Avots: Leta 23.aprīlī no pl.10 līdz pl.13 Zoom platformā norisināsies Pierīgas tūrisma INFO diena 2025, kurā aicinām piedalīties tūrisma operatorus, aģentūras, gidus un grupu vadītājus no visas Latvijas. Pasākuma laikā Mārupes, Olaines, Ķekavas, Ādažu, Ropažu un Salaspils novadu tūrisma speciālisti iepazīstinās ar aktuālajiem un jaunajiem tūrisma piedāvājumiem, interesantākajiem apskates objektiem un pieejamajiem pakalpojumiem 2025.gada tūrisma sezonai. Šī ir lieliska iespēja tūrisma nozares profesionāļiem vienuviet iegūt aktuālu informāciju par to, ko šosezon piedāvā Pierīga – sākot no kultūras un dabas objektiem līdz aktīvās atpūtas iespējām un gastronomijas pieredzēm. INFO dienas laikā būs iespēja: • Uzzināt par jaunākajiem tūrisma produktiem un maršrutiem Pierīgā; • Sazināties tieši ar novadu tūrisma speciālistiem; • Iegūt informāciju, kur atrast informatīvos materiālus un kontaktus tālākai sadarbībai; • Sagatavoties grupu un individuālo ceļotāju sezonai ar jaunākajiem piedāvājumiem. Dalība pasākumā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija ŠEIT. Zoom saite un programma tiks izsūtīta interesentiem pēc reģistrēšanās pasākumam. Pierīgas tūrisma INFO diena tiek rīkota ar mērķi veicināt sadarbību starp Pierīgas pašvaldībām un tūrisma nozares profesionāļiem, sniedzot aktuālu informāciju un atbalstu ceļojumu plānošanā.

Avots: Leta Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA “Tez Tour” valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis. Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū. Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. “Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild,” skaidroja “Tez Tour” vadītājs. Kā piemēru viņš minēja, ka “Tez Tour” nodrošinājums ir gandrīz trīs miljonu eiro apmērā, tostarp viena daļa no šīs naudas ir apdrošinātāja garantija, otra daļa stāv bankā, un to nevar izmantot. Savukārt tūrisma aģentam tas nav jādara. Vienlaikus viņš sacīja, ka ir daudz gadījumu, kad tūrisma aģenti paši organizē ceļojumus, tomēr ar personīgo naudu par tiem neatbild. “Līdz ar to, ja ar ceļotājiem kaut kas ceļojuma laikā notiek, tad tūrisma aģents var arī noplātīt rokas un pateikt – nu tā sanāca,” piebilda Birģelis. Viņš papildināja, ka šie izdevumi godīgiem tūrisma operatoriem veido lielu pašizmaksas daļu, bet negodīgiem operatoriem šādu izdevumu nav. Tādējādi veidojas situācija, kurā esošais valsts regulējums mudina operatorus meklēt veidus, kā regulējumu apiet. “Īpaši nesaprotami tas šķiet tādēļ, ka mēs jau gandrīz piecus gadus piedāvājam skaidru, saprotamu, loģisku un samērīgu risinājumu, ko paši saucam par “fonda ideju” un kas strādātu līdzīgi kā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas fonds,” piebilda Birģelis. Viņš norādīja, ka Tūrisma operatoru asociācija ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), PTAC un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot ministriju pārskatīt un uzlabot klientu iemaksātās naudas nodrošinājuma regulējumu, jo pašreizējais regulējums, kas paredz 100% klientu iemaksātās naudas nodrošinājumu, ir neadekvāts un nesamērīgs pret operatoriem vairāku iemeslu dēļ. “Nodrošinājuma iegūšanai joprojām regulāri tiek izvirzītas dažādas papildu prasības, piemēram, naudas iesaldēšana, kas neveicina tūrisma uzņēmumu attīstību. Nauda tiek turēta bezprocentu depozīta kontos, notiek citu aktīvu ieķīlāšana un pat uzņēmumu īpašnieku personīgie galvojumi un personīgās mantas ieķīlāšana, kas neatbilst likumiskajam regulējumam,” uzsvēra “Tez Tour” vadītājs. Viņš rezumēja, ka šāda kārtība nesamērīgi ierobežo tiesības nodarboties ar komercdarbību tūrisma jomā. Visu interviju lasiet LETA+: https://leta.lv/plus/D96E2806-9704-4EEC-8419-A5F67FC67E14/ vai Nozare.lv: https://nozare.lv/comments/item/D96E2806-9704-4EEC-8419-A5F67FC67E14/

Avots: Leta Testa režīmā šovasar plānots atklāt divus autobusu maršrutus pār Igaunijas un Latvijas robežu, un Igaunijas puse vismaz sākotnēji segs projekta izmaksas, vēsta Igaunijas sabiedriskā televīzija. Paredzēts, ka autobusi kursēs maršrutos Pērnava-Ikla-Ainaži un Valga-Valka. Sākotnēji bija plānots, ka pagājušajā vasarā autobusi pār abu valstu robežu tiks nodrošināti piecos maršrutos, taču, kā norāda Igaunijas amatpersonas, Latvijas pusei trūka finansējuma visu maršrutu ieviešanai, tādēļ projekta mērogs samazināts. Tagad paredzēts, ka sākotnēji autobusi abās līnijās kursēs vienu gadu, taču Igaunijas mērķis ir vienoties ar Latvijas institūcijām par iespējām pakalpojuma sniegšanu pagarināt. Pērnavas apriņķa sabiedriskā transporta centra vadītājs Andruss Kerpuks ERR teica, ka sākotnēji autobusa maršrutus bija plānots atklāt visas Igaunijas robežas garumā piecās vietās: Veru-Alūksne, Valga-Valka, Vīlande-Valmiera, Kilingi-Nemme-Valmiera un Pērnava-Ikla-Salacgrīva. Kā norādīja Kerpuks, “Latvijas partneri savas nacionālās struktūras dēļ nevar finansēt visus šos pakalpojumus. Tādēļ mums no Igaunijas puses jānodrošina viss finansējums, palielinot nepieciešamo summu un samazinot maršrutu skaitu”. “Vasaras sākumā plānojam atvērt maršrutus Valga-Valka un Pērnava-Ikla-Ainaži. Ikla-Ainaži iepirkums ir pabeigts, līgums parakstīts, un Valga-Valka būs otrā kārta par labāko cenu,” projekta virzību paskaidroja Kerpuks. Viņš informēja, ka ilgtermiņa plāns ir pēc izmēģinājuma perioda bez pārtraukuma pāriet uz ierastu satiksmes režīmu pēc “reālām vajadzībām atbilstoša grafika”. Līdz šim pārrobežu autobusu satiksme notiek tālākas distances komerciālajās līnijās. Igaunijā reģionālos autobusu maršrutus organizē katrā apriņķī atsevišķi. Šogad plānots sākt arī pasažieru vilciena pārvadājumus starp Rīgu un Tartu. Šā gada sākumā tika atklāts pasažieru vilcienu satiksmes savienojums Viļņa-Rīga-Tallina.

Avots: Leta Igaunijas viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietu pakalpojumus februārī izmantoja 230 000 ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir par 2% vairāk nekā pagājušā gada otrajā mēnesī, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati. Gada salīdzinājumā Igaunijas viesu izmitināšanas vietās ārvalstu tūristu skaits pieauga par 3% līdz 110 000, savukārt vietējo tūristu skaits palielinājās par 2% līdz 120 000. Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri, kad tika reģistrēts desmit gados lielākais ārvalstu tūristu skaits un viesu izmitināšanas nozari vēl nebija skārusi koronavīrusa pandēmija, tūristu skaits Igaunijas viesu izmitināšanas vietās šajā mēnesī šogad bija par 8% mazāks. Ārvalstu tūristu skaits viesu izmitināšanas vietās Igaunijā februārī sasniedza 2019.gada attiecīgā mēneša līmeni. Vietējo tūristu skaits salīdzinājumā ar pirmspandēmijas rādītāju pieauga par 7%. Visvairāk ārvalstu tūristu Igaunijā februārī ieradās no Somijas (48 000), veidojot 43% no izmitinātajiem ārvalstu tūristiem. Tūristi no Latvijas veidoja 17% no visiem izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, to skaitam sasniedzot 18 000. No Lielbritānijas ieradās ap 4500 tūristu, bet no Lietuvas – vairāk nekā 4100. No Somijas atbraukušo tūristu skaits gada salīdzinājumā samazinājās par 3%, bet no Latvijas atbraukušo tūristu skaits pieauga par 6%. Igaunijā februārī darbojās 903 viesu izmitināšanas vietas. Tūristiem bija pieejami 21 000 numuru un 48 000 gultasvietu. Numuru noslodze bija 40%. Par vienu viesu izmitināšanas vietā pavadītu nakti februārī Igaunijā bija jāmaksā vidēji 45 eiro jeb par 4% dārgāk nekā pirms gada un par 32% dārgāk nekā 2020.gada februārī. Vidējā cena par nakti Harju apriņķī bija 47 eiro, Austrumviru un Valgas apriņķī – 44 eiro, Tartu apriņķī – 43 eiro un Pērnavas apriņķī – 40 eiro.

Spānija vienmēr ir vilinājusi ceļotājus ar savu maģisko šarmu – krāšņs kultūras mantojums, pasakaini garda virtuve un apburošs dabas skaistums. Viena no pilsētām, kas to visu piedāvā iepazīt koncentrēti, ir Malaga. Tūroperators “Novatours” stāsta, ar ko Malaga ir īpaša un kāpēc turp ir vērts ieplānot ceļojumu.   Laikapstākļi un pludmales Malagā valda tradicionāls Vidusjūras klimats, kur karstākais mēnesis ir augusts, kad temperatūra ir ap 30 °C, bet aukstākais mēnesis ir janvāris. Gada laikā šeit ir aptuveni 50 lietainas dienas, kas ierasti ir ziemas periodā. Pilsēta un tās apkārtne ir bagāta ar skaistām pludmalēm. 14 kilometrus garā pilsētas piekraste lutina ar daudzveidīgām piejūras atpūtas vietām – sākot no mierīgām ģimenes zonām līdz dzīvīgākām vietām ar bāriem un ūdens sportu. Pludmales savieno promenāde. Populārākās pludmales ietver La Malagueta – ērti pieejama un plaša pilsētas pludmale, Playa de la Caleta – nedaudz klusāka alternatīva iepriekšējai, kā arī Playa de Pedregalejo, kas ir īpaši iecienīta vietējo vidū un piedāvā lieliskas iespējas baudīt svaigi grilētas jūras veltes tieši pie ūdens. Nedaudz ārpus centra pieejamas arī Playa de los Álamos un Playa de El Palo, kur iespējams baudīt mierīgāku atpūtu ar autentiskāku gaisotni.   Pilsēta, kur kultūra elpo uz katra stūra Malagā noteikti ir jāizceļ tās vēsturisko mantojumu, piemēram, Alcazaba, viens no lielākajiem arābu cietokšņiem Andalūzijā, vai Gibralfaro – pils, no kuras paveras vislabākais skats uz pilsētu. Pils pakājē atrodas romiešu teātris un vecpilsēta. Iepazīstot vecpilsētu, ir vērts uzmeklēt katedrāli, kas ir pazīstama kā “vienrocis” (la manquita) tās nepabeigtā dienvidu torņa dēļ.  Malaga ir Pablo Pikaso dzimtā pilsēta, un viņa atstātais mantojums joprojām ir spilgti jūtams, tāpēc pilsētas viesiem noteikti būtu vērts apmeklēt Pikaso muzeju vai viņa dzimto māju, kur iespējams ieskatīties mākslinieka bērnības pasaulē. Taču Malaga nav tikai vēstures mākslas lauri, mūsdienu mākslas cienītājus priecē Laikmetīgās mākslas centrs (The Contemporary Art Centre of Malaga) un Centre Pompidou Málaga, kas ir pirmā un vienīgā Pompidū centra filiāle ārpus Francijas.   Andalūzijas garšas jūras krastā Malagas ēdiena tradīcijās saplūst Vidusjūras reģionam klasiskā virtuve un Āfrikas akcenti.  Kā jau jūras piekrastes pilsēta Malaga ir īsta paradīze jūras velšu cienītājiem. Par ikonisku vietējo ēdienu uzskatāms espeto de sardinas – svaigas sardīnes, kas tiek uzspraustas uz bambusa iesmiem un grilētas virs atklātas uguns. Vēl populārs ir fritura malagueña – dažādu mazu zivju un jūras velšu maisījums, kas tiek apcepts līdz zeltainai kraukšķībai un pasniegts ar citrona šķēli. Noteikti arī jānobauda zivju zupu gazpachuelo, kas tiek dēvēta par pasaulē plaši pazīstamās gaspačo zupas māsīcu. Šī gan, atšķirībā no savas māsīcas, ir siltā zupa, kuras sastāvā ir kartupeļu, zivs un uz majonēzes bāzes gatavots buljons. Šī ir viena no senāk zināmajām Malagas zupām, kuras autori ir senie zvejnieki, kas dzīvoja šajā reģionā.  Esot Spānijā, jāatceras, ka ēdiena baudīšana šeit iet roku rokā ar dalīšanos, tāpēc ļoti iecienītas ir dažāsas uzkodas (tapas). Starp klasiskajām izvēlēm vienmēr būs berenjenas con miel – plānās šķēlēs cepti baklažāni, kas tiek pārlieti ar saldu sīrupu. Tāpat iecienītas ir gaļas bumbiņas tomātu mērcē (albóndigas). Īstena Malagas delikatese ir conchas finas – līdzīgas ķemmīšgliemenēm, taču tās ir mazākas un maigākas. No dzērieniem īpaša uzmanība jāpievērš Malagas vīnam, kas ir salds un aromātisks, tāpēc to bieži pasniedz kā aperitīvu vai desertvīnu. Karstās dienās ieteicams nobaudīt arī tinto de verano – atsvaidzinošu vīna un gāzētā ūdens maisījumu, kas ir vieglāka alternatīva sangrijai.   Labākie dienas izbraucieni no Malagas Malaga ir arī ideāls punkts, no kurai doties netālos piedzīvojumos un izzinātu plašo Andalūzijas reģionu. Caminito del Rey – viens no iespaidīgākajiem pārgājienu maršrutiem Eiropā. Pārgājiens pa šauru taku gar stāvām klintīm aizrauj elpu un dāvā fantastiskus skatus. Nerja un tās alas – neliela piekrastes pilsēta ar gleznainām pludmalēm un vienām no lielākajām stalaktītu alām Eiropā. Mijas Pueblo – balto māju ciematiņš kalnos ar skatu uz Vidusjūru, ideāls mierīgai pastaigai un spāņu ciemata autentiskuma baudīšanai. Ronda – pilsēta, kas apbur ar vēsturi un unikālo arhitektūru. Tās populārākais apskates objekts ir tilts, kas savieno divas augstu klinšu virsotnes.  El Torcal de Antequera – klinšu veidojumu parks ar iespaidīgām kaļķakmens formācijām, kas atgādina sirreālu ainavu no citas planētas. Šeit iespējams doties pārgājienos dažādos grūtības līmeņos un novērot arī savvaļas kazas un plēsīgos putnus. Turklāt netālu atrodas arī Dolmenes de Antequera – megalītiskas būves, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.   Transports Lielāko daļu dienas izbraucienu no Malagas iespējams veikt arī ar sabiedrisko transportu – vilcienu vai autobusu. Tomēr, ja kārojas lielāku brīvību, apskatīt mazāk zināmas vietas vai apvienot vairākus pieturas punktus vienā dienā, auto noma būs visērtākā un elastīgākā izvēle. Ceļi Andalūzijā ir labi uzturēti, satiksme ārpus lielākajām pilsētām – ērta, un tiešsaistes navigācijas rīki palīdzēs viegli orientēties. Turklāt, nomājot auto, iespējams baudīt gleznainus kalnu ceļus un piestāt autentiskos ciematos, kas nav sasniedzami ar sabiedrisko transportu. Pati Malaga ir pārsteidzoši kompakta un gājējiem draudzīga, īpaši vecpilsētas rajonā, kur lielāko daļu apskates vietu iespējams sasniegt ar kājām. Tiem, kas vēlas apskatīt pilsētu brīvākā tempā, ir iespēja iznomāt velosipēdus vai elektriskos skrejriteņus, kas ir populārs pārvietošanās veids gar piekrastes promenādi. Ir arī labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma – autobusi, metro un piepilsētas vilcieni. “Novatours” ceļojumu sezonu uz Spānijas pilsētu Malagu atklās jau maijā, dodoties turp līdz pat oktobra vidum. Tūroperators iedvesmo norādot, ka Malaga der dažādiem ceļotājiem – kultūras entuziastiem, gardēžiem, dabas mīļotājiem, kā arī tiem, kasi vienkārši vēlas atpūsties saulē – Malaga spēj apmierināt visas vēlmes. Tā ir vieta, kur var nesteidzīgi baudīt dzīvi, bet vienlaikus arī doties aizraujošos piedzīvojumos. Malaga gaida ciemos!

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Daina Vārpiņa, sabiedrisko attiecību konsultante. Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski ir izvēlēties budžetam draudzīgāku atpūtu, novērojis “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķītis. “Ceļojumus pa Baltijas valstīm organizējām arī agrāk, pandēmijas dēļ pārtraucām, bet klientu intereses dēļ laiks šo tradīciju atjaunot. Runājot ar mūsu ceļotājiem, sapratām, ka daudzi ir bijuši dažādās valstīs, daudz pieredzējuši, bet nav apmeklējuši, vai arī bijuši sen atpakaļ dažādās skaistās Latvijas vietās. Tāpat ir interese par došanos uz Igauniju, turklāt ne tikai uz galvaspilsētu Tallinu, bet arī apmeklējot skaistos Igaunijas ūdenskritumus, pilis u.tml. Rūpīgi izvērtējām, ko tieši parādīt divu dienu ceļojumā, lai iekļauti gan interesanti dabas un vēstures objekti, gan varētu atvēlēt laiku atpūtai,” stāsta “INTERLUX Travel” Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts. Ko baudīt Kuldīgā, Ventspilī, Liepājā? Kuldīga lepojas ar platāko Eiropas ūdenskritumu – Ventas rumbu, mazo Venēciju, ko veido Alekšupītes tecējums gar senajām pilsētas centra ēkām. Kuldīgas novadā esošā Ēdoles pils ceļotājus saista ar ne tikai ar arhitektūru, bet arī noslēpumainajiem stāstiem, kas vēstī par baisiem pils pagātnes notikumiem, bet plašais parks ar Rūķīšu ozolu. Ventspilij senāk bija nozīmīga loma Hanzas savienības tirdzniecībā, kuģi no šejienes devās uz visām pasaules malām. Noteikti jāredz senā Livonijas ordeņa pils, vēsturiskie kvartāli, jāpastaigājas pa promenādi. Ventspilī ir ne tikai dažādi interesanti apskates objekti, bet var iesaistīties arī dažādās aktivitātēs. Liepāja ceļotājus sagaida ar savu īpašu noskaņu, atliek ļauties vējam, jūrai un brīvībai. Protams, arī šeit ir vairāki apskates vērti vēstures objekti kā Sv. Trīsvienības katedrāle ar milzīgām mehāniskajām ērģelēm, Sv. Annas baznīca, tāpat labi laiku var pavadīt Piejūras parkā, kur noteikti jāpiestāj arī pie leģendārajai Latvijas rokgrupai “Līvi” veltītā pieminekļa “Spoku koks”. Netālu no Skrundas ceļotājiem vērts apmeklēt Piena muižu “Berghof”, kompleksā atrodas arī vienīgais Piena muzejs Latvijā. Koka govs Venta ar telēnu Druvi stāsta apmeklētājiem par to, kā rodas piens. Saldus ir slavens arī ar šeit ražotiem saldumiem, piemēram, konfekti “Gotiņa”, kuru ražo, izmantojot senās tehnoloģijas. Saldus apvidū ir dzimis slavenais latviešu mākslinieks Janis Rozentāls – ar viņu šeit saistīti arī vairāki apskates objekti. Savukārt Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Īles strūklaka “Medus piliens” ideja sakņojas dzejnieka Māra Čaklā pilsētas poētiskajā salīdzinājumā ar “medus pilienu Kurzemes bļodā”. Ko pagūt redzēt nedēļas nogalē Latgalē? Daugavpilī ir iespēja apmeklēt dažādas interesantas vietas. Baznīcu kalnā atrodas pareizticīgu katedrāle, kas ir veltīta svētajiem Borisam un Gļebam, Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca un Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca (visas celtnes ir būvētas 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā). Daugavpils centrālā iela – Rīgas iela, gar kuru izvietojušies 80 arhitektūras pieminekļi. Galvenā Daugavpils pērle – tās cietoksnis, kas atrodas abos Daugavas upes krastos. Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietokšņa teritorijā pārsteidz ikvienu ceļotāju, un šeit ierodas mākslinieka talanta cienītāji no visas pasaules. Tāpat ceļotājiem interesantas ir Krāslava, Aglona, Rēzekne – katra ar savu vēsturi un šarmu vienmēr laipni sagaida katru Latvijas ceļotāju! Kas interesants Igaunijā? Koluveres pils ir viena no sešpadsmit lielākajām pilīm Igaunijas teritorijā, tā ilgu laiku kalpoja kā viena no piecām bīskapa rezidencēm. Ungru pils, Hāpsalu pils, Paides pilsētas Veisenšteina pils, Keila-Joa pils, Tolses pils – tikai dažas no Igaunijā apskatāmajām senatnes liecībām. Ceļotājus no Latvijas vienmēr iepriecina Keilas ūdenskritums, otrs lielākais ūdenskritums Igaunijā, tā garums ir vairāki desmiti metru un augstums aptuveni 6 metri. Ja nav sen būts Tallinā, tā pārsteigs! Protams pastaiga vecpilsētas šaurajās ieliņās ir neiztrūkstoša – te aizvien sagaida Resnā Margarita, Garais Hermanis, Rātsnams, ģilde u.c. Tomēr uzmanības vērtas ir arī jaunās izmaiņas Tallinā – mūsdienīgas aktivitātes un radošie kvartāli. Arī senā Rakvere, Viljande ļauj ceļotājiem sajusties kā Viduslaikos. Trīs iemesli, kāpēc izvēlas īsos ceļojumus grupā Došanās īsā ceļojumā grupā ir viegla atpūta bez stresa – viss jau ir saplānots: transports, naktsmītnes, apskates vietas, par visu parūpējas gids! Ceļotājiem atliek tikai baudīt nedēļas nogali, neuztraucoties par maršrutiem. Jauna pieredze īsā laikā – divās dienās iespējams apmeklēt vairākas vietas, atklāt mazāk zināmas vietas, kur vienatnē varbūt nedotos. Tas ir ideāli, ja nav daudz brīva laika, bet ir vēlme redzēt kaut ko īpašu. Laba kompānija – īsie braucieni ir arī lielisks veids, kā satikt domubiedrus, ceļot kopā ar ģimeni vai draugiem, nereti pat iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Starptautiskā tūrisma operatora “INTERLUX Travel” Latvijas filiāle strādā kopš 2015.gada, nodrošinot ceļojumus ar lidmašīnu, autobusu, kuģi uz vairāk nekā 100 galamērķiem Eiropā un citur pasaulē. Uzņēmuma rīcībā ir trīs komfortabli autobusi, kuros katrā ir 61 un 54 sēdvietas, kā arī mikroautobuss, kas nesezonā pieejami arī nomā. Starptautiskajam tūrisma operatoram “INTERLUX Travel” pieder divas trīs zvaigžņu viesnīcas Rimini kūrortā, Itālijā – “Costazzurra” un “Villa Ella”.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Zane Leite. Pēdējos gados Baltijas uzņēmumi arvien biežāk izmanto ceļojumus kā daļu no darbinieku labbūtības un komandas saliedēšanas programmām. Šī tendence īpaši pieņēmusies spēkā pēc attālinātā darba popularitātes pieauguma, un to apliecina arī tūroperatora Join UP! Baltic dati – 2024.gadā uzņēmumu grupu rezervāciju skaits pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā norāda Join UP! Baltic MICE segmenta vadītāja Baltijā Aleksandra Posipaiko, visbiežāk uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izvēlas 3-4 dienu ilgas komandu saliedēšanas programmas ārvalstīs, nepārsniedzot četru stundu lidojuma attālumu. Līderpozīcijā šajā segmentā pašlaik ir Lietuvas uzņēmumi. “Uzņēmumi rūpīgi izvērtē ceļojuma galamērķi un formātu, balstoties uz pasākuma mērķiem, darbinieku interesēm un budžeta iespējām. Vispieprasītākie ir galamērķi ar labi attīstītu tūrisma infrastruktūru un “viss iekļauts” piedāvājumu – tādi kā Ēģipte, Turcija un Kipra,” skaidro A. Posipaiko. Pieprasījumam pieaugot, Join UP! Baltic 2024.gada sākumā izveidoja īpašu nodaļu grupu ceļotāju apkalpošanai, un 2025.gadā tūroperators prognozē pieprasījuma paplašināšanos arī uz salīdzinoši netālajām Balkānu valstīm – Albāniju, Melnkalni un Bulgāriju. Tūroperatora apkopotie dati liecina, ka visbiežāk šāda veida pasākumus darbiniekiem organizē IT tehnoloģiju, telekomunikāciju, finanšu sektora, t.sk., apdrošināšanas, kompānijas, turklāt dara to regulāri – ik gadu. Novērots, ka šī tendence paplašinās arī tradicionālākās un konservatīvākās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, medicīnā. Visbiežāk uzņēmumi organizē ceļojumus izvēlētā galamērķa sezonas sākumā vai beigās. Lai gan lielākā daļa darbinieku izvēlas vienkāršas pludmales brīvdienas ar minimālu aktivitāšu skaitu: īsām apmācībām, motivējošiem pasākumiem” populāras kļūst arī papildu aktīvitātes, sevišķi organizējot braucienu atkārtoti. Pieprasītākās papildu aktivitātes ir īsas ekskursijas, radošās darbnīcas, piemēram, kulinārijas meistarklases un vietējo ēdienu degustācijas, kā arī sportiskas aktivitātes, piemēram, joga, meditācija u.tml.

Informāciju sagatavoja Elīna Balode, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini, lai pārrunātu modernas, digitālas un vienotas viesu reģistrācijas platformas izveidi tūristu mītņu datu pārvaldībai. Amatpersonas ir vienisprātis, ka šādas sistēmas ieviešana būtiski stiprinās valsts drošību, ļaujot operatīvāk identificēt potenciālos riskus un ierobežot nelikumīgo imigrāciju. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt, lai digitālo tehnoloģiju izmantošana nodrošinātu efektīvāku datu apstrādi, uzlabotu tiesībsargājošo iestāžu spējas reaģēt uz drošības apdraudējumiem un padarītu procesu ilgtspējīgāku, caurskatāmāku un ērtāku visām iesaistītajām pusēm, tostarp Latvijas ārvalstu viesiem. Norādāms, ka jau šobrīd tūristu mītnēs tiek nodrošināta 1990.gada 19.jūnija Konvencijas, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Konvencija) 45. panta īstenošana. “Pašreizējos hibrīdkara apstākļos nelegālā migrācija var tikt izmantota kā instruments valsts destabilizēšanai, tāpēc šādas digitālās platformas ieviešana ir būtisks solis drošības stiprināšanā. Šāda sistēma jau veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, palīdzot nodrošināt migrācijas kontroli un sabiedrisko kārtību. Paldies Ekonomikas ministrijai un ministram Viktoram Valainim, kas redz šo kā vienu no risinājumiem gan drošības jautājuma uzlabošanā, gan arī modernizācijas un digitalizācijas sekmēšanā visās tūristu mītnēs,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks. Ratnieks norāda, ka šobrīd tūristu mītnēs minētās veidlapas tiek uzkrātas fiziskā formā, un operatīvai datu apstrādei biežāk tiek izmantoti tūristu mītņu rezervāciju sistēmās pieejamie dati. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka jau šobrīd tūristu mītnes ārvalstnieka reģistrēšanās procesā var izmantot digitālos risinājumus, papildus Ekonomikas ministrija piedāvā dažādus atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības izaugsmes sekmēšanai, tostarp – digitālo risinājumu ieviešanai. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka šāda iniciatīva ir būtisks solis uz priekšu gan valsts drošības, gan ekonomikas attīstības kontekstā: “Digitālā ārvalstu viesu reģistrācijas platforma būtu nozīmīgs solis uz priekšu gan valsts drošības, gan godīgas konkurences nodrošināšanā tūrisma nozarē. Tā ļaus tiesībsargājošajām iestādēm operatīvi un nepastarpināti iegūt nepieciešamos datus. Šobrīd sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, tostarp – Iekšlietu ministriju aktīvi norit darbs pie Tūrisma likuma grozījumu izstrādes. Tāpat mēs plānojam tikties ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un citām ieinteresētajām pusēm, lai pārrunātu šo iniciatīvu, nodrošinot iespējami ērtas sistēmas ieviešanu un iespējami mazinot administratīvo slogu gan valsts pārvaldes, gan uzņēmēju pusē. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja: “Mēs vēlamies, lai Latvija ir drošs, inovatīvā uzņēmējdarbībā balstīts galamērķis, kas ir pievilcīgs gan ārvalstu viesiem atpūtas nolūkos, gan sadarbības partneriem un investoriem.” Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Tūrisma likumā, kas šobrīd atrodas skaņošanas procesā ar iesaistītajām pusēm, skaidri definē, ka arī īstermiņa īres mītnes ir daļa no tūristu mītņu sektora un arī tām būs saistoši nodrošināt, ka izmitinātie ārvalstnieki personīgi aizpilda un paraksta veidlapas un pierāda savu identitāti. Jauna ārvalstu viesu datu reģistrācijas digitālā platforma, izmantojot arī mākslīgā intelekta iespējas, nodrošinātu iespēju daudz ātrāk un automatizēti identificēt ārvalstniekus, īpaši trešo valstu pilsoņus. Ņemot vērā Rīgas plašās tūrisma pakalpojumu, konferenču un viesnīcu kapacitātes, izceļamo augsto servisa līmeni un ērtos starptautiskos tiešos aviosavienojumus, jaunā platforma kalpotu kā būtisks solis uz priekšu, lai Latvija un Rīga nostiprinātos kā moderna un droša galamērķa izvēle starptautiskā tūrisma tirgū. Digitālās viesu reģistrācijas platformas ieviešana veicinātu efektīvāku imigrācijas uzraudzību un drošības pasākumu īstenošanu, uzlabojot Rīgas un visas Latvijas drošību.

Avots: Leta Rīgā šogad maijā notiks starptautiskais tūrisma forums “Baltic Connecting 2025”, liecina informācija Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) mājaslapā. Forums notiks no 11.maija līdz 19.maijam. “Baltic Connecting” ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo tūrisma organizāciju kopīgi rīkots pasākums, kas veicina tūrisma attīstību tālajos tirgos. Pasākums pulcē Baltijas valstu tūrisma pakalpojumu sniedzējus un tūrisma aģentus un operatorus no Japānas, ASV, Dienvidkorejas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kanādas un Austrālijas. Asociācijā norāda, ka tīklošanās un dalība aktuālajos tūrisma nozares pasākumos veicina uzņēmējdarbības izaugsmi. Tostarp arī izstāžu un biznesa forumu apmeklēšana paplašina redzesloku un sniedz iespējas izaugsmei tūrisma nozarē. LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas “Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā” biedrs.

Avots: Leta Jelgavas reģionālais tūrisma centrs (JRTC) šodien plkst.13 Vilces muižā rīkos aktīvās tūrisma sezonas atklāšanu, aģentūru LETA informēja tūrisma centrā. Atklājot sezonu tiks sniegta informācija par Jelgavas un Jelgavas novada tūrisma aktualitātēm un sezonas jaunumiem. Pēc tam šefpavārs Renārs Purmalis stāstīs par gatavošanu dabā, ornitologs Imants Jakovļevs – par putnu vērošanu pavasarī. Pēc tam plānots “Pasaku” pārgājiens ar rakstnieci Ināru Vasiļevsku-Ročāni. Vilces muižas pagalmā tiks atvērts mājražotāju tirdziņš, kurā varēs iegādāties vietējos gardumus un amatnieku darinājumus. Savukārt Vilces dabas parkā tiks dots starts orientēšanās spēlei, norisināsies disku golfa profesionāļu turnīrs un citas aktivitātes.