Rīga, 25.jūn., LETA.   Baltijā elektrisko autobusu izmantošanai tālsatiksmei ie nepieciešama atbilstoša uzlādes infrastruktūra, intervijā aģentūrai LETA sacīja starptautiskā pasažieru pārvadātāja “FlixBus” vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans. Viņš norādīja, ka “FlixBus” testē elektroautobusus daudzās Eiropas valstīs, bet galvenokārt īsās līnijās, jo šiem autobusiem ir ierobežots attālums, ko tie spēj nobraukt ar vienu uzlādes reizi – aptuveni 300 līdz 400 kilometru. Lemans skaidroja, ka Latvijas gadījumā “FlixBus” labprāt šādu autobusu lietotu, piemēram, maršrutā starp Rīgas centru un Rīgas lidostu, bet “FlixBus” to pašlaik nedrīkst, kamēr nav atvērts vietējais tirgus. “Savukārt, ja runājam par starptautiskām līnijām, tad šobrīd pieejamie elektroautobusi nav tas vēlamais gala produkts, kas ir vajadzīgs. Ir vajadzīga lielāka distance, ko var nobraukt bez uzlādes,” viņš piebilda. Tāpat viņš sacīja, ka otra problēma ir infrastruktūra, jo Baltijā nav uzlādes iekārtu autobusiem gan uz šosejām, gan uz galvenajiem ceļiem. “Ir lādētāji automašīnām, bet, ja es tur novietošu autobusu, tas tur stāvēs nedēļu, lai uzlādētos. Ir nepieciešama uzlādes infrastruktūra smagajiem transportlīdzekļiem,” viņš minēja. Lemans sacīja, ka tas pats attiecas uz autoostām, kurā ir nepieciešamas iekārtas, lai vismaz nedaudz uzlādētu autobusu. “Pašlaik mēs esam tālu no tā. Turklāt tā tas ir visā Eiropā. Ja man jāpasaka, kurās Eiropas autoostās var uzlādēt autobusus, tad šis skaits būs tuvs nullei,” viņš sacīja. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka “FlixBus” cenšas rast citus risinājumus, lai samazinātu izplūdes gāzu emisijas. Tostarp vairāk nekā 90% no “FlixBus” autobusu flotes ir “Euro6” dzinēji, kas nozīmē, ka emisiju apmērs ir ļoti zems un ir salīdzināms ar vilcieniem. Vienlaikus kompānija testē arī biogāzi un sašķidrināto dabasgāzi. “”FlixBus” tikko sāka maršrutu no Krakovas Polijā uz Prāgu Čehijā, izmantojot autobusus, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi. Šos transportlīdzekļus var uzpildīt arī ar bio dabasgāzi, pieņemot, ka šim mērķim ir pieejama arī nepieciešamā infrastruktūra,” viņš piebilda. Lemans salīdzināja, ja standarta dabasgāze samazina izmešu daudzumu par 15%, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, pāriešana uz bio dabasgāzi ļautu samazināt izmešus līdz pat 90%. Viņš rezumēja, ka “FlixBus” veic dažādu degvielas veidu testēšanu visā pasaulē, lai līdz 2040.gadam kompānija sasniegtu neitrālu emisijas līmeni autobusos, taču tam ir vajadzīgi atbilstoši transportlīdzekļi un infrastruktūra. Pēc viņa teiktā, Eiropas Savienībai (ES) ir krietni jāpasteidzas ar šo jautājumu. Jau ziņots, ka “FlixBus” Latvijā piedāvā 10 ceļojumu galamērķus, kuriem nav starpsavienojumu – Austrija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Somija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovēnija un Vācija. Kopumā Baltijā “Flixbus” apkalpo 53 maršrutus. “FlixBus” ir zīmols, kas pieder Vācijas uzņēmumam “FlixMobility GmbH”. Visu interviju lasiet LETA+: https://leta.lv/plus/6922CD21-860A-42D4-8881-1F5EBCDFF027/ vai Nozare.lv: https://nozare.lv/comments/item/6922CD21-860A-42D4-8881-1F5EBCDFF027/

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Zane Leite, Join UP! Baltic pārstāve. Tūroperators Join UP! Baltic novēro ievērojamu pieaugumu vasaras ceļojumu rezervācijās, īpaši Jāņu brīvdienu periodā un visa jūnija ietvaros. Lielākā daļa ceļojumu uz šiem galamērķiem uz Līgo brīvdienu nedēļu jau pilnībā tika izpārdoti trīs nedēļas iepriekš, un šovasar aktuālāka paliek ceļotāju tendence rezervēt ceļojumus savlaicīgi – pēdējā brīža piedāvājumu šovasar tikpat kā nav. Tādi saulaini galamērķi kā Turcija, Ēģipte, Melnkalne, Tunisija, Albānija un Grieķija joprojām ir populārākās izvēles ceļotāju vidū. Turcija un Ēģipte ar savām “viss iekļauts” pludmales brīvdienām un gaisa temperatūrām +30 līdz +35°C galvenokārt piesaista ģimenes un pārus. Savukārt Balkānu valstis un Grieķija ir iecienītas pāru un draugu grupu vidū, kas meklē aktīvāku saules, kultūras un dabas atpūtas kombināciju. “Šī gada vēsā vasara mudina cilvēkus plānot atvaļinājumus krietni agrāk nekā citus gadus,” norāda Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas. “Novērojam, ka arvien vairāk ceļotāju izvēlas plānot iepriekš, jo pēdējā brīža ceļojumi vairs nav reāla iespēja augstā pieprasījuma dēļ.” Šī tendence attiecas ne tikai uz vasaras periodu, bet arī rudens-ziemas sezonā: piemēram, oktobra skolēnu brīvlaika periodam sākotnēji ieplānotie ceļojumi uz Šarm eš Šeihu Ēģiptē un Tunisiju tika izpārdoti jau maijā-jūnijā, un, sekojot pieprasījumam, pievienoti papildu reisi uz Ēģipti. Join UP! Baltic šovasar ir vairāk nekā dubultojis savu ceļojumu kapacitāti salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, un šobrīd vēl ir pieejamas vietas ceļojumiem uz Turciju jūlijā un augustā. “Tie ceļotāji, kas vēlas baudīt karstas vasaras brīvdienas, aicināti neatlikt rezervāciju uz pēdējo brīdi, jo vietas tiek ātri izpārdotas,” norāda Aurimas Janušauskas. Priecīgus svētkus!

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Undīne Šulca-Heistere, ZPR Sabiedrisko attiecību speciāliste. Zemgale glabā sevī daudzveidīgas tūrisma pērles. Kas tev pirmais ienāk prātā, domājot par šo Latvijas reģionu? Visticamāk – majestātiskā Rundāles pils, pasaku rūķīši Tērvetes mežos, Daugavas varenās ūdens dzīles un plašie līdzenumi, kur lepni slejas muižas. Taču tas ir tikai sākums. Lai atvieglotu ceļojuma plānošanu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar tūrisma informācijas centriem ir izveidojis īpašu 24 pieturas punktu sarakstu – vietu apkopojumu, kuras šajā vasarā un arī citos gadalaikos noteikti vērts apmeklēt Katrā no sešām Zemgales pašvaldībām iepazīsti četras “must see” jeb “noteikti jāredz” vietas – apskates objektus, kuros satiekas kultūras bagātības, dabas valdzinājums un aizraujošas pieredzes visai ģimenei. Šīs vietas ir vērts zināt un redzēt pašam, lai ar lepnumu ieteiktu arī saviem viesiem – gan no Latvijas, gan no tālākām zemēm. Galu galā, katram novada iedzīvotājam – vai tu būtu no Dobeles, Jelgavas, Bauskas vai citurienes – tās ir vietas, ar kurām varam lepoties un kuras veido mūsu Zemgales īpašo stāstu. Zemgale – tepat blakus, bet vēl tik daudz neatklātu dārgumu, kas noteikti jāredz! Šis ceļojuma saraksts ir tavs starts – sauc to par tūrisma minimumu, sākuma paku vai iedvesmas avotu. Zemgales daudzveidīgie tūrisma objekti pārsteigs ar plašo iespēju klāstu: no aizraujošas vēstures izzināšanas un dabas varenības līdz pat eksotiskiem dzīvniekiem un gardēžu piedzīvojumiem! Tepat līdzās, bet reizē vēl tik maz atklāta – Zemgale aicina atklāt ko jaunu! Vai tā būtu ilgi gaidīta aizbēgšana no pilsētas steigas, lai veldzētos dabas klusumā un atgūtu spēkus, svētki garšu kārpiņām, romantiski mirkļi divatā vai skaļi un jautri piedzīvojumi draugu un ģimenes lokā – to visu vari atrast tepat, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas novadā un Jelgavas valstspilsētā. Sāc plānot savas brīvdienas jau tagad un ļaujies ceļojuma priekam kopā ar tūrisma ceļvedi “Zemgale aicina”. Iedvesmojies, iepazīsti un izbaudi Zemgali – tā ir tuvāk, nekā domā! Arī turpmāk visu noderīgo tūrisma informāciju meklē ne tikai reģiona tūrisma informācijas centros, bet arī Zemgales plānošanas reģiona tīmekļa vietnē: https://www.zemgale.lv/lv/turisma-celvedis-zemgale-aicina Aizkraukles novads: • Kokneses viduslaikus pilsdrupas • Likteņdārzs • Skrīveru dendroloģiskais parks • Aklais (Jūgu) purvs Bauskas novads: • Rundāles pils • Bauskas pils muzejs • Mini zoo “Dobuļi” • Brīvdabas muzejs “Ausekļu dzirnavas” Dobeles novads: • Latvijas Valsts mežu dabas parks Tērvetē • Dārzkopības institūta Ceriņu dārzs • Dobeles Pils • Vecauces pils Jelgavas novads: • Lielvircavas muiža • Jāņa Čakstes māja • Ziemassvētku kauju muzejs • Lielplatones muiža Jēkabpils novads: • Krustpils pils • Jēkabpils Mežaparks • Gārsenes pils un dabas takas • Viesīte muzejs “Sēlija” Jelgavas valstspilsēta: • Jelgavas pils • Lielupes palienes pļavas un savvaļas zirgi • Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis • Pasta sala

Tunisija bieži paliek ārpus klasiskajiem Vidusjūras ceļojumu galamērķu sarakstiem, taču tieši tajā slēpjas tās īpašais šarms. Šī Ziemeļāfrikas valsts ir kā tilts starp Eiropu un tuksnesīgo Āfriku, kur vēsture saplūst ar mūsdienīgumu, bet dabas skaistums ar autentisku dzīves ritmu. Tūroperators “Novatours” ir apkopojis galvenos iemeslus, kāpēc kaut reizi būtu jāpiedzīvo Tunisiju.   Klimats Tunisijas ziemeļu daļā valda Vidusjūras klimats, bet dienvidos jau tas kļūst tuksnesīgs, kas kopumā nodrošina patīkamu laika apstākļu daudzveidību visa gada garumā. Tomēr labākais laiks šīs valsts apciemojumam ir pavasaris vai rudens, kad Latvijā valda drēgnums, bet Tunisija jau lutina ar vasarīgu siltumu virs +25 °C, jūra ir silta, bet cilvēku mazāk. Šis ir “zelta laiks” mierīgākai atpūtai.    Dabas daudzveidība Viens no Tunisijas lielākajiem pārsteigumiem ir tās dabas dažādība.  Sākot jau no Vidusjūras piekrastes, kuras krasta līnija vijas vairāk nekā 1300 kilometru garumā. Valsti apskalojošie ūdeņi ir silti, dzirdi un ar krāšņu zemūdens daudzveidību. Tas viss kopā nodrošina bagātīgas izklaides iespējas – rāma atpūta pludmalē, peldes, snorkelēšana, niršana, ūdensslēpošana, kaitsērfings, burāšana, laivu braucini un daudz cita.    Savukārt Tunisijas dienvidu daļa ir ievijusies Sahāras tuksnesī, kas ir viens no lielākajiem tuksnešiem pasaulē. Tuksnešu noslēpumainībā vienmēr ir vilinājusi pasaules izzinātājus – klasiskās ekskursijās, pārgājienos kamieļu mugurā, 4×4 džipu safari vai nakšņojot kādā tuksneša kempingā ar bezgalīgu zvaigžņu klājumu debesu dzīlēs.  Un atkal citu pieredzi gādā valsts ziemeļrietumi, kas ir kalnu reģions. Šeit vijas daļa no varenajiem Atlasa kalniem. Šī teritorija dabas mīļotājus lutina ne tikai ar elpu aizraujošiem dabas skatiem, bet arī ar iespēju doties pārgājienos, baudīt kalnu riteņbraukšanu, klinšu kāpšanu vai adrenalīna piepildītus lēcienus aizā.   Vēstures mantojums Tunisija ir īstena kultūras un vēstures bagātību krātuve, kur dažādu civilizāciju mantojums – no feniķiešiem un romiešiem līdz arābiem un berberiem – joprojām ir jūtams ik uz soļa. Šķietami nelielajā valstiņā ir septiņas UNESCO Pasaules mantojumu vietas.  Valsts apskates vietu kartē noteikti ir vērts iekļaut senās Kartāgas apmeklējumu, kaz reiz bija viena no lielākajām un varenākajām pilsētām pasaulē. Šobrīd tā gan tā ir vairāk kā muzejs, ne apdzīvota pilsēta, taču tur joprojām ir saglabājušās romiešu pilsētu drupas, amfiteātri, akvedukti, senās pirtis, iespaidīgi tempļi, spāņu un turku cietokšņi, viduslaiku tirgi un citas būves. Savukārt valsts ziemeļaustrumos esošās Kairuānas apmeklējumam ir vairāki iemesli – to dēvē gan par arābu paklāju galvaspilsētu, gan pat Tunisijas saldumu galvaspilsētu, gan tā glabā senāko un eklektiskāko mošeju Āfrikā, kā arī lutina ar citiem apbrīnas vērtiem apskates objektiem. Tāpat Tunisijā atrodas viena no izcilākajām antīkajām pilsētām Duga, kas teju neskarta saglabājusies līdz mūsu dienām. Tā bija Numīdijas berberu karaļa pilsēta. Viens no tās slavenākajiem vēstures pieminekļiem ir amfiteātris un to papildina arī pilsētas drupas, saunas, arkas, tirgus un saieta laukumi, villas, pūniešu mauzolejs, Saturna, Merkūrija, Minervas svētnīcas un daudzas citas celtnes.     Spa un labsajūtas procedūras Tos, kas viesojas Tunisijā pirmo reizi, nereti pārsteidz valsts augsti attīstītais labsajūtas procedūru piedāvājums.  Tunisija ir īsta atpūtas oāze tiem, kas meklē mieru, labsajūtu un profesionālu spa pieredzi. Īpaši Vidusjūras piekrastē esošās kūrortu viesnīcas lepojas ar plašiem, moderniem talasoterapijas centriem, kur senās ārstniecības tradīcijas savijas ar mūsdienu komfortu. Spa procedūras ietver gan peldes jūras ūdens baseinos, gan unikālas eļļu un ūdens masāžu kombinācijas, kas ļauj vienlaikus atslābināt ķermeni un atsvaidzināt prātu. Patiesi plašais piedāvājums dod iespēju ikvienam piemeklēt individuāli pielāgotu atveseļošanās programmu.    Tunisijas garšas Tunisijas ēdienu pasaule balstās vēstures līkloču mijiedarbībā – tajā savijas berberu, arābu, osmaņu, andalūziešu un franču ietekmes – katrs kumoss stāsta par tautu krustcelēm, kas šeit atstājušas savu garšas parakstu. Esot Tunisijā, noteikti ir vērts nogaršot: Kuskuss – tradicionāli kuskuss Tunisijā tiek gatavots māla konusa formas traukā (tajine) kopā ar dārzeņiem un gaļu. Brik – Osmaņu impērijas mantojums, briks ir nesaldināta kūka, kas ietīta plānā mīklā un cepta eļļā. Lablabi – aunazirņu zupa, kas bagātināta ar ķiplokiem un ķimenēm, pasniegta kopā ar maizi.  Masfouf – saldā kuskusa versija – ar cukuru, granātābolu sēklām, datelēm. Muloukhia – tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem Tunisijas ēdieniem. Muloukhia ir augs, kura lapas tiek izmantas biezas mērces pagatavošanai, ko pasniedz kopā ar liellopu gaļu un ēd ar maizi. Bambalouni – jeb yoyos ir saldie virtuļi, viens no populārākajiem Tunisijas desertiem, ko bieži pārdod uz ielas.   Ieceļošana Latvijas pilsoņiem, ieceļošanai Tunisijā, nav nepieciešama vīza, uzturoties valstī uz laiku līdz 90 dienām. Ieceļojot var tikt lūgts uzrādīt viesnīcas rezervāciju vai citu apliecinājumu par izvēlēto uzturēšanās vietu. Latvijas nepilsoņa pases turētājiem vīza nav nepieciešama, ja ieceļošanas mērķis Tunisijā ir tūrisms organizētā tūrisma grupā (vismaz 5 personas). Tāpat šiem ceļotājiem, ieceļojot Tunisijā, ir jāuzrāda viesnīcas rezervācija, biļete turp un atpakaļceļam, ceļojuma apdrošināšana. Ieceļojot valstī ar citu mērķi vai individuāli, nepilsoņa pases turētājiem pirms brauciena ir jānoformē vīza Latvijā akreditētajā Tunisijas vēstniecībā Polijā.  Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām. Taču svarīgi – vienmēr, pirms pošanās ceļā, ir rūpīgi jāiepazīstas ar ieceļošanas un izceļošanas noteikumiem, jo tie var mainīties.      Vidusjūras piekrastes daudzpusīgā pērle Tunisija ir patiesi unikāls un autentisks ceļojumu galamērķis, kas vienlaikus ļauj baudīt gan Eiropas, gan Āfrikas noskaņas. Tā ir mierīga, nav ceļotāju pūļu pārņemta un ļauj baudīt daudzveidīgu atpūtu. Tunisija ir viegli sasniedzama ar tiešo lidojumu no Rīgas, kas ir mazāk par četrām stundām ilgs. Ir laiks doties iepazīt šo brīnišķīgo valsti!

Reklāmraksts. Sporta notikumu prognozēšana ir aizraujoša pieredze, un pareizi izvēlētas likmes var padarīt sporta skatīšanos vēl interesantāku. Mūsdienās sporta totalizators, īpaši totalizators internetā, piedāvā dažādus likmju veidus, kas piemēroti gan iesācējiem, gan pieredzējušiem lietotājiem. Tādi latvijas totalizatori kā Spelet.lv nodrošina ērtu piekļuvi plašam sporta notikumu klāstam un daudzveidīgām likmēm, ļaujot pielāgot spēles stratēģiju atbilstoši savām zināšanām un vēlmēm.   Kas ir likmes sporta totalizatorā   Likmes sporta totalizatorā ir process, kurā spēlētājs izvēlas konkrētu sporta notikumu un mēģina paredzēt tā iznākumu, vienlaikus nosakot naudas summu, ar kuru vēlas riskēt. Tas var būt tikpat vienkārši kā prognozēt futbola spēles uzvarētāju vai tikpat sarežģīti kā noteikt precīzu rezultātu vai gūto punktu skaitu. Rezultātā, atkarībā no izvēlētā likmes veida un piemērotā koeficienta, tiek aprēķināts potenciālais laimests.   Jo precīzāka un sarežģītāka prognoze, jo lielāks var būt piedāvātais koeficients, un līdz ar to arī iespējamais laimests. Vienkāršākas likmes, piemēram, uz uzvarētāju vai kopējo punktu skaitu, ir vieglāk saprotamas un populāras starp iesācējiem, savukārt pieredzējuši spēlētāji bieži izmanto kombinētās vai live likmes, lai pielāgotu savu stratēģiju reāllaikā.   Spelet.lv kā viens no uzticamākajiem latvijas totalizatoriem piedāvā dažādas likmes uz sportu, sākot ar tradicionāliem sporta veidiem, piemēram, futbolu, basketbolu, hokeju, līdz pat nišas disciplīnām kā e-sports, teniss, handbols un autosports. Šī plašā izvēle ļauj lietotājiem ne tikai sekot līdzi iecienītajiem sporta notikumiem, bet arī izvēlēties likmes pēc savām zināšanām un interesēm.   Daudzveidīgās likmes totalizatorā sniedz spēlētājiem iespēju piemērot personalizētu pieeju – no vienkāršām prognozēm līdz sarežģītām stratēģijām. Tieši šī kombinācija starp sporta zināšanām, spēles izjūtu un taktiku padara sporta totalizatoru vidi par dinamisku un izaicinošu pieredzi.   Galvenie sporta likmju veidi Spelet.lv   Veicot likmes totalizatorā internetā vidē, ir svarīgi saprast, kādi likmju veidi ir pieejami un ar ko tie atšķiras. Spelet LV piedāvā plašu iespēju klāstu:  

• Vienkāršā likme – tiek likta likme uz vienu notikuma iznākumu, piemēram, konkrētas komandas uzvaru. Šis ir populārākais un vienkāršākais likmes uz sportu veids.
• Kombinētā likme – vairākas likmes tiek apvienotas vienā kuponā. Lai laimētu, jāuzvar visas izvēlētās spēles. Šāda pieeja palielina potenciālo laimestu, taču arī risku.
• Sistēmlikmes – līdzīgas kombinētajām likmēm, bet ar iespēju laimēt arī tad, ja daļa prognožu nav pareizas. Lieliska izvēle tiem, kuri vēlas elastīgāku pieeju.
• Live likmes – likmes, kuras tiek veiktas notikuma reālajā laikā. Sporta totalizators tiešsaistē ļauj reaģēt uz spēles gaitas mainīgajiem apstākļiem un izmantot iespējas reāllaikā.
• Handikapa likmes – tiek piešķirta mākslīga priekšrocība vai trūkums vienai no komandām, lai spēli padarītu līdzsvarotāku.
• Virs/Zem likmes – tiek prognozēts, vai kopējais gūto punktu vai vārtu skaits būs virs vai zem noteiktas robežas.

  Šie dažādie likmju veidi padara totalizatora sporta likmes daudzveidīgas un pielāgojamas dažādiem spēlētāju mērķiem un stratēģijām.   Kā izvēlēties piemērotāko likmju veidu   Lai maksimāli izmantotu sporta totalizatora potenciālu un nodrošinātu sev patīkamu pieredzi, būtiski ir izvēlēties tādu likmes veidu, kas atbilst tavām zināšanām, mērķiem un iespējām. Katra likme ietver zināmu risku, tāpēc apdomāta pieeja ir svarīgs priekšnoteikums atbildīgai spēlei.   Šeit ir vairāki galvenie faktori, kas jāņem vērā:  

• Zināšanas par sporta veidu – ja labi pārzini noteiktu sporta veidu, līgu vai komandu, vari šo priekšrocību izmantot, lai izvēlētos sarežģītākas likmes, piemēram, handikapa likmes, kombinētās likmes vai pat detalizētas spēles statistikas prognozes. Tas ļauj izmantot savas analītiskās spējas un uzkrāto informāciju priekšrocības gūšanai.
• Riska tolerance – atšķirīgi likmju veidi nozīmē atšķirīgu riska līmeni. Ja vēlies spēlēt konservatīvāk, piemērotākas būs vienkāršās likmes vai sistēmas likmes, kurās iespējams laimēt arī tad, ja ne visas prognozes piepildās. Savukārt, ja esi gatavs uzņemties lielāku risku potenciāli lielāka laimesta vārdā, kombinētās likmes būs izaicinošāka izvēle.
• Spēles dinamika – ja esi pieradis aktīvi sekot spēles gaitai un vēlies pielāgoties notikumu attīstībai, live likmes jeb likmes spēles laikā ir ideāls veids, kā izmantot šo priekšrocību. Tās ļauj veikt prognozes atkarībā no aktuālās spēles situācijas un ātri pieņemt lēmumus reāllaikā.
• Pieejamais budžets – kā jebkurā citā azartspēles formā, arī šeit būtiska ir saprātīga budžeta plānošana. Pirms veikt likmes uz sportu, ieteicams noteikt sev pieņemamu limitu un izvēlēties likmju veidus, kas iekļaujas šajās robežās. Atbildīga pieeja palīdz saglabāt kontroli pār spēli un izvairīties no impulsīviem lēmumiem.

  Tādas platformas kā Spelet.lv nodrošina pārskatāmu informāciju par katru sporta notikumu, koeficientiem, likmju iespējām un noteikumiem, tāpēc spēlētājiem ir iespēja pieņemt lēmumus, balstoties uz faktiem, nevis tikai intuīciju. Šī pieeja palīdz izvēlēties totalizatora sporta likmes, kas vislabāk atbilst tavām interesēm un spēles stilam.   Kāpēc izvēlēties Spelet.lv sporta totalizatoru   Izvēloties sporta totalizatoru online, svarīgi izvēlēties drošu un licencētu platformu. Spelet.lv ir viens no vadošajiem latvijas totalizatoru piemēriem, kas piedāvā:

• Plašu sporta notikumu klāstu
• Pārskatāmus koeficientus
• Ātru un drošu naudas darījumu apstrādi
• Draudzīgu lietotāja saskarni un profesionālu klientu atbalstu

  Šie faktori padara Spelet kazino par uzticamu vietu, kur izmēģināt dažādas likmes un to veidus, lai izbaudītu azartspēļu pieredzi drošā vidē.   Veicot likmes sporta totalizatorā, būtiska ir izpratne par dažādiem likmju veidiem un to iespējām. Spelet.lv piedāvā plašu izvēli, sākot no vienkāršām likmēm līdz sarežģītām kombinētajām sistēmām, ļaujot katram spēlētājam atrast sev piemērotāko stratēģiju. Izprotot kā darbojas sporta totalizators un apzinoties riskus, vari izbaudīt aizraujošu un atbildīgu pieredzi, sekojot līdzi saviem mīļākajiem sporta notikumiem.

• Dubaijas aviokompānija kļūst par pirmo AAE pārvadātāju, kas nodrošina tiešos reisus uz Rīgu trīs reizes nedēļā • flydubai paplašina savu tīklu ar vairāk nekā 135 galamērķiem 58 valstīs Dubaijā bāzētā aviokompānija flydubai turpina pilnveidot savu maršrutu tīklu, un sākot ar 12. decembri, tā nodrošina lidojumus uz Rīgu, kļūstot par pirmo AAE aviokompāniju, kas piedāvā tiešos reisus no Dubaijas. Lidojumi uz Dubaijas starptautiskās lidostas (DXB) 3. termināli tiks veikti trīs reizes nedēļā no Rīgas starptautiskās lidostas (RIX), ļaujot pasažieriem no Latvijas un citiem Baltijas valstu reģioniem ērti ceļot uz un no Dubaijas un arī tālāk, pateicoties flydubai sadarbībai ar Emirates aviokompāniju. Komentējot jauno lidojumu izziņošanu, flydubai Komerciālo darbību un e-komercijas vecākais viceprezidents Džeihuns Efendi sacīja: “Eiropa joprojām ir svarīga flydubai kompānijai, un mēs esam priecīgi, ka spējam nodrošināt pasažieriem tiešos reisus uz Rīgu. Jaunais galamērķis Baltijas reģionā atspoguļo mūsu apņemšanos veicināt brīvu tirdzniecības un tūrisma plūsmu, kā arī nodrošināt uzticamu un kvalitatīvu ceļošanas pieredzi. Ar Rīgas reisu uzsākšanu mēs priecājamies, ka spējam pasažieriem sniegt iespēju ērti apmeklēt Dubaiju, GCC reģionu un tālākus galamērķus, piemēram, Keniju, Maldīviju, Tanzāniju, Taizemi un Šrilanku.” Neatkarīgi no tā, vai vēlaties relaksējošu atpūtu pludmalē vai piedzīvojumus pilsētā, Dubaija ir ideāls galamērķis ar greznām kūrortviesnīcām, pasaules klases iepirkšanās centriem un smalkām ēdināšanas iespējām, kā arī pilsētā ir pieejamas neskaitāmas aktivitātes ģimenēm ar bērniem un arī piedzīvojumu meklētājiem. Apmeklējiet Burj Khalifa, iepazīstiet Dubaijas tuksneša burvīgās ainavas, dodieties pastaigā pa Dubai Mall vai arī izbaudiet nacionālos ēdienus kādā no vietējiem tirgus plačiem.   Laila Odiņa, RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja, sacīja: “Mēs esam priecīgi par šo jauno savienojumu starp Rīgu un Dubaiju, ko tagad nodrošinās flydubai. Jaunā aviokompānijas pievienošanās mums ne tikai uzlabo esošo savienojumu ar vienu no pasaules galvenajiem aviācijas centriem, bet arī ievieš jaunus apkalpošanas standartus šajā maršrutā. Ar augstas klases biznesa klasi un ērtu savienojumu uz citiem galamērķiem, flydubai sniedz papildus vērtību gan tūrisma, gan biznesa ceļotājiem. Mēs esam pārliecināti, ka pasažieri novērtēs iegūto pieredzi un elastību, ko nodrošina aviokompānija.” Šobrīd flydubai maršrutu tīkls ietver vairāk nekā 135 galamērķus 58 valstīs, no kuriem vairāk nekā 100 galamērķiem agrāk nebija tiešo savienojumu ar Dubaiju. Aviokompānija ekspluatē mūsdienīgu floti ar 88 Boeing 737 lidmašīnām. Papildus Rīgai, flydubai izziņoja arī reisu uzsākšanu uz Kišiņevu (Moldova) no 17. septembra, uz Jasu (Rumānija) no 19. septembra un uz Viļņu (Lietuva), paplašinot savu darbību Eiropā līdz 35 galamērķiem 20 valstīs. Pasažieru pieredze Ceļojot ar flydubai, pasažierus sagaida augstas kvalitātes ceļošanas pieredze un apkalpošana gan gaisā, gan uz zemes. Biznesa klases pasažieri var baudīt guļošās sēdvietas, starptautiski iedvesmotas ēdienkartes un plašu izklaides klāstu. Ekonomiskās klases pasažieriem pieejamas ērtas, atgāžamas sēdvietas ar regulējamu galvas balstu. Lidojumu informācija Maršruts: RIX – DXB (Dubaijas 3. terminālis) Reisi: 3 reizes nedēļā Cenas: – Biznesa klase – no EUR 1,450 – Ekonomiskā klase (Lite) – no EUR 395 Lidojumu grafiks: | Lidojuma Nr. | No | Uz | Izlidošana | Ierašanās | |—————–|——-|——-|—————|————–| | FZ 1442 | RIX | DXB | 23:20 | 08:15 | | FZ 1441 | DXB | RIX | 16:55 | 22:20 | *Visi laiki norādīti vietējā laikā* Reisus var rezervēt vietnē flydubai.com, oficiālajā lietotnē, pa tālruni (+971) 600 54 44 45, flydubai ceļojumu centros vai caur ceļojumu aģentiem.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Zane Bērziņa, Lietuvas kūrortu asociācijas komunikācijas pārstāve Latvijā. Vasara ir īstais laiks jauniem piedzīvojumiem un atpūtai no ikdienas steigas. Ja vēlaties doties neaizmirstamā braucienā tepat netālu, Lietuvas kūrorti un kūrortu teritorijas būs tieši laikā – unikāli dabas resursi, kultūras bagātības, augstvērtīgs komforts un plašas izklaides iespējas. Druskininki – Lietuvas kultūras galvaspilsēta 2025 Druskininki ir viens no populārākajiem Lietuvas kūrortiem, kas šogad ieguvis īpašu goda nosaukumu – Lietuvas 2025.gada kultūras galvaspilsēta. Šis statusa apliecinājums atspoguļo pilsētas bagāto kultūras dzīvi un māksliniecisko daudzveidību. Visa gada garumā Druskininkos norisināsies vairāk nekā 300 dažādi pasākumi, tostarp koncerti, izstādes, radošās darbnīcas un sporta sacensības. Druskininki ir arī lieliska vieta aktīvai atpūtai un labsajūtai, ar moderniem SPA centriem, gleznainiem parkiem un daudzveidīgām sporta iespējām. Plašāka informācija par gaidāmajiem pasākumiem atrodama: https://renginiai.druskininkai.lt/en. Birštona – veselības oāze Nemunas cilpu reģionā Birštona ir vieta, kur satiekas vēsture, dabas resursi un mūsdienīgs komforts. Šis kūrorts, kas atrodas gleznainajā Nemunas cilpu reģionālajā parkā, ir īpaši pazīstams ar minerālūdeni, dziednieciskajām dūņām un unikālo mikroklimatu, ko izmanto sanatorijās un SPA centros. Tādēļ mierīgu brīvdienu cienītājiem Birštona būs ideāls brīvdienu galamērķis. Aktīvajiem atpūtniekiem īpaši interesants būs jaunais 3,5 km garais velosipēdu un gājēju celiņš ar atpūtas vietām un apgaismojumu. Velosipēdu nomas vietās ir pieejami arī elektriskie skrejriteņi un ģimenes kvadracikli, padarot pastaigas un braucienus ar ģimeni vēl ērtākus un jautrākus. Viens no vasaras spilgtākajiem pasākumiem būs Lietuvas atklātais gaisa balonu čempionāts, kas no 3. līdz 5.jūlijam norisināsies Birštonā kopā ar Latvijas čempionātu, radot neaizmirstamu pieredzi šādu aktivitāšu piedzīvojumu cienītājiem. Kauņas rajons aicina doties smaragdu meklējumos Kauņa kā otra lielākā Lietuvas pilsēta un tās apkārtne piedāvā plašu tūrisma iespēju klāstu gan pilsētas baudītājiem, gan dabas mīļotājiem. Šovasar Kauņas rajons aicina piedalīties interaktīvā “70 smaragdu spēlē”, iepazīt Pakaunes reģiona dārgumus – vēsturiskus objektus, dabas ainavas un kultūras pieminekļus. Spēles gaitā dalībnieki varēs krāt smaragdus un apmainīt tos pret balvām, vienlaikus izzinot vietējo reģionu. Kauņas pilsēta ir arī lieliska starta vieta ģimenes laivošanas piedzīvojumiem – ar speciālo ģimenes biļeti iespējams izbaudīt braucienus ar kuģi “Zapyškis” un prāmi “Nevėžis”. Dzintara un zvejnieku mantojuma burvības meklējumi Neringā Neringa ir īsta Kuršu kāpu pērle, kur savijas dabas skaistums ar kultūras un vēstures mantojumu. Mizgira dzintara muzejā apmeklētāji var iepazīt dzintara ceļu no dabas līdz mākslai, izmantojot interaktīvas izstādes, 3D filmas un retu dzintara kolekciju. Muzejs piedāvā arī praktiskas aktivitātes, kurās iespējams uzzināt par dzintara dziednieciskajām īpašībām un tā nozīmi vietējās kultūras tradīcijās. Vēl viena nozīmīga vieta, kuru ir vērts apmeklēt, ir Nidas zvejnieka etnogrāfiskā sēta – autentiska zvejnieku māja ar tradicionālo interjeru, amatniecības darbnīcām un folkloras pasākumiem, kas ļauj iejusties zvejnieku ikdienā un izbaudīt Kuršu kāpu unikālo garu. Šeit var ne tikai izbaudīt dabas burvību, bet arī iepazīt senās tradīcijas un vietējo mākslu. Papildus Birštonai, Kauņas rajonam, Druskininkiem un Neringai, Lietuvas kūrortu klāstā ir arī Palanga, Ignalina, Anīkšķi, Traķi un Zarasi – katrs ar savu unikālo raksturu un piedāvājumu. Palanga ir slavenā vasaras pludmales kūrorta pilsēta ar plašām smilšu pludmalēm, dzīvīgu promenādi un moderniem SPA centriem. Savukārt Ignalina aicina dabas mīļotājus baudīt mieru un zaļās ainavas, piedāvājot arī aktīvās atpūtas iespējas, tostarp pārgājienus un aktivitātes uz ūdens. Anīkšķi, ar savu vēsturisko šarmu un gleznainajām apkārtnēm, ir lieliska vieta ģimenes brīvdienām. Traķi ar savu slaveno pili un senatnīgo atmosfēru vilina vēstures un kultūras cienītājus, bet Zarasi piedāvā relaksējošu atpūtu pie gleznainiem ezeriem un daudzveidīgas lauku tūrisma iespējas. Šie kūrorti kopā veido plašu un daudzveidīgu piedāvājumu, kas apmierinās jebkura ceļotāja gaumi. *** Lietuvas kūrortu asociācija (LKA) ir bezpeļņas organizācija, kura šobrīd apvieno Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas kūrortus un Anīkšču, Ignalinas, Traķu, Zarasu un Kauņas rajona kūrortu teritorijas. Papildu informācija: Kristina Citvarienė, Lietuvas kūrortu asociācijas direktore E-pasts: [email protected] Telefons: + 370 630 00103

Pēc kopējā ceļojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ienākumi 2023. gadā bija visaugstākie, kādi jebkad ir bijuši, – 1,2 miljardi eiro Arī šogad ziņu virsrakstos par Latvijas tūrisma nozares attīstību tiek atgādināts par nepārejošu krīzi (Latvija – tūrisma nozare iestrēgusi krīzē, utt.) tomēr, kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā, rēķinot ieņēmumus no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 645 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 61. vietā pasaulē starp visām pasaules valstīm un apsteidza pat tādu izslavētu tūrisma galamērķa valsti, kāda ir Turcija (516 eiro uz vienu iedzīvotāju). No 2011. līdz 2019. gadam kopējais tūrisma nozares eksports vidēji bija 16– 17% no Latvijas pakalpojumu eksporta apjoma, un izskatās, ka pašlaik Latvijas tūrisma nozare ir atguvusi tikpat nozīmīgu vietu Latvijas ekonomikā, kāda tai bija līdz 2020. gadam. Pēc kopējā ceļojumu pakalpojumu eksporta apjoma Latvijas ienākumi 2023. gadā bija visaugstākie, kādi jebkad ir bijuši, – 1,2 miljardi eiro. Salīdzinājumam – 2023. gadā Latvijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija lielāki nekā ieņēmumi gan no zāģmateriālu, gan no kviešu eksporta, gan no jebkuras citas Latvijas preces eksporta Intarstat kombinētās nomenklatūras četru ciparu grupā. Jāpaskaidro, ka ar ceļojumu pakalpojumu eksportu tiek saprasti visi ārvalstu ceļotāju (gan tūristu, gan arī to, kuriem ir cits ceļojuma mērķis) izdevumi par viesnīcām, maltītēm, precēm u.c., neskaitot izdevumus par transporta pakalpojumiem, iebraucot vai izbraucot no valsts. Izdevumi par starpvalstu transporta pakalpojumiem tiek uzskaitīti atsevišķi, un tos aplūkosim kā pasažieru pārvadājumu pakalpojumu eksportu un importu. Vienlaikus ar kopējo tūrisma pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu 2023. gadā bija vērojams arī Latvijas tūrisma komersantu apkalpoto ārvalstu viesu skaita pieaugums. Atbilstoši CSP datiem 2019. gadā Latvijas tūrisma komersanti apkalpoja 61 tūkstoti ārvalstu viesu. 2021. gadā apkalpoto ārzemnieku skaits samazinājās tikai līdz 1,8 tūkstošiem viesu, bet 2023. gadā tas sasniedza 10,6 tūkstošus, kas diemžēl ir tikai sestā daļa no laika pirms Covid pandēmijas un pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. Jānorāda, ka Eiropas Ceļojumu komisija ir ierindojusi Latviju starp pieciem Eiropas tūrisma galamērķiem, kuri ir visbūtiskāk cietuši no kara Ukrainā, jo ievērojami samazinājās tūristu skaits no Krievijas (Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija līdz 2027. gadam, 9. lpp.). Jāatzīmē, ka globāli tūrisma komersantu apkalpoto ceļotāju skaits samazinās ne tikai pandēmijas un globālo satricinājumu ietekmē, bet arī tāpēc, ka strauji norisinās tehnoloģiskās pārmaiņas, kas ļauj vienkārši, viegli un ērti ieplānot un pasūtīt individuālus ceļojumus tieši pie pakalpojumu sniedzējiem bez starpnieku palīdzības. Par to liecina tas, ka 2024. gadā Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs tika apkalpoti 2,7 miljoni viesu, kas ir vairāk nekā 2017. gadā (2,58 miljoni) un tikai nedaudz atpaliek no apkalpoto personu skaita 2019. gadā (2,85 miljoni). Pēc neliela pārtraukuma Covid pandēmijas laikā, kad lielāko daļu no Latvijas viesnīcu un tūristu mītņu apmeklētājiem veidoja Latvijas iedzīvotāji (2021. gadā 66% no visiem Latvijas viesnīcu un tūristu mītņu viesiem bija Latvijas ceļotāji), kopš 2022. gada lielākā daļa no Latvijas viesnīcās un tūrisma mītnēs apkalpotajiem viesiem ir ārzemnieki. 2024. gadā tikai 41% no visiem Latvijas viesnīcu un tūristu mītņu viesiem bija Latvijas ceļotāji, bet pārējā viesu daļa bija ārzemnieki, kas statistikā tiek uzskaitīts kā ceļojumu pakalpojumu eksports. Latvijas ceļojumu pakalpojumu eksporta galvenie virzieni ir citas Baltijas valstis. 2023. gadā 18,5% no apkalpotajiem ceļotājiem bija no Lietuvas, bet 13,1% bija Igaunijas ceļotāji. Vērtējot vairāku dienu ceļojumus, Latvijas iedzīvotāji galvenokārt izvēlas apceļot Latviju. 2012. gadā ceļotāji no Latvijas veica 1,4 miljonus vairāku dienu ceļojumus uz ārvalstīm un 3,8 miljonus vairāku dienu braucienus pa Latviju. 2012. gadā vairāku dienu ceļojumi uz ārzemēm veidoja 27% no visiem Latvijas iedzīvotāju veiktajiem vairāku dienu ceļojumiem. 2019. gadā Latvijas ceļotāji veica 1,48 miljonus vairāku dienu ceļojumus uz ārvalstīm un 2,5 miljonus vairāku dienu ceļojumus pa Latviju. Ārvalstu ceļojumu īpatsvars no visiem vairāku dienu ceļojumiem bija 37%. Pandēmijas laikā ievērojami samazinājās ārvalstu ceļojumu īpatsvars, un 2021. gadā no visiem vairāku dienu ceļojumiem tikai 17,6% tika veikti uz ārvalstīm. Savukārt pēdējos gados ir palielinājies gan vairāku dienu ceļojumu skaits uz ārvalstīm, gan arī ārvalstu ceļojumu īpatsvars no kopējā vairāku dienu ceļojumu skaita. 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji veica 1,8 miljonus vairāku dienu ceļojumus uz ārzemēm un 3,1 miljonu vairāku dienu ceļojumus pa Latviju. Ārvalstu ceļojumu īpatsvars no visiem vairāku dienu ceļojumiem gan 2023., gan 2024. gadā bija aptuveni 37%. Ceļojumu pakalpojumu eksports Pēc kopējā ienākumu apjoma no ceļojumu pakalpojuma eksporta 2023. gadā pasaules līderes bija ASV (162,6 miljardi eiro). Tālāk sekoja Spānija (85,2 miljardi eiro), Apvienotā Karaliste (68,5 miljardi eiro), Francija (63,4 miljardi eiro), Itālija (51,6 miljardi eiro), bet pasaules vadošo sešinieku noslēdza Turcija (44 miljardi eiro). Ievērojamus ienākumus no ceļojumu pakalpojuma eksporta 2023. gadā guva arī Austrālija (43,1 miljards eiro), Kanāda (36,3 miljardi eiro), Saūda Arābija (35,6 miljardi eiro), Japāna (34,2 miljardi eiro), Indija (29,8 miljardi eiro), Meksika (28,4 miljardi eiro), Taizeme (27,5 miljardi eiro), Vācija (26,2 miljardi eiro), Austrija (23,4 miljardi eiro) un Grieķija (20,6 miljardi eiro). 2023. gadā Igaunija ar 1,4 miljardus eiro lieliem ienākumiem no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija 80. vietā pasaulē, Latvija ar 1,2 miljardiem eiro bija 83. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,7 miljardiem eiro – 93. vietā pasaulē. Savukārt vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju ir pēc iedzīvotāju skaita nelielām valstīm (vai ar muitas robežu nodalītām atkarīgām teritorijām), kuru galvenā specializācija ir tūrisma pakalpojumi. 2023. gadā vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta (51,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) bija Makao. Makao ilgstoši bija Portugāles kolonija, kura no 1999. gada kļuva par Ķīnas īpašo autonomo reģionu. Mūsdienās Makao ekonomika balstās uz tūrismu un azartspēļu biznesu. Makao ir uzskatāma par Āzijas Lasvegasu. Tā ir vienīgā Ķīnas daļa, kurā ir legalizētas azartspēles, un tieši tas piesaista ievērojamu ceļotāju plūsmu no Ķīnas. Tūrisms kā galvenā specializācija ir Andorai (26,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), no Lielbritānijas atkarīgajām Karību jūras salām Tērksai un Kaikosai (18,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), Kaimanu salām (11,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Angiljai (9,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), kā arī ar Nīderlandi saistītajām Karību jūras salām – Arubai (23,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Sintmartēnai (14,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Kirasao (6,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Starp valstīm otrajā vietā pasaulē 2023. gadā bija Monako (13,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Bahamu salas (9,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Maldīvija (8,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Antigva un Barbuda (7,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Bermudu salas (7,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Islande (7,3 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Seišelu salas (6,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Luksemburga (6,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules labāko desmitnieku noslēdza AAE (6,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Valstis un teritorijas ar visaugstākajiem ienākumiem no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju iezīmē pasaules interesantākos tūrisma galamērķus. No Eiropas valstīm 2023. gadā starp pasaules labākajiem divdesmit pieciem ceļojumu galamērķiem iekļuva Horvātija (3,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Malta (3,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Kipra (2,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrija (2,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Šveice (2,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Grieķija (2,0 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Spānija (1,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar tūkstoš eiro uz vienu iedzīvotāju bija 41. vietā pasaulē, Latvija ar 645 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 61. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 254 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 84. vietā pasaulē. Lielākoties relatīvi mazi ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta ir valstīm, kurās ir visai augsti iekšējās drošības riski, tomēr ir arī izņēmumi. 2023. gadā Palestīnas Rietumkrasta ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija 125,5 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas bija vairāk nekā tik izslavētā tūrisma galamērķī kā Ēģipte. Iemesls tik augstiem Palestīnas ienākumiem no ceļojumu pakalpojumu eksporta saistās ar reliģisko tūrismu, jo Rietumkrastā atrodas ar Jauno Derību un Jēzus dzīvi saistīti reliģiski objekti. No valstīm, par kurām ir dati, mazāk par diviem eiro uz vienu iedzīvotāju ieņēmumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta 2023. gadā bija Malāvijā, Čadā, Kongo DR, Libērijā, Dienvidsudānā, Gvinejā, Burundi, Papua Jaungvinejā un Angolā. Tomēr jāatzīmē, ka ir vairākas valstis (Afganistāna, Ziemeļkoreja un citas), kurām ceļojumu pakalpojumu eksports bija tuvu nullei. Salīdzinot Baltijas valstis, vislabvēlīgākie apstākļi, lai attīstītu ceļojumu pakalpojumu eksportu, pēc neatkarības atgūšanas bija gan Igaunijai, gan Lietuvai. Igaunijā ievērojamu ceļojumu pakalpojumu eksporta apjomu nodrošināja intensīvā prāmju satiksme starp Igauniju un Somiju. Tāpēc līdz pat Covid pandēmijai kopējie Igaunijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija divas līdz pat trīs reizes lielāki nekā Latvijai. Lietuvas ģeogrāfiskās priekšrocības bija robeža ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, kas nodrošināja Krievijas pilsoņu tranzītu, kā arī tas, ka, tikai šķērsojot Lietuvu, ir tuvākais sauszemes savienojums no Latvijas un Igaunijas uz Poliju un tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Gan Lietuvā, gan arī Igaunijā kopējais ceļojumu pakalpojumu eksports ilgstoši bija ievērojami lielāks nekā Latvijā, tāpēc Covid izraisītā tūrisma nozares krīze gan Igaunijā, gan Lietuvā bija daudz dziļāka un ar smagākām sekām nekā Latvijā. Savukārt jau 2023. gadā Latvijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta (1,21 miljards eiro) vairs tikai nedaudz atpalika no Igaunijas (1,39 miljardi eiro). Ceļojumu pakalpojumu imports Pēc kopējā izdevumu apjoma par ceļojumu pakalpojumu importu 2023. gadā pasaules līdere bija Ķīna (181,5 miljardi eiro). Otrajā vietā pasaulē bija ASV (138,7 miljardi eiro), bet trešajā vietā – Apvienotā Karaliste (102,4 miljardi eiro). Tālāk sekoja Vācija (58,9 miljardi eiro), Francija (45,3 miljardi eiro), Kanāda (35,4 miljardi eiro), Itālija (31,4 miljardi eiro) un Indija (30,8 miljardi eiro). Krievija (30,4 miljardi eiro) 2023. gadā joprojām bija viena no lielākajām ceļojumu pakalpojumu starptautiskajām pircējām un bija devītajā vietā pasaulē, bet pasaules desmitnieku noslēdza Dienvidkoreja (25,7 miljardi eiro). 2023. gadā Igaunija ar 1,2 miljardus eiro lieliem izdevumiem par ceļojumu pakalpojumu importu bija 68. vietā pasaulē, Latvija ar 1,14 miljardiem eiro bija 71. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,64 miljardiem eiro – 83. vietā pasaulē. Vērtējot ceļojumu pakalpojumu importu, visaugstākajās vietās pēc izdevumiem uz vienu iedzīvotāju ir bagātās valstis, kā arī valstis, kuras par rezidences vietu izvēlas ļoti bagāti ļaudis. Jāpaskaidro, ka ar ceļojumu pakalpojumu importu tiek saprasti visi ceļotāju (gan tūristu, gan arī to, kuriem ir cits ceļojuma mērķis) tēriņi – izdevumi par viesnīcām, maltītēm, precēm u.c., izņemot transporta pakalpojumus, šķērsojot robežu (tas ir transporta pakalpojumu imports) un ārpus savas zemes. 2023. gadā vislielākie izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu (5,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) bija Katarai. Tālāk sekoja Bermudu salas (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūra (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Islande (3,7 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Kuveita (3,2 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Norvēģija (3,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), AAE (2,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Luksemburga (2,8 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Šveice (2,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Andora (2,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules divdesmitniekā pēc ceļojumu pakalpojumu importa izdevumu apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā iekļuva četrpadsmit Eiropas valstis. Igaunija ar 908 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 25. vietā pasaulē, Latvija ar 605 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 36. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 224 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 69. vietā pasaulē. Viszemākie izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu ir pasaules visnabadzīgākajām valstīm, kā arī valstīm, kuru pilsoņiem drošības apsvērumu dēļ citas zemes ir noteikušas nozīmīgus ceļošanas ierobežojumus. Mazāk par četriem eiro izdevumi uz vienu iedzīvotāju par ceļošanas pakalpojumu importu 2023. gadā bija Nigērā, Gambijā, Mjanmā, Afganistānā, Haiti, Čadā, Kenijā, Libērijā, Tadžikistānā, Burundi, Dienvidsudānā, Jemenā, Kongo DR, Sudānā, Gvinejā. Dati nebija pieejami par Eritreju un Somāliju, bet domājams, ka arī šo zemju izdevumi par ceļojumu importu ir tuvu nullei. Izņemot Irānu, Lībiju, Ekvatoriālo Gvineju un Kongo Republiku, valstu saraksts ar viszemākajiem izdevumiem par ceļojumu pakalpojumu importu gandrīz sakrīt ar to valstu sarakstu (Afganistāna, Čada, Eritreja, Haiti, Mjanma, Somālija, Sudāna un Jemena), kuru pilsoņiem ASV prezidents Donalds Tramps šī gada jūnija sākumā noteica pilnīgu ieceļošanas aizliegumu ASV. Līdz pat 2009. gadam Baltijas valstu izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu visumā bija proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Pēc 2009. gada krīzes Latvijas iedzīvotāju izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu visumā palika stabili aptuveni pusmiljarda eiro lielumā, un tie pieauga tikai proporcionāli inflācijas pieaugumam. Savukārt gan Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotāji ar katru gadu palielināja izdevumus par ārvalstu ceļojumiem. 2019. gadā Igaunijas iedzīvotāju izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu bija 1,38 miljardi eiro, Lietuvas iedzīvotāju izdevumi – 1,24 miljardi eiro, bet Latvijas iedzīvotāju izdevumi – tikai 669 miljoni eiro. Sākoties Covid pandēmijai, gan Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotāji izdevumus ārvalstu ceļojumiem samazināja aptuveni divarpus reižu. 2023. gadā Latvijas iedzīvotāju izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu (1,14 miljardi eiro) tikai nedaudz atpalika no Igaunijas iedzīvotāju izdevumiem (1,24 miljardi eiro) par ārvalstu ceļojumu pakalpojumu importu. Ceļojumu pakalpojumu bilance Ceļojumu pakalpojumu bilance ir starpība starp naudas daudzumu, kādu vietējie iedzīvotāji iztērē savu ārvalstu ceļojumu laikā, ar to naudas daudzumu, kuru ārzemnieki par saviem ceļojumiem iztērē attiecīgajā zemē. Līdz pat 2009. gada krīzei Latvijai bija izteikti negatīva ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance. Latvijas iedzīvotāji 2008. gadā par ceļojumu pakalpojumiem ārzemēs iztērēja par 229 miljoniem eiro vairāk nekā ārzemnieki par ceļojumu pakalpojumu pirkumiem Latvijā. Šajā laikā negatīva ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija arī Lietuvai. Savukārt Igaunija līdz pat Covid pandēmijai darbojās ar izteikti pozitīvu ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilanci. 2014. gadā Igaunijas ceļotāji ārzemēs iztērēja par pusmiljardu eiro mazāk nekā ārvalstu ceļotāji Igaunijā. Jāatzīmē, ka pēc 2009. gada krīzes Latvijas ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance būtiski uzlabojās un 2015. gadā Latvijas ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta bija 250 miljonus eiro lielāki par Latvijas iedzīvotāju veikto ceļojumu pakalpojumu importu. 2019. gadā Latvijas ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija plus 214 miljoni eiro. Savukārt gan Lietuvas, gan Igaunijas ceļojumu pakalpojumu bilance pasliktinās. 2020. un 2021. gadā Covid pandēmijas laikā Igaunijas ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija negatīva, bet Lietuvai ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilance bija negatīva 2022. gadā. 2023. gadā visas Baltijas valstis strādāja ar pozitīvu ceļojumu pakalpojumu eksporta importa bilanci. 2023. gadā Igaunijas ceļotāji ārzemēs tērēja par 147 miljoniem eiro mazāk nekā ārzemju ceļotāji Igaunijā. Latvijas ceļotāji ārzemēs tērēja par 64 miljoniem eiro mazāk par ārzemju ceļotājiem Latvijā, bet Lietuvas ceļotāji ārzemēs tērēja par 80,5 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar ārvalstnieku ceļotāju izdevumiem par ceļojumu pakalpojumiem Lietuvā. Aviācijas pakalpojumu eksports Ceļojumu pakalpojumu eksports un imports neietver transporta pakalpojumu eksportu un importu. Latvijas ceļotājiem nozīmīgi ir divi transporta veidi – sauszemes transports un aviācija. Statistikā par aviācijas pakalpojumu eksportu un importu ietilpst gan pasažieru, gan arī kravu pārvadājumi, tomēr no kopējā eksporta un importa ienākumu apjoma kravu pārvadājumu ieņēmumiem ir ievērojami mazāka nozīme, salīdzinot ar ieņēmumiem no pasažieru pārvadājumiem. Pēc kopējā ienākumu apjoma no aviācijas pakalpojumu eksporta 2022. gadā pasaules līderes bija ASV (61,9 miljardi eiro), tad sekoja AAE (41,6 miljardi eiro), Turcija (23,2 miljardi eiro), Apvienotā Karaliste (15,9 miljardi eiro), Vācija (15,1 miljards eiro), Francija (11,7 miljardi eiro), Dienvidkoreja (9,1 miljards eiro), Indija (8,0 miljardi eiro), Japāna (6,7 miljardi eiro), bet pasaules vadošo desmitnieku noslēdza Singapūra (6,2 miljardi eiro). 2022. gadā Latvija ar 675 miljonus eiro lieliem ienākumiem no aviācijas pakalpojumu eksporta bija 35. vietā pasaulē, Igaunija ar 250 miljoniem eiro bija 50. vietā pasaulē, bet Lietuva, lai gan Lietuvas dati par 2022. gadu Trademap datubāzē nav pieejami, tomēr, ja Lietuvas ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta 2022. gadā bija aptuveni tādi paši kā 2023. gadā, tad Lietuva pēc aviācijas pakalpojumu eksporta būtu aptuveni 63. vietā pasaulē. Vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. (vai 2022. gadā, ja dati par 2023. gadu vēl nav pieejami) bija Eiropas valstīm un pundurvalstīm. No pasaules TOP 25 lielākajām valstīm pasaulē pēc ienākumiem no aviācijas eksporta pakalpojumu apjoma uz vienu iedzīvotāju 15 valstis bija no Eiropas, bet piecas bija pundurvalstis vai valstis ar relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu. Pirmajā vietā pasaulē pēc aviācijas eksporta pakalpojumu ienākumu apjoma uz vienu iedzīvotāju bija Luksemburga (6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā – AAE (4,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Malta (1,7 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules desmitniekā vēl iekļuva Islande (1,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūra (1,04 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (790 eiro uz vienu iedzīvotāju), Antigva un Barbuda (708 eiro uz vienu iedzīvotāju), Panama (697 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (630 eiro uz vienu iedzīvotāju), Seišelu salas (528 eiro uz vienu iedzīvotāju), Īrija (488,8 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 359 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē, Igaunija ar 183 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 26. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 38,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 68. vietā pasaulē. Nenozīmīgs aviācijas pakalpojumu eksports aptuveni desmit eirocentu apjomā uz vienu iedzīvotāju ir raksturīgs Āfrikas un citu pasaules daļu valstīm, kuras ir iekļautas ANO vismazāk attīstīto valstu grupā. Neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēti airBaltic radītie zaudējumi pēdējo piecu gadu laikā, tomēr ir jāatzīmē, ka airBaltic nodrošināja ievērojamus Latvijas aviācijas pakalpojumu eksporta ienākumus līdz pat 2020. gadam. Pēc aviācijas pakalpojumu eksporta apjoma Latvija bija absolūta Baltijas līdere. 2019. gadā Latvijas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumu eksporta bija 550 miljoni eiro, savukārt Igaunijas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumu eksporta bija 335 miljoni eiro. Lietuvas salīdzinošie dati par šo laika posmu nav pieejami. Latvijas aviācijas pakalpojumu eksports ievērojami samazinājās Covid pandēmijas laikā – 2020. gadā tie bija tikai 137 miljoni eiro. Savukārt jau 2022. gadā Latvijas ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta pārsniedza 675 miljonus eiro. 2022. gadā ieņēmumi no aviācijas pakalpojumu eksporta veidoja būtisku Latvijas pakalpojumu eksporta ienākumu daļu. Tikai trim precēm – zāģmateriāliem, kviešiem un sakaru iekārtām – ienākumi no eksporta bija lielāki par ienākumiem no aviācijas pakalpojumu eksporta. Latvijas ienākumi no malkas un elektroenerģijas eksporta 2022. gadā bija aptuveni līdzīgi ar ienākumiem no aviācijas pakalpojumu eksporta. Aviācijas pakalpojumu imports Pēc kopējā izdevumu apjoma par aviācijas pakalpojumu importu 2022. gadā pasaules līderes bija ASV (73,6 miljardi eiro), tālāk sekoja Apvienotā Karaliste (19,3 miljardi eiro), Vācija (17,7 miljardi eiro), Singapūra (17,4 miljardi eiro), AAE (15,0 miljardi eiro), Francija (13,7 miljardi eiro), Indija (11,6 miljardi eiro), Itālija (8,2 miljardi eiro), Kanāda (7,2 miljardi eiro), bet pasaules desmitnieku noslēdza Brazīlija (6,7 miljardi eiro). 2022. gadā Igaunija ar 441 miljona eiro lieliem izdevumiem par aviācijas pakalpojumu importu bija 45. vietā pasaulē, Latvija ar 475 miljoniem eiro bija 43. vietā pasaulē, bet, ja Lietuvas izdevumi par aviācijas pakalpojumu importu 2022. gadā bija aptuveni tādi paši kā 2023. gadā, tad Lietuva pēc aviācijas pakalpojumu importa būtu aptuveni 70. vietā pasaulē. Pēc izdevumiem par aviācijas pakalpojumu importu 2022. gadā pasaulē pirmajā vietā bija Andora (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules sešiniekā vēl iekļuva Singapūra (3,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), AAE (1,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Bermudu salas (1,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Islande (828 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 328 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 14. vietā pasaulē, bet Latvija ar 252 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 22. vietā pasaulē. Vismazākie aviācijas pakalpojumu importa apjomi ir pasaules nabadzīgākajām valstīm, it īpaši nabadzīgākajām Āfrikas valstīm, kuru lielā daļā aviācijas pakalpojumu imports neveido pat dažus centus uz vienu iedzīvotāju. Autobusu pasažieru pārvadājumu eksports Aviācijas pasažieru pārvadājumi ir vissvarīgākais Latvijas pasažieru starptautisko pārvadājuma veids. Latvijas starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar jūras transportu notiek no Ventspils un Liepājas ostas, bet, salīdzinot ar citu valstu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar jūras transportu, Latvija ievērojami atpaliek no citām jūras piekrastes valstīm. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvija vairs neveic vispār. Toties Latvija ir izcili iekļāvusies starptautiskajos pasažieru pārvadājumos ar autotransportu. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem ir raksturīgi galvenokārt Eiropas valstīm, kurās attālumi starp valstīm nav ievērojami un kurās autobusu satiksme ir konkurētspējīga gan ar aviotransportu, gan arī ar dzelzceļa transportu. Lielākajā daļā citu pasaules reģionu, piemēram, gandrīz pilnīgi visās Āfrikas valstīs, starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem netiek vispār veikti. Pasažieru autosatiksme notiek tikai ar vietējiem pārvadātājiem un tikai līdz valstu robežām. Šķērsojot robežu, ir jāpārsēžas otras valsts vietējā autobusā. 2022. gadā vislielākie ienākumi pasaulē, rēķinot ienākumus par autotransporta pasažieru pārvadājumu eksportu uz vienu iedzīvotāju, bija Gruzijā – 19,6 eiro uz vienu iedzīvotāju. Otrajā vietā pasaulē ar 12,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Igaunija, bet trešajā vietā ar 6,51 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Slovēnija. Latvija ar 4,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 1,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē. Tūrisma nozares pakalpojumu eksports ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir uz visai ilgu laiku zaudējusi ievērojamu starptautisku ceļotāju plūsmu – gan Krievijas ceļotājus, gan ceļotājus no citām Eiropas valstīm, kuri drošības apsvērumu dēļ ir ierobežojuši savus ceļojumus uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus, Latvijai bija principiāli jāmaina nozares attīstības stratēģija. Latvijas Ekonomikas ministrija 2024. gadā pieņēma Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam, kurā galvenās aktivitātes ir vērstas, lai veicinātu Latvijas starptautisko atpazīstamību. Tomēr, kā liecina apkopotā statistika, Latvijas tūrisma nozares attīstībai turpmākajā laikā vissvarīgākais būs galvenokārt vietējais tūrisms kopā ar ceļotājiem no Igaunijas un Lietuvas. Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpotās personas viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits, milj. Latvijas ceļotāju īpatsvars no visiem viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpotajām personām, % 1993 0.33 33.5 1994 0.33 41.3 1995 0.34 45.7 1996 0.37 48.6 1997 0.45 51.5 1998 0.47 49.0 1999 0.46 48.0 2000 0.51 47.8 2001 0.58 44.8 2002 0.67 5.8 2003 0.76 45.4 2004 0.90 39.5 2005 1.15 36.8 2006 1.33 38.6 2007 1.49 43.2 2008 1.56 39.3 2009 1.11 32.3 2010 1.31 33.1 2011 1.58 32.9 2012 1.64 33.3 2013 1.84 32.0 2014 2.10 31.8 2015 2.14 31.1 2016 2.30 31.7 2017 2.58 31.0 2018 2.81 31.5 2019 2.85 31.8 2020 1.46 51.1 2021 1.31 66.2 2022 2.17 47.6 2023 2.44 43.0 2024 2.70 41.2 Avots: CSP Ienākumi par ceļojumu pakalpojumu eksportu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju Makao (Ķīna) 51 491.4 1 Andora (2022) 26 135.4 Aruba 23 198.0 Tērksas un Kaikosas salas 18 057.1 Sintmartēna (Nīderlandes daļa) 14 794.7 2 Monako 13 518.9 Kaimanu salas 11 841.9 Kuka salas 10 075.7 3 Bahamu salas 9900.9 Angilja 9527.1 4 Maldīvija (2022) 8204.3 5 Antigva un Barbuda (2022) 7878.2 6 Bermudu salas 7589.1 7 Islande 7286.3 8 Seišelu salas 6845.2 Kirasao 6431.9 9 Luksemburga 6410.7 10 AAE (2022) 6181.5 11 Sentkitsa un Nevisa (2022) 6057.4 12 Sentlūsija (2022) 5736.8 13 Grenāda (2022) 4300.9 14 Palau (2019) 4262.3 15 Horvātija 3787.8 16 Malta 3588.1 Honkonga 3427.1 17 Singapūra 3291.2 18 Katara 3008.8 19 Bahreina 2882.0 20 Kipra 2623.2 21 Austrija 2566.9 22 Šveice 2206.0 Fēru salas 2046.6 23 Grieķija 1987.1 Franču Polinēzija 1914.8 24 Spānija 1761.6 25 Samoa 1745.4 26 Beliza 1619.9 27 Austrālija 1616.7 28 Dānija 1593.8 29 Maurīcija 1526.5 30 Albānija 1522.1 31 Sentvinsenta un Grenadīnas (2022) 1474.9 32 Jaunzēlande 1408.0 33 Īrija 1340.5 34 Libāna (2019) 1327.6 35 Jamaika (2022) 1223.7 36 Dominika (2022) 1192.8 37 Panama 1164.8 38 Fidži 1129.7 39 Nīderlande 1082.8 40 Norvēģija 1037.5 41 Igaunija 1015.1 42 Gruzija 1014.4 43 Apvienotā Karaliste 1002.0 44 Armēnija 1001.7 45 Saūda Arābija 962.3 46 Slovēnija 938.5 47 Francija 930.6 48 Kanāda 904.1 49 Itālija 877.8 50 Zviedrija 860.3 51 Kaboverde 839.9 52 Dominikānas Republika 795.6 53 Kostarika 790.3 54 Ungārija 767.3 55 Urugvaja 746.1 56 Beļģija 727.5 57 Portugāle 722.0 58 Izraēla 721.7 59 Čehija 669.9 60 Jordānija 652.1 61 Latvija 644.5 62 Turcija 515.9 63 ASV 485.5 64 Bosnija un Hercegovina 467.0 65 Mongolija 441.4 66 Somija 441.2 67 Kuveita 411.9 68 Vanuatu 407.3 69 Salvadora 400.2 70 Bulgārija 400.2 71 Malaizija 397.4 72 Serbija 386.4 73 Taizeme 382.6 74 Omāna (2019) 351.4 75 Vācija 309.6 76 Ziemeļmaķedonija 305.5 77 Butāna 302.8 78 Slovākija 278.9 79 Maroka 278.5 80 Santome un Prinsipi 276.3 81 Japāna 274.9 82 Dienvidkoreja 273.8 83 Trinidada un Tobāgo 258.5 84 Lietuva 253.9 85 Moldova 253.0 86 Rumānija 241.1 87 Meksika 220.9 88 Kambodža 213.2 89 Tunisija 206.7 90 Kuba (2019) 204.9 91 Mikronēzija (2018) 187.6 92 Laosa 175.5 93 Māršala salas (2018) 162.3 94 Kirgizstāna 160.4 95 Azerbaidžāna 135.7 96 Botsvāna (2022) 134.3 97 Kolumbija 134.2 Palestīna, Rietumkrasts 125.5 98 Nauru (2019) 124.6 99 Namībija 123.5 100Ēģipte 120.1 101 Čīle 108.8 102 Argentīna 106.5 103 Ekvadora 106.4 104Kazahstāna 104.8 105 Nikaragva 97.0 106Paragvaja 96.5 107 Komoru salas (2022) 96.0 108 Dienvidāfrika 91.3 109 Tonga (2022) 86.0 110 Vjetnama 85.7 111 Šrilanka 79.6 112 Irāka (2019) 77.2 113 Filipīnas 71.9 114 Peru 71.0 115 Tuvalu (2022) 69.1 116 Irāna (2019) 66.9 117 Baltkrievija (2022) 63.8 118 Hondurasa 63.0 119 Bolīvija 62.3 120 Bruneja 58.6 121 Uzbekistāna 56.0 122 Gvatemala (2022) 54.3 123 Gambija (2019) 54.1 124 Džibutija (2019) 52.5 125 Mjanma (2019) 47.5 126 Indonēzija 46.6 127 Tanzānija 45.9 128 Krievija 43.6 129 Surinama 43.5 130 Polija 42.8 131 Gana (2019) 40.4 132 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 39.5 133 Ruanda 37.3 134 Zambija 36.0 135 Austrumtimora 34.6 136 Gajāna (2019) 30.3 137 Brazīlija 29.5 138 Gabona (2019) 29.1 139 Zālamana salas 28.2 140Esvatīni 23.6 141 Uganda 23.6 142 Kiribati (2019) 22.8 143 Kamerūna (2019) 22.6 144Senegāla (2022) 21.8 145 Sudāna (2022) 21.7 146Ukraina 21.4 147 Indija 20.8 148Kenija 19.0 149 Benina (2019) 17.4 150 Nepāla 17.4 151 Togo (2019) 16.2 152 Kotdivuāra (2019) 15.3 153 Melnkalne 14.2 154 Madagaskara (2022) 11.8 155 Lībija (2019) 11.6 156 Mali (2019) 10.2 157 Ķīna 9.7 158 Venecuēla (2019) 9.5 159 Etiopija (2022) 9.1 160Gvineja-Bisava (2019) 8.6 161 Haiti (2022) 6.0 162 Mozambika 5.4 163 Burkinafaso (2019) 5.0 164Nigērija (2022) 4.9 165 Sjerraleone (2019) 4.7 166 Nigēra (2019) 4.4 167 Zimbabve 4.3 168 Lesoto 3.8 169 Centrālāfrikas Republika (2019) 3.6 170 Pakistāna 3.2 171 Kongo (2019) 2.9 172 Alžīrija 2.6 173 Bangladeša 2.3 174 Tadžikistāna 2.1 175 Mauritānija (2022) 2.1 176 Jemena (2019) 2.0 177 Malāvija (2019) 1.9 178 Čada (2018) 1.6 179 Kongo DR (2019) 1.0 180 Libērija 0.8 181 Dienvidsudāna (2022) 0.5 182Gvineja 0.2 183 Burundi (2019) 0.2 184Papua Jaungvineja (2022) 0.2 185 Angola 0.2 Avots: Trademap.org Ceļojumu pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org Izdevumi par ceļojumu pakalpojumu importu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Katara 5247.7 2 Bermudu salas 3946.2 3 Singapūra 3939.5 4 Islande 3740.0 5 Kuveita 3190.5 6 Norvēģija 3096.9 7 AAE (2022) 2811.4 8 Luksemburga 2762.0 9 Šveice 2450.1 10 Andora (2022) 2131.7 11 Īrija 1814.5 12 Dānija 1612.7 13 Austrija 1524.3 14 Apvienotā Karaliste 1498.0 15 Kipra 1324.1 16 Beļģija 1206.9 17 Zviedrija 1192.2 18 Palau (2019) 1110.1 19 Nīderlande 1102.9 20 Malta 1000.0 21 Libāna (2019) 979.2 22 Somija 954.5 23 Austrālija 940.7 24 Izraēla 914.8 25 Igaunija 907.5 26 Kanāda 883.0 27 Albānija 850.9 28 Tuvalu (2022) 787.0 29 Sentkitsa un Nevisa (2022) 770.8 30 Jaunzēlande 714.8 31 Bahreina 712.0 32 Vācija 697.5 33 Francija 665.1 34 Čehija 655.6 35 Nauru (2019) 626.1 36 Latvija 605.2 37 Saūda Arābija 569.7 38 Maldīvija (2022) 562.2 39 Armēnija 546.6 40 Itālija 534.5 41 Slovēnija 530.5 42 Spānija 528.0 43 Omāna (2019) 511.3 44 Antigva un Barbuda (2022) 507.1 45 Dienvidkoreja 497.8 46 Seišelu salas 496.9 47 Urugvaja 482.6 48 Bahamu salas 481.0 49 Serbija 465.8 50 Horvātija 459.3 51 Rumānija 443.8 52 Ukraina 438.2 53 ASV 414.1 54 Slovākija 409.1 55 Maurīcija 389.2 56 Lībija (2019) 383.7 57 Māršala salas (2019) 367.0 58 Ungārija 357.3 59 Mongolija 339.2 60 Malaizija 298.2 61 Fidži 282.2 62 Portugāle 280.5 63 Kostarika 271.1 64 Vanuatu 254.2 65 Panama 253.6 66 Butāna 240.7 67 Irāka (2019) 234.8 68 Grieķija 234.6 69 Lietuva 224.3 70 Grenāda (2022) 217.9 71 Ziemeļmaķedonija 215.4 72 Krievija 211.5 73 Bruneja 211.2 74 Moldova 192.4 75 Tonga (2022) 190.6 76 Gabona (2019) 163.6 77 Beliza 160.6 78 Jordānija 158.8 79 Kazahstāna 158.5 80 Taizeme 149.0 81 Sentlūsija (2022) 147.8 82 Argentīna 143.6 83 Surinama 132.5 84 Čīle 132.3 85 Ķīna 128.6 86 Gruzija 123.9 87 Lesoto 118.8 88 Paragvaja 117.3 89 Salvadora 115.3 90 Melnkalne 114.2 91 Kaboverde 112.4 92 Bosnija un Hercegovina 104.7 93 Kiribati (2019) 102.5 94 Mikronēzija (2018) 101.0 95 Azerbaidžāna 100.0 96 Jamaika (2022) 99.5 97 Dominikānas Republika 99.1 98 Baltkrievija (2022) 98.0 99 Bulgārija 97.3 100Japāna 95.4 101 Irāna (2019) 93.8 102Austrumtimora 88.8 103 Kolumbija 87.9 104Laosa 84.9 105 Peru 83.8 106Komoru salas (2022) 83.6 107 Ekvadora 73.5 108 Vjetnama 73.2 109 Turcija 72.1 110 Kirgizstāna 71.9 111 Tunisija 68.6 112 Uzbekistāna 67.5 113 Samoa 67.0 114 Meksika 66.6 115 Santome un Prinsipi 66.3 116 Sentvinsenta un Grenadīnas (2022) 62.6 117 Kambodža 62.5 118 Brazīlija 62.1 119 Maroka 60.6 120 Bolīvija 59.3 121 Zālamana salas 58.7 122 Dominika (2022) 57.6 123 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 55.7 124 Esvatīni 54.1 125 Gvatemala (2022) 52.9 126 Filipīnas 52.5 127 Gajāna (2019) 52.3 128 Trinidada un Tobāgo 48.3 129 Hondurasa 44.6 130 Nepāla 40.3 131 Gvineja-Bisava (2019) 39.5 132 Indonēzija 38.9 133 Ēģipte 38.9 134 Dienvidāfrika 38.6 135 Polija 38.1 136 Botsvāna (2022) 35.7 137 Centrālāfrikas Republika (2019) 33.6 138 Venecuēla (2019) 33.2 139 Angola 31.3 140Namībija 28.3 141 Kamerūna (2019) 26.0 142 Kuba (2019) 24.5 143Ruanda 23.3 144Indija 21.6 145 Nikaragva 21.2 146Džibutija (2019) 20.8 147 Nigērija (2022) 17.7 148Kotdivuāra (2019) 13.7 149Zimbabve 13.5 150 Alžīrija 13.3 151 Zambija 10.8 152 Gana (2019) 9.3 153 Šrilanka 8.6 154 Sjerraleone (2019) 8.5 155 Bangladeša 8.5 156 Mali (2019) 8.5 157 Pakistāna 8.4 158 Kongo (2019) 7.7 159 Malāvija (2019) 7.6 160 Senegāla (2022) 7.1 161 Benina (2019) 6.8 162 Madagaskara (2022) 5.6 163 Tanzānija 5.4 164Mozambika 5.1 165 Uganda 5.1 166 Burkinafaso (2019) 4.9 167 Mauritānija (2022) 4.8 168 Togo (2019) 4.6 169 Papua Jaungvineja (2022) 4.4 170 Etiopija (2022) 4.1 171 Nigēra (2019) 3.9 172 Gambija (2019) 3.3 173 Mjanma (2019) 3.1 174 Afganistāna (2019) 3.1 175 Haiti (2022) 2.7 176 Čada (2018) 2.6 177 Kenija 2.6 178 Libērija 2.0 179 Tadžikistāna 1.9 180 Burundi (2019) 1.9 181 Dienvidsudāna (2022) 1.5 182 Jemena (2019) 1.3 183 Kongo DR (2019) 1.0 184Sudāna (2022) 0.4 185 Gvineja (2019) 0.2 Ceļojumu pakalpojumu imports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org Ceļojumu pakalpojumu eksporta un importa bilance Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva Avots: Trademap.org Latvijas iedzīvotāju vairāku dienu braucienu skaits pa Latviju un ārvalstīm braucieni uz ārvalstīm braucieni pa Latviju Avots: CSP Ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Luksemburga (2022) 6031.5 2 AAE 4367.8 3 Malta (2022) 1724.1 4 Islande (2022) 1508.7 5 Singapūra 1041.1 6 Nīderlande (2022) 790.2 7 Antigva un Barbuda 707.5 8 Panama 696.7 9 Dānija 629.8 10 Seišelu salas 527.6 11 Īrija (2022) 488.8 12 Fidži 447.7 13 Ungārija 398.1 14 Bermudu salas 379.9 15 Latvija (2022) 358.7 16 Austrija 346.6 17 Jaunzēlande (2019) 310.8 18 Beļģija (2022) 289.3 19 Turcija 271.7 20 Portugāle (2022) 245.7 21 Apvienotā Karaliste 232.7 22 Norvēģija 231.7 23 Bruneja 231.1 24 Zviedrija 212.3 25 ASV 184.8 26 Igaunija (2022) 182.8 27 Maldīvija 181.1 28 Vācija 178.2 29 Dienvidkoreja 175.8 30 Francija 171.4 31 Kuveita 164.4 32 Kipra 163.0 33 Sentkitsa un Nevisa 153.4 34 Grieķija 149.0 35 Trinidada un Tobāgo 140.1 36 Somija (2022) 138.0 37 Kanāda 134.3 38 Bahamu salas (2022) 132.1 39 Kaboverde 118.2 40 Bahreina (2018) 114.9 41 Horvātija 99.5 42 Izraēla (2019) 97.5 43 Serbija 95.5 44 Azerbaidžāna 95.4 45 Nauru (2019) 89.9 46 Samoa 86.3 47 Melnkalne 86.3 48 Sentvinsenta un Grenadīnas 76.7 49 Čehija 68.8 50 Gruzija (2019) 67.4 51 Malaizija 61.3 52 Salvadora 57.2 53 Slovēnija (2022) 54.6 54 Itālija 54.1 55 Japāna 53.6 56 Šrilanka (2019) 52.5 57 Moldova 51.9 58 Omāna (2022) 51.7 59 Dominikānas Republika 48.2 60 Beliza 47.0 61 Bulgārija (2022) 45.9 62 Polija (2022) 45.9 63 Armēnija 45.2 64 Kostarika 44.8 65 Albānija 40.0 66 Namībija (2019) 39.8 67 Kazahstāna 36.9 68 Lietuva 38.4 69 Kolumbija 35.1 70 Mongolija 34.4 71 Maroka 32.5 72 Bosnija un Hercegovina 31.0 73 Peru 29.7 74 Urugvaja 28.5 75 Sentlūsija 28.3 76 Meksika 27.5 77 Rumānija (2022) 26.2 78 Grenāda (2022) 26.1 79 Ķīna (2022) 23.3 80 Surinama 23.2 81 Krievija 22.9 82 Zālamana salas 22.9 83 Tunisija (2022) 22.7 84 Ziemeļmaķedonija 21.6 85 Vjetnama 19.7 86 Ēģipte 19.3 87 Slovākija (2022) 16.9 88 Ruanda 15.3 89 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 15.2 90 Togo (2019) 15.0 91 Bolīvija 13.9 92 Filipīnas 13.9 93 Tonga 13.2 94 Uzbekistāna 13.1 95 Džibutija (2022) 13.0 96 Barbadosa (2018) 12.8 97 Kirgizstāna (2022) 12.7 98 Argentīna 12.2 99 Ukraina 10.9 100 Kambodža 9.2 101 Kenija (2022) 8.4 102 Tadžikistāna 8.3 103 Mozambika 7.7 104 Botsvāna 7.5 105 Libāna (2022) 7.1 106 Alžīrija 6.8 107 Dominika 6.4 108 Ekvadora 6.3 109 Jamaika 5.9 110 Indija 5.6 111 Hondurasa 5.3 112 Gabona (2022) 4.6 113 Butāna 4.5 114 Laosa (2022) 4.5 115 Gvatemala 4.4 116 Gana (2022) 4.1 117 Komoru salas (2022) 4.0 118 Gambija (2022) 3.7 119 Bangladeša 3.5 120 Kongo (2020) 3.5 121 Kiribati (2022) 3.5 122 Vanuatu (2022) 3.2 123 Kotdivuāra (2022) 2.7 124 Irāka (2022) 2.7 125 Pakistāna 2.6 126 Brazīlija 2.3 127 Senegāla 2.3 128 Burkinafaso (2022) 2.1 129 Nepāla 1.8 130 Tanzānija (2019) 1.7 131 Madagaskara (2022) 1.7 132 Mjanma (2019) 1.3 133 Paragvaja 1.2 134 Uganda (2022) 1.1 135 Dienvidsudāna (2022) 1.0 136 Indonēzija (2022) 1.0 137 Mauritānija (2022) 0.9 138 Kamerūna (2022) 0.9 139 Čada (2019) 0.6 140 Angola 0.5 141 Zimbabve (2019) 0.5 142 Nikaragva 0.4 143 Malāvija (2022) 0.4 144 Centrālāfrikas Republika (2019) 0.3 145 Santome un Prinsipi (2022) 0.2 146 Mali (2022) 0.2 147 Papua Jaungvineja (2022) 0.2 148 Nigēra (2022) 0.2 149 Nigērija 0.2 150 Lesoto 0.2 151 Esvatīni (2022) 0.1 152 Gvineja 0.1 153 Sjerraleone (2022) 0.1 154 Burundi (2019) 0.1 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka Izdevumi par aviācijas pakalpojumu importu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Andora (2022) 3889.1 2 Singapūra (2022) 3078.7 3 AAE (2022) 1592.0 4 Bermudu salas 1411.6 5 Nauru (2019) 1081.4 6 Islande (2019) 827.6 7 Luksemburga 722.3 8 Malta (2019) 664.6 9 Bahamu salas (2019) 627.3 10 Dānija (2022) 582.3 11 Seišelu salas (2022) 441.4 12 Omāna (2019) 373.3 13 Nīderlande (2019) 348.8 14 Igaunija (2022) 328.1 15 Jaunzēlande (2019) 325.9 16 Izraēla (2019) 298.9 17 Norvēģija (2022) 298.8 18 Apvienotā Karaliste (2022) 288.8 19 Zviedrija (2022) 269.5 20 Antigva un Barbuda (2022) 268.0 21 Austrija (2022) 267.1 22 Latvija (2022) 252.1 23 Beļģija 249.8 24 Sentkitsa un Nevisa (2022) 245.0 25 Somija (2019) 242.7 26 Kuveita (2022) 227.8 27 Ungārija (2022) 225.9 28 ASV (2022) 220.8 29 Grenāda (2019) 214.3 30 Īrija (2019) 202.0 31 Francija (2022) 201.0 32 Vācija 195.6 33 Kanāda (2022) 184.3 34 Sentlūsija (2022) 144.1 35 Grieķija (2022) 141.5 36 Itālija (2022) 139.3 37 Panama (2022) 138.3 38 Portugāle 135.0 39 Fidži (2022) 126.1 40 Gruzija 118.0 41 Malaizija (2022) 113.4 42 Maldīvija (2022) 110.8 43 Jamaika (2022) 104.8 44 Serbija 101.2 45 Sentvinsenta un Grenadīnas (2022) 100.0 46 Urugvaja (2022) 86.4 47 Kostarika (2022) 83.0 48 Mongolija 78.5 49 Melnkalne (2022) 77.2 50 Dominika (2022) 75.4 51 Šrilanka (2019) 74.7 52 Dienvidkoreja (2022) 73.5 53 Dominikānas Republika 73.2 54 Slovēnija 72.6 55 Vjetnama 72.4 56 Kiribati (2019) 71.3 57 Vanuatu (2019) 71.1 58 Rumānija (2019) 64.4 59 Bruneja (2022) 63.6 60 Turcija (2022) 61.5 61 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 61.3 62 Samoa (2022) 60.9 63 Meksika 58.3 64 Libāna (2019) 55.0 65 Slovākija (2019) 51.5 66 Azerbaidžāna (2022) 50.9 67 Gabona (2019) 48.6 68 Argentīna (2022) 47.6 69 Moldova (2022) 45.0 70 Čehija (2022) 44.6 71 Horvātija (2022) 42.8 72 Bosnija un Hercegovina (2022) 42.8 73 Krievija (2022) 41.9 74 Kaboverde (2022) 41.8 75 Dienvidsudāna (2018) 40.9 76 Japāna (2022) 40.3 77 Trinidada un Tobāgo 40.1 78 Armēnija (2022) 39.2 79 Kazahstāna 36.6 80 Gana (2019) 34.6 81 Tonga (2022) 31.8 82 Brazīlija (2022) 31.2 83 Lietuva 30.9 84 Peru (2022) 30.6 85 Komoru salas (2019) 29.4 86 Paragvaja (2022) 28.2 87 Gvatemala (2022) 27.8 88 Zālamana salas (2022) 27.4 89 Ziemeļmaķedonija 27.3 90 Kolumbija 25.2 91 Hondurasa (2022) 24.5 92 Venecuēla (2019) 24.4 93 Nikaragva 23.3 94 Salvadora 22.2 95 Bulgārija 21.9 96 Kongo (2019) 21.2 97 Uzbekistāna (2022) 20.8 98 Maroka (2022) 20.8 99 Surinama 20.1 100Ķīna (2019) 19.8 101 Ekvadora (2022) 19.7 102 Albānija (2022) 18.8 103 Tunisija (2019) 16.6 104Nigērija (2022) 16.5 105 Indonēzija (2019) 14.4 106 Džibutija (2019) 13.3 107 Bolīvija (2022) 11.2 108Kotdivuāra (2019) 10.1 109 Namībija 10.0 110 Filipīnas 9.7 111 Uganda (2019) 9.2 112 Čada (2018) 8.9 113 Benina (2019) 8.6 114 Kamerūna (2019) 8.6 115 Indija (2022) 8.2 116 Beliza (2022) 7.4 117 Ukraina (2022) 6.9 118 Bangladeša (2022) 6.8 119 Senegāla (2022) 6.6 120 Alžīrija (2022) 6.6 121 Kirgizstāna (2019) 6.4 122 Mauritānija (2019) 6.2 123 Papua Jaungvineja (2019) 6.1 124 Madagaskara (2019) 6.0 125 Kambodža (2022) 5.9 126 Burkinafaso (2019) 5.7 127 Irāka (2019) 5.6 128 Ruanda (2022) 5.6 129 Mali (2019) 5.4 130 Zimbabve (2019) 5.0 131 Tadžikistāna (2022) 4.9 132 Santome un Prinsipi (2019) 4.7 133 Gvineja (2022) 4.6 134 Pakistāna (2022) 4.3 135 Polija 4.2 136 Botsvāna (2022) 3.6 137 Centrālāfrikas Republika (2018) 3.3 138 Kenija (2019) 3.3 139 Burundi (2019) 3.1 140Ēģipte (2022) 2.7 141 Togo (2019) 2.4 142 Laosa (2019) 2.4 143 Nigēra (2019) 1.9 144Butāna (2022) 1.7 145 Mjanma (2019) 1.5 146Tanzānija (2019) 1.4 147 Sjerraleone (2019) 1.3 148Esvatīni (2019) 1.3 149 Malāvija (2019) 1.2 150 Jemena (2019) 0.8 151 Nepāla (2022) 0.7 152 Mozambika (2022) 0.4 153 Gambija (2019) 0.4 154 Lesoto (2022) 0.1 155 Angola (2022) 0.0 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka Aviācijas transporta pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva 2010 85 259 110 2011 110 252 113 2012 92 272 194 2013 106 266 172 2014 105 288 2015 124 392 2016 132 424 239 2017 201 460 2018 298 535 2019 335 550 2020 186 137 2021 201 226 2022 250 675 2023 110 Avots: Trademap.org Ienākumi par autotransporta pasažieru pārvadājumu eksportu 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Gruzija 19.55 2 Igaunija (2022) 12.52 3 Slovēnija 6.51 4 Slovākija (2019) 6.23 5 Latvija (2022) 4.28 6 Čehija (2022) 3.65 7 Melnkalne (2019) 3.25 8 Serbija 3.17 9 Moldova (2017) 3.12 10 Luksemburga 2.99 11 Rumānija (2019) 2.66 12 Armēnija (2022) 2.48 13 Grieķija (2022) 1.92 14 Zviedrija (2022) 1.32 15 Lietuva 1.29 16 Beļģija 1.01 17 Ungārija (2022) 0.84 18 Itālija (2022) 0.60 19 Ukraina (2019) 0.39 20 Somija (2022) 0.36 21 Bulgārija 0.30 22 Dānija (2022) 0.29 23 Polija 0.15 24 Nīderlande (2019) 0.15 25 Vācija (2019) 0.07 26 Krievija (2019) 0.02 27 Uzbekistāna (2019) 0.02 Avots: Trademap.org, Pasaules Banka

Avots: Leta   No 28.jūnija līdz 20.septembrim vairākās Latgales pilsētās un novados norisināsies “Mājas kafejnīcu dienu” festivāls, aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāvji. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” īstenotais pasākums aicina atklāt unikālas, privātas “mājas kafejnīcas” laukos un mazpilsētās, piedāvājot autentisku vietējo virtuvi, kultūras programmu un sirsnīgu viesmīlību. Šoreiz interesenti tiek aicināti iepazīt autentiskus ēdienus dažādās vietās Latgalē. 28.jūnijā un 29.jūnijā pasākums plānots Rēzeknē, kā arī Rēzeknes un Ludzas novadā, 19.jūlijā un 20.jūlijā – Krāslavas un Augšdaugavas novadā, 26.jūlijā un 27.jūlijā – Preiļu un Līvānu novadā, bet 23.augustā un 24.augustā – Balvu novadā. Mājas kafejnīcu apmeklētāji varēs baudīt tradicionālas ģimenes receptes, doties uz meistarklasēm, koncertiem, rokdarbiem, kā arī apmeklēt vietējos tūrisma objektus. “Mājas kafejnīcu dienas” Latgalē dos iespēju iepazīt vietējo saimnieku viesmīlību un kulināro mantojumu, baudīt lauku ainavu un vienlaikus atbalstīt mazā tūrisma uzņēmējus un kopienas, skaidro festivāla rīkotāji.

Avots: Leta 2025.gada 12.jūnijā viena no populārākajām Jūrmalas un visas Latvijas SPA viesnīcām -Jūrmala SPA svin 20 gadu jubileju, vienlaikus iepazīstinot ar jaunu vizuālo identitāti. Viesnīcas jaunais tēls ir ne tikai vizuālas pārmaiņas, bet arī vēstījums par vērtībām, uz kurām balstās viesnīcas nākotne – ilgtspēja, harmonija ar dabu un kvalitāte katrā detaļā. “Mūsu jaunā logotipa galvenais motīvs ir priedes zars – zīme, kas simbolizē Jūrmalai raksturīgo piejūras priežu mežu, spēku, stabilitāti un spēju augt arī skarbos apstākļos. Tas atspoguļo mūsu vēlmi būt tuvāk dabai, būt saskaņā ar vidi un cilvēkiem. Nemainīgi saglabājot augstus kvalitātes standartus un piedāvājumu atpūsties ikvienam, relaksēties no ikdienas stresiem” stāsta Dace Šķēle, viesnīcas pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja. Pēdējo gadu laikā viesnīcā īstenota vērienīga renovācija – atjaunoti gandrīz 100 viesu numuri, kā arī saunu un baseinu centrs Wellness Oasis, restorāns ar banketu zāli, lobby zona, konferenču telpas un 11. stāva bārs Seaside, kas piedāvā viesiem unikālu panorāmas skatu pār Jūrmalas piekrasti. Renovācijas darbi pakāpeniski turpinās arī 2025.gadā, lai vēl vairāk pilnveidotu viesu pieredzi. “20 gados esam kļuvuši par nozīmīgu spēlētāju Latvijas tūrisma nozarē – ne tikai kā SPA un atpūtas galamērķis, bet arī kā konferenču un korporatīvo pasākumu norises vieta. Mēs ejam laikam līdzi – ieviešam jaunas tehnoloģijas, pilnveidojam pakalpojumu kvalitāti un rūpējamies par viesu labsajūtu. Ar jauno tēlu un uzlabojumiem esam gatavi nākamajiem 20 gadiem,” uzsver viesnīcas direktors Arne Kalbus. Jūrmala SPA Hotel fokusējas ne tikai uz interjera dizaina un pakalpojumu uzlabošanu, bet arī uz ilgtspējību – energoefektīvi risinājumi, samazināts plastmasas patēriņš un ciešāka sadarbība ar vietējiem piegādātājiem ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas, lai būtiski mazinātu ietekmi uz vidi. Par zīmola atjaunošanu rūpējās radošā aģentūra ULME Advert. Īsumā par viesnīcu Jūrmala SPA ir četrzvaigžņu SPA viesnīca Jūrmalā, Jomas ielā, pašā pilsētas sirdī. Viesnīca pirmo reizi durvis vēra 2005.gada jūnijā un kopš tā laika kļuvusi par vienu no iecienītākajiem atpūtas un konferenču galamērķiem Latvijā. Tā piedāvā: – 190 komfortablus viesu numurus (no tiem 95 renovēti), – plašu saunu un baseinu centru Wellness Oasis, – SPA un skaistumkopšanas procedūras, – konferenču telpas līdz 400 personām, – restorānu “Jūrmala” un panorāmas kokteiļbāru “Seaside”, kas atrodas 11. stāvā.