacionālās aviokompānijas “Lufthansa” grupa pērn strādājusi ar 1,38 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir par 18% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats. Taču vienlaikus “Lufthansa” ienākumi pagājušajā gadā pieauguši par 6% un sasnieguši 37,6 miljardus eiro. Aviokompānijas grupa pērn pārvadājusi 131 miljonu pasažieru, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada. “Lufthansa” grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība “Austrian Airlines”, Šveices nacionālā aviokompānija “Swiss”, Beļģijas nacionālā lidsabiedrība “Brussels Airlines” un Vācijas zemo cenu aviokompānija “Eurowings”. LETA jau ziņoja, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar “Lufthansa” par investīcijām Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (“Bundeskartellamt”) atļauja. Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. “airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. “airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.