Avots: Leta Informāciju sagatavoja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Vakar, 10.jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka skaidru un secīgu kārtību, kādā pašvaldības var izsniegt atļaujas laukuma izmantošanai jūras piekrastes ūdeņos un sauszemē (pludmalē) tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju būvniecībai. Noteikumi paredz vienotu kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt atļauju laukuma jūrā izmantošanai tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, tai skaitā būvēm, kas veido turpinājumu sauszemē. Līdz ar to ir atvieglota iespēja ierīkot, vai atjaunot pludmalē un jūrā dažāda veida laipas, peldu steķus, slidkalniņus, tiltiņus, nelielu peldlīdzekļu (piemēram, laivu, ūdensmotociklu, vējdēļu) piestātnes un tamlīdzīgas konstrukcijas, kas paredzētas tūrisma, sporta un rekreācijas vajadzībām. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā situācija, kad bija jāveic divas dažādas administratīvas procedūras – vienu par darbībām jūras ūdeņos, otru sauszemē. Tas dos iespēju pašvaldībām efektīvāk atbalstīt dažādu publiskās infrastruktūras objektu izbūvi piekrastes teritorijās, attīstot pieejamību iedzīvotājiem un dažādojot tūrisma piedāvājumu. Vienlaikus pieņemti arī grozījumi Publisko ūdeņu nomas noteikumos, paredzot, ka jūras piekrastes josla – gan ūdeņi, gan sauszemes daļa – var tikt iznomāta uz laiku līdz 30 gadiem, ja tā paredzēta tūrismam un rekreācijai paredzētu būvju ierīkošanai. Turpmāk informācija par nomas tiesību konkursiem būs publicējama tikai pašvaldību tīmekļvietnēs, atsakoties no dārgākām un formālām prasībām, piemēram, publikācijām drukātajos laikrakstos vai uzziņu plāksnēm dabā. Noteikumu piemērošana attiecas uz vienpadsmit piekrastes pašvaldībām, tostarp Rīgu, Jūrmalu, Liepāju, Ventspili, Limbažiem un citām. Jaunais regulējums palīdzēs tām rīkoties elastīgāk, mazinās birokrātisko slogu un stiprinās piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību, veicinot arī Zilās ekonomikas izaugsmi.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Anna Palelione, LLTA “Lauku ceļotājs”. Ceturtdien, 12.jūnijā no plkst.14.00 līdz 19.00, Āgenskalna tirgū satiekas izcili gardumi – īsts ābolu sidrs un steiki no Latvijas sidra darītavām un lauku saimniecībām. Pasākuma laikā notiks meistarklases un degustācijas, būs iespēja gan pagaršot, gan iegādāties sidrus, steikus un citus lauku labumus tieši no ražotājiem. Vasara ir labākais laiks doties ciemos pie sidra darītājiem un nobaudīt sidru no pagājušā gada ābolu ražas. Taču šoreiz sidrs sper soli pretī – tas gaidīs visus Rīgā, Āgenskalna tirgū, kur satiksies ar steiku no vietējiem lauksaimniekiem, lai kopā radītu īstus garšu svētkus. Tirgū satiec Vīna darītavu “Lauskis”, Tālavas sidru, Mūrbūdu sidru, Sidra darītavu “Abuls”, Sabiles sidru, sidra darītavu “Herbsts”, Mr. Plūme sidra darītavu un Pienjāņus – katrs piedāvās savu īpašo sidra stāstu. Pasākuma centrā būs šefpavāra Kaspara Jansona gatavošanas paraugdemonstrējumi un degustācijas, kur katram ēdienam būs pieskaņots sidrs no Latvijas Sidra ceļa ražotājiem. Garšu baudītāji varēs apgūt arī īsu ēdiena un sidra saderības ABC. Liellopa steikus, gaļas produktus, sierus, mājas ceptu maizi un citus lauku labumus uz Rīgu būs atveduši: Kooperatīvs “Provinces produkti”, Brūzilu liellops, ZS “Pilslejas”, Ievas siers, Piena Aitas Bio, Nīcas siers un zemnieku sēta “Lejaskroķi”. Sekojiet degustāciju laikiem! • 14:15 – 15:45 Čili con carne Sidri: Pepiņš – vidēji salds, viegli dzirkstošs (ABULS); Gardener’s Bumbieru – ābolu saldais sidrs (SABILES SIDRS); PIENJĀŅU sauss BIO ābolu sidrs; TĀLAVA Ābolu sidrs ar marakuju, salds; Dullais Dauka – sauss ābolu sidrs (HERBSTS); Cidoniju sidrs – pussalds (LAUSKIS); Ābolu-aroniju pussalds sidrs (MŪRBŪDU). • 15:45 – 17:30 Gaļas iesmiņš ar granātābolu glazūru un pitas maizi Sidri: Apiņotais – pussauss, apiņots (ABULS); Ābolu-upeņu pussaldais (SABILES SIDRS); PIENJĀŅU nedaudz salds BIO ābolu sidrs; TĀLAVA Ābolu sidrs ar cidonijām, pussalds; Sārts – Pussauss ābolu sidrs ar aroniju ogām (HERBSTS); Ābolu sidrs, pussalds (LAUSKIS); Pussauss ābolu sidrs (MŪRBŪDU). • 17:30 – 19:00 Grilēta gaļa ar zaļo pupiņu salātiem ar austersēnes un zilā siera jogurta mērci Sidri: ABULS Apiņotais – pussauss, apiņots; Gardener’s sausais ābolu sidrs (SABILES SIDRS); PIENJĀŅU Rosé – sauss BIO ābolu sidrs; TĀLAVA Ābolu sidrs ar apiņiem; Baltais Plūsis – Pussauss ābolu sidrs ar plūškoka ziediem (HERBSTS); Rabarberu sidrs – pussalds (LAUSKIS); Gin Botanical (ar kadiķiem un citrona mizu) pussauss sidrs (MŪRBŪDU). • Visu dienu – Steiki Sidri: Sidra Natural – pilnībā sauss (ABULS); Sabiles pussausais ābolu sidrs (SABILES SIDRS); PIENJĀŅU Rosé, sauss BIO ābolu sidrs; TĀLAVA Ābolu sidrs ar apiņiem; Buķete – Ābolu sidrs ar apiņiem un ābolmētru, sauss (HERBSTS); Aroniju sidrs – pussauss (LAUSKIS); Melnais sidrs ar ķiršu sulu, noturēts ozolkoku mucā (MŪRBŪDU). Jaunumi no Latvijas sidra darītājiem Katru gadu mūsu sidrdari ekesperimentē un nāk klajā ar jaunām sidra šķirnēm, pasākuma laikā būs iespējams nogaršot jaunākās sidra šķirnes: • SABILES SIDRS pirmoreiz prezentēs dealkoholizēto sidru – tas ir īsts, raudzēts sidrs, kam ar īpašu tehnoloģiju izņemts alkohols. • ABULS piedāvās astūriešu stila sidru, kuram apmeklētāji būs aicināti izdomāt nosaukumu. Labākās idejas autoram – dāvanā sidrs! Sidra ceļš – aicina ciemos uz sidra darītavām Latvijas laukos! “Sidra ceļš” apvieno sidra darītavas Latvijā, kuras aicina ciemos, stāsta par sidra tapšanu, piedāvā to nogaršot un iegādāties. Amata sidru Latvijā ražo ģimenes uzņēmumi, kas sidra darīšanu no vaļasprieka pārvērtuši veiksmīgā biznesā. Īstā sidra pamatā ir dabīga ābolu sula no īpašām sidra ābolu šķirnēm. Bez ķīmiskiem koncentrātiem vai mākslīgiem aromātiem. Skaties sidra stāstu https://youtu.be/jGZQXy_c1AE un dodies vasaras ceļojumā pie sidrdariem. Informācija: celotajs.lv/sidracels un instagram.com/latvianciderroute. Par pasākumu Pasākumu rīko Zemnieku saeima sadarbībā ar Lauku ceļotāju projekta BASCIL ietvaros, lai iepazīstinātu ar Latvijas lauku garšām, ražotājiem un to tūrisma piedāvājumu. Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projekts BASCIL “Inovatīvi risinājumi pārtikas ražošanai lauku teritorijās ar mērķi dažādot ilgtspējīga kulinārā tūrisma pakalpojumus”.

Sliktā stāvoklī esošais ceļa Malta-Kaunata posms ir ļoti svarīgs Rāznas Nacionālā parka (RNP) un apkārtnē esošo tūrisma objektu attīstībai, otrdien šāda pozīcija izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē. Parlamentārieši otrdien izskatīja divas vēstules no Latgales, kurās tika lūgts atbalsts ceļu stāvokļa uzlabošanai. Ludzas novada iedzīvotāji vēstulē norāda uz kritisko valsts ceļa Zvirgzdene-Bērzgale-Briņģi posmu. Tas katru pavasari tiekot izdangāts un neesot izbraucams, radot draudus satiksmes drošībai. “Lielās automašīnu kustības dēļ vasaras sezonā esam spiesti dzīvot putekļu mākonī, kas ļoti ietekmē mūsu veselību. Mūsu saimniecības nevar ražot normālu produkciju, jo visu gadu gan pļavas, gan dārzu klāj liela putekļu kārta, kas nodara mums lielus zaudējumus,” vēstulē raksta iedzīvotāji un lauksaimnieki. Ceļš esot svarīgs arī tiem, kas vasarā vēlas nokļūt uz atpūtas bāzi un pludmali Cirmas ezera krastā. Sēdē tostarp izskanēja aicinājums šo ceļa posmu pārņemt Ludzas novada pašvaldībai, jo tai jau ir līdzīga pieredze. Pašvaldības pārstāvji sēdē nepiedalījās, tāpēc viņu viedoklis šajā jautājumā nav zināms. Tāpat sēdē izskatīta Rēzeknes novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes vēstule par ceļa Malta-Kaunata 6,5 kilometru garo posmu Veczosna-Lipuški. Tā stāvoklis esot būtiskas kavēklis tūrisma nozares attīstībai ap Rāznas ezeru un pilnvērtīgai RNP teritorijas izmantošanai. “Mēs, uzņēmēji, esam ķīlnieki šajā situācijā,” sēdē sacīja konsultatīvās padomes vadītāja Lienīte Litavniece, skaidrojot, ka tūristi izvēlas braukt uz vietējo “tūrisma magnētu” Lūznavas muižu, bet tālāk, uz Mākoņkalnu un citiem objektiem nebrauc tieši sliktā ceļa stāvokļa dēļ. Arī Latgales Tūrisma asociācijas speciāliste Laura Spundere uzsvēra, ka RNP ir nevis novada vai Latgales, bet nacionālā līmeņa objekts. “Bet lielie tūristu autobusi pa šādiem ceļiem nebrauc,” atzina viņa. “Nav runa par mūsu iegribām, bet gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu,” sacīja novada pašvaldības Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns. Uzklausot Latgales pārstāvjus, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns sacīja, ka, “kod, kurā pirkstā gribi, sāpēs visa roka”. “Ja viens ceļš tiek remontēts, cits netiks remontēts,” uz līdzekļu nepietiekamību norādīja ministrijas pārstāvis. Sēdē arī izskanēja, ka tūrisma objektu pieejamība, veidojot ceļu attīstības stratēģiju un kritērijus finansējuma piešķiršanai, netiek vērtēta. Tāpēc pašvaldību pārstāvji, iedzīvotāji un nevalstiskais sektors tika aicinātas vērsties pie politikas veidotājiem, lai aktualizētu kritērijus, jo pašlaik abi sēdē minētie ceļu posmi neatbilst tādiem kritērijiem, lai valsts varētu ieguldīt līdzekļus to atjaunošanā.

Avots: Leta 5.jūnijā Rīgas kartē / Brīvības iela 37/ parādījās jauna telpa – bārs brasserie VIVIEN un mākslas galerija METRO. Gastronomiskās koncepcijas un ēdienkartes autors ir franču šefpavārs Vivjēns Lebeks (Vivien Lebecq), savukārt nosaukumu VIVIEN iedvesmoja viņa ģimenes vēsture. Vivjēna Lebeka vecvectēvs, arī Vivjēns, piegādāja franču vīnus leģendārajam Rīgas restorānam Otto Schwarz. Un tagad, aptuveni pēc simts gadiem, šīs ģimeniskās viesmīlības saites radīja restorānu VIVIEN, kurā Latvijas un Francijas kultūras un tradīcijas veidos jaunu vēsturi. Šefpavārs Vivjēns Lebeks ir slavens ar savu meistarību radīt izsmalcinātus ēdienus no vienkāršiem produktiem un to saskaņošanu ar vīniem. Brasserie VIVIEN ēdienkartes pamatā ir Parīzes brasērijas (brasserie) klasiskie ēdieni, kas gatavoti no Vivjēna Lebeka un viņa kolēģa Mihaila Karajanova izvēlētiem vietējiem produktiem. Kafiju piegādās Latvijas ražotājs Kalve. Par vīnu atbildēs Reinis Poļakovs, uzņēmuma RE-WINE dibinātājs. Lai brasserie VIVIEN viesi ērtāk orientētos vīna kartē, populāri Latvijas vīnziņi ir izveidojuši īpašus vīna plauktus ar ieteikumiem un iedvesmu katrai dienai. Pirmo plauktu veidoja Latvijas vīnziņu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Kaļķis. Brasserie VIVIEN kokteiļu karti ir izstrādājis bārmenis Luka Kadikovs, bet tuvākajos plānos ir populāru Eiropas kokteiļu meistaru un šefpavāru viesošanās. Brasserie VIVIEN interjeru iedvesmojusi franču brasērijas klasiskā koncepcija, kurā dominē koka detaļas, vitrīnas logi un daudz spoguļu. Zālei pieguļ franču dārzs, arī tajā ir sēdvietas. Visas telpas vieno senas Parīzes kafejnīcas atmosfēra un unikāli franču zīmola Grimo spoguļi. Telpu noformējumā izmantotas vintage stila lampas, kā arī gleznas un fotogrāfijas no vairākām privātkolekcijām. Projekta koordinatore – Valērija Mizgare [email protected]

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Centrālā statistikas pārvalde. 2024.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,3 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākdienu braucienu skaits turpina pieaugt un 2024.gadā pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni. Pērn iedzīvotāji devās 1,8 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 5,5% vairāk nekā 2023.gadā un par 21,6% vairāk nekā laikā pirms pandēmijas – 2019.gadā. Pavadīto nakšu skaits 2024.gadā sasniedza 9,9 milj. – par 10,7% vairāk nekā 2019.gadā, bet par 5,6% mazāk nekā 2023.gadā. Vidēji braucienā tūristi pavadīja 5,5 naktis, kas ir par 0,6 naktīm mazāk nekā gadu iepriekš. 2024.gadā vairākdienu braucienos iedzīvotāji iztērēja 1,03 miljardus eiro, par 42,36 milj. jeb 3,9% mazāk. Vislielākais izdevumu īpatsvars vairākdienu braucienos bija naktsmītņu pakalpojumiem (37%), kam seko transporta pakalpojumi (30%), ēdināšana (15,6%), izklaides un kultūras aktivitāšu izdevumi (6,5%) un citi izdevumi (10,4%). Vidēji viens vairākdienu ceļojums izmaksāja 573,5 eiro, kas ir par 56,6 eiro mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt vienas diennakts vidējās izmaksas bija 104,4 eiro, par 1,8 eiro vairāk nekā 2023.gadā. Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2024.gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (15,3%) un Lietuva (10,9%), kam sekoja Itālija (6,9%), Turcija (5,9%), Vācija (5,7%) un Spānija (5%). 2024.gadā 16,7% braucienu iedzīvotāji nakšņoja privātās naktsmītnēs (radu vai draugu mājoklī, vasarnīcā u.tml.), bet 83,3% braucienu cilvēki nakšņoja maksas naktsmītnēs. Pērn ārvalstu vairākdienu braucienos iedzīvotāji pārsvarā devās ar lidmašīnu (58,4%). Otra populārākā izvēle bija vieglā automašīna (31,1%). Autobusus izmantoja tikai 8,2% ceļotāju dodoties ārvalstu braucienos. Biežāk ārvalstu vairākdienu braucienos devās sievietes (52,6%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (27,5%), augstāko izglītību ieguvušie (58,7%) un nodarbinātie (80%). Latvijas iedzīvotāji pērn devās 483,9 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 82,6 tūkst. jeb 20,6% vairāk nekā 2023.gadā, iztērējot 43,3 milj. eiro, par 8 milj. eiro jeb 22,8% vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 89,5 eiro, kas ir par 1,7 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2024.gadā apmeklēja Lietuvu (73,1%) un Igauniju (21,4%). Dati par Latvijas iedzīvotāju vietējā tūrisma braucieniem 2024.gadā tiks publicēti 11.jūnijā. Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”. Dati publicēti datubāzē sadaļā “Latvijas iedzīvotāju ceļojumi”. Metodoloģiskie skaidrojumi: Informācija par Latvijas iedzīvotāju braucieniem tika iegūta, apsekojot 12 tūkst. privāto mājokļu 2024.gadā jeb tūkstoti katru mēnesi. Mājokļi tika atlasīti no kopējā adrešu saraksta, izmantojot divpakāpju izlases dizainu. Dati par ceļotāju skaitu, braucienu skaitu, nakšņojumu ilgumu un izdevumiem ceļojuma laikā tika iegūti, vispārinot apsekojumā iegūto informāciju uz vidējo iedzīvotāju skaitu 2024.gadā.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Nikola Kovaļevska, “MySushi” komunikācijas konsultante. Igaunijas lielākais suši restorānu tīkls “MySushi”, kas ir daļa no Baltijā vadošās izklaides un ēdināšanas grupas “Apollo Group”, turpina savu paplašināšanos Latvijā un 4.jūnijā iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Rīga” vēra vaļā durvis nu jau otrajam šī tīkla restorānam Rīgā. “Ar lielu prieku turpinām “MySushi” attīstību Latvijā, un restorāna atvēršana “AKROPOLE Rīga” ir vēl viens solis tuvāk mūsu mērķim – padarīt gardus un kvalitatīvus suši pieejamus plašākai auditorijai. Redzam, ka interese par Āzijas virtuvi šeit turpina augt un esam pārliecināti, ka šis būs tikai viens no daudziem veiksmīgiem soļiem mūsu turpmākajā izaugsmē Latvijā,” norāda “MySushi” izpilddirektore Kristi Saluste. Atklāšanas dienā apmeklētāji tika cienāti ar kūku un dzērieniem, kā arī, protams, tirdzniecības centra viesiem tika dāvināti bezmaksas suši. Ikviens varēja piedalīties arī izklaidējošās aktivitātēs, tostarp iegriezt laimes ratu, lai iegūtu dažādas balvas. “MySushi” saviem klientiem sniedz īpašus piedāvājumus, tostarp iespēju saņemt bonusus par katru atkārtotu pirkumu, īpašas atlaides dažādām ēdienu kategorijām noteiktās dienās, kā arī nedēļas īpašos piedāvājumus. Šie piedāvājumi ir pieejami “Apollo Club” lojalitātes programmas biedriem. Lai saņemtu šos piedāvājumus, jāreģistrējas vietnē www.apolloklubs.lv. “MySushi” ēdienu iespējams baudīt uz vietas restorāna apmeklētāju zonā vai arī pasūtīt līdzņemšanai no mājaslapas www.mysushi.lv, kur pieejamas arī īpašas akcijas. Lai pasūtītu ēdienu ar piegādi, iespējams izmantot arī ēdiena piegādes platformas pakalpojumus. “MySushi” Latvijā ienāca 2021.gadā ar pirmo restorānu tirdzniecības centrā “Riga Plaza”, un uzņēmuma plāni paredz tuvāko gadu laikā atvērt līdz pat 15 restorāniem visā Latvijā, investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro tīkla attīstībā. Nākamais “MySushi” restorāns durvis vērs jau 2.jūlijā tirdzniecības centrā “Origo”. Par “MySushi” “MySushi” ir Igaunijas lielākais suši restorānu tīkls, kas dibināts 2012.gadā. Kopš 2022.gada tas ir daļa no Apollo Group – vadošās izklaides un ēdināšanas grupas Baltijā. “MySushi” piedāvā plašu suši un citu Āzijas virtuves ēdienu klāstu, īpašu uzsvaru liekot uz ēdienu svaigumu un kvalitāti. Ēdienus iespējams baudīt uz vietas restorānā vai ērti pasūtīt ēdiena piegādes platformā, kā arī līdzņemšanai “MySushi” mājaslapā www.mysushi.lv un izņemt pasūtījumu uz vietas kādā no restorāniem.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ieva Renāte Pētersone, DFDS komunikācijas konsultante. Vācijas nozīme Eiropas un pasaules kontekstā turpina pieaugt, tomēr daudzi Latvijas ceļotāji šo valsti vēl aizvien nav apmeklējuši. Viena no Vācijas interesantākajām pilsētām ir Hamburga jeb izsenis slavenā “tiltu pilsēta”, ko ik gadu apmeklē apmēram 15 miljoni tūristu. Šī pilsēta ir īpaša ar tās bagāto vēsturi, mūsdienīgo pilsētvidi un tā ir ērti sasniedzama ar prāmi pāri Baltijas jūrai. Zemāk DFDS ceļošanas eksperti apkopojuši deviņus iemeslus, kāpēc ieplānot ceļojumu uz Hamburgu jau šovasar. 1. Viena no svarīgākajām ostām Eiropā Hamburgas osta ir lielākā Vācijā un viena no ievērojamākajām Eiropā – bieži dēvēta par “vārtiem uz pasauli”. Ostas muzejā var apskatīt gan vēsturiskus, gan mūsdienīgus kuģus, bet promenādē valda dzīvīga gaisotne ar street food, mūziku un vakara uguņošanu. Osta aptver plašu teritoriju 14 rajonos, un daudzi ievērojamākie pilsētas objekti atrodas tieši tās tuvumā, padarot to par lielisku sākumpunktu Hamburgas iepazīšanai. 2. Speicherstadt – atmiņā paliekošs sarkano ķieģeļu rajons Speicherstadt ir iespaidīgs sarkano ķieģeļu rajons, kas tiešā tulkojumā nozīmē “noliktavu pilsēta”. Šis rajons ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un tā ir ideāli piemērota vieta fotogrāfiju uzņemšanai. Šis iespaidīgais ēku komplekss tika uzcelts pirms vairāk nekā 100 gadiem, lai tajā glabātu preces, kas tika vestas uz Hamburgas ostu vai no tās. Speicherstadt īpašo atmosfēru vislabāk var izjust, pastaigājoties pa tiltiņiem un šaurajām ieliņām vai dodoties izbraucienā ar laivu pa kanāliem. 3. Miniatūras brīnumzeme – apmeklētākā vieta Vācijā Ikvienam ceļotājam, ne tikai ģimenēm ar bērniem, vērts apmeklēt Miniatur Wunderland – pasaulē lielāko dzelzceļa modeļu izstādi. 1500 kvadrātmetru ekspozīcijā iespējams doties miniatūrā ceļojumā cauri Skandināvijai, Alpiem un Amerikai, vērot lidmašīnu pacelšanos un F1 sacensības. 2024.gadā muzejs atzīts par apmeklētāko tūrisma objektu Vācijā, balstoties uz Vācijas Nacionālā tūrisma biroja datiem. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, DFDS ceļošanas eksperti iesaka biļetes iegādāties tiešsaistē, izvēloties konkrētu apmeklējuma laiku. 4. Pieturvieta grupas The Beatles cienītājiem Hamburga ir īsts mūzikas mīļotāju magnēts, īpaši grupas The Beatles faniem. Džons Lenons reiz teica: “Es piedzimu Liverpūlē, bet uzaugu Hamburgā.” Grupa ieradās Hamburgā 1960.gada 17.augustā un nākamo divarpus gadu laikā sniedza simtiem koncertu. Pilsētā viņu piemiņai izveidots laukums un muzejs, bet dedzīgākie fani dodas aplūkot arī Davidwache – vēsturisko policijas iecirkni, kas redzams daudzās filmās un kur vienu nakti pavadījuši grupas dalībnieki Pols Makartnijs un Pīts Bests. 5. Elbas filharmonija – arhitektūras un skaņas brīnums Elbphilharmonie – Hamburgas mūsdienu arhitektūras ikona HafenCity rajonā – piedāvā 360° panorāmas skatu no 37 metru augstuma. Lai gan koncertnama būvniecība aizkavējās, rezultāts ir elpu aizraujošs – ēka pārsteidz gan ar savu akustiku, gan dizainu. Dažiem tā atgādina vilni, bet citiem buru vai aisbergu. Skatu laukums ir pieejams ne tikai koncertu apmeklētājiem – tas ir atvērts katru dienu no plkst.10.00 līdz pusnaktij visiem interesentiem. 6. Baznīca, kas noslaucīta no zemes virsas Mūsdienās Hamburgā ir četras galvenās baznīcas, taču pirms Otrā pasaules kara pilsētas panorāmu rotāja piecas. 1943.gada bombardēšanas laikā tika iznīcināta Sv. Nikolaja baznīca – saglabājies tikai tornis un daļa sienu. Tās kontūra bija sabiedroto gaisa spēku orientieris, pēc kura noteica uzbrukuma mērķus. Mūsdienās baznīcas drupas kalpo kā iespaidīgs memoriāls, bet tās kriptā izveidots muzejs, kas veltīts karam un to upuru piemiņai visā Eiropā. 7. Rosīgais Svētā Pāvila rajons Jūrnieku un imigrantu pilsētā kādreiz bija plaukstošs sarkano lukturu rajons, kas tagad ir kļuvis par naktsdzīves centru. Tajā ir viss – no senatnīgiem bāriem ar koka galdiem līdz mūsdienīgiem klubiem ar interaktīvām gaismas instalācijām. Tomēr šo rajonu vērts apmeklēt ne tikai naktsdzīves dēļ – atmosfēru rada cilvēku dažādība un interesantie arhitektūras risinājumi, piemēram, vecs bunkurs, kas pārveidots par zaļu oāzi. 8. Paradīze iepirkšanās cienītājiem Jungfernstieg un Mönckebergstrasse ir divas iecienītākās iepirkšanās ielas Hamburgā. Jungfernstieg – viena no skaistākajām promenādēm Vācijā – atrodas pie Alsteras ezera un piedāvā ekskluzīvu iepirkšanās pieredzi, tostarp Alsterhaus universālveikalā, kur pieejami pasaules vadošie luksusa zīmoli. Savukārt Mönckebergstrasse piedāvā plašāku veikalu un cenu klāstu, kļūstot par pieejamāku alternatīvu. Ceļotāji, kuri uz Hamburgu dodas ar savu auto un bez bagāžas ierobežojumiem, noteikti novērtēs šo iespēju. 9. Zivju tirgus ar 300 gadu senām tradīcijām Fischmarkt nav tikai vieta, kur iepirkties – tā ir viena no autentiskākajām Hamburgas pieredzēm. Šis svētdienu rīta tirgus piedāvā plašu svaigu zivju, jūras velšu, augļu, dārzeņu un ziedu klāstu, kā arī vietējos gardumus, tostarp slavenos Fischbrötchen zivju burgerus. No pulksten 5.00 līdz 10.00 no rīta tas pulcē vairāk nekā 70 000 apmeklētāju. Lai gan agrā celšanās var šķist kā izaicinājums, tirgus apmeklējums ir lielisks veids, kā sajust patieso Hamburgas garšu un rosīgo atmosfēru.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Tieslietu ministrijas Komunikācijas departaments. Ņemot vērā vasaras brīvlaika un atvaļinājumu perioda sākšanos, Tieslietu ministrija atgādina – abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu aizceļot vai ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē par bērna civiltiesisko nolaupīšanu. Tieslietu ministrija ir centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus, piemēram, par bērna atgriešanu mājās. Tas nozīmē, ja Tieslietu ministrija saņem personas (viena no vecākiem) pieprasījumu, ka nav zināma bērna uzturēšanās vieta citā valstī, Tieslietu ministrija iesaistās situācijas risināšanā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Bērniem draudzīga tiesiskuma stiprināšana ir viena no Tieslietu ministrijas galvenajām prioritātēm, tāpēc aicinu vecākus vienmēr ņemt vērā to, kādas var būt sekas, ja vecāki nesazinās un nerīkojas bērna vislabākajās interesēs. Vecākiem ir jāapzinās, ka labākais risinājums vienmēr būs savstarpēja vienošanās un komunikācija, jo tiesiskie procesi, kuros tiek iesaistīta Tieslietu ministrija, ir uzskatāmi jau par strīda eskalāciju.” Tieslietu ministrija vidēji gadā saņem 30-40 jaunu pieprasījumu par bērnu atgriešanu pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Tas ietver gan gadījumus, kad pieprasa atgriezt bērnus no ārvalsts uz Latviju, gan otrādi. Novērojams, ka šādu gadījumu skaits būtiski pieaug tieši vasaras periodā, kad, sākoties skolēnu brīvlaikam, bērni tiek vesti ceļojumos vai dodas uz citu valsti uz ilgāku laika periodu. Tieslietu ministrija aicina bērna vecākus savstarpēji komunicēt, sniedzot informāciju par ceļošanas plāniem kopā ar bērnu, lai izvairītos no domstarpībām un tiesiskajām sekām, kas varētu rasties. 2025.gada pirmajos piecos mēnešos Tieslietu ministrija ir koordinējusi: • 9 gadījumus, kuros bērni aizvesti prom no Latvijas un tiek lūgta bērnu atgriešana Latvijā; • 6 gadījumus, kur bērni atvesti uz Latviju no pastāvīgās dzīvesvietas valsts kādā ārvalstī, un tiek lūgta bērnu atgriešana ārvalstī; • 2 gadījumus par Latvijā dzīvojoša vecāka saskarsmes nodrošināšanu ar bērnu, kurš dzīvo ārvalstī; • 1 gadījums, kur ārvalstī dzīvojošais vecāks lūdz saskarsmi ar Latvijā dzīvojošo bērnu. Kas ir bērnu prettiesiska aizvešana un ko darīt, ja tāda ir notikusi, skaidrojam arī šajā video materiālā. Savukārt raidieraksta epizodē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, zvērināta advokāte Baiba Didrihsone un Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietniece Sanita Strakše pievēršas starptautiskām tiesību problēmām, kas skar ģimenes dzīvi un tās sarežģījumus. Iepazīstina ar reāliem gadījumiem, kuros starptautiskās tiesības spēlē nozīmīgu lomu, un sniedz praktiskus ieteikumus vecākiem, kā rīkoties, ja ģimene nonāk šādā krīzē. Bērna civiltiesiskās nolaupīšanas jautājumus regulē Hāgas Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Informācija, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības bērna pretlikumīgas pārvietošanas uz citu valsti gadījumos, pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Avots: Leta Visi četri pērn “Michelin” zvaigzni saņēmušie restorāni Lietuvā to ir saglabājuši, bet kopumā “Michelin” atzinību saņēmušo restorānu skaits pieaudzis līdz 37 salīdzinājumā ar 34 pērn, liecina otrais restorānu ceļveža “Michelin Guide” izdevums par Lietuvu. Pasaulē populārā ceļveža eksperti secināja, ka visi četri restorāni, kas pērn saņēma “Michelin” zvaigzni, ir to saglabājuši. Tie ir Viļņas restorāni “Demo”, “Džiaugsmas”, “Nineteen18” un “Pas mus restoranas”. Salīdzinājumā ar pirmo ceļvedi par Lietuvu “Michelin” atzinību “Bib Gourmand” kategorijā par augstas kvalitātes ēdiena par saprātīgu cenu piedāvājumu saņēmušo restorānu skaits šogad ir dubultojies. Atzinību saglabāja restorāni “Gaspar’s”, “14 Horses”, “Le Travi”, kas atrodas Viļņā, kā arī Kauņas restorāns “Numan”. Papildus tiem šogad “Bib Gourmand” atzinību saņēma arī Viļņas restorāni “Augustin”, “B‘ARN Bistro”, “El Gato Negro” un “Kristoforas”. Arī “Michelin” inspektoru ieteikto restorānu saraksts ir papildināts. Tam šogad pievienots “MOTIF” Viļņā un “Alba Bistro” Klaipēdā, kā arī 23 restorāni no pagājušā gada saraksta. Jaunā šefpavāra balvu saņēma restorāna “Augustin” šefpavārs Dareks Medvedevs, someljē balva piešķirta Martīnam Praviļonim no “HeJi”, apkalpošanas balvu saņēma Līna Marija Balčūnaite no “Red Brick” un jaunatvērtā restorāna balvu saņēma “B’ARN Bistro” šefpavārs Arns Petronis. Jau vēstīts, ka “Michelin Guide” 2025.gada ceļvedī iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp “Michelin” kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam “John Chef’s Hall”, kā arī zvaigzni saglabājis restorāns “Max Cekot Kitchen”. Pērn maijā publicētajā trešajā ceļvedī par Igauniju Tallinas restorāns “180° by Matthias Diether” saglabājis pērn iegūtās divas “Michelin” zvaigznes, un restorāns Tallinas restorāns “NOA Chef’s Hall” saglabājis vienas zvaigznes statusu. Trešajā “Michelin Guide” par Igauniju tika iekļauti 35 restorāni. “Michelin Guide” ir starptautiski pazīstams un prestižs restorānu reitings, kurā tie tiek novērtēti pēc dažādiem kritērijiem un tiem tiek piešķirtas “Michelin” zvaigznes.

Informāciju sagatavoja Lita Juberte-Krūmiņa, SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja. Vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju šovasar plāno doties ceļojumā, liecina SEB bankas aptaujas dati.* Vairāk nekā puse no viņiem dosies braucienā uz ārzemēm, apmēram katrs piektais ceļos pa Latviju un 15% aptaujāto norādījuši, ka apceļos Baltijas valstis. Vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 50 gadiem plāno doties ceļojumā ar ģimeni. Ceļošana divatā vairāk populāra jauniešiem, kā arī to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Kopā ar draugiem braucienos dosies jaunieši un seniori, bet ceļošanu vienatnē biežāk izvēlas iedzīvotāji no 50 līdz 59 gadiem. “Ceļošana ir populārākais vasaras atvaļinājuma pavadīšanas veids. Turklāt redzam, ka šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vairāk cilvēku ir atzīmējuši, ka dosies uz tālākām zemēm. Īpaši populāra ceļošana uz ārzemēm ir jauniešu vidū, bet visvairāk to, kuri plāno apceļot dzimto zemi, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Pēc aptaujas datiem redzam, ka vairāk cilvēku plāno ceļot gan pa Baltijas valstīm, gan uz tālākām zemēm. Interesanti arī, ka arvien biežāk cilvēki izvēlas plānot savu braucienu patstāvīgi, vien katrs piektais norādīja, ka izmantos ceļojumu aģentūru pakalpojumus,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas Privātpersonu piedāvājuma attīstības vadītāja Linda Šablinska. Ceturtdaļa ceļo bez apdrošināšanas Saskaņā ar aptaujas datiem, nedaudz vairāk par trešdaļu iedzīvotāju, dodoties braucienā uz ārzemēm, vienmēr iegādājas ceļojumu apdrošināšanu. Apmēram katrs piektais iegādājas apdrošināšanu laiku pa laikam un vēl 15% norādījuši, ka viņiem ceļojumu apdrošināšana ir pievienota kredītkartei. Savukārt ceturtdaļa aptaujāto atzīmējuši, ka parasti ceļojuma apdrošināšanu neiegādājas. “Lai gan ceļojuma apdrošināšana lielākoties nav obligāta, tās iegāde būtu ļoti ieteicama, jo tā nodrošina finansiālu aizsardzību neparedzētu situāciju gadījumā, piemēram, ja ceļojuma laikā gadās slimība, nelaimes gadījums vai ceļojums tiek atcelts. Ļoti ērti, ja ceļojumu apdrošināšana jau ir pievienota kredītkartei, it īpaši, ja tā iekļauj ne vien kartes īpašnieku, bet arī ģimenes locekļus. Tomēr mēs vienmēr aicinām pārbaudīt apdrošināšanas segumu, sevišķi, ja brauciena laikā plānojas kādas īpašas aktivitātes,” norāda Linda Šablinska. Pēc aptaujas datiem svarīgākais, iegādājoties ceļojumu apdrošināšanu, ir tās segums, ko atzīmēja 60% respondentu. Tad seko cena un iespēja ātri saņemt palīdzību ārkārtas situācijās. *Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025.gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.