Avots: Leta Latvijai labi veicas lidmašīnu un autobusu pasažieru pārvadājumu eksportā, turpretim jūras pasažieru pārvadājumi ir pieticīgi RĒĶINOT finansiālos ieguvumus no aviācijas pakalpojumu eksporta, Latvija ar 359 eiro uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā ierindojās 15. vietā pasaulē. Rēķinot finansiālos ieguvumus no autotransporta pasažieru pārvadājumu eksporta, Latvija ar 4,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē. To rāda Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika. Jāatgādina, ka šo centru atbalsta Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija. Izceļas Luksemburga Vispirms ir jānorāda, ka ceļojuma pakalpojumu eksports un imports neietver transporta pakalpojumu eksportu un importu. Latvijā svarīga loma ir diviem transporta veidiem – sauszemes autotransportam un aviācijai. Statistikā par aviācijas pakalpojumu eksportu un importu ietilpst gan pasažieru pārvadājumi, gan kravu pārvadājumi. Tomēr kopējā eksporta un importa ienākumu apjomā kravu pārvadājumu nodrošinātajiem ieņēmumiem ir ievērojami mazāka nozīme, salīdzinot ar ieņēmumiem no pasažieru pārvadājumiem. Pēc kopējā ienākumu apjoma no aviācijas pakalpojuma eksporta 2022. gadā pasaules mērogā līdere bija ASV (61,9 miljardi eiro), tad sekoja Apvienotie Arābu Emirāti (41,6 miljardi eiro), Turcija (23,2 miljardi eiro), Apvienotā Karaliste (15,9 miljardi eiro), Vācija (15,1 miljards eiro), Francija (11,7 miljardi eiro), Dienvidkoreja (9,1 miljards eiro), Indija (8 miljardi eiro), Japāna (6,7 miljardi eiro), bet pasaules vadošo desmitnieku noslēdza Singapūra (6,2 miljardi eiro). 2022. gadā Latvija ar 675 miljonus eiro lieliem ienākumiem no aviācijas pakalpojuma eksporta bija 35. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 250 miljonus eiro lieliem ienākumiem atradās 50. vietā pasaulē. Lietuvas dati par 2022. gadu Trademap datubāzē nav pieejami, tomēr, ja Lietuvas ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta 2022. gadā bija aptuveni tādi paši kā 2023. gadā, tad Lietuva pēc aviācijas pakalpojuma eksporta būtu atradusies aptuveni 63. vietā pasaulē. Vislielākie ienākumi no ceļojumu pakalpojuma eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā (vai 2022. gadā, ja dati par 2023. gadu vēl nav pieejami) bija Eiropas valstīm un pundurvalstīm. No pasaules 25 vadošajām valstīm pēc ienākumiem no aviācijas eksporta pakalpojumu apjoma uz vienu iedzīvotāju 15 valstis atrodas Eiropā, bet piecas ir pundurvalstis vai valstis ar relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu. Pirmajā vietā pasaulē pēc aviācijas eksporta pakalpojuma ienākumu apjoma, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija Luksemburga (6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā – Apvienotie Arābu Emirāti (4,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Malta (1,7 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules vadošajā desmitniekā vēl iekļuva Islande (1,5 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūra (1,04 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (790 eiro uz vienu iedzīvotāju), Antigva un Barbuda (708 eiro uz vienu iedzīvotāju), Panama (697 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (630 eiro uz vienu iedzīvotāju), Seišelu salas (528 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Īrija (488,8 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija, kā jau minēts raksta sākumā, ar 359 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē, Igaunija ar 183 eiro uz vienu iedzīvotāju atradās 26. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 38,4 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās 68. vietā pasaulē. Nenozīmīgs aviācijas pakalpojuma eksports uz vienu iedzīvotāju ir raksturīgs Āfrikas valstīm un tām citu pasaules daļu valstīm, kuras ir iekļautas ANO vismazāk attīstīto valstu grupā. Neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēti Latvijas aviokompānijas airBaltic zaudējumi pēdējo piecu gadu laikā, tomēr ir jāatzīmē, ka līdz 2020. gadam aviokompānija airBaltic ir nodrošinājusi ievērojamus Latvijas aviācijas pakalpojuma eksporta ienākumus. Pēc aviācijas pakalpojuma eksporta apjoma mūsu valsts ir atzīstama par Baltijas līderi. 2019. gadā Latvijas ieņēmumi no aviācijas pakalpojuma eksporta bija 550 miljoni eiro, savukārt Igaunijas ieņēmumi no aviācijas pakalpojuma eksporta bija 335 miljoni eiro. Lietuvas dati par šo laika posmu nav pieejami. Latvijas aviācijas pakalpojuma eksports ievērojami samazinājās kovidpandēmijas laikā un 2020. gadā bija tikai 137 miljoni eiro. Savukārt jau 2022. gadā mūsu valsts ienākumi no aviācijas pakalpojuma eksporta pārsniedza 675 miljonus eiro. 2022. gadā ieņēmumi no aviācijas pakalpojuma eksporta veidoja būtisku Latvijas pakalpojumu eksporta ienākumu daļu. Salīdzinājumam – tikai trim preču grupām (zāģmateriāliem, kviešiem un sakaru iekārtām) ienākumi no eksporta bija lielāki par ienākumiem no aviācijas pakalpojuma eksporta. Latvijas ienākumi no malkas eksporta un no elektroenerģijas eksporta 2022. gadā bija aptuveni līdzīgi ar ienākumiem no aviācijas pakalpojuma eksporta. Pirmajā vietā – ASV Pēc kopējā izdevumu apjoma par aviācijas pakalpojuma importu 2022. gadā pasaules līdere bija ASV (73,6 miljardi eiro), tālāk sekoja Apvienotā Karaliste (19,3 miljardi eiro), Vācija (17,7 miljardi eiro), Singapūra (17,4 miljardi eiro), Apvienotie Arābu Emirāti (15 miljardi eiro), Francija (13,7 miljardi eiro), Indija (11,6 miljardi eiro), Itālija (8,2 miljardi eiro) un Kanāda (7,2 miljardi eiro), bet pasaules desmitnieku noslēdza Brazīlija (6,7 miljardi eiro). 2022. gadā Igaunija ar 441 miljonu eiro lieliem izdevumiem par aviācijas pakalpojuma importu bija 45. vietā pasaulē un Latvija ar 475 miljoniem eiro bija 43. vietā pasaulē. Ja Lietuvas izdevumi par aviācijas pakalpojuma importu 2022. gadā bija aptuveni tādi paši kā 2023. gadā, tad Lietuva pēc aviācijas pakalpojuma importa būtu aptuveni 70. vietā pasaulē. Pēc izdevumiem par aviācijas pakalpojuma importu 2022. gadā pasaulē pirmajā vietā bija Andora (3,9 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju), sekoja Singapūra (3,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju), Apvienotie Arābu Emirāti (1,6 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju) un Bermudu salas (1,4 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl var minēt arī Islandi (828 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 328 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 14. vietā pasaulē, bet Latvija ar 252 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 22. vietā pasaulē. Vismazākie aviācijas pakalpojuma importa apjomi ir pasaules nabadzīgākajām valstīm, it īpaši trūcīgajām Āfrikas valstīm, no kurām lielā daļā aviācijas pakalpojuma imports neveido pat dažus eirocentus uz vienu iedzīvotāju. Autobusi Eiropā Starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem ir Latvijas iedzīvotājiem svarīgs pārvietošanās veids. Te jāpiebilst, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar jūras transportu savukārt ir tas segments, kurā Latvija būtiski atpaliek no citām Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī no kaimiņvalsts Igaunijas. Regulāri starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar jūras transportu pēdējos gados notiek tikai no Ventspils un Liepājas ostām, bet Rīgas ostā tie nav atjaunoti kopš apturēšanas kovidpandēmijas laikā. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvija praktiski vispār neveic. Toties mūsu valsts ir izcili iekļāvusies starptautisko pasažieru autobusu pārvadājumu maršrutos. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem ir raksturīgi galvenokārt Eiropas valstīm un it īpaši tām, kurās attālumi, piemēram, starp galvaspilsētām un citām svarīgākajām pilsētām, nav ļoti lieli un kurās autobusu satiksme ir konkurētspējīga gan ar aviotransportu, gan ar dzelzceļa transportu. Piemēram, attālums gan no Rīgas līdz Tallinai, gan no Rīgas līdz Viļņai ir aptuveni 300 kilometru, un, pēc daudzu ceļotāju domām, šādu attālumu ir ērtāk veikt ar autobusu nekā ar lidmašīnu. Te jāpiebilst, ka ir arī tādi pasaules reģioni, piemēram, daudzas Āfrikas valstis, kurās starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem netiek vispār veikti. Pasažieru pārvadājumus ar autobusiem daudzviet Āfrikā veic tikai vietējie pārvadātāji līdz konkrētās valsts robežām. Šķērsojot valsts robežu, ir jāpārsēžas kaimiņvalsts vietējā autobusā. 2022. gadā vislielākie ienākumi pasaulē, rēķinot ienākumus par autotransporta pasažieru pārvadājumu eksportu uz vienu iedzīvotāju, bija Gruzijā – 19,6 eiro. Otrajā vietā pasaulē ar 12,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Igaunija, bet trešajā vietā ar 6,51 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Slovēnija. Kā jau minēts raksta sākumā, mūsu valsts ar 4,3 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās piektajā vietā pasaulē. Jānorāda arī, ka Lietuva ar 1,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē. Rezumējot jāteic, ka transporta un tūrisma pakalpojumu eksports ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija uz visai ilgu laiku ir zaudējusi ievērojamu ārvalstu tūristu plūsmu, viņu vidū visus tos ceļotājus, kuri drošības apsvērumu dēļ izvairās apmeklēt visas tās valstis, kuras robežojas ar Krieviju. Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas radītos izaicinājumus, Latvijai principiāli jāmaina tūrisma nozares attīstības stratēģija, pielāgojoties reālajai situācijai. Dati ļauj secināt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji daudz ceļo pa Baltiju, turklāt Igauniju apmeklē liels skaits Somijas tūristu. Tā, piemēram, šāgada maijā 34% no Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošajiem ceļotājiem bija no Somijas un 13% – no Latvijas, vēsta LETA. Tieši sadarbība ar netālajām ES dalībvalstīm Latvijai patlaban varētu būt perspektīvākais tūrisma attīstības virziens. Juris Paiders, Dienas Bizness, speciāli Dienai Ienākumi no aviācijas pakalpojumu eksporta 2023. gadā Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Luksemburga (2022) 6031,5 2 AAE 4367,8 3 Malta (2022) 1724,1 4 Islande (2022) 1508,7 5 Singapūra 1041,1 6 Nīderlande (2022) 790,2 7 Antigva un Barbuda 707,5 8 Panama 696,7 9 Dānija 629,8 10 Seišelu salas 527,6 11 Īrija (2022) 488,8 12 Fidži 447,7 13 Ungārija 398.1 14 Bermudu salas 379.9 15 Latvija (2022) 358,7 16 Austrija 346,6 17 Jaunzēlande (2019) 310,8 18 Beļģija (2022) 289,3 19 Turcija 271,7 20 Portugāle (2022) 245,7 21 Apvienotā Karaliste 232,7 22 Norvēģija 231,7 23 Bruneja 231,1 24 Zviedrija 212,3 25 ASV 184,8 26 Igaunija (2022) 182,8 27 Maldīvija 181,1 28 Vācija 178,2 29 Dienvidkoreja 175,8 30 Francija 171,4 31 Kuveita 164,4 32 Kipra 163 33 Sentkitsa un Nevisa 153,4 34 Grieķija 149 35 Trinidada un Tobāgo 140,1 36 Somija (2022) 138 37 Kanāda 134,3 38 Bahamu salas (2022) 132,1 39 Kaboverde 118,2 40 Bahreina (2018) 114,9 41 Horvātija 99,5 42 Izraēla (2019) 97,5 43 Serbija 95,5 44 Azerbaidžāna 95,4 45 Nauru (2019) 89,9 46 Samoa 86,3 47 Melnkalne 86,3 48 Sentvinsenta un Grenadīnas 76,7 49 Čehija 68,8 50 Gruzija (2019) 67,4 51 Malaizija 61,3 52 Salvadora 57,2 53 Slovēnija (2022) 54,6 54 Itālija 54,1 55 Japāna 53,6 56 Šrilanka (2019) 52,5 57 Moldova 51,9 58 Omāna (2022) 51,7 59 Dominikānas Republika 48,2 60 Beliza 47 61 Bulgārija (2022) 45,9 62 Polija (2022) 45,9 63 Armēnija 45,2 64 Kostarika 44,8 65 Albānija 40 66 Namībija (2019) 39,8 67 Kazahstāna 36,9 68 Lietuva 38,4 69 Kolumbija 35,1 70 Mongolija 34,4 71 Maroka 32,5 72 Bosnija un Hercegovina 31 73 Peru 29,7 74 Urugvaja 28,5 75 Sentlūsija 28,3 76 Meksika 27,5 77 Rumānija (2022) 26,2 78 Grenāda (2022) 26,1 79 Ķīna (2022) 23,3 80 Surinama 23,2 81 Krievija 22,9 82 Zālamana salas 22,9 83 Tunisija (2022) 22,7 84 Ziemeļmaķedonija 21,6 85 Vjetnama 19,7 86 Ēģipte 19,3 87 Slovākija (2022) 16,9 88 Ruanda 15,3 89 Ekvatoriālā Gvineja (2019) 15,2 90 Togo (2019) 15 91 Bolīvija 13,9 92 Filipīnas 13,9 93 Tonga 13,2 94 Uzbekistāna 13,1 95 Džibutija (2022) 13 96 Barbadosa (2018) 12,8 97 Kirgizstāna (2022) 12,7 98 Argentīna 12,2 99 Ukraina 10,9 100 Kambodža 9,2 Avots: Trademap.org, , Pasaules Banka Ienākumi par autotransporta pasažieru pārvadājumu eksportu 2023. g. Eiro uz vienu iedzīvotāju 1 Gruzija 19,55 2 Igaunija (2022) 12,52 3 Slovēnija 6,51 4 Slovākija (2019) 6,23 5 Latvija (2022) 4,28 6 Čehija (2022) 3,65 7 Melnkalne (2019) 3,25 8 Serbija 3,17 9 Moldova (2017) 3,12 10 Luksemburga 2,99 11 Rumānija (2019) 2,66 12 Armēnija (2022) 2,48 13 Grieķija (2022) 1,92 14 Zviedrija (2022) 1,32 15 Lietuva 1,29 16 Beļģija 1,01 17 Ungārija (2022) 0,84 18 Itālija (2022) 0,60 19 Ukraina (2019) 0,39 20 Somija (2022) 0,36 21 Bulgārija 0,30 22 Dānija (2022) 0,29 23 Polija 0,15 24 Nīderlande (2019) 0,15 25 Vācija (2019) 0,07 26 Krievija (2019) 0,02 27 Uzbekistāna (2019) 0,02 Avots: Trademap.org, Pasaules Banka Aviacijas transporta pakalpojumu eksports Milj. eiro Igaunija Latvija Lietuva 2010 85 259 110 2011 110 252 113 2012 92 272 194 2013 106 266 172 2014 105 288 – 2015 124 392 – 2016 132 424 239 2017 201 460 – 2018 298 535 – 2019 335 550 – 2020 186 137 – 2021 201 226 – 2022 250 675 – 2023 – – 110 Avots: Trademap.org Pēc aviācijas pakalpojumu eksporta apjoma mūsu valsts ir atzīstama par Baltijas līderi STARPTAUTISKIE pasažieru pārvadājumi ar autobusiem ir attīstīti tajās Eiropas valstīs, kurās attālumi starp galvaspilsētām nav lieli. Piemēram, attālums no Rīgas gan līdz Tallinai, gan līdz Viļņai ir aptuveni 300 kilometru, un šādu attālumu ir ērti veikt ar autobusu.

Tallina, 14.jūl., LETA–ERR. Pasažieru interese par janvārī sāktajiem pasažieru vilcienu pārvadājumiem starp Tallinu, Rīgu un Viļņu ir pārsnieguši gaidas un autobusu biļešu tirdzniecība šajā maršrutā ir sarukusi par vairāk nekā ceturto daļu, paziņoja ar zīmolu “Elron” strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators “Eesti Liinirongid” valdes loceklis Merts Ērenpreiss. Viņš atzina, ka brīžiem ir grūti apmierināt pieprasījumu. Tāpat Ērenpreiss norādīja, ka apmēram puse pasažieru vilcienu izmanto starp Tartu un Rīgu, bet liela interese ir arī par Viļņu. “Drīzumā papildu savienojums uz Rīgu sāks kursēt arī piektdienās, sestdienās un svētdienās, tādējādi uz Rīgu būs divi savienojumi. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas darbu grafika dēļ atpakaļ ceļā gan joprojām ir tikai viens pašreizējais savienojums,” klāstīja “Elron” valdes loceklis. Visaptveroša statistika par pasažieriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām tiek apkopota. “Taču interesanti ir tas, ka sākotnēji mēs bijām skeptiski noskaņoti, domājot, vai cilvēki patiešām vēlēsies doties uz Viļņu. Pārsteidzoši, bet daudzi ir izbraukuši visu maršrutu,” norādīja Ērenpreiss. Igaunijas autobusu operators “Lux Express” valdes loceklis Ingmārs Ross sacīja, ka pasažieru skaits maršrutos Tartu-Rīga un Tartu-Viļņa ir samazinājies par 20-25%. Viņš arī atzīmē, ka no rudens ikdienas reisu skaits samazināsies no trim līdz diviem. Ross atzina, ka “Lux Express” nav mainījis biļešu cenas jaunā dzelzceļa pakalpojuma dēļ. Vilciena biļete no Tallinas uz Viļņu maksā 39 eiro, un autobusa biļete “Lux Express” autobusā maksā aptuveni tikpat. Autobuss maršrutu veic aptuveni par stundu ātrāk. Janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pasažieru vilcienu operatori “Pasažieru vilciens”, “LTG Link” un “Elron” sāka īstenot vilcienu savienojumu maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa. Vairāk nekā desmit stundu ilgajā braucienā pasažierim ir jāpārsēžas Valgā. “Elron” sadarbībā ar Igaunijas Klimata ministriju, Reģionālo lietu un zemkopības ministriju, Tartu pilsētu, Latvijas valsts pasažieru vilcienu operatoru “Pasažieru vilciens” un citiem partneriem Latvijā strādā pie pasažieru vilcienu maršruta Rīga-Valga-Tartu izveides.

Rīga, 12.jūl., LETA. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību ir izstrādājusi jaunu 5,2 kilometru garu pārgājienu maršrutu Zvirgzdes Baltajā kāpā, aģentūru LETA informēja uzņēmumā. Pastaigu taka ir iezīmēta ar baltām bultām, kuras norāda takas virzienu. Takas maršruts ir marķēts ar baltu un zaļu krāsu, kā arī, lai atpūtnieki vēl ērtāk varētu sasniegt Zvirgzdes Balto kāpu, ir izvietotas arī vairākas jaunas, no ozolkoka veidotas norādes zīmes. Zvirgzdes Baltajās kāpās notiek medņu riests, tāpēc LVM speciālisti meža platības kopj, lai tās būtu medņu riestam piemērotas, tostarp priežu meži ir skraji un labi pārredzami. Pastaigu maršruts ved arī gar medņu riesta aizsargjoslu. LVM aicina takas apmeklētājus pret apkārtējo dabu un tūrisma infrastruktūru izturēties atbildīgi. Lai mazinātu kāpas eroziju, LVM pērn veica nogāzes stiprināšanu ar klūgu pinumiem. Tāpēc kājām gājēji kores sasniegšanai aicināti izmantot koka kāpnes vai taku, kas ved augšup, bet motobraucēji – pārvietoties tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Tāpat uzņēmumā uzsver, ka braukšana mežā ārpus ceļiem ir aizliegta ar likumu, izņemot pārvietošanos meža apsaimniekošanas darbu veikšanai.

Rīga, 12.jūl., LETA. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šodien aicina ikvienu dabas draugu uz tradicionālajām Ceļotāju dienām Rāznas Nacionālajā parkā, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika. Apceļojot Ezernieku, Andrupenes, Lūznavas, Mākoņkalna, Kaunatas, Čornajas un Andzeļu pagastus, ikviens iepazīs krāšņo dabu, Latgales tradīcijas un nogaršot reģionam raksturīgo kulināro mantojumu. Rāznas Nacionālā parka dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka informē, ka šovasar pasākumos DAP piedāvā iepazīt nogrimušu lidmašīnu vai apgūt niršanas pamatus, vienlaikus izzinot teritoriju ap objektiem. Ceļotāju dienās varēs apgūt un iepazīt senču tradīcijas, tostarp piedalīties tradicionālās melnās pirts kurināšanā un izbaudīt pirts rituālus. Radošiem cilvēkiem piedāvā piedalīties meistarklasē, izgatavojot makšķerēšanas pludiņus no niedrēm un citiem dabas materiāliem, bet mākslas un uguns mīļotāji aicināti klātienē piedzīvot uguns keramikas cepļa kurināšanu – vizuāli emocionālu notikumu, kur māls un uguns pēcāk saplūst mākslas darbā. Lauku tradīciju cienītāji šajās dienās varēs tuvāk iepazīt Latgales zirgu audzēšanas tradīcijas vai peldināt zirgu Rāznas ezerā, vai bez maksas apmeklēt vērtīgu privātkolekciju ar seniem zirgu pajūgiem un vēsturiskiem iejūgiem. Viens no Ceļotāju dienu centrālajiem pasākumiem būs Mākslas un garšu festivāls “Mākslas pikniks”, kas notiks šodien Lūznavas muižā. Vēstures interesenti aicināti izbaudīt stāstījumu par Latgales senatni un seno latgaļu karavīru bruņojumu, kā arī apskatīt XII gadsimta latgaļu pils atdarinājumu. Savukārt dabas un aktīvās atpūtas cienītāji varēs izbaudīt virvju trases kokos, kutera braucienu pa Rāznas ezeru, laivu braucienu pa Narūtas upi vai nesteidzīgu pārgājienu “Tur, kur mākoņi satiek ezeru”. Rāznas Nacionālā parka Ceļotāju dienas rīko DAP, Latgales tūrisma asociācija, Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas novadu tūrisma informācijas centri sadarbībā ar tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Rāznas Nacionālais parks ir Latvijas jaunākais nacionālais parks, ko raksturo Latgales jeb Zilo ezeru zemes īpašais kolorīts. Šī nacionālā parka mērķis ir sargāt dabas vērtības, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi. Rāznas ezers, Ežezers ar 26 salām, Mākoņkalns un Lielais Liepukalns ir valsts mēroga tūristu piesaistes objekti ar stabilu vietu Latvijas tūrisma kartē. Dzidrie un tīrie ūdeņi ir mājvieta daudzām augu, dzīvnieku un zivju sugām, arī lašveidīgajām, piemēram, repsim un sīgai. Ezeri ir īpaši apskates objekti, ko vislabāk iepazīt laivu braucienā, bet Rāznas ezeru – izbraucienā ar jahtu. Rāznas ezers ir parka sirds un vienlaikus arī otrs lielākais ezers Latvijā. Smilšaino pludmaļu un lielās platības dēļ to dēvē arī par Latgales jūru, kas ir bagāta ar zivīm un labiekārtotām atpūtas vietām.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ieva Sala, “Novatours” komunikācijas konsultante. Atgriežoties no lutunošas atpūtas baudīšanas Bulgārijā, apakšveļas zīmola “Wild Spirit” īpašnieki Dana un Daumants Beli atzīst, ka ceļojums ar teju neticamu uzviju mainījis viņu līdzšinējos uzskatus par Melnās jūras piekrastes valsti Bulgāriju – pozitīvi pārsteidzot un absolūti apburot. Pāris arī neslēpj, ka plāno Bulgārijā atgriezties atkārtoti. “Šajā ceļojumā mēs devāmies kopā ar tūroperatoru “Novatours”, kas mums bija sarūpējis pilnu atpūtas pieredzi – lidojumu, transfēru, naktsmītnes un arī izklaidi. Ceļojums bija pielāgots mūsu perfektajām ceļojuma proporcijām – 60% laiska atpūta un 40% kultūra, aktivitātes. Tā kā abi esam uzņēmēji un ikdienā uz mūsu pleciem gulstās ļoti daudz atbildības un organizēšanas darbi, ļoti izbaudījām, ka tūroperators saplānoja mūsu ceļojumu, lai mēs varētu to vienkārši un bez jebkādām rūpēmi baudīt,” ar prieku stāsta Dana. Lidojums vienas filmas ilgumā Pāri patīkami pārsteidza jau lidojums no Rīgas līdz Bulgārijas piekrastes pilsētai Burgasai, proti, abi vien esot paspējuši noskatīties tikai vienu filmu, jo lidojuma ilgums bijis 2.5 stundas. Dana atminas: “Jāteic, ka arī piereģistrēšanās lidojumam šķita īpašas pieminēšas vērti patīkama. Mēs iepriekš nebijām ceļojuši ar tūropratoru, tāpēc mūs iepriecināja tas, cik viss notika raiti un ērti – nodevām bagāžu, piereģistrējāmies lidojumam un arī izvēlējāmies sēdvietas lidmašīnā. Mums tas nozīmēja laika ietaupīšanu”. Kvalitāte, kas gāž visus stereotipus Dana stāsta, ka viesošanās Bulgārijā patiesi ir pārsteigusi: “Pilnīgi viss piedzīvotais arvien pārliecinošāk raisīja sajūtu, ka bulgāru viesmīlība un serviss katrai aktivitātei, lietai un vietai uzliek putukrējuma cepurīti ar ķirsīti, pamasē pleciņus, atnes čībiņas un vēl tuč tuč atrod veidu kā padarīt visu vēl foršāku! Kad citi jau būtu apstājušies performēt, tad bulgāri atradīs veidu kā vēl pievienot kādu papildu mīļuma devu. Bulgārijā ciemiņus un tūristus ļoti mīl! Man patika neuzbāzīgā, draudzīgā apkalpošana. Neviens necenšās par visām varītēm kaut ko ietirgot. Patika arī mums – eiropiešiem, viegli uztveramā mentalitāte un komunikācija. Bija sajūta, ka Bulgāri ir kā latvieši, bet saulīte tos ir vairāk uzsildījusi.” Ceļojuma laikā pārim bija iespēja baudīt atpūtu vairākās naktsmītnēs, taču tās visas vienoja augstākās klases izcilība. Pāris pēcāk arī atzina, ka izvēlētās naktsmītnes pilnībā apgāza visus viņu stereotipu pilnos priekšstatus par “viss iekļauts” jeb “all inclusive” viesnīcam. It visur ir augstākā kvalitāte – viesnīcu serviss, apkalpošana, interjers un eksterjers. Abi ceļotāji īpaši atzinīgi vērtēja arī viesnīcu istabiņas, kas vienmēr esot bijušas pārdomātas, ar “Pinterest” vērtu iekārtojumu un pilnībā aprīkots ar visu nepieciešamo. “Nevienā mirklī nav sajūta, ka kaut kas ir “paslaucīts zem paklājiņa” kvalitātes ziņā,” atzīst Dana. Dana gan arī piebilst: “Tiem ceļotājiem, kas plāno lielāko laiku savas atpūtas baudīt viesnīcas teritorijā un pie jūras, mēs noteikti iIeteiktu izvēlēties ne budžeta viesnīcu, jo cenu un kvalitates attiecība jūs pamatīgi pārsteigs! Izvēloties naktsmītni, kas cenu kategorijā ir virs vidējā, jūs noteikti piedzīvosiet luksusa pieredzi un tas ir tā vērts. Jūs piedzīvosiet augstāko kvalitāti par salīdzinoši vidēju summu.” Ēdiens, ko celt pjedestālā Dana nebaidās atzīt, ka ir gurmāne un ēdiens ir viena no viņas dzīves mīlestībām un Bulgārijas ēdiens esot bijis patiesi neticams. “Ēdiens vien ir pelnījis goda vietu uz pjedestāla. Pirmo reizi piedzīvoju to, ka “viss iekļauts” konceptā ēdiens ir patiešām baudpilns, ar svaigām jūras veltēm un pārdomātu garšīgu ēdienkarti. Arī pilsētu un pludmaļu restorānos ļoti liela jūras velšu izvēle par demokrātiskām cenām. Mutē kūstoši astoņkāji, bulgāru gaumē pagatavotas mīdijas, tikko nozvejotas zivis, ko aizkost ar svaigi ceptu maizīti un bulgāru tradicionālo tarama smēriņu,” ar prieku atminas Dana. Viņa arī norāda, ka Bulgārijā patiešām ir ļoti izcils un demokrātiskās summās pieejams ēdiens. Un Bulgārijas vīni ir pārsteidzoši kvalitatīvi. Sarkanie vīni ir izteiksmīgi un piesātināti. Baltvīni un rose vīni ir augļaini, ar citrusu notīm un plašu garšu buķeti. Var just, ka bulgāri lepojās ar savām senajām vīna darīšanas tradīcijām un unikalajām vietējām vīnogu šķirnēm. Necerēti aizraujošas aktivitātes Pāris Bulgārijā baudīja arī aktīvu atpūtu, tādējādi vairāk iepazīstot valsts bagātību un krāšņumu. Kā vienu no atmiņā paliekošākajām pieredzēm abi min dūņu spa: “Ceļojuma laikā mēs uzzinājām, ka dūņu spa ir ieteicams terapijas kursveida veidā, 7 – 10 dienas. Dūņas koncentrētā veidā satur daudz dažādus minerālus un tāpēc spēj ārstēt dažādas kaites. Un, kas ir pats labākais, piekļuve sāls ezeriem un dūņām ir pieejama pilnīgi visiem, un bez maksas. Bulgārija ir viena no retajām valstīm, kur dabas bagātības vēl nav monetizētas.” Pāris arī izbaudīja braucienus ar kuģīšiem, kas dod iespēju pārvietoties starp dažām pilsētām ar ūdens transportu – zvejas laivām, kas ir pielāgotas pasažieru pārvadāšanai. Cenas šādam transportam ir maciņam draudzīgas, piemēram brauciens no populārās pludmales “Sunny Beach” līdz Nesebarai izmaksā vien 5 eiro. Abiem atmiņā spilgti arī palicis Svētās Anastasijas salu, kur apbūrusi tās vēstures iepazšana, kā arī vīna darītavas “Dives Winery” apmeklējums, kur īpašnieks novadījis sirsnīgu un izsmeļošu ekskursiju, noslēdzot to ar vīna degustāciju. Taču absolūti negaidīta un pārsteidzoša pieredze Danai bija apciemotās pilsētas un ciemi: “Mani pārsteidza Bulgārijas vecpilsētas. Es nekad neko tādu nebiju redzējusi. Tik interesanta arhitektūra, kur pirmais stāvs ir būvēts no akmeņiem, un otrais – pilnībā no koka, kā arī tam ir vismaz metru liels izvirzījumu uz āru, lai iegūtu lielāku platību šaurajās ieliņās. Ņemot vērā, ka Bulgārija ir viena no senākajām Eiropas valstīm, es kaut kā pirms tam nemaz neapsvēru Bulgārijas apceļošanu. Bija kaut kādi postpadomju aizspriedumi par šo valsti. Katra diena bija kā pārsteidzošs atklājums, kur mums dienu no dienas aizvien vairāk tika atklāta un parādīta Bulgārijas siltā un sirsnīgā daba.” Atgriezties un ieteikt citiem Dana un Daumants nebaidās atzīt, ka pēc piedzīvotā iesaka ceļot uz Bulgāriju arī citiem. “Ja gribas ātri nokļūt kādā siltā galamērķī, Bulgārija ir vieta, kurp ceļot! Lidojums ir tikai 2,5 h! Šis arī būs lielisks ceļojums kopā ar bērniem, it īpaši maziem. Viesnīcu, kurās mēs apmetāmies, bufetēs bija pat pieejami bērnu biezenīši un visi iespējamie piena maisījumi, kā arī lieliska zona, kur to visu pagatavot. Salīdzinoši lēts galamērķis un augstas kvalitātes serviss. Tāpat arī svarīgi, ka ir garantēta pilnīga drošība, ka netiks sabojāts ceļojums ar apšaubāmas kvalitātes ēdienu vai nehigiēniskiem apstākļiem. Var izbaudīt absolūto “all inclusive” bezrūpību un vienlaicīgi ārpus viesnīcas ir neierobežotas izklaides, kultūras un apskates vietu iespējas,” iedvesmo Dana.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Daina Deruma, Balcia komunikācijas vadītāja. Vasara ir populārākā atvaļinājumu sezona, un tas bieži vien nozīmē sava mājokļa – dzīvokļa vai privātmājas – atstāšanu uz ilgāku laika posmu kā ierasts. Diemžēl garnadžiem tas paver papildu iespējas vieglākam “ķērienam”. Kā pasargāt savu mājokli, lai, atgriežoties no priekpilnas atpūtas, tevi nesagaidītu uzlauzts dzīvoklis un zaudētas materiālās vērtības? Lai gan pēdējos gados ir ievērojami samazinājies zādzību skaits no mājokļiem, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējos četros gados joprojām tiek reģistrēti aptuveni 600 šādi noziedzīgi nodarījumi gadā. Garnadži aktīvi izmanto arī atvaļinājumu laiku, kad cilvēki ilgstoši nav mājās. “Vasara līdzīgi kā Ziemassvētku garās brīvdienas ir viena no zagļu iecienītākajām sezonām, kad daudzi dodas garākos atvaļinājumos uz ārzemēm vai pavada laiku laukos vai vasarnīcā, atstājot mājokli nepieskatītu. Arī mēs ik gadu novērojam, ka vasarā parādās apdrošināšanas atlīdzības pieteikumi saistībā ar zādzībām no mājokļiem. Visbiežāk ir jāsedz izdevumi gan par nozagtām mantām, piemēram, elektroierīcēm vai vērtslietām, gan par zagļu sabojāto durvju vai logu remontu,” norāda Balcia Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava. Kā piemēru viņa min nesenu gadījumu, kad no Balcia klienta privātmājas, uzlaužot alumīnija logus, tika nozagtas dārglietas. Par šo gadījumu apdrošinātājs izmaksāja vairāk nekā 6000 eiro lielu atlīdzību, lai segtu zaudējumus gan par nozagtajām mantām, gan bojāto logu labošanu. Ko darīt, lai pasargātu mājokli no zādzības atvaļinājumu laikā? Lai varētu doties prom no mājām mierīgu sirdi, Balcia pārstāve iesaka kritiski paskatīties uz savu mājokli no drošības viedokļa, izvērtējot, kur ir nepieciešami uzlabojumi. Viņa īpaši iesaka pievērst uzmanību šādiem aspektiem: – Logi un durvis – pārbaudi durvju slēdzeņu kvalitāti, kā arī apsver dubulto durvju uzstādīšanu! Dodoties prom, neaizmirsti aizvērt logus un balkona vai lodžijas durvis un neatstāj tās arī ziemas vēdināšanas režīmā! – Privātmājai ieteicams uzstādīt signalizāciju, it īpaši, ja tā atrodas nomaļākā vietā. Ja mājoklis jau ir aprīkots ar signalizāciju, vēlreiz pārbaudi, vai tā darbojas. Tāpat noderēs tiešsaistes video novērošanas kamera, ko iespējams savienot ar mobilo telefonu un saņemt paziņojumus ikreiz, kad kamera uztver kustību. – Parūpējies par mājokļa apdrošināšanu, kurā ir iekļauts zādzību risks. Un atceries, ka apdrošināšanas atlīdzība par zādzību var tikt izmaksāta tikai tad, ja par to ir ziņots policijai. Arī gadījumos, kad zādzības fakts tiek konstatēts pēc nedēļas vai pat ilgāk, ir jāziņo Valsts policijai. – Uzturi draudzīgas attiecības ar kaimiņiem un informē sev labāk pazīstamo kaimiņu, ka dodies prom uz ilgāku laiku. Arī ikdienā ir svarīgi būt vērīgam un apmainīties ar informāciju dzīvokļu īpašnieku vai īrnieku grupās sociālajos tīklos, tā veicinot kopīgu atbildību par mājas un tās iemītnieku drošību. Nebaidies arī preventīvi informēt Valsts policiju par aizdomīgām personām, kas atkārtoti redzētas, piemēram, daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā vai pagalmā vai lēni braukājot ar auto pa privātmāju rajoniem. – Padomā, kādu informāciju publicē sociālajos tīklos – arī garnadžu digitālā pratība ir augusi, un viņi lieliski spēj izmantot informāciju, ko paši labprātīgi publiskojam. Viņi var savilkt kopā tavas darbības dažādās aplikācijās, piemēram, tavu patīkama satraukuma pilno ierakstu Facebook par tuvojošos atvaļinājumu ar aplikācijā Strava publicētajiem vakara skrējieniem, kuri atsevišķos gadījumos var atklāt visnotaļ precīzu dzīvesvietu vai atvaļinājuma galamērķi. Tāpēc labāk dalies ar ceļojuma bildēm pēc tam, kad esi atgriezies mājās.

Avots: Leta Šovasar dažādu nozaru streiki notiek daudzās valstīs – ceļotājiem jāseko aktuālajai informācijai LAI cik rūpīgi tiktu plānots ceļojums, ir daudz dažādu ārējo apstākļu, kas plānus var izjaukt vienā mirklī. Viens no šādiem apstākļiem ir streiks, it īpaši avionozares – gan lidostu, gan aviokompāniju, gan dažādu gaisa satiksmes dienestu – darbinieku streiks. Tā kā plānotie un reālie streika datumi, kā arī streikošanas pieteiktais un reālais ilgums mēdz atšķirties, tad ceļotājiem ļoti rūpīgi jāseko aktuālajai informācijai. Pēc kovidpandēmijas avionozares darbinieku streiki notiek ļoti bieži un izjauc plānus tūkstošiem ceļotāju. Turklāt jāņem vērā, ka kompensāciju par aizkavējušos vai atceltu lidojumu pasažieri var saņemt tikai tad, ja streiko aviosabiedrības darbinieki, taču, ja streiko lidostu un dažādu gaisa satiksmes dienestu darbinieki, nekāda kompensācija nepienākas. Problēmas Francijas lidostās Pagājušajā nedēļā Francijā notika visai vērienīgs streiks, kas ietekmēja daudzas lidostas un aviokompānijas. Streikoja Francijas gaisa satiksmes dispečeri. Streika dēļ tika atcelti vairāk nekā 1500 lidojumi un traucēti vismaz 300 000 pasažieru ceļojumi. Taču šie ir tikai aptuvenie dati, streika ietekmēto lidojumu un pasažieru skaits var būt arī lielāks. Francijas Gaisa satiksmes dispečeru arodbiedrība apgalvoja, ka streiks notiek darbinieku trūkuma un «toksiskas vadības prakses» dēļ. No arodbiedrību vides izskanēja paziņojumi, ka gaisa satiksmes dispečeru dienesta darbinieki bieži tiek ignorēti, viņu zināšanas tiek apzināti noniecinātas, turklāt viņi bieži tiek pakļauti pārmērīgai uzraudzībai. Francijas medijs France 24 vēstīja, ka streikā piedalījās vismaz 270 gaisa satiksmes dispečeru no kopējā aptuveni 1400 lielā darbinieku skaita. Gaisa satiksmes dispečeru trūkumu izraisījusi galvenokārt kovidpandēmija. Tad no darba tika atlaisti šīs jomas profesionāļi, kuri pēc pandēmijas ierastajā darbā neatgriezās. Šī problēma skar lielu skaitu lidostu. Ietekmīgais medijs Politico norāda, ka gaisa satiksmes dispečeru trūkuma problēmu nevar atrisināt ātri, jo jaunu gaisa satiksmes dispečeru apmācība aizņem vismaz trīs gadus. Kanādas aviācijas nozares uzņēmums CAE, kas specializējas apmācību pakalpojumos, nesen prognozēja, ka Eiropā nākamās desmitgades laikā būs nepieciešams visvairāk gaisa satiksmes dispečeru no visiem pasaules reģioniem: Eiropā – 27 000, bet kopumā visā pasaulē – 71 000. Francijas lidostu gaisa satiksmes dispečeru streiks īpaši smagi skāra tās lidostas, kas atrodas valsts dienvidos. Lionā un Marseļā tika atcelti pat 30% lidojumu. Īrijas aviokompānija Ryanair paziņoja, ka Francijas lidostu gaisa satiksmes dispečeru streika dēļ ir atcēlusi 170 lidojumus un tas ietekmējis vismaz 30 000 pasažieru. Aviokompānijas Ryanair izpilddirektors Maikls O’Līrijs, komentējot situāciju, izteicās, ka Francijas gaisa satiksmes dispečeri streikojot padarījuši Eiropas iedzīvotājus par ķīlniekiem savam konfliktam nozarē. Vienlaikus avionozares asociācija Airlines for Europe, kuras biedru vidū ir tādas vērienīgas lidsabiedrības kā Ryanair, Air France- KLM, Lufthansa, British Airways un EasyJet, Francijas gaisa satiksmes dispečeru rīcību raksturoja kā «neciešamu ». Jāpiebilst, ka Francijas transporta ministrs Filips Tabaro gaisa satiksmes dispečeru prasības nosauca par nepieņemamām, un sacīja, ka aviopārvadātāji streika dēļ zaudēs miljoniem eiro. Streiko pat viesnīcu personāls Portāls Condé Nast Traveller ir apkopojis informāciju par jau notikušajiem un vēl gaidāmajiem streikiem aviācijas nozarē. Lai gan divas trešdaļas vasaras sezonas vēl priekšā, ceļotāji jau saskārušies ar streikiem dažādās Eiropas valstīs. Tā, piemēram, Lielbritānijas aviokompānijas EasyJet stjuarti Spānijā jau bija izsludinājuši streiku 25., 26. un 27. jūnijā. Tagad nozares arodbiedrība brīdina, ka augustā varētu sākties beztermiņa streiks, ja netiks risinātas jēgpilnas sarunas, respektējot stjuartu intereses. Nesen streika laikā Spānijā katru dienu tika atcelti aptuveni 60 EasyJet reisi. Lidsabiedrības EasyJet stjuarti apgalvo, ka saņem zemākā apkalpes līmeņa algas Eiropā un ka vienkārši pieprasa vienlīdzīgu darba samaksu. Jānorāda, ka Spānijā streiki šovasar varētu skart arī citas nozares. Jūlijā Spānijā piederošajā Baleāru salu arhipelāgā, kurā ietilpst tūristu ļoti iecienītā sala Maļorka, plāno streikot viesnīcu darbinieki. Streiks saistīts ar to, ka domstarpību dēļ izjuka sarunas par viesnīcu personāla algu palielināšanu, slimības pabalstu apjomu un līguma termiņiem. Aptuveni 180 000 viesnīcu darbinieku tiek aicināti uz sešu dienu streiku no 10. līdz 16. jūlijam, kā arī papildu datumos – 18., 19., 25., 26. un 31. jūlijā. Ja streiki notiks tik plaši un tik daudzas dienas, kā plānots, varētu tikt pamatīgi traucēti tādi pakalpojumi kā viesnīcu numuru uzkopšana, viesu apkalpošana, kā arī viesnīcu restorānu un kafejnīcu darbs. Streiki jūlijā notiek arī citā Dienvideiropas valstī Itālijā. Tur streikot nolēmuši dzelzceļa industrijas un lidostu darbinieki. Jau šīs nedēļas sākumā, no pirmdienas, 7. jūlija, pulksten 21.00 līdz otrdienas, 8. jūlija, pulksten 18.00 notika valsts mēroga dzelzceļnieku streiks, kas ietekmēja gan tālsatiksmes vilcienu maršrutus, gan reģionālo vilcienu kursēšanu, gan piepilsētas vilcienu grafikus. Ceļotājiem nācās rēķināties ar vilcienu reisu samazinājumu un ilgāku gaidīšanas laiku. Itālijas likumi gan nosaka minimālo garantēto vilcienu reisu skaitu darbdienās arī streiku laikā, tāpēc dzelzceļa pārvadājumi pilnībā neapstājās. Jūlijā Itālijas salā Sicīlijā gaidāmi arī reģionālie sabiedriskā transporta streiki. Tie varētu skart Palermo, Pjemontu un Aostas ieleju. Savukārt šoceturtdien, 10. jūlijā, varētu būt traucēta gaisa satiksme, jo vairāku Itālijas lidostu darbinieki un bagāžas apstrādes dienesta darbinieki gatavojas piedalīties 24 stundu streikā. Ar to, ka darbs ar bagāžu nenotiks tā, kā norit normālos apstākļos, jārēķinās Milānas Linates, Milānas Malpensas un Venēcijas Marko Polo lidostā un, iespējams, vēl citur. Tajā pašā dienā, 10. jūlijā, gaidāmi arī protesti Kaljāri Elmasas lidostā Sardīnijas salā un Neapoles lidostā. Ceļotājiem jārēķinās ar to, ka protesti ietekmēs pasažieru reģistrāciju, bagāžas saņemšanu un lidmašīnu apkalpošanu. Ceļotājiem, kuri plānojuši doties uz Itāliju jūlija otrajā pusē, jābūt gataviem tam, ka sestdien, 26. jūlijā, no pulksten 13.00 līdz 17.00 notiks valsts mēroga aviokompāniju un lidostu darbinieku streiks. Aviopasažieriem, kuri ceļos šajā laikā, jārēķinās ar ievērojamu kavēšanos. Turklāt valsts mēroga aviokompāniju un lidostu darbinieku streiks Itālijā varētu būt vienā laikā ar Spānijas aviokompānijas Volotea pilotu un stjuartu streiku. Jāpiebilst, ka Itālijas likumi nosaka: streiki nedrīkst ietekmēt tos lidojumus, kas paredzēti laikā no pulksten 6.00 līdz 9.00 un no pulksten 18.00 līdz 21.00. Citā Dienvideiropas valstī – Grieķijā – jūnijā streiks ilga aptuveni astoņas dienas un būtiski ietekmēja prāmju satiksmi Adrijas jūrā starp Grieķiju un Itāliju. Patlaban nav precīzi zināms, vai Grieķijā šovasar plānoti vēl citi streiki. Ceļotājiem jāņem vērā tas, ka streiki notiek ne tikai Eiropas dienvidos, bet arī pašā Eiropas Savienības centrā – Beļģijā. Tur kopš janvāra gandrīz katru mēnesi notiek plaši streiki, protestējot pret budžeta samazinājumu un pensiju reformu. Streiki šogad jau ir būtiski ietekmējuši Beļģijas gaisa satiksmi. Tiek lēsts, ka līdz šim tie ir skāruši aptuveni 180 000 pasažieru. Tā, piemēram, 25. jūnijā streika ietekmē Briseles lidostā bija apstājusies lidmašīnu izlidošana un tika traucēta vairāk nekā puse ienākošo lidojumu. Tiek lēsts, ka ikkatrs plašais streiks lidostā Beļģijas ekonomikai izmaksā 25 miljonus eiro. Pašlaik gan Beļģijā nav noteikti vispārēja streika datumi vasaras mēnešiem, bet vadošās arodbiedrības ir paziņojušas, ka lēmumi par streikošanu vēl tiek apspriesti un pastāv iespēja, ka streiki situāciju Beļģijā varētu ietekmēt oktobrī. Nīderlandē šīs vasaras sākumā dzelzceļa darbinieku arodbiedrība VVMC aicināja rīkot streiku valsts dienvidos – Dienvidholandes, Zēlandes un Ziemeļbrabantes provincē, bet Nīderlandes dzelzceļa operators NS nolēma apturēt gandrīz visus vilcienu maršrutus, norādot, ka uzturēt vilcienu satiksmi tikai daļā valsts būtu nepraktiski. Streiks ietekmēja arī starptautiskos vilcienu reisus, taču atsevišķi reisi starp Briseli un Amsterdamu, kā arī starp Ķelni un Amsterdamu tika nodrošināti, informē LETA. Ar streikiem jārēķinās arī Eiropas ziemeļos. Somijas Aviācijas arodbiedrības (IAU) rīkotais streiks notika 2., 4. un 7. jūlijā, un streika ietekmē Somijas aviokompānija Finnair atcēla aptuveni 900 reisu. Tā, piemēram, piektdien, 4. jūlijā, Finnair atcēla aptuveni 80 reisu un tas ietekmēja aptuveni 8000 pasažieru ceļojumu plānus. Pirmdien, 7. jūlijā, Finnair saistībā ar IAU streiku atcēla aptuveni 100 reisu un tas ietekmēja ceļojumu plānus vairāk nekā 7000 pasažieriem. Iepriekš streiks, kas notika trešdien, 2. jūlijā, ietekmēja apmēram 7000 pasažieru ceļojumu plānus. Jāatgādina, ka Helsinki ir ļoti iecienīts galamērķis Rīgas lidostas pasažieriem. No Rīgas lidojumus uz Somiju veic Latvijas aviokompānija airBaltic (uz Helsinkiem, Tamperi un Turku), kā arī Finnair (uz Helsinkiem). Aģentūra LETA informē, ka piektdien, 4. jūlijā, Rīgas lidostā tika atcelti divi reisi no Helsinku lidostas uz Rīgu, kas bija ieplānoti pulksten 8.30 un 15.55. Tika atcelti arī divi reisi no Rīgas lidostas uz Helsinkiem, kas bija ieplānoti pulksten 8. 55. un 16.35. Ja Somijas aviācijas nozares darba devēju grupai Palta un IAU neizdosies panākt vienošanos, tad streiki iespējami arī 16., 18., 21. un 23. jūlijā. Nesaskaņas starp arodbiedrību un darba devējiem ilgst jau kopš janvāra. Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju piekrituši atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču arodbiedrība turpina pieprasīt lielāku paaugstinājumu, skaidro LETA. Gaisa satiksme ir trausla Jūlija sākumā medijs Politico publicēja rakstu Šovasar draud gaisa satiksmes vadības murgs. Šajā publikācijā Eiropas Lidmašīnu vadītāju asociācijas viceprezidents Pols Roiters pauž viedokli, ka «ikviena vasara kopš kovidpandēmijas ir bijusi vissliktākā vasara». P. Roiters skaidro, ka aviācijas nedienām ir vairāki iemesli, piemēram, ierobežots skrejceļu skaits, lidostu ietilpības ierobežojumi un tamlīdzīgi. Politico atzīst: Eiropas politiķi sākuši apzināties, ka gaisa satiksme ir kļuvusi ārkārtīgi trausla un bieži ir pakļauta dažādiem traucējumiem. «Jau pagājušajā gadā kavēšanās lidojumiem Eiropas aviācijas tīklā bija lielākā 25 gadu laikā, un situācija šogad, visticamāk, vēl vairāk pasliktināsies,» šāgada aprīlī vēstulē transporta nozares ministriem rakstīja Eiropas Komisijas transporta komisārs Apostols Dzidzikosts, ziņo medijs Politico. A. Dzidzikosts uzskata, ka «lielais pieprasījums rada ievērojamu spiedienu uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem daži joprojām cīnās ar personāla trūkumu, kā arī ar kapacitātes trūkumu». Eiropas Komisijas transporta komisārs arī ir aicinājis sākt pieņemt darbā un apmācīt jaunus gaisa satiksmes dispečerus visās lidostās, kurās tas nepieciešams. Aviokompānijas Ryanair vadība jūlija sākumā paziņoja, ka sliktākie gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji kavējumu ziņā ir Francijā, Spānijā, Vācijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē un ka šo valstu transporta nozares ministri nav nodrošinājuši avionozares personāla sagatavošanu. Saskaņā ar Ryanair apkopotajiem datiem, Francijas gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji no 1. janvāra līdz 30. jūnijam izraisīja vairāk nekā 26 000 Ryanair lidojumu kavēšanos, kopumā ietekmējot 4,7 miljonus pasažieru. Sekoja Spānija ar aptuveni 16 500 kavētiem lidojumiem un Vācija ar 7500. Ryanair vadība šos pakalpojumu sniedzējus nodēvēja par «aizsargātiem valsts monopoliem, kuriem nerūp pasažieri un lidojumu kavēšanās». Atbildot uz Ryanair vadības pausto kritiku par Francijas gaisa satiksmes kontroli, Francijas Transporta ministrija jūnijā paziņoja, ka «situācija gaisa satiksmes kontrolē ir tikai trešais izplatītākais lidojumu kavēšanās cēlonis Eiropā pēc pašu aviokompāniju problēmām». Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības iestāde Eurocontrol norāda, ka vēl ir pāragri spriest, vai 2025. gads būs sliktāks nekā pagājušais gads, kad gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības kavējumi sasniedza augstāko līmeni desmit gadu laikā – vidēji 2,13 minūtes uz lidojumu. Jāpiebilst, ka Ryanair ir aicinājusi Eiropas Savienības institūcijas starptautiskā mērogā reformēt gaisa satiksmes noteikumus. Streiki un kompensācijas Kompensācija pienākas, ja: 5 lidojumu pārtrauca aviokompānijas darbinieku streiks 5 lidojums tika aizkavēts par trim stundām vai ilgāk vai atcelts mazāk nekā 14 dienas pirms izlidošanas 5 aviokompānija izlidoja no ES vai nolaidās ES lidostā 5 bija apstiprināta lidojuma rezervācija 5 traucējumi notika pēdējo trīs gadu laikā 5 ja izvēlējāties aizvietojošu lidojumu un jaunais ierašanās laiks būtiski atšķīrās no sākotnējā lidojuma laika Kompensācija nepienākas, ja streiko 5 lidostas drošības kontroles darbinieki 5 bagāžas apstrādātāji 5 gaisa satiksmes vadības darbinieki 5 streiki notiek politisko nemieru dēļ Ja lidojums kavējas vismaz par divām stundām aviokompānijai ir pienākums nodrošināt bezmaksas maltīti un atspirdzinājumus Ilgākas kavēšanās gadījumā pasažieriem ir tiesības uz bezmaksas naktsmītni, kā arī transfēru uz lidostu un no tās Avots: Airhelp.com, Myflightright.com AVIONOZARES streiki šogad jau ir ietekmējuši ceļotāju plānus daudzās Eiropas valstīs, arī tūristu ļoti iecienītajā Francijā. Jūlija sākumā Francijas lidostās gaisa satiksmes dispečeru streika dēļ tika atcelti daudzi avioreisi. Ar streikiem jārēķinās arī turpmāk.

Rīga, 8.jūl., LETA. Rīgas lidostā šogad pirmajā pusgadā apkalpoti vairāk nekā 3,3 miljoni pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA pavēstīja lidostā. Savukārt apkalpoto lidojumu skaits šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 3% – līdz 30 378, bet apkalpoto aviācijas kravu apmērs pieaudzis par 9% – līdz 9194 tonnām. Šogad jūnijā Rīgas lidostā apkalpoti 655 000 pasažieru, kas salīdzinot ar maiju, ir pieaugums par vairāk nekā 17 000 pasažieru. Lidostā atzīmē, ka tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp šogad jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru. Šogad Rīgas lidostā plānots apkalpot kopumā 7,4 miljonus pasažieru. Jau vēstīts, ka Rīgas lidostā pagājušajā gadā tika apkalpoti kopumā 7,12 miljoni pasažieru, kas ir par 7% vairāk nekā 2023.gadā, taču par 8,7% mazāk nekā 2019.gadā. Rīgas lidosta ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. https://infogram.com/starptautiskaja-lidosta-riga-apkalpotie-pasazieri-1gzxop4v3jdwpwy

Rīga, 4.jūl., LETA. Somijas nacionālās aviokompānijas “Finnair” virszemes apkalpošanas darbinieku streika dēļ šodien Rīgas lidostā atcelti četri reisi uz un no Helsinkiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā. Tostarp ir atcelti divi reisi no Helsinku lidostas uz Rīgu, kas bija ieplānoti plkst.8.30 un 15.55. Tāpat atcelti divi reisi no Rīgas lidostas uz Helsinkiem, kas bija ieplānoti plkst.8.55. un 16.35. LETA jau ziņoja, ka “Finnair” šodien atcēlusi aptuveni 80 reisu, jo Somijas Aviācijas arodbiedrība (IAU) rīkos virszemes apkalpošanas darbinieku streiku. Paredzams, ka “Finnair” reisu atcelšana ietekmēs aptuveni 8000 pasažieru ceļojumu plānus, paziņoja “Finnair”. Ja darba devēju un arodbiedrības sarunās neizdosies panākt vienošanos, streiki paredzēti arī 7., 16., 18., 21. un 23.jūljā. Nesaskaņas starp IUA un aviācijas nozares darba devēju grupu “Palta” ilgst jau kopš janvāra. IUA šajā laikā posmā rīkojusi vairākus streikus, un tādēļ “Finnair” bijusi spiesta atcelt simtiem lidojumu. Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju grupu piekritušas atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču IUA turpina pieprasīt lielākus paaugstinājumus.

Rīga, 6.jūl., LETA. Dabas aizsardzības pārvalde 12.jūlijā un 13.jūlijā aicina ikvienu dabas draugu uz tradicionālajām Ceļotāju dienām Rāznas Nacionālajā parkā, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika. Apceļojot Ezernieku, Andrupenes, Lūznavas, Mākoņkalna, Kaunatas, Čornajas un Andzeļu pagastus, ikviens iepazīs krāšņo dabu, Latgales tradīcijas un nobaudīs reģionam raksturīgo kulināro mantojumu. Rāznas Nacionālā parka dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka informē, ka šovasar pasākumos DAP piedāvā iepazīt nogrimušu lidmašīnu vai apgūt niršanas pamatus, vienlaikus izzinot teritoriju ap objektiem. Ciemos gaidīs gan uzticamos viesus no tuvākas vai tālākas apkaimes, gan tos, kuri vēl tikai gatavojas atklāt Latgales dabu un viesmīlību. Ceļotāju dienās varēs apgūt un iepazīt senču tradīcijas, tostarp piedalīties tradicionālās melnās pirts kurināšanā un izbaudīt pirts rituālus. Radošiem cilvēkiem piedāvā piedalīties meistarklasē, izgatavojot makšķerēšanas pludiņus no niedrēm un citiem dabas materiāliem, bet mākslas un uguns mīļotāji aicināti klātienē piedzīvot uguns keramikas cepļa kurināšanu – vizuāli emocionālu notikumu, kur māls un uguns pēcāk saplūst mākslas darbā. Lauku tradīciju cienītāji šajās dienās varēs tuvāk iepazīt Latgales zirgu audzēšanas tradīcijas vai peldināt zirgu Rāznas ezerā, vai bez maksas apmeklēt vērtīgu privātkolekciju ar seniem zirgu pajūgiem un vēsturiskiem iejūgiem. Viens no Ceļotāju dienu centrālajiem pasākumiem būs Mākslas un garšu festivāls “Mākslas pikniks”, kas notiks sestdien Lūznavas muižā. Šī diena būs piepildīta ar dažādu stilu koncertiem, radošām meistardarbnīcām un aktivitātēm gan bērniem, gan pieaugušajiem. Apmeklētāji izbaudīs muižas telpu īpašo atmosfēru, iepazīs pastāvīgo multimediālo ekspozīciju “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, apskatīs aktuālās mākslas izstādes vai dosies pastaigā pa romantisko muižas parku un sajūtu dārzu. Vēstures interesenti aicināti izbaudīt stāstījumu par Latgales senatni un seno latgaļu karavīru bruņojumu, kā arī apskatīt XII gadsimta latgaļu pils atdarinājumu. Savukārt dabas un aktīvās atpūtas cienītāji varēs izbaudīt virvju trases kokos, kutera braucienu pa Rāznas ezeru, laivu braucienu pa Narūtas upi vai nesteidzīgu pārgājienu “Tur, kur mākoņi satiek ezeru”. Rāznas Nacionālā parka Ceļotāju dienas rīko DAP, Latgales tūrisma asociācija, Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas novadu tūrisma informācijas centri sadarbībā ar tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Rāznas Nacionālais parks ir Latvijas jaunākais nacionālais parks, ko raksturo Latgales jeb Zilo ezeru zemes īpašais kolorīts. Šī nacionālā parka mērķis ir sargāt dabas vērtības, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi. Rāznas ezers, Ežezers ar 26 salām, Mākoņkalns un Lielais Liepukalns ir valsts mēroga tūristu piesaistes objekti ar stabilu vietu Latvijas tūrisma kartē. Dzidrie un tīrie ūdeņi ir mājvieta daudzām augu, dzīvnieku un zivju sugām, arī lašveidīgajām, piemēram, repsim un sīgai. Ezeri ir īpaši apskates objekti, ko vislabāk iepazīt laivu braucienā, bet Rāznas ezeru – izbraucienā ar jahtu. Rāznas ezers ir parka sirds un vienlaikus arī otrs lielākais ezers Latvijā. Smilšaino pludmaļu un lielās platības dēļ to dēvē arī par Latgales jūru, kas ir bagāta ar zivīm un labiekārtotām atpūtas vietām.