Avots: Leta Tallinas vecpilsētā oficiāli atvērta ekskluzīva jauna viesnīca Burman. Tā ir daļa no augstākās klases viesnīcu, restorānu un izklaides kompleksa, ko izstrādājuši Bombay Group, ieguldot projektā 75 miljonus eiro. “Mūsu mērķis ir sniegt katram viesim neaizmirstamu pieredzi, ar kuru viņi vēlēsies dalīties ar saviem draugiem,” tā vienā teikumā rezumē Bombay Group operatīvā vadītāja Dajana Tītsāre (Dajana Tiitsaar). Viņa uzskata, ka Burman un Bombay Club kļūs par iekārojamu ceļojuma galamērķi. “Patiesam pasaules pilsonim Tallina ir lieliska vieta, kur apmesties, – tā piedāvā pietiekami daudz privātuma visā tās mūsdienīgumā. Jūs varat pavadīt nedēļas nogali kopā ar mums vai izpētīt reģionu, sākot no vasaras Sāremā un Jūrmalā līdz ceļojumiem uz Stokholmu vai Rovaniemi Ziemassvētku laikā,” piebilst Dajana Tītsāre. Burman – viesnīca ar 17 numuriņiem, tostarp pieciem “suite” klases numuriem un diviem īpašajiem “signature suite” numuriem – atrodas ēkā, kas celta 15.gadsimtā un kā viesnīca darbojas kopš 1850.gada. Kompleksā ietilpst arī Bombay Club, kur pieejami 11 galdi ar klasiskajām kazino spēlēm, turklāt viesiem ir iespēja baudīt trīs augstas klases restorānus: Écrin, Koyo un Shang Shi, kā arī Maison Francois maiznīcu, viskija un vīna bāru ar cigāru atpūtas telpu Fox Den, kokteiļbāru The Peacock Lounge un mūzikas salonu Velvet. Antons Jolkins (Anton Jolkin), Bombay Group viesmīlības nodaļas vadītājs, uzsver personalizēta pakalpojuma nozīmi. “Mūsdienīgai, starptautiskai augstākās klases viesnīcai vienmēr ir jānodrošina vislabākais serviss. Pat ja mums ir tikai daži desmiti viesu, noslogotākajās stundās kompleksā strādās vairāk nekā simts darbinieku, lai parūpētos par katru detaļu,” skaidro A.Jolkins, piebilstot, ka Bombay Group Igaunijā strādā gandrīz četri simti 42 dažādu nacionalitāšu cilvēku. “Mūsu daudzveidīgā komanda palīdz mums izprast mūsu viesu vēlmes un nodrošināt patiešām izcilu pieredzi,” uzsver Antons Jolkins. Kristīna Pīskopele (Kristiina Piiskoppel), Bombay Club ēdināšanas un dzērienu (F&B) nodaļas vadītāja, norāda, ka pieredzējuši viesi, kuri daudz ceļojuši, sagaida svaigu pieeju, daudzveidību un nevainojamu vidi: “Tāpēc mēs ne tikai atveram trīs pilnīgi atšķirīgus un unikālus restorānus, bet arī esam ieguldījuši plašā vīnu klāstā, maiznīcā un citos augstas kvalitātes piedāvājumos,” viņa skaidro. Burman šobrīd ir vienīgā viesnīca Tallinā, kas piedāvā 24/7 apkalpošanu numurā. Rūpīgā 5000 kvadrātmetru lielā kompleksa, kas atrodas tiešā Rātslaukuma tuvumā, renovācija lielā mērā tika veikta atbilstoši visām kultūrvēsturiskās aizsardzības prasībām un ilga vairāk nekā piecus gadus. Projektā piedalījās vairāki desmiti Igaunijas uzņēmumu, un kopumā renovācijā bija iesaistīti vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Bombay Group ir daļa no Yolo Group, starptautiska uzņēmuma, kura galvenā mītne atrodas Igaunijā. Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu pieredzi spēļu, izklaides un tehnoloģiju jomā, un tā mērķis ir no jauna definēt spēļu nozari, apvienojot tehnoloģijas, inovācijas, augstākās klases viesmīlību un atbildīgu, bezskaidras naudas spēļu pieredzi gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Pieredzējuši ceļotāji piekritīs, ka tie, kuriem Turcija asociējas tikai ar frāzi “viss iekļauts”, ir atklājuši tikai nelielu daļu no šīs valsts. Šis populārais brīvdienu galamērķis patiešām var nodrošināt augstas kvalitātes atvaļinājumu ar plašu viesnīcu klāstu par pieņemamām cenām, taču tai ir vēl daudz ko piedāvāt saviem ceļojošajiem ārvalstu viesiem. Šis ir autentisks un ļoti daudzveidīgs brīvdienu galamērķis: no vēsturiskām pilsētām un UNESCO sarakstā iekļautiem dabas brīnumiem līdz aktīvai izklaidei un kulinārijas dārgumiem. Tūroperators “Novatours” stāsta, ar ko Turcija sagaida savus viesus.   Dabas pārsteigumi Antālijas reģions ir bagāts ar iespaidīgiem ūdenskritumiem, kas piedāvā neaizmirstamu pieredzi dabas mīļotājiem. Pašā Antālijā sagaida Düden ūdenskritumi, no kuriem viens – par Lower Düden dēvētais – majestātiski krīt tieši Vidusjūrā, dāvājot vienu no iespaidīgākajiem skatiem reģionā, savukārt Upper Düden apbur ar gleznainu ainavu un iespēju pastaigāties aiz ūdenskrituma sienas, iepazīstot tur aizslēpušās alas. Tikpat skaists ir Kursunlu ūdenskritums, kas, pateicoties tā burvīigajai, zaļajai un atsvaidzinošajai apkārtnei, rada gandrīz mistisku atmosfēru. Savukārt Manavgat ūdenskritums, lai arī ne pārāk augsts, ir slavens ar savu spēcīgo ūdens plūsmu un lutina savus viesus ar mierpilnu atpūtu upes krastos. Kanjonu cienītājiem Antālijas reģions piedāvā īstas dabas pērles. Köprülü kanjona nacionālais parks ir pazīstams ar savām iespaidīgajām klintīm un caurvijošo upi, kas piesaista raftinga entuziastus no visas pasaules. Sapadere kanjons, kas atrodas netālu no Alanijas, vasarīgā karstumā dāvā īstenu veldzi, vedot garām ūdenskritumiem un cauri akmeņu aizām, dabiskiem baseiniem, kuros iespējams veldzēties. Šie kanjoni piedāvā ne tikai elpu aizraujošas ainavas, bet arī iespēju aktīvi pavadīt laiku, izbaudot pārgājienus un ūdens sporta veidus. Papildu ūdenskritumiem un kanjoniem Antālija lepojas ar unikālām dabas dāvanām. Piemēram, Yanartaş jeb “mūžīgās liesmas” ir vieta, kur no zemes izplūst gāzes, radot dabiskus uguns uzliesmojumus – īpaši iespaidīgi skati šeit ir baudāmi vakaros. Tāpat reģionā atrodas Goynuk aiza, kas piedāvā iespēju doties pārgājienos un baudīt neaizmirstamu piedzīvojumu kanjoninga entuziastiem.    Vēsturiski nozīmīgas vietas Aspendosā skatāms līdz mūsdienām vislabāk saglabājies antīkais teātris. Tā sienu akustiku arī šodien apbrīno pasaules līmeņa dziedātāji. Teātrī ir 15 000 skatītāju vietas, 39 rindas un katras tās garums ir 96 metri.

1988. gadā dibinātā Pamukale ir iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Vairāk nekā 2000 gadu šeit no zemes dzīlēm nākošie termālie avoti, kas plūst lejup pa kalna nogāzi, veidojuši sniegbaltas travertīna terases, kuras cilvēki iesaukuši par “Kovilnas pili”. Tiek uzskatīts, ka Pamukales termālajiem ūdeņiem piemīt ārstnieciskas īpašības – tie ir bagāti ar kalciju un citām minerālvielām, un jau kopš seniem laikiem ir novērtēti, pateicoties to pozitīvai ietekmei uz ādu, locītavām un vispārējo veselību.

Mūsdienu pilsēta Demre antīkajos laikos tika dēvēta par Miru. Tiek uzskatīts, ka šī pilsēta ir Ziemassvētku vecīša dzimtene, jo reiz vietējā baznīcā kalpojušais bīskaps Nikolauss (Santa Nikolauss, Santa Klauss), jūrnieku un nabadzīgo aizgādnis, iepriecinot bērnus, izdāļājis mazas dāvaniņas, tādējādi viņš iedibināja šo brīnišķīgo Ziemassvētku tradīciju pasniegt bērniem dāvanas.     Vērts nogaršot Pupiņu salāti (piyaz) – lai arī šie salāti ir plaši izplatīti visā Turcijā un ir pat patentēti kā reģionāls ēdiens, Antālijā ir atšķirīga tā pagatavošanas recepte. It visur Turcijā šie salāti sastāv no baltajām pupiņām, sīpoliem, pētersīļiem un tomātiem, bet kas atšķir tos Antālijā ir ķiploks un tahini mērce. Vēl interesanti, ka citviet Turcijā šo ēdienu uzskata kā uzkodu, bet Antālijā tie ir pamatēdiens. Ravioli zupa (kulaklı) – tomātu sulā gatavoti mazie pelmeņi, kas pildīti ar malto gaļu un tiek pagatavoti kopā ar aunazirņiem. Garšu papildina pipari, piparmētra un citrons. Serpme börek – tieši Antālijas reģionam raksturīgs našķis. Šo gardo konditorejas izstrādājumu gatavo, slāņojot kārtās plānas mīklas loksnes ar pikantiem pildījumiem, piemēram, sieru, spinātiem, malto gaļu vai kartupeļiem. Kebabs – grillēta vai cepta gaļa. Šim ēdienam Turcijā ir daudz veidu. Döner Kebab, iespējams, ir vispopulārākā versija. Ar marinādi aromatizētas gaļas šķēles liek kārtās uz rotējoša iesma un grilē no sāniem, iesmam griežoties lēni un nepārtraukti. Pamazām plāni nogriež ārējās, apbrūninātās kārtas un gaļu pasniedz maizē vai uz šķīvja. Iskender Kebab tiek pasniegts uz plakanas maizes, ar jogurtu, grilētiem pipariem un tomātiem un pārliets ar kausētu sviestu. Beyti Kebab ir grilēta malta gaļa, kas ietīta ļoti plānā, mīkstā, plakanā maizē un pasniegta ar tomātu mērci un jogurtu. Adana Kebab ir pikanta maltā gaļa, kas grilēta uz gara iesma. Urfa Kebab ir iepriekšējā kebaba maigākā versija bez pikantuma. Ķirbja deserts – ķirbja šķēles novāra cukurūdenī un pēc tam aplej ar sezama mērci – tahini – un smalki sakapātiem valriekstiem. Interesants un garšīgs deserts, ko izmēģināt.   “Novatours” ceļojumu sezonu uz Antālijas reģionu atklās jau aprīļa vidū, dodoties turp līdz pat oktobra beigām. Tūroperators atgādina, ka ne velti šī saules un patīkamo piedzīvojumu oāze vilina ceļotājus atgriezties atkal un atkal. Katrs valsts apciemojums nes jaunus atklājumus un negaidītus iespaidus neatkarīgi no tā, kāds ceļojuma veids ir izvēlēts – rāma atpūta, aktīvi piedzīvojumi vai varbūt darba brauciens. Turcija gaida ciemos visus!

Avots: Leta Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šovasar palielinās lidojumu biežumu astoņos esošajos maršrutos no Rīgas – uz Alikanti, Amsterdamu, Stokholmu, Stambulu, Portu, Kišiņevu, Tallinu un Tamperi, aģentūru LETA informēja “airBaltic” pārstāvji. Lidsabiedrībā informē, ka šogad vasaras sezonā no Rīgas “airBaltic” piedāvās tiešos lidojumus uz vairāk nekā 60 galamērķiem Eiropā un ārpus tās. Populārākie galamērķi šajā vasaras sezonā ir Alikante, Amsterdama, Kopenhāgena, Londona un Parīze. Vienlaikus “airBaltic” šovasar piedāvās tiešos lidojumus no Rīgas uz Dubaiju, Minheni, Prāgu, Stokholmu, Vīni un citām pilsētām. Šovasar lidsabiedrība ir novērojusi būtisku interesi pēc atpūtas saulainos galamērķos un pilsētās, kā arī pēc ceļojumiem biznesa vajadzībām uz un no Rīgas, norāda “airBaltic” pārstāvji. “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss min, ka “airBaltic mērķis ir nodrošināt daudzveidīgas ceļošanas iespējas un savienojumus starp Latviju un pārējo pasauli. Vienlaikus viņš atzīmē, ka pieprasījums pēc “airBaltic” pakalpojumiem un apkalpoto pasažieru skaits katru mēnesi turpina pieaugt, kā arī lidsabiedrības savienojamība veicina tūrismu un starptautisko biznesa tūrisma pasažieru pieaugumu valstī. “Šovasar “airBaltic” ir palielinājis lidojumu biežumu vairākos populāros maršrutos no Rīgas, tādējādi turpinot paplašināt piedāvājuma klāstu pasažieriem, kā arī stiprinot “airBaltic” tirgus daļu Rīgas lidostā,” piebilst Gauss. LETA jau ziņoja, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju “Lufthansa” par investīcijām “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (“Bundeskartellamt”) atļauja. Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. “airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. 2024.gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs. No 11. līdz 20.aprīlim Liepājā norisināsies ikgadējā Restorānu nedēļa, kas šogad kļūs par daļu no pilsētas 400 gadu jubilejas svinībām. Desmit dienu garumā liepājnieki un pilsētas viesi tiek aicināti doties garšu piedzīvojumā, kas ved cauri vairāku gadsimtu senai Liepājas kulinārajai vēsturei. Pasākumā piedalīsies 23 Liepājas restorāni un kafejnīcas, piedāvājot īpaši izstrādātas vairāku kārtu ēdienkartes. Katra maltīte būs kā stāsts – iedvesmots no senatnīgajām Liepājas un Lejaskurzemes receptēm. Šī pavasara Restorānu nedēļas garšas piedāvās zivju restorāns “Boroffish”, restorāns “Chef Nauris Hauka”, “Hoijeres krogs”, “Kapteinis”, “Maestro Design Hotel&Restaurant”, “MO Liepāja”, “Oskars”, “OXO Brasserie”, “Parka Paviljons”, “Pastnieka māja”, “Pavillon de Roze”, “Piano”, āzijas restorāns “Rīsi + nūdeles”, “Spīķeris 53”, “Teika”, “Tik un Tā…”, “Upe”, burgernīca “Pasta Burgers”, pludmales kafejnīcas “Red Sun Buffet” un “7. līnija”, kafejnīcas “Vējš Cafe” un “Wok&Curry”, kā arī pusdienu restorāns “Daily”. Restorānu nedēļa aptvers divas nedēļas nogales, ļaujot apmeklētājiem nesteidzīgi izbaudīt Liepājas gastronomisko piedāvājumu. Ēdienkartes sastāvēs no 3 līdz 5 kārtām, un to cenas nepārsniegs 35 eiro. Visas īpaši veidotās ēdienkartes, kā arī kontaktinformāciju rezervācijām skatiet šeit: https://liepaja.travel/liepajas-restoranu-nedela-2025/ Atklāj Liepāju caur garšām. Nāc, kur laiki un garšas satiekas!

Avots: Leta Azoru arhipelāgs viesus pārsteidz ar neparastajām dabas ainavām; tūrisms tajā ir viena no svarīgākajām ekonomikas nozarēm PĒRN mans atklājums bija Portugālei piederošā Madeira – sala, kas atrodas Atlantijas okeānā un ir slavena ar attīstīto tūrisma infrastruktūru. Atklājumi jāturpina un jāskatās tālāk. Un tālāk ir Azoru salas, kuras arī atrodas Atlantijas okeānā. Madeira un Azoru salas – vienā un tajā pašā okeānā, skaistas, bet arī ļoti atšķirīgas. Atšķirībā no Madeiras dzīves ritms Azoru salās ir nesteidzīgāks, un tur nepārvietojas skaļu tūristu pūļi. Šāgada februārī salas šķita pat ļoti rāmas un klusas. Azoru salu nosaukums ir cēlies no portugāļu vārda «azures», kas ir daudzskaitlis vārdam «zils». Tas attiecināms uz mainīgo okeānu. Taču salām drīzāk piestāvētu nosaukums, kas asociētos ar zaļo krāsu, jo tā nu ir simtiem toņos. Cita leģenda vēsta, ka arhipelāga nosaukuma pamatā ir vārds «acor», kas portugāļu valodā nozīmē ‘vistu vanags’. Putni, kas reiz salās lidinājās, gan izrādījušies klijāni. Šī putnu suga Azoru salās vairs nav sastopama, tik vien kā atsauce uz to ir dažos suvenīros. Par Azoru salu simbolu ir kļuvušas hortenzijas. Uzreiz jāsaka, tā kā es Azoras apmeklēju februārī, tad ziedošas hortenzijas neredzēju, bet, ja atkal braukšu turp, tad noteikti jūnijā, jūlijā vai augustā, kad ceļmalās hortenziju krūmi ir košos ziedos. Kur tektoniskās plātnes krustojas Nav viegli iedomāties skatu pirms miljoniem gadu, kad okeāns sāka mutuļot, jo bīdījās tektoniskās plātnes, un zemūdens vulkāni izvirda lavu, kura uzreiz atdzisa okeānā. Senāk vulkāniskie izvirdumi veidoja gigantisku kalnu grēdu Atlantijas okeānā. Vietām šī grēda ir sadalīta ar lūzumiem, izkususī magma tika izspiesta pa šiem lūzumiem, un tā izveidoja Azoru salas. Šīs salas, kas uz mūsu planētas ir vienas no jaunākajām, pacēlās virs okeāna viļņiem pirms nepilniem pieciem miljoniem gadu. Viena mazāka, cita lielāka. Sākumā bija lavas krāvumi un pelni, bet tad, kad cilvēki pirms vairākiem gadsimtiem secināja, ka klimats ir itin labvēlīgs, un sāka vest turp augu sēklas un stādus, salas pakāpeniski pārvērtās brīnišķīgās oāzēs, gluži vai botāniskajos dārzos. Azoru arhipelāgs atrodas Atlantijas okeānā aptuveni 1600 kilometru uz rietumiem no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas un ir vistālākā Eiropas rietumu teritorija. Azoru arhipelāgu veido deviņas vulkāniskas izcelsmes salas: Floreša, Korvu, Grasjosa, Fajala, Piku, Sanžorže, Terseira, Sanmigela un Santamarija, kā arī mazu salu grupa Furmigašas. Reljefs ir kalnains, augstākā virsotne ir Piku kalns (2351 metrs virs jūras līmeņa), kas atrodas Piku salā. Tieši tur ainava visvairāk atgādina Islandē redzētos skatus, un ne velti Piku salu dēvē par melno salu vai pelēko salu. Citas salas, nosaukumos pievienojot krāsas, ir gluži kā koša varavīksne – ir, piemēram, zilā, zaļā, dzeltenā un violetā sala. Krāteri, geizeri, karstie avoti, milzu papardes, mūžzaļas efejas reiz nu ir tas, kā pie mums Latvijā nav. Salās valda subtropu jūras klimats, kurā ir sastopami mūžzaļie subtropu meži un krūmāji. Vidējā temperatūra ir no plus 14 grādiem pēc Celsija janvārī līdz plus 22 grādiem pēc Celsija jūlijā. Azoru salās mēdz teikt, ka laikapstākļi te mainās vai nu ik pēc desmit minūtēm, vai ik pēc desmit kilometriem. Ja līst, tad nevajag bēdāt, jo lietus drīz pārstās. Vējš aizpūš un izkliedē mākoņus. Ja migla vai mākonis ieguļas kādā krāterī, tad gan to tik viegli neaizpūst. Nu ko – atliek internetā virtuālajos attēlos apskatīt to, ko būtu varējuši redzēt, ja laikapstākļi būtu labāki. Lai ceļojums priecētu Ideāls variants no Latvijas, dodoties uz Azoru salām, ir nesteigties, bet izbaudīt arī Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, caur kuras lidostu no Rīgas ved aviosatiksme uz šīm salām, un tikai nākamajā dienā plānot lidojumu no Lisabonas uz Azorām. No Lisabonas lidostas pēc divām stundām, pagriežot pulksteni par stundu atpakaļ (ar Latviju tad jau būs trīs stundu starpība) tiek sasniegta Sanmigela sala. Jāpiebilst, ka tiešos lidojumus no Rīgas uz Lisabonu piedāvā aviokompānija airBaltic, bet no Lisabonas uz Sanmigela salu lido, piemēram, aviokompānija Sata Azores Airlines. Kopumā arhipelāgs aizņem 2333 kvadrātkilometrus bagātīgas vulkāniskas izcelsmes teritorijas. Salu izmēri ir dažādi. Vismazākā ir Korvu – tikai 17 kvadrātkilometru, bet lielākā ir Sanmigela – 747 kvadrātkilometri. No Korvu līdz Santamarijai ir 620 kilometru. Lidlauki ir visās deviņās arhipelāga salās, un satiksme starp salām notiek galvenokārt ar nelielām lidmašīnām (starp dažām salām – gan ar prāmjiem). Starp citu, manā ceļojumā bija trīs salu (Sanmigela, Fajala, Piku) tūre, bet lidojuma norise deva iespēju izkāpt vēl vienā salā – Terseirā – tādā kā «tramvaja pieturā». Tas gan bija īss mirklis. Taču laikapstākļi bieži vien mēdzot lidojumus aizkavēt, tāpēc, dodoties uz Azorām, ir prātīgi atķeksēt apdrošināšanā opciju, kas sola atlīdzību par lidojumu kavēšanos. Prāmji nodrošina satiksmi starp tuvākajām salām, piemēram, starp Fajalu un Piku, kuras šķir tikai seši kilometri. Lai gan brauciens nav ilgs – aptuveni pusstundu, jārēķinās, ka Atlantijas okeāns mēdz pamatīgi viļņoties. Padoms – jāsēž prāmja centrā, jāskatās uz horizontu. Tabletes pirms tam? Var mēģināt ingvera tabletes. Nesteidzīgi, bet čakli Azoru salās cilvēki mitinās tikai no 1427. gada, kad pirmo no visām salām – Santamariju – atklāja portugāļu kuģinieki. Liecības par to, ka cilvēki būtu apdzīvojuši Azoru arhipelāgu pirms XV gadsimta, ir meklētas, bet nav atrastas. Kopš XV gadsimta pirmās puses Azorās sāka iedzīvoties atbraucēji no Portugāles un Flandrijas. Viņi ieveda liellopus, ieviesa kukurūzu un izveidoja vīna dārzus. Laikā starp 1580. un 1640. gadu, kad Portugālē valdīja spāņi, Azorās izveidojās svarīgas tirdzniecības ostas – Angra Terseiras salā un Pontadelgada Sanmigelas salā. Ostas uzplauka no tirdzniecības ar Jauno pasauli, proti, Ameriku. XIX gadsimtā Azoru arhipelāgs bija piestātnes vieta amerikāņu vaļu medību kuģiem. XX gadsimtā Azoru salas guva ienākumus no tā, ka tika izmantotas par atbalsta punktu transatlantisko kabeļu kompānijām, kas veidoja savienojumus starp Ameriku un Eiropu, meteoroloģisko pētījumu centriem, kā arī militārajām gaisa bāzēm (Terseirā arī XXI gadsimtā darbojas ASV gaisa spēku bāze). Mūsdienās liela daļa azoriešu strādā piena lopkopības un piena produktu ražošanas nozarē, kā arī tunču zvejā. Arī tūrisms ir būtiska nozare, taču nav tā, ka Azoru salu ekonomika balstītos uz tūrismu tik lielā mērā, kā tas ir Madeirā vai Vidusjūras salās. Azoru salas ir autonoms Portugāles reģions un eksotisks Eiropas Savienības (ES) nostūris, kur dzīve ir nesteidzīgāka, salīdzinot gan ar kontinentālo Portugāli, gan ar daudzām citām ES dalībvalstīm. Azoriešus var redzēt sēžam kafejnīcās un rosāmies dārzos. Te tiek darināti skaisti izšuvumi, tamborējumi, mezglojumi, rotaslietas, kā arī keramika. Skolēniem modē ir futbols. Atliek vien brīnīties, kā tik nelīdzenā reljefā var ierīkot perfekti gludu futbollaukumu. Piena lopkopība it īpaši attīstīta ir Sanmigela salā. Cik salā ir govju, tā īsti nezina neviens, bet vieglāks rēķins – uz katru iedzīvotāju, kuru skaits ir aptuveni 140 tūkstoši, esot viena govs. Salā tiek gatavoti sieri, kas ir garšīgi, bet arī dārgi. Leknā, vulkānisko pelnu bagātinātā veģetācija ļauj audzēt lieliskus lauksaimniecības produktus. Azoru salās atrodas Eiropā vienīgās tējas plantācijas un arī Eiropā vienīgās ananasu audzētavas. Tējas audzētavā un ražotnē Cha Gorreana apmeklētājiem rāda senos darbarīkus un stāsta par tējas tapšanas procesu. Nu kā nepirksi suvenīram tēju, ko tautastērpos tērpušās salinieces čakli safasējušas? Skats uz tējas plantāciju ir sirreāls – Sanmigelas nogāzē tumši zaļas tējas krūmu rindas, bet fonā koši zils okeāns. Azoru salu ananasi esot kaut kas īpašs. Vietējie teic, ka tie ananasi, kurus pērkam lielveikalos, neesot pareizie. Azorās ananasi neaug kokos, bet gan siltumnīcās kā krūmi. Ananasu saimniecībā ir vismaz 16 siltumnīcas, un katrā ir dažādu augšanas stadiju ananasu stādījumi. Līdz auglim var tikt divu gadu laikā. Kā garšo? Mazliet skābāks par lielajiem, tirdzniecības centros nopērkamajiem, bet var apēst ar visu serdi – viducis mazajam auglim nav ciets. Veikalos vidējā cena Sanmigelā audzētajiem ananasiem ir 12 eiro kilogramā, neliels ananass maksā ap 4–6 eiro. Savukārt Piku sala ir slavena ar vīnogulāju audzēšanu melnās lavas piesātinātajā augsnē un ar vīna ražošanu. No akmeņiem veidoti nožogojumi pasargā vīnogulājus no lielajiem vējiem. Vīns, kas iegūts no vīnogām lavas dārziņos, ir iecienīts arī Portugāles kontinentālajā daļā. Vislielākās uzslavas ieguvis Terra de Lava vīns. Dārgs gan. Pudele maksā vairāk nekā 40 eiro, turpretī Vino verde lielveikalā nopērkams par trim eiro pudelē. Kur vīns, tur arī jārunā par ēšanu. Visneparastākā maltīte – brīnumgards sautējums, kura nosaukums portugāļu valodā ir cozidos – top Sanmigela salā Furnas ielejā. No rīta geizerā (karsto avotu cauraustā zemē) ieliek katlu, kurā ir lielos gabalos sagriezts kāposts, cūkas, vistas un liellopa gaļa, burkāni, trīs veidu – parastie, saldie un zilie – kartupeļi un arī garšvielas. Katlu cieši nosedz ar vāku, – šļurk! – virsū uzmet karstos dubļus un iesprauž zīmīti – kam (restorānam vai privātpersonai) katls pieder. Tā ēdiens tiek sutināts 95 grādos pēc Celsija piecas, sešas stundas. Kad šis laiks ir pagājis, tad sajūsminātās un izsalkušās publikas acu priekšā notrauš dubļus, izceļ katlu, un maltīte var sākties. Ideāls sautējums! Par vaļiem un burātājiem Gadsimtiem ilgi līdz pat 1984. gadam vaļu medības bija tradicionāls azoriešu rūpals. Nu jau aptuveni četrus gadu desmitus vaļu medības palikušas pagātnē, un tagad, 2025. gadā, tūristiem par tām stāsta kā par daļu no Azoru arhipelāga vēstures. Kopš vaļu medības ir aizliegtas, salinieki savas zināšanas par vaļiem pielieto, lai lielos jūras zīdītājus parādītu gan tūristiem, gan zinātniekiem. Piku salā ir ierīkots muzejs, kurā laivas, tīkli, senlietas un skarba filmiņa vēsta par vaļu medībām XX gadsimtā. Vērīgi salinieki no piekrastes pakalnu virsotnēm nenoguruši skatījās okeānā, kur redzēs vali, un tad, kad ieraudzīja, pamāja ar karodziņu, un salas vīri pameta darbus un krogus, metās laivās un – aidā – okeānā medīt vali. Cits stāsts par vaļiem ir Fajalas salā nelielajā Scrimshaw muzejā. Tur apskatāmi unikāli grebumi no vaļu zobiem un kauliem. Tie ir savdabīgi mākslas darbi, kas sniedz ieskatu vēsturē, rāda sadzīves ainas un ievērojamo salinieku portretus. No vaļu skeleta ir darinātas rotas, glāzes un nažu rokturi. Skaisti? Varbūt, bet lielāks ir prieks par to, ka vaļus vairs nemedī. Fajala un tās galvaspilsēta Orta ir pasaules mērogā slavena pieturvieta burātājiem, kuri šķērso Atlantijas okeānu. Krastmalas promenādē redzami koši zīmējumi un spilgti uzraksti. Tie ir vēstījumi no Ortā piestājušo jahtu komandām, jo katrai tiek atvēlēts kvadrātmetrs, lai vizuāli izpaustos. Ir gan zīmējumi, gan teksti, gan karogi. Arī jahta Milda, šķiet, kādreiz ir Ortā piestājusi. Meklējām Latvijas karodziņu. Tā gribējās ieraudzīt Kārļa Bardeļa, kurš savā laivā uzvarēja okeānu, atstātu ziņu! Neatradām gan. Burātāji un ceļotāji ne tikai atstāj zīmējumu krastmalā, bet arī iegriežas Ortas slavenajā krodziņā Peter’s Cafe Sport, kur iedzer džinu ar toniku par veiksmi, šķērsojot Atlantijas okeānu ceļā starp Vidusjūru un Karību jūru. Kā tūristam nosvinēt braucienu uz Azoru salām? To var izdarīt, izbaudot peldi karstajos, termālajos ūdeņos un iedzerot veselībai labvēlīgo minerālūdeni no avotiņa. Saldumam var iemalkot ananasu liķieri. Naudasmakā var ielikt kādu olivīnu, ko okeāna krastā var atrast tāpat kā mūsu dzintaru Baltijas jūras malā. Vai Azoru arhipelāgs ir vieta, kurp latviešiem gribētos pārcelties uz palikšanu? Varbūt, bet iedzīvoties nebūtu vienkārši, jo salās ir savs unikālais ritms, kas saistīts ar dzīvi nomaļā vietā, Atlantijas okeāna vidū, ar portugāliski azorisko mentalitāti un ar katoliskajām tradīcijām, bet it īpaši jau ar klimatu. Laiks, lai arī silts, mēdz būt ļoti mitrs. Peldkostīms neizžūst divas dienas, un viesnīcās nav siltu radiatoru. Mazliet būtu bail no zemestrīcēm, kas Azoru arhipelāgā notiek laiku pa laikam, un no vulkānu izvirdumiem. Starp citu, pēc spēcīga vulkāna izvirduma Fajalā 1958.–1959. gadā daudzi salinieki pārcēlās uz Portugāles kontinentālo daļu un pat emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. Tagad daži no emigrantiem atgriezušies Azoru salās, lai pavadītu te vecumdienas, taču lielākoties aizbraucēji un viņu pēcnācēji uz salām atbrauc vien paciemoties, nosvin vietējos svētkus un atkal dodas prom. Azoru arhipelāgs To veido deviņas vulkāniskas izcelsmes salas: Floreša, Korvu, Grasjosa, Fajala, Piku, Sanžorže, Sanmigela, Santamarija, Terseira, kā arī mazu salu grupa Furmigašas Autonoms Portugāles reģions Attālums līdz Portugāles galvaspilsētai Lisabonai: aptuveni 1600 kilometru Platība: 2333 kvadrātkilometri Iedzīvotāju skaits: aptuveni 237 tūkstoši Oficiālā valoda: portugāļu Naudas vienība: eiro Svarīgas ekonomikas nozares: piena lopkopība, zveja, it īpaši tunču zveja, vīnogu audzēšana un vīna ražošana, tējas audzēšana un ražošana, ananasu audzēšana, kā arī tūrisms Piku salas vīnogulāju ainava un Angras du Eroižmu (Terseirā) vēsturiskā arhitektūra ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Oficiālā tūrisma vietne: www.visitazores.com Veikalos vidējā cena Sanmigelā audzētajiem ananasiem ir 12 eiro kilogramā SLAVENĀKAIS skats Azoru salās ir no Fajalas centrālās pilsētas Ortas uz Piku kalnu, kas atrodas sešus kilometrus attālajā Piku salā. Abas salas – Fajalu un Piku – savieno prāmju satiksme. AUTORES FOTO SANMIGELAS nogāzē redzamas tumši zaļas tējas krūmu rindas, bet tālumā viļņojas Atlantijas okeāns. AUTORES FOTO

Avots: Leta Tūrisma aģentūra SIA “Ceļojumu bode” pagājušajā gadā strādāja 741 736 eiro apgrozījumu, kas ir 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 21,8% – līdz 219 096 eiro, liecina informācija “Firmas.lv”. Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn “Ceļojumu bode” pārdeva tūrisma pakalpojumus interneta vidē. Vadības ziņojumā minēts, ka dažādu sankciju noteikšana pret Krieviju un Baltkrieviju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir būtiski ietekmējusi ekonomisko situāciju un tūristu plūsmu gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs un visā Eiropā. “Ceļojumu bode” šos apstākļus vērtē un cenšas samazināt ietekmi uz uzņēmuma darbību. Pēc ziņojumā minētā, tūristu plūsma pēdējos gados ir stabilizējusies, kas atspoguļojas arī 2024.gada uzņēmuma apgrozījumā, kas gandrīz ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Kompānija šogad turpinās tūrisma pakalpojumu tirdzniecību interneta vidē, piedāvājot esošajai situācijai pielāgotu preču un pakalpojumu klāstu klientiem un sadarbības partneriem, teikts ziņojumā. “Ceļojumu bode’ 2023.gada strādāja ar 764 307 eiro apgrozījumu un 280 070 eiro peļņu. Kompānija “Ceļojumu bode” reģistrēta 2008.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Kaspars Gēgeris.

Rīgas lidostā no šodienas sākas vasaras sezona, kuras laikā no Rīgas lidostas būs pieejami gandrīz 100 tiešo galamērķu, aģentūru LETA informēja Rīgas lidostas pārstāvji. Tāpat lidostā atzīmē, ka vairākos svarīgos maršrutos aviokompānijas šovasar būtiski palielinās lidojumu skaitu. Šajā vasaras sezonā būtiski vairāk lidojumu un par 50% vairāk sēdvietu maršrutā Rīga-Varšava piedāvās “LOT Polish Airlines”, savukārt lidojumos starp Rīgu un Hītrovu – “British Airways”. Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” līdz trim reizēm dienā palielinās lidojumu biežumu uz Amsterdamu. No pašreizējiem “airBaltic” septiņiem lidojumiem nedēļā līdz 13 lidojumiem nedēļā pieaugs lidojumu biežums starp Rīgu un Tamperi. “airBaltic” palielinās lidojumu biežumu arī uz Tallinu, Portu, Alikanti, Stokholmu, Stambulu un citiem galamērķiem, kā arī sāks čartera lidojumus uz jaunu galamērķi – Lamēcija Terme Itālijā. Būtisku lidojumu biežuma un pieejamo sēdvietu skaita pieaugumu, salīdzinot ar pērno vasaru, lidojumos uz Helsinkiem piedāvās “Finnair” – lidojumu skaits nedēļā pieaugs par piekto daļu, bet sēdvietu skaits par gandrīz divām piektdaļām. “Norwegian” vasaras sezonā paplašinās galamērķu klāstu no Rīgas, piedāvājot lidojumus uz Burgasu, Splitu un Londonu, kā arī turpinās ziemas sezonā sāktos lidojumus uz Alikanti. Vairāk lidojumu plāno arī “Turkish Airlines” regulārajā maršrutā uz Stambulu un “Lufthansa” – uz Frankfurti. Tāpat lidojumu biežumu uz Prāgu, Ķelni, Dublinu, Līdsu, Londonu un Mančestru palielinās Īrijas zemo cenu pārvadātājs “Ryanair”. Kopumā šajā vasaras sezonā regulāros pasažieru lidojumus Rīgas lidostā nodrošinās 11 aviokompānijas, savukārt čartera pārvadājumu programmas – seši pārvadātāji. Lai gan čartera lidojumi uz Antalju no Rīgas lidostas notiek regulāri, Rīgas lidostā atzīmē, ka Turcijas tūroperators “Anex Tour” šovasara ieplānojis maršrutā Rīga-Antalja-Rīga lidot ar palielinātas ietilpības lidmašīnu “Boeing 777”. Pērn vasaras sezonā populārākie galamērķi no Rīgas lidostas pēc pārvadāto pasažieru skaita bija Helsinki, Londona, Stokholma, Oslo un Tallina. Rīgas lidosta ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Avots: Leta Saulkrastos par 1,2 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA “Horespa” pārvaldīto viesnīcu “Pine Resort”, liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas “Latvia Sotheby’s International Realty” mājaslapā. “Horespa” īpašniece Egita Lauska aģentūrai LETA norādīja, ka viņa izskata variantus pārdot viesnīcu, bet lēmumu par pārdošanu viņa vēl nav pieņēmusi. Savukārt “Horespa” piederošo Liepupes muižu Lauska neplāno pārdot, un tā tiek attīstīta. “Nesteidzos pārdot viesnīcu, bet vēlos vairāk pievērsties Liepupes muižai. Ņemot vērā biznesa specifiku, uzskatu, ka nelielas viesnīcas īpašniekam ir maksimāli jābūt uz vietas un jāspēj uzraudzīt biznesu,” piebilda Lauska. Viesnīcas “Pine Resort” kopējā platība ir 1448 kvadrātmetri, bet zemes kopējā platība ir 9325 kvadrātmetri. Sludinājumā teikts, ka viesnīcā ir pieejami 23 numuri, konferenču zāle, SPA zona ar pirtīm un procedūru kabinetiem, savukārt ēkas pirmajā stāvā atrodas picērija-kafejnīca. Aiz viesnīcas kompleksa atrodas labiekārtota teritorija ar privātiem koka namiņiem un atpūtas stūrīti bērniem, kā arī parka tipa zemes gabals, kuru pēc nepieciešamības var nodalīt vai ierīkot papildu stāvvietas ar atpūtas zonu. “Horespa” apgrozījums 2023.gadā bija 441 695 eiro un peļņa – 1280 eiro. Uzņēmums “Horespa” reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmums pieder Lauskai.

Ceļojums uz Legolandi ir kas vairāk nekā tikai atrakciju parka apmeklējums – tā ir iespēja bērniem izpētīt LEGO pasauli un vecākiem atgriezties bērnības atmiņās. Šī gada sezona sākas ar jaunām un aizraujošām atrakcijām, padarot šo par vēl interesantāku galamērķi. DFDS ceļošanas eksperti ir sagatavojuši praktisku ceļvedi ar ērtākajiem maršrutiem uz Legolandi, kā arī ieskatu jaunākajās atrakcijās, kas noteikti pārsteigs ikvienu apmeklētāju. Daudzas ģimenes, plānojot ceļojumu uz Legolandi, dod priekšroku braucienam ar automašīnu. Tomēr prāmis ļauj samazināt ilgās braukšanas stundas, padarot brīvdienas par atpūtu ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Billundu var sasniegt, šķērsojot Baltijas jūru un nokļūstot Zviedrijas pilsētā Karlshamnā vai Vācijas pilsētā Ķīlē. Divi maršruti uz Legolandi – caur Zviedriju un Vāciju Ja vēlaties braukt mazāk un galamērķī nonākt pēc iespējas ātrāk, ieteicams izvēlēties Vācijas maršrutu – no Ķīles ostas līdz Bilundai ceļš aizņems mazāk nekā 2,5 stundas. Noteikti vērts apmeklēt Gliksburgu – nelielu pilsētiņu Ziemeļvācijā, kas pazīstama ar savu renesanses pili un skaistajām Baltijas jūras ainavām. Iebraucot Dānijā, vērts apmeklēt Koldinghus pili – senāko karaļu rezidenci valstī, kas slejas majestātiski virs pilsētas ar savu iespaidīgo sarkano ķieģeļu arhitektūru. Netālu no Billundas atrodas arī Jellingas rūnu akmeņi, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un tiek uzskatīti par Dānijas dzimšanas apliecinājumu, kā arī safari tipa zoodārzs “Givskud”, kur iespējams vērot žirafes, degunradžus, lauvas un citus eksotiskus dzīvniekus no savas automašīnas. Ceļojot caur Zviedriju, prāmis no Klaipēdas nogādās Karlshamnā, no kurienes līdz Billundai ir aptuveni 450 kilometru brauciens. Pa ceļam noteikti ir vērts iegriezties Lundā – vienā no Zviedrijas vecākajām pilsētām, kur atrodas iespaidīga viduslaiku katedrāle. Tālāk ceļš ved uz Malmi, kas slavena ar savu mūsdienīgo arhitektūru un iespaidīgo Ēresunda tiltu. Šis inženierijas brīnums, kas savieno Zviedriju un Dāniju, sniedz unikālu pieredzi, šķērsojot jūru un vienlaikus baudot elpu aizraujošus skatus. Pēc robežas šķērsošanas var ieplānot pieturu Kopenhāgenā, kur pastaiga pa krāsaino “Nyhavn” kanāla promenādi un Mazās nāriņas statujas apmeklējums kļūs par neaizmirstamu ceļojuma daļu. Roskildē, kas pazīstama kā vikingu kultūras centrs, iespējams apskatīt senos vikingu kuģus un izzināt seno jūrasbraucēju vēsturi. Trīs jaunumi, ko apskatīt Legolandē Vai ir vērts apmeklēt Legolandi? Par to šaubu nav – tā ir leģendāra vieta, kur LEGO klucīšu pasaule atdzīvojas, piesaistot ap diviem miljoniem apmeklētāju gadā. Krāsainās, no klucīšiem veidotās iespaidīgās konstrukcijas pārsteidz ikvienu, savukārt bērni ar aizrautību skrien cauri parkam, izbaudot katru mirkli. Lai uzbūvētu Dānijas Legolandi, tika izmantoti desmitiem miljonu klucīšu. Legolandē apmeklētāji var iejusties pirātu lomā, izpētīt alas, kas pilnas ar noslēptiem dārgumiem, kļūt par bruņiniekiem viduslaiku pilīs, piedzīvojumu meklētājiem, atklājot senās Ēģiptes piramīdu noslēpumus, vai pat nindzjām, pārvarot lāzera šķēršļu joslu. Daudzas atrakcijas ir interaktīvas, un adrenalīna cienītājiem parks piedāvā arī apmeklēt amerikāņu kalniņus. Parks tiek nemitīgi atjaunināts, tāpēc tas spēj pārsteigt pat tos, kas to jau ir iepriekš apmeklējuši. Aprīlī, kad sāksies jaunā Legolandes sezona, apmeklētājiem tiks piedāvāta pavisam jauna atrakcija – pirātu rotaļu laukums ar trīsstāvīgu, 22 metrus garu kuģi. Jaunie pirāti varēs uzkāpt uz klāja, meklēt apslēptus dārgumus, šaut no lielgabaliem un slēpties no jūras briesmoņiem. Arī viens no parka slavenākajiem objektiem – Minilande – ir piedzīvojis uzlabojumus. Tajā atveidoti pasaules slavenākie arhitektūras pieminekļi, un tagad Dānijas otra lielākā pilsēta Orhūsa ir papildināta ar tādiem pieminekļiem kā katedrāle, kuras būvniecībai no viena miljona Lego klucīšu bija nepieciešamas 2300 stundas jeb 95 dienas. Ceļojums ar prāmi – ērts veids, kā nokļūt leģendārajā atrakciju parkā Brauciens ar DFDS prāmi no Klaipēdas uz Billundu ir ne tikai ērta, bet arī baudāma alternatīva, kas ļauj aizmirst par lidostu rindām, bagāžas ierobežojumiem un lidojumu haosu, tā vietā baudot komfortablu ceļojumu ar prāmi, kurā ir bērnu istabas, ērtas kajītes un gardas maltītes. Prāmis sniedz iespēju ceļot ar savu transportu, ņemt līdzi mājdzīvnieku un pārvest neierobežotu bagāžas daudzumu – pietiks vietas gan bērnu skrejriteņiem, gan Lego veikalā iegādātajiem konstruktoriem. Lai bērniem nebūtu garlaicīgi, uz prāmjiem ir izveidotas CurioCity spēļu istabas. Brauciens ar iespaidīgo prāmi, vērojot jūras plašumus caur kajīšu un restorānu logiem, sajūtot vēju uz klāja, jau pats par sevi ir neaizmirstams piedzīvojums. Turklāt tagad DFDS piedāvā arī īpašu piedāvājumu ceļojumiem kopā ar bērniem.

Sākoties pavasarim, daudzi Latvijas ceļotāji meklē ideālo atpūtu – galamērķi, kas apvienotu satriecošu dabu, kristāldzidras pludmales, bagātīgu vēsturi un pasaules līmeņa pieredzi. Jums nav jāmeklē tālāk par Turcijas Rivjēru – elpu aizraujošu piekrastes posmu. Ar maigu klimatu, 229 Zilā karoga pludmalēm un atrakcijām visa gada garumā, šis Turcijas reģions piedāvā neaizmirstamu brīvdienu pieredzi ikvienā gadalaikā. Kāpēc izvēlēties Turcijas Rivjēru? Saulainas pludmales – pat pavasarī! Turcijas Rivjēras galvaspilsēta Antālija lepojas ar vienām no skaistākajām pludmalēm pasaulē. Laras pludmale ar zelta smiltīm un maigajiem viļņiem ir ideāli piemērota ģimenēm un atpūtai. Konjalti pludmale, kas stiepjas septiņus kilometrus gar pilsētas rietumu malu, ir dinamiska vieta, kur kafejnīcas un naktsdzīve satiekas ar satriecošiem skatiem. Tiem, kas meklē nomaļu paradīzi, Kaputas pludmale netālu no Kašas ir neaizmirstams dārgakmens, kas atrodas starp stāvām klintīm. Ceļojums pa senajām civilizācijām Vēstures mīļotājus apbur Turcijas Rivjēras antīkie brīnumi. Pastaigājieties starp senās pilsētas Perges drupām tikai 18 kilometru attālumā no Antālijas, kur romiešu pirtis, sarežģītas mozaīkas un grandiozs stadions atklāj pagātnes krāšņumu. Dodieties uz Pataru, leģendāro Svētā Nikolaja (Ziemassvētku vecīša) dzimteni, un izpētiet smilšainās kāpas, antīko amfiteātri un aizsargājamās Caretta Caretta bruņurupuču ligzdošanas vietas. Golfa spēlētāju paradīze Tiem, kam patīk aktīva un grezna atpūta, Rivjēras Belekas reģions ir augstākā līmeņa golfa cienītāju galamērķis. Tikai 20 minūšu attālumā no Antālijas, Belekā atrodas pasaules klases golfa laukumi. Daži piedāvā unikālu nakts golfa pieredzi iespaidīgā apgaismojumā. Pārgājienu takas ar iespaidīgām ainavām Piedzīvojumu meklētājus piesaistīs Turcijas pasaulslavenie pārgājienu maršruti, piemēram, Likijas ceļš, 500 kilometru garā taka, kas vijas cauri Tauriņu ielejai, Kašai, Kekovai un Olimpa kalnam. Tikmēr Sv. Pāvila ceļš ved pārgājienos pašā Anatolijas sirdī, sekojot agrīno kristiešu svētceļnieku pēdās. Atklājiet slēptos dabas brīnumus Papildus pludmalēm un senajām vietām, Antālijā atrodas arī elpu aizraujošas alas. Karainas alā, vienā no lielākajām dabiskajām alām Turcijā, redzamas relikvijas, kas datētas ar akmens laikmetu. Damlatas ala, netālu no Alānijas, ir slavena ne tikai ar iespaidīgajiem stalaktītiem un stalagmītiem, bet arī ar dabiskajām terapeitiskajām īpašībām. Plānojiet savu atpūtu Turcijas Rivjērā jau šodien! Pateicoties tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Antāliju, Turcijas Rivjēra ir tuvāk nekā jebkad agrāk. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties baudīt atpūtu, izpētīt kultūru vai gūt piedzīvojumus brīvā dabā, Turcija sola neaizmirstamu brīvdienu pieredzi. Rezervējiet savu ceļojumu tūlīt un izbaudiet Turcijas Rivjēras burvību!