Avots: Leta Informāciju sagatavoja Sarmīte Teibe, PSIA “Ventspils nekustamie īpašumi” Ventspils tirgus vadītāja. Ventspils pilsētas svētkos 1. un 2.augustā Ventspils Vecpilsētas tirgus laukums kļūs par gardēžu un mūzikas mīļotāju oāzi: te satiksies tradicionālais Ventspils Pilsētas svētku Vecpilsētas gadatirgus un šī gada jaunums – pasaules garšu piesātinātais Street Food festivāls! Garšu un sajūtu buķete Vecpilsētas gadatirgū Pilsētas svētku Vecpilsētas gadatirgus piektdien, 1.augustā, no plkst.8 līdz 15 un sestdien, 2.augustā, no plkst.8 līdz 16 priecēs gardēžus ar daudzveidīgu zivju, gaļas, sieru, maizes, saldumu u. c. produktu piedāvājumu. Tirgus laukumā varēs sastapt gan jaunus, gan jau pircējiem labi zināmos un iecienītos tirgotājus. Būs arī produktu degustācijas! Skaistus un praktiskus izstrādājumus piedāvās amatnieki – linu tērpu darinātāji, rotkaļi, koka izstrādājumu meistari. Sestdien, 2.augustā, Skolas ielas prezentāciju zonā pievienosies izglītojošas izklaides automīļiem – Moller Auto aicinās uz mazlietotu un jaunu auto prezentācijām un konsultācijām, un pirmo reizi Ventspils tirgū viesosies AutoDuals ar auto aksesuāru tirdzniecību un konsultācijām. Tirgus laukumā iegriezīsies LIDL Food Truck auto furgoniņš, kas piedāvās dažādas izklaidējošas aktivitātes visai ģimenei. Noķer šīs vasaras vaibu Street Food festivālā! Ventspils pilsētas svētku laikā 1. un 2.augustā Vecpilsētas tirgus laukumā pirmo reizi norisināsies Street Food festivāls, kas pārsteigs apmeklētājus ar gardiem ēdieniem un dzērieniem no dažādām pasaules valstīm. Piektdienas vakarā DJ Lācis piedāvās mūzikas setu Ielu ritmi ar vasaras garšu. Nāc un izbaudi gardākos mūzikas miksus piektdienas vakarā no plkst.19 līdz pat plkst.24, kad kopā iegriezīsim Street Food Show garšu festivālu! Street Food Show turpināsies sestdien, 2.augustā, no plkst.12 līdz 17, kad pasākuma vadītājs Rūdolfs Milzarājs parūpēsies par izzinoši garšīgu izklaidi ar viktorīnām un konkursiem un aicinās nobaudīt dažādu valstu ēdienus un dzērienus. No plkst.13 līdz 14 titulētais šefpavārs Havjers Garsija meistarklasē iepazīstinās ar meksikāņu virtuves garšas niansēm. Sestdienas vakarā no plkst.19 līdz pat 3 naktī Vecpilsētas tirgū valdīs vasarīgi relaksējoša atmosfēra – Street Food Lounge būs plaša ēdienu un dzērienu izvēle, lounge bāriņš un mūzika, kas priecēs ar nepiespiestu gaisotni un vasarīgu vaibu. Nāc un piedzīvo niansēti krāšņu garšu un sajūtu karuseli Vecpilsētas tirgū Ventspils Pilsētas svētkos!

Avots: Leta (I daļa) Daudzmiljonu pilsētā Ņujorkā var piedzīvot burtiski visu – no interesantiem tipāžiem un negaidītiem piedzīvojumiem līdz neveiklām situācijām un īpaši nepatīkamiem laikapstākļiem. Šī pilsēta neļauj stāvēt mierā un vienmēr ļauj atrast arvien jaunus iespaidus, pat ja ne tuvu neesi te pirmo reizi Ir pusdienlaiks, un, tuvojoties Ņujorkai no Ņūdžersijas puses autobusā, pamale izskatās īpaši draudīga. Kad iebraucam mūžīgi sastrēgušajā pilsētā, mani kanādiešu kolēģi saka: «Ja laiks mazlietiņ uzlabotos, tad jau būtu pavisam labi!» Pie sevis nosmeju, ka optimisti, jo esmu redzējusi laika prognozi un, ja laikapstākļi nekļūs vēl sliktāki, tad jau būs izcili! Un tik tiešām – kad autobuss apstājas pusotra kvartāla attālumā no viesnīcas, sāk līt. Prognozes izrādījušās precīzas – ir deviņi grādi pēc Celsija, un no pilnīgas izmirkšanas glābj tikai daudzo apkārtnes teātru nojumes. Ar abām savām somām skrienu nopakaļ kolēģei no Vācijas, jo zinu, ka aiz mums ir vēl aptuveni 40 cilvēku, un skaidrs, ka uz reģistrēšanos viesnīcā būs jāgaida ilgi. Pēdējā komandējuma daļā palikusi tikai viena oficiālā tikšanās, pārējais ir brīvais laiks, ko katrs varam izmantot pēc saviem ieskatiem. Tā kā Ņujorkā esmu bijusi jau daudzkārt, bet vairums pārējo ir pirmoreiz, zinu, ka kopīgi laiku nepavadīsim, jo mūsu intereses atšķiras. Sarunāju vienīgi ar austrāliešu kolēģi Melu, ka nākamajā dienā aiziesim kopā uz pēcpusdienas tēju. SMALKĀ VIESNĪCA Skrējiens ar somām atmaksājas, jo pirms manis rindā ir tikai daži cilvēki, bet aizmugurē jau sastājas milzu pūlis. Kad pēc pusstundas jau dodos prom no viesnīcas, ielās, lielākā daļa aizvien vēl tikai gaida iespēju reģistrēties. Viesnīca šoreiz smalku smalkā – pie paša Taimskvēra. Ieejot numuriņā, gan ir skaidrs, ka liela daļa no 500 dolāru cenas ir tieši par atrašanās vietu. Istaba kā jau parastā četrzvaigžņu viesnīcā – divas gultas, mazs kafijas aparāts, gludeklis, fēns, bet vismaz krietni plašāka nekā citām reizēm šajā pilsētā un nav gluži kurpju kastes izmēra. Esmu palūgusi istabu ar vannu, kas gan ir diezgan bezjēdzīgi, jo tā pēc tipiskās amerikāņu modes sniedzas drusku pāri manai potītei. Mums ierastās dziļās vannas savos padsmit šīs valsts apmeklējumos neesmu redzējusi ne reizi. Arī pie kafijas automāta pamanu vietējās īpatnības – pat par tādu numuriņa cenu kafija jādzer no papīra glāzēm. Nākamo nakti esmu rezervējusi jau ārpus pilsētas, mani horvātu kolēģi pārceļas divus kvartālus pāri krustojumam uz lētāku viesnīcu, bet kāds Saūda Arābijā dzīvojošs kolēģis vēlāk atsūta ziņu, ka bija domājis pagarināt palikšanu tai pašā viesnīcā, bet par četrām naktīm viņam palūgti 2700 dolāri. Par šādu viesnīcu tas pat vairs nav sālīti, bet kosmiski dārgi! Tādas te cenas. Turklāt reģistrējoties man iedod 40 dolāru kuponu, kas it kā esot domāts tam, lai segtu «galamērķa piemaksu». Šī summa katram jāpiemaksā pie publiski pieejamās viesnīcas cenas. Lai arī tāda nav visās viesnīcās Ņujorkā, daudzās tiek iekasēta un ir pasniegta kā pilsētas nodoklis, lai gan gluži tāds tas nav. Naktsmītnes šo piemaksu paņem, lai segtu dārgākās numuru uzturēšanas cenas, bet pretī piedāvā dažādus labumus, par kuriem uzzini reģistrējoties. Šeit par šo summu varot aizbraukt bezmaksas ekskursijā (var izvēlēties no vairākām) un pasūtīt brokastis uz numuru, ko arī nākamajā rītā izvēlos darīt. Liels ir mans pārsteigums, kad no manas kredītkartes konta tāpat tiek noskaitīti papildu 13 dolāri. Par pankūkām, sulu, jogurtu un tēju… Jāatceras vēl, ka šajā valstī arī šādam pirkumam būtu jādod dzeramnauda (daudzviet minimālais ieteicamais apjoms ir 18–20%), un tas nekas, ka par ēdiena piegādi uz numuru jebkurā gadījumā jāmaksā vēl seši dolāri. Vēl vērts atcerēties, ka cena ēdienkartē ir norādīta bez pārdošanas nodokļa, tāpēc visu laiku jārēķina līdzi. Ēdienu atnes papīra turzā, vienreizlietojamajos traukos. No Vašingtonā piedzīvotās pieredzes, kad numuriņā ieritina ratiņus un noņem lielu metāla vāku, nav ne miņas. Esmu vīlusies – tad jau labāk būtu devusies brokastot jebkurā kafejnīcā tepat uz ielas! Un, tikko kā esmu nolikusi maisus uz galda un turpinu ģērbties, darbinieks klauvē vēlreiz – esot manos maisos aizmirsis kādam citam paredzētās zobu birstes. Sākums nav daudzsološs… TAIMSKVĒRA TIPĀŽI UN PASTS Pirms dodos laukā, izpakoju somas un uzvelku visus trīs līdzpaņemtos džemperus. Vasaras sākumā nudien negaidīju tik aukstu laiku un no sirds priecājos, ka iemetu līdzi vējjaku. Apavu gan ir žēl – jaunās, gaišpelēkās zamšādas botas pēc pastaigas šādos laikapstākļos pilnīgi noteikti vairs neizskatīsies kā no kastes izņemtas. Vēl pirms pagūstu iziet uz ielas, ejot pa viesnīcas virpuļdurvīm, nāsīs iecērtas spēcīga smaka. Marihuāna, kas te ir legāla kopš 2021. gada. Agrāk pilsēta man asociējās ar ceptu kastaņu vai desiņu stendu aromātiem, bet tagad visbiežāk sajūtama ir tieši zāles smaka. Taimskvērs gan joprojām ir tūristu iecienītākā vieta. Pusdienlaikā ir neparasti tukšs, apkārt sastopami vien pāris ierastie rajona tipāži. Ielu tirgotāji piedāvā iegādāties cepures, var arī nofotografēties ar rotējošu kameru uz mirguļojošo reklāmu fona, kas nenogurstoši tiek piedāvāts katram garāmgājējam. Turpat kāds kungs kovboja zābakos, cepurē un tikai apakšbiksēs ar uzrakstu Naked Cowboy (kailais kovbojs) strinkšķina ģitāru, bet netālu no Taimskvēra policijas iecirkņa man pretī nāk pulciņš jaunu vīriešu plānos, baltos jūrnieku tērpos. Laikam jūras vēju rūdījums ir tik stiprs, ka šie laikapstākļi nešķiet kārtīgākas ģērbšanās vērti. Ataust atmiņā pērnais gads, kad nākamajā dienā pēc manas aizbraukšanas no Ņujorkas uznāca sniega vētra un internetu pārplūdināja fotogrāfijas ar aizputināto pilsētu. Šoreiz ir vienkārši auksti un lietains. Vispirms dodos uz pasta nodaļu, jo Bostonā man tā arī neizdevās nopirkt pastmarkas. Veiksmīgi tieku pie pašapkalpošanās automāta, nedaudz pabakstu pēc bankomāta līdzības veidoto aparātu, un pēc brīža no tā iznāk četras uzlīmes, katra par 1,65 dolāriem – tik maksā nosūtīt starptautisko vēstuli no ASV. Pusi strēmeles aizņem kvadrātkods, nekādu skaistu ziedu vai tauriņu, vai citu zīmējumu, otra puse ir balta. Tā kā tik daudz vietas uz kartītes man nav, pārloku strēmeli uz pusēm un tukšo daļu noplēšu nost. Cerams, aizies! Par laimi, pēc pāris nedēļām adresāti ziņo, ka kartītes saņemtas. Tālāk dodos gar slaveno dzelzceļa staciju The Grand Central Terminal, kas pēc 10 gadu celtniecības tika atvērta 1913. gadā un ir viena no atpazīstamākajām vietām Ņujorkā. Daudzi seriālu un filmu mīļotāji tajā pamanīs pazīstamus skatus – Vīri melnā, Intrigante un neskaitāmi citi darbi filmēti tieši te. Šodien te neko nefilmē, bet garām aiziet vīrs rozā kovboja cepurē un pēc brīža puisis ar plastmasas gaismas zobenu no Zvaigžņu kariem. Ņujorkā var justies pilnīgi brīvi ikviens un ar savu stilu! PRIVĀTĀ BIBLIOTĒKA Drīz vien esmu vietā, kuru šoreiz gribēju apskatīt visvairāk – The Morgan Library, finansista Džona Pīrponta Morgana privātajā bibliotēkā. 1906. gadā pabeigtajā ēkā glabājas unikālas grāmatas, manuskripti, vēstules un mākslas darbi. Par šo vietu esmu uzzinājusi, pateicoties mākslīgajam intelektam – pirms ceļojuma ilgi pētīju, ko tad vēl varētu darīt pilsētā, kad stipri līst, ja galvenās tūristu aktivitātes jau redzētas, un ar šo ieteikumu ir trāpīts desmitniekā! Mājaslapā var iegādāties biļetes ar konkrētu ieejas laiku, bet es tieku arī pie biļetes kasē, samaksājot 25 dolārus. Bibliotēkas dārzs diemžēl pieejams tikai piektdienās un nedēļas nogalē, taču, ņemot vērā laikapstākļus, par to īpaši nebēdāju. Ēku, izcilu klasicisma arhitektūras paraugu, projektējis arhitekts Čārlzs Folens Makims, un brīžam šķiet, ka atrodos kādā viduslaiku abatijā kaut kur Šveicē, bet tad pēkšņi – esmu nokļuvusi mazākā Pētera bazilikas kopijā Vatikānā. No Morgana kabineta stūrī nolikta bukleta uzzinu, ka koši sarkanais audums uz sienām ir veidots no jauna – oriģinālo sabojājis īpašnieka paradums šajā telpā smēķēt. Tomēr ar brūnajiem koka paneļiem nosegtie griesti, vitrāžas logos un koši sarkanās sienas man rada nomācošu sajūtu, tādēļ drīz vien dodos uz nākamo telpu – meklēt bibliotēkas galveno zāli. To var atrast, sekojot pūlim. Lielākā daļa apmeklētāju ir tieši šeit, nevis bibliotēkas pārējos stāvos, kur ir gan mežģīņu stilā veidotas grāmatas, gan viduslaikos no krāšņām ilustrētām grāmatām izgriezti attēli – tāda bijusi mode, izmantot tos atsevišķi, pārējo tekstu no jau tobrīd vairākus simtus gadus vecajām grāmatām izmetot laukā. Bibliotēkas galvenajā zālē ir trīs pazīstamākie šīs kolekcijas darbi: Gūtenberga Bībeles oriģināleksemplārs, ap 1156. gadu veidotais Stavelotes triptihs un Lindavas gospeļu (evaņģēliju) grāmata, kuras aizmugurējais vāks veidots ap 780.–800. gadu un tas ir vienīgais agrīnā insulārā metāla grāmatas vāka piemērs, kas saglabājies līdz mūsdienām. Uz mirkli apsēžos uz viena no dīvāniņiem telpas vidū, lai pavērotu apkārtni. Kņada, sajūsma, interese, visapkārt čalo cilvēki un ir krietni dzīvīgāka atmosfēra, nekā varētu gaidīt no bibliotēkas. Protams, tagad tā ir muzejs, ne publiska lasītava. Daudzajās džemperu kārtās kļūst karsti, galvenie pieturas punkti apskatīti, un drīz jau arī jādodas tālāk, tāpēc lēnu garu sāku ceļu atpakaļ. Neplānoti iegriežos vēl suvenīru veikaliņā, kuram šeit, pārmaiņas pēc, nav obligāti jāiziet cauri, lai tiktu laukā. Pirmais, ko pamanu, ir mazas rokassomiņas. Vai tiešām?! Jā, patiesi, tām pieliktā informatīvā lapiņa vēstī, ka tās ir nākušas no Indijas. Man pašai ir tieši tāda pati somiņa, kuru nopirku uz ielas Ņūdeli. Šīs gan izskatās krietni rūpīgāk sašūtas, taču dizains nepārprotami ir tāds pats! Vēl te ir zeķes ar slavenu grāmatu personāžiem, īpaši smalkas papīra salvetes ar tīģeriem un ziediem, grāmatmīļu tējas maisījums un daudzi smalki grāmatu izdevumi, kurus tā vien gribas paturēt rokās. Man jau ir Annas no Zaļajiem jumtiem grāmatu kolekcija, taču šeit ir īpaši glīts eksemplārs ar zeltītiem sāniem. Turos, nepērku, bet nav viegli. AUKSTAIS VAKARS Lēnu soli dodos viesnīcas virzienā. Paeju garām lielajai Ņujorkas bibliotēkas ēkai, kur viesojos pirms gada, izeju cauri Braianta parkam. No tāluma izskatās, ka te ir ļoti glīti apstādījumi, bet, pienākot tuvāk, izrādās, ka augi iestādīti nevis zemē, bet simtiem mazos podiņos. Slikta augsne? Nīkuļo? Tuvumā daudzie melnie podiņi izskatās amizanti. Tālāk vēl kāds ielu tirgotāja stends, kas paslēpies pie remontdarbu sastatnēm. Tā izskats liek domāt, ka nez vai šis rūpals ir likumīgs, bet noteikti noiets precēm ir – tiek piedāvāti gan lietussargi, gan pončo. Staigājoties ataust atmiņā redzētie jociņi par Ņujorkas apmeklētāju «bingo» – visu, ko nākas piedzīvot, apmeklējot pilsētu. Pa šiem gadiem esmu redzējusi jau to visu. Suņu staidzinātāji, kas katrs ved ap desmit dzīvniekiem; modīgie personāži, uz kuriem skatoties jākasa pakausis, vai tā ir modes ikona vai garīgās veselības problēmu izpausmes; gājējs, kas pats ar sevi sarunājas; neiztrūkstošas urīna tērcītes uz ielu stūriem un asfalta, arī ekskrementu kaudzes, no kurām netālu turpat uz ielas guļ bezpajumtnieki. Protams, arī žurkas metro. Šajā astoņu miljonu pilsētā vienmēr kaut kas notiek, un te ir gan spožā puse, ko esam iepazinuši seriālos un filmās, pieredze, ko gribas atkārtot, gan arī skarbā realitāte, kurai uzduries pat nemeklējot. Vēl pēdējais oficiālais pasākums ar kolēģiem kādā āra kafejnīcā pie Īstriveras upes. Esmu savilkusi tos pašus trīs džemperus, bet ar to nav gana, jo sāk līt, pūš stiprs vējš un ap kafejnīcas perimetru izvietotās plastmasas palmas jau grab. Taujāju pēc kāda karstā dzēriena, bet te tādus neservē. Drebinādamies apēdu frī kartupeļu porciju un pāris tako un, kad esmu izturējusi stundu, bez sirdsapziņas pārmetumiem dodos Volstrītas virzienā. Dodos uz kādu pagājušā gada kolekciju veikalu turpat blakus biržai. Iepriekšējā reizē jau pie ieejas dzirdēju latviešu valodu, apstiprinot, ka latvieši ir visur! Šoreiz latviešus nesatieku, bet nevilšus noklausos sarunu starp pārdevēju un pircēju, kas jautā pēc cimdiem. «Mums diemžēl nav cimdu, nav vairs sezona, neviens negaidīja, ka būs tik auksti!» Pēc pusstundas veikalā beidzot jūtos sasilusi. Šķiet, varētu aizvest mājās to visu – izslavētu apakšveļas zīmolu komplekts ap 10 dolāriem, seši burvīgi virtuves dvielīši tikai par pieciem dolāriem. Kad iekāpju Uber, vadītāja nokomentē – cik interesanti, ka tūristi aizvien vēl iepērkas klātienes veikalos. Tad sabīstas, ka vārds «tūristi» varētu mani aizvainot un palabo sevi uz visitors (apmeklētāji). Viņa pati jau kopš pandēmijas sākuma visu pērkot tikai tiešsaistē. Smejos, ka patiešām esmu tūrists un – jā, ir lietas, ko man aizvien patīk izvēlēties klātienē. Pilsētā sastrēgumi jau beigušies, un brauciens līdz viesnīcai ir raits. Uz brīdi pamanu upes krastos pietauvoto burukuģi ar nolauztiem mastiem. Tas ir Meksikas Cuauhtémoc, kas pirms pāris nedēļām ietriecās tiltā. Tā rezultātā divi cilvēki gāja bojā un vairāki tika ievainoti. Te tas tagad stāv, tumsā, turpat netālu no notikuma vietas. Liftā satieku kādu amerikāņu pāri, kas, tāpat kā es, izskatās uzvilkuši visas drēbju kārtas, kas ir līdzi. Nelielā ekrānā redzama laika prognoze, un vīrietis, rādot uz to, nosaka: «Un mēs samaksājām 1700 dolāru par cilvēku, lai saņemtu šo!» Viņi krata galvas un izskatās dziļi nelaimīgi. LĒNĀ EKSKURSIJA Nākamo rītu sāku ar mantu nodošanu viesnīcas glabātuvē un nolemju izmantot vienu no piedāvātajām bezmaksas ekskursijām – tā dēvēto hop on, hop off autobusu pa Manhetenu. Lai arī maršrutā plānotās vietas esmu redzējusi, laikapstākļi ir tikpat riebīgi kā iepriekšējā dienā un apkārtnes muzeji jau redzēti, tad nu pārmaiņai – autobusa ekskursija. Brošūrā rakstīts, ka tās garums ir 90 minūšu, man pēc pāris stundām ir sarunāta tēja ar Melu, tāpēc nospriežu, ka tas būs labs slinkais variants – varbūt redzēšu kaut ko jaunu, bet varēšu palikt sausumā. Izskatās gan, ka tāda doma ir daudziem, un autobusa pirmais stāvs ir piebāzts. Iespraužu sienā iedotās austiņas un sāku klausīties audiogida stāstījumu. Pēc pirmajām pāris pieturām ir skaidrs, ka sistēma lāga nedarbojas – dažus fragmentus atskaņo vairākkārt, citi pārtrūkst pusvārdā, jo izskatās, ka maršrutu izbraucam ātrāk, nekā plānots. No autobusa pirmā stāva neko lāga arī nevar redzēt, un vairāk sanāk spaidīšanās pilsētas satiksmē. Diemžēl, kad 90 minūtes tuvojas beigām, mēs ne tuvu neesam tikuši atpakaļ, tieši pretēji – atrodamies vistālākajā punktā no vietas, kur man beigās bija jānokļūst. Sāku nervozēt – pēcpusdienas tēja ir pieteikta uz konkrētu laiku, rezervācijas ilgums ir tikai pusotra stunda, un Mela mani gaidīs. Lecu ārā un dodos uz metro, kas parasti Ņujorkā ir visātrākais pārvietošanās veids, tāpēc – lai būtu! Tomēr pirmo reizi pa visiem šiem gadiem man neizdodas nopirkt biļeti. Stacijā ir tikai pašapkalpošanās automāti, kas te izskatās jau ne pirmo gadu desmitu kalpojuši, un neviens no tiem nepieņem nevienu no manām trim maksājumu kartēm, uzkaroties pie pasta indeksa ievades. Man ir arī skaidra nauda, ievietoju 20 dolāru banknoti, tomēr tad automāts paziņo, ka viņam nav atlikuma – vai es vēlētos nopirkt vēl kādu biļeti? Nē, paldies. Iznāku virszemē pie metro stacijas un pamanu hotdogu stendu. Jautāju, vai tā pārdevējs būtu ar mieru samainīt manu banknoti sīkāk? Viņš atver maku, kurā ir biezumbiezs naudas žūksnis un samaina manus 20 pa vienam un pieciem dolāriem. Lieliski! Tikai kad beidzot esmu tikusi metro un pētu, cik tad tālu man jābrauc, ieraugu paziņojumu Google Maps, ka par metro var samaksāt arī ar telefonu – izmantojot lietotni Wallet. Vismaz zināšu par šādu iespēju nākamreiz! Vilciens, tāpat kā pati metro stacija, ir daudz pieredzējis – izskatās, ka viens no retajiem, kurā vēl nav pat tablo ar nākamās pieturas paziņojumiem. Un pēkšņi tas tunelī apstājas. Skaļrunī atskan avīžu čaukstēšanai līdzīga skaņa, kas acīmredzot ir vilciena vadītāja paziņojums, bet gudrāka par apstāšanās iemeslu netieku. Paiet piecas minūtes. Desmit. Nevaru pat Melai nosūtīt ziņu, ka būšu vēlāk, jo tunelī nav zonas. Beidzot vilciens izkustas. Lūk, vēl viena Ņujorkas «bingo» epizode – sēdēt kaut kur iestrēgušā vilcienā. Par laimi, šoreiz ne pārāk ilgi. Un pēc skrējiena gar Centrālparka malu, beidzot arī esmu klāt pie The Plaza Hotel – vietas, kurā baudīšu izsmalcinātu pēcpusdienas tēju. PIE VIENS PATS MĀJĀS TĒJAS Ja ne Mela, iespējams, mana pēcpusdienas tējas rezervācija būtu aizgājusi nebūtībā, bet, tā kā kolēģe ierodas laikus, mūsu galdiņš ir pieejams. Mela jau iepazinusies ar ēdienkarti un tikusi pie viesnīcas īpašā tējas maisījuma. Mēs esam The Plaza Hotel (viesnīcā, kur numuriņš maksā ap 1000 dolāriem par nakti) izsmalcinātājā The Palm Court lobija bārā. Šī viesnīca ir pazīstama kā vieta, kur filmā Viens pats mājās palika Kevins un foajē satika Donaldu Trampu. Pēcpusdienas tēju apmeklēšana, esot ārzemēs, man kļuvusi par tādu kā tradīciju. Viena no versijām vēsta, ka to izdomājusi Bedfordas septītā hercogiene Anna (viena no karalienes Viktorijas draudzenēm) ap 1840. gadu Anglijā. Tajos laikos vakariņas tika pasniegtas ļoti vēlu, ap pulksten astoņiem vakarā, un starp pusdienām un vakariņām bija liels pārtraukums. Hercogiene Anna ap četriem pēcpusdienā bieži jutās izsalkusi, tāpēc lūgusi, lai viņai uz istabu atnes paplāti ar tēju, maizi ar sviestu un smalkmaizītēm. Tas kļuva par ieradumu, un vēlāk viņa sāka aicināt draugus pievienoties šajā vēlajā pēcpusdienas maltītē. Citas versijas saka, ka patiesībā tradīcija esot diezgan mūsdienīga un vēsturiskais elements tajā nedaudz piedzejots, lai radītu ekskluzivitātes un senatnīguma auru. Lai vai kā tur būtu, pēcpusdienas tēja bieži ir viens no vislētākajiem veidiem, kā nobaudīt maltīti visnotaļ ekskluzīvās vietās ar slaveniem šefpavāriem. Tās bieži tiek organizētas pieczvaigžņu viesnīcu foajē bāros. Galdiņu mums rezervēju jau iepriekšējā dienā platformā OpenTable, jo izskatījās, ka lietainajā laikā daudziem ir parādījusies doma apmeklēt šo vietu. Telpa ir diezgan pilna, un tējas pieredzes kārotāju te patiešām ir daudz. Noskrējusies apsēžos blakus Melai, un viņa smejas, lai beidzot ievelku elpu – viss ir labi, esmu galā un varu izbaudīt šo pieredzi! Man šī ir jau kāda divdesmitā pēcpusdienas tēja, Melai – pirmā, tā nu stāstu viņai, kas tagad notiks. Vispirms mums abām ir jāizvēlas, kuru tējas piedāvājumu gribam. Maltīte personai maksā no 125 dolāriem līdz 305 dolāriem, ir pieejamas trīs pieaugušo ēdienkartes un viena bērnu. Mela paņem lētāko, un, lai nebūtu divas vienādas, izvēlos nākamo – par 145 dolāriem. Beigās lielākā atšķirība ir tajā, ka manām maizītēm vēl uzkaisīts kaviārs. Piedāvājumā ir gandrīz viss, kam jābūt pēcpusdienas tējas pieredzē, – daudzas sāļās maizītes, kur galveno vietu ieņem gurķu sviestmaize, tikpat daudzas saldās maizītes, kuras visas nemaz nav iespējams atcerēties, un katrai divas skones, ko ēst ar ievārījumu un krēmu. Parasti pieejamais clotted cream gan šoreiz netiek servēts, bet tā vietā piedāvātais citronu krēms izrādās ļoti gards. Piedāvājumā iekļauts arī neierobežots tējas daudzums, tomēr tā pārsteidzošā kārtā izrādās pajocīga – Melas tēja atgādina Ziemassvētku tējas, bet mana lavandu uluna tēja pēc smaržas drīzāk līdzinās tualetes atsvaidzinātājam. Maizītes gan ir lieliskas un sarunas vēl labākas! Nākamās divas stundas mums paskrien nemanot. Ar Melu esmu pazīstama jau septiņus gadus, taču dzīvē esam tikušās tikai vienu reizi – pirms septiņiem gadiem – un visu šo laiku sazinājāmies virtuāli. Mums ir līdzīga filmu un grāmatu gaume, līdzīgs skatījums uz pasauli, un sarunas neizsīkst. Lai arī galdiņš rezervēts tikai pusotrai stundai, no kuras gandrīz pusstundu esmu pazaudējusi kavējot, mūs nedzen prom un varam pasēdēt ilgāk. Vēlāk pēcpusdienā bārā pasniedz citu veidu uzkodas un dzērienus, kas acīmredzot nav tik ļoti pieprasīti, lai mūsu galdiņš būtu steidzami nepieciešams. Pēc divām stundām gan mums bez prasīšanas atnes divas kastītes un divus maisiņus – lai varam sakrāmēt līdzņemšanai pāri palikušo. Mājiens ir skaidrs. Palūdzam rēķinu, ko mums atnes kopā ar pastkartēm – tās varam bez maksas nosūtīt jebkuram, kam vēlamies. Melai jau drīz jāsteidzas uz nākamo vietu, man arī, vēl kopīgi nofotografējamies pie milzīgas ziedu kompozīcijas foajē un, nebeidzot jūsmot par viesnīcas telpām, dodamies tālāk. Man ir vējjaka, Melai – pret lietu nekā, tāpēc atdodu viņai savu pončo. Kolēģe par tējas pieredzi ir sajūsmā un solās tādu sameklēt Sidnejā. Man Sidneja pagaidām vēl ir tikai nākotnes sapņu sarakstā. Autores blogs: www.sapnumedniece.lv AP TAIMSKVĒRU vienmēr pulcējas ne tikai tūristi, bet arī savdabīgi personāži, kas mēģina nopelnīt. Tirgotāji piedāvā desiņas izsalkušajiem un cepures nosalušajiem, tāpat var satikt arī neparastākus tipāžus, piemēram, kailo kovboju MORGANA BIBLIOTĒKA kļūst par vienu no galvenajiem ceļojuma galamērķiem – finansista Džona Pīrponta Morgana privātā bibliotēka ļauj apskatīt dažas no krāšņākajām grāmatām cilvēces vēsturē. Par to uzzinu, pateicoties mākslīgajam intelektam VIENS NO NOZĪMĪGĀKAJIEM BIBLIOTĒKĀ IZSTĀDĪTAJIEM DARBIEM. Lindavas gospeļu grāmata, kas ir vienīgais insulārā metāla grāmatas vāka piemērs, kas saglabājies līdz mūsdienām NEPLĀNOTI TIEKU PIE IZBRAUCIENA METRO, un atmiņā ataust kāds Ņujorkas ceļojums pirms gadiem desmit, kad apzināti apmeklēju metro stacijas, meklējot interesantākās, skaistākās un neparastākās. Arī tās var būt kā mākslas objekti! BRAIANTA PARKA APSTĀDĪJUMOS mani sagaida pārsteigums – dobes patiesībā ir rindās salikti podiņi PĒCPUSDIENAS TĒJU apmeklēšana ir kļuvusi par tradīciju manos ceļojumos, un nelaižu garām šādu iespēju arī Ņujorkā, vienā no izslavētākajām vietām pilsētā – The Plaza Hotel

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ieva Sala, “Novatours” komunikācijas konsultante. Rudens ir brīnišķīgs gadalaiks, kas nav jāgaida ar melanholiju. Kad Latvijas vasara dodas prom, citviet tā turpinās ar pilnu jaudu – ar sauli, siltu jūru un nesteidzīgu atpūtu. Tieši rudens ir lielisks laiks, kad doties ceļojumā uz kādu siltāku zemes stūrīti, lai atvilktu elpu, iepazītu jaunas kultūras un vienkārši baudītu dzīvi, jo tad ceļotāju pūļi ir krietni mazāki un atpūta ir mierpilnāka. Tūroperators “Novatours” apkopojis ceļojumu galamērķus, kas īpaši piemēroti rudenīgai atpūtai un vasaras pagarināšanai. Kanāriju salas Kanāriju salas atrodas pie Āfrikas ziemeļrietumu krasta, tāpēc vasara tur ilgst visu gadu ar vidējo gaisa temperatūru 22°C un ūdens temperatūru 21°C. Krāšņākās un ceļotāju iemīļotākās Kanāriju salas ir Tenerife un Grankanārija. Tenerife ir lielākā un apdzīvotākā Kanāriju sala. Tās viducī atrodas majestātiskais Teides vulkāns, kas ne tikai lutina ar krāšņiem dabas skatiem, bet arī simboliski sadala salu divās daļās, katrai gādājot atšķirīgus laikapstākļus. Ceļotāji, kas vēlas baudīt laisku atpūtu pludmalē, pilsētu burzmu, tuksnesīgāku noskaņu un siltāku atpūtu, plāno ceļojumus uz salas dienvidrietumu pusi, savukārt tie, kam vairāk patīk zaļojoša daba un skarbāka piekraste, atpūtu vairāk plāno salas ziemeļaustrumos. Taču, lai kuru noskaņu izvēlētos, ērti kūrorti, augstas klases viesnīcas un lielisks ēdiens, vīni padara Tenerifi par izcilu izvēli. Labākais laiks ceļošanai: oktobris – aprīlis. Grankanāriju mēdz dēvēt par “mazo kontinentu”, jo tā apbur ar dabas ainavu kontrastiem: no zeltainām pludmalēm līdz dramatiskām kalnu grēdām, no sausām, tuksnesīgām ielejām līdz zaļojošām oāzēm. Salā valda silts, vienmērīgs klimats, ideāli piemērots gan pludmales atpūtai, gan pārgājieniem vai pilsētiņu izpētei. Grankanārija dāvā brīvības sajūtu, daudzveidību un iespēju uzlādēties pirms garā ziemas posma. Labākais laiks ceļošanai: novembris – decembris Kipra Nelielā Kipra ir īstena Vidusjūras dārgumu lāde. Tā savus viesus lutina ar pasakainām pludmalēm, bagātu vēstures mantojumu un rosīgu sadzīvi. Kipra ir Vidusjūras trešā lielāka sala, kas atrodas trīs kontinentu krustcelēs – šeit mijas Eiropas, Āfrikas un Āzijas ceļi. Kiprā var redzēt ne tikai trīs kontinentu floru un faunu, bet arī kultūras pēdas, ko atstājuši grieķi, feniķieši, turki, francūži un angļi. Salas kalni, pludmales un vēsturiskie ciemati piedāvā neaizmirstamu pieredzi, savukārt vietējā virtuve un viesmīlība salauž sirdis pat vispieredzējušākajiem ceļotājiem. Kipras rudenī var vienlaikus baudīt 22-24 °C vasarīgu siltumu, peldes jūrā, pastaigas kalnos, autentisko kipriešu virtuvi un sajust Vidusjūras rudenīgo mieru, kas savieno vasaras dzīvīgumu ar nesteidzīgām ziemas priekšnojautām. Labākais laiks ceļošanai: septembris – oktobris Ēģipte Rudens Ēģiptē nozīmē ideālus apstākļus atpūtai – saule nav pārāk karsta (+/-20 °C), Sarkanā jūra arvien ir silta un aicina snorkelēt vai nirt starp krāsainiem koraļļiem. Hurgada ir viens no populārākajiem kūrortiem tiem, kas meklē sauli, siltumu un izcilu atpūtu pat tad, kad Eiropā jau valda rudens. Lai arī Hurgadā ir lieliskas niršanas iespējas, šis kūrorts vairāk izeļas ar plašajām smilšu pludmalēm. Un vēl Hurgada ir arī durvis uz tuksneša piedzīvojumiem – no izbraucieniem ar kvadracikliem pa smilšu plašumiem līdz vakariņām beduīnu ciematos, kur vari baudīt vietējo tēju un vērot tradicionālos eģiptiešu deju priekšnesumus. Labākais laiks ceļošanai: oktobris – aprīlis Šarm eš Šeiha ir viens no prestižākajiem kūrortiem Sarkanās jūras piekrastē, kura nosaukums ir labi zināms arī niršanas cienītājiem. Šeit pavisam tuvu krastam ir iespējams baudīt koraļļu rifu krāšņo dzīvotni. Šī ir viena no labākajām niršanas vietām pasaulē. Pilsēta piesaista tūristus arī ar interesantām ekskursijām, kuras tiek organizētas tikai šajā kūrortā. Viena no tūristu iecienītākajām apskates vietām ir Sinajas jeb Mozus kalns, kā arī tā pakājē esošais Sv. Katrīnas klosteris. Labākais laiks ceļošanai: oktobris – aprīlis Spānija Spānija ir valdzinoša valsts, kas vilina ceļotājus ar pasakainām pludmalēm, krāšņu vēstures mantojumu, dinamiskām pilsētām, dabas skaistumu, gardu ēdienu un savu unikālo temparamentu. Barselona vilina ceļotājus ar arhitektūru, mākslu un Vidusjūras šarmu. Rudenī, kad tūristu plūsmas mazinās, Barselona atklāj savu mierīgāko pusi: pastaigas pa Guelja parku vai Gaudi arhitektūras pēdām, baudījums piekrastes promenādē ar saules siltumu aptuveni 20 °C robežās, vēlie vakari tapu bāros vai mierīgas dienas pilsētas pludmalē. Tas ir ideāls laiks, lai izbaudītu Katalonijas galvaspilsētu rāmākā noskaņā. Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām Malaga ir izcila izvēle tiem, kas vēlas apvienot sauli, kultūru un spāņu dzīvesprieku. Šī pilsēta ir gan mākslas un arhitektūras mantojuma bagāta, gan pievilcīga pludmales atpūtai. Rudenī Malaga turpina dzīvot vasaras ritmā – ar siltu klimatu (virs 20 °C), rosīgiem tapu bāriem un palmām rotātu piekrasti. Vecpilsēta vilina ar šaurām ieliņām, krāšņām katedrālēm un mūsdienīgu mākslu, bet pavisam netālu atrodas kalni, kur var doties rudenīgās pastaigās. Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām Maļorka apbur ar Vidusjūras dabas harmoniju, idilliskiem līčiem un kalnu ainavām. Rudenī sala kļūst klusāka, bet tikpat saulaina (virs 20 °C) un aicinoša – ideāla pastaigām, velobraucieniem un nesteidzīgai pludmales atpūtai. Galvaspilsēta Palma vilina ar savu gotisko katedrāli un vecpilsētas šarmu, savukārt nelielie zvejnieku ciemati, olīvkoku audzes un zilganzaļie ūdeņi piedāvā īstu Vidusjūras romantiku. Maljorka ir vieta, kur rudens iekrāsojas zeltainos toņos un ritms kļūst mierpilns. Labākais laiks ceļošanai: septembris Grieķija Rudens Grieķijā ir silts, mierīgs un apburošs – bez tūristu drūzmas, bet ar visu to pašu bagātību: sauli, jūru, olīvu birzīm un autentiskām garšām. Korfu mēdz dēvēt par Grieķijas Havaju salām. Zaļojoši kalni, dzidri zilā Jonijas jūra un mainīgā piekraste – te smilšaina, te klinšaina – atklāj Korfu salas dabas daudzveidību un auglību. Šo gleznaino ainavu papildina dažādi piejūras ciemati un kūrortpilsētas – no mierpilniem, klusiem nostūriem līdz rosīgām vietām ar plašāku izklaides klāstu. Neatkarīgi no izvēlētā galamērķa, rudenī ikviens šeit var baudīt gardus grieķu ēdienus, nesteidzīgu Vidusjūras dzīves ritmu un patīkamu siltumu (virs 25 °C). Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām Krēta valdzina ar patiesi izciliem laikapstākļiem, jo gadā ir vairāk nekā 300 saulainu dienu un rudenī gaiss iesilst līdz 25 °C. Šī sala atrodas trīs kontinentu – Eiropas, Āfrikas un Āzijas – tirdzniecības jūras ceļu krustpunktā ar visu to raibo bagātību. Krētieši uzskata, ka salā ir intensīvākas krāsas, augstāki kalni, karstāka saule, vairāk mūzikas, skaļāki smiekli un spēcīgākas smaržas nekā jebkur citur pasaulē. Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām Sicīlija Itālijas lielākā sala, Sicīlija, ir rudenī īpaši vilinoša – saule joprojām silda (+/- 20 °C), daba ir dzīvīga, un kulinārās baudīšanas laiks te rit savu kulmināciju. No Etnas vulkāna līdz baroka pilsētām, no zivju tirgiem līdz vīna laukiem – Sicīlija ir emociju, garšu un vēstures piesātināts galamērķis, kas ļauj uzlādēties ar visu itālisko labāko. Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām Melnkalne Mazā, bet pārsteidzoši bagātā Melnkalne rudenī kļūst īpaši pievilcīga – daba tad ietērpjas krāšņās krāsās, jūra vēl lutina ar siltām peldēm, saule lutina aptuveni 20 °C robežās, bet gaisā jūtams patīkams miers. Adrijas jūras piekraste ar savām senajām pilsētām, kalnu siluetiem un pludmalēm ļauj baudīt gan aktīvu, gan mierpilnu atpūtu. Melnkalne ir īsts dārgums, ko atklāt ārpus vasaras sezonas steigas un burzmas. Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām Tunisija Tunisija piedāvā unikālu ceļojumu komplektu – Sahāras tuksnesis, Vidusjūras pludmales, romiešu drupas un arābu pasaku atmosfēra vienuviet. Rudens šajā Āfrikas piekrastes valstī ir silts (virs 25 °C) un ideāls gan ekskursijām, gan mierpilnai atpūtai. Tā ir iespēja iepazīt Ziemeļāfriku maigākā versijā – ar sauli, garšvielām un tradicionālajām viesnīcām, kurās apvienojas Austrumus noskaņa ar Eiropas komfortu. Labākais laiks ceļošanai: septembris – oktobris Turcija Turcija ir pasakaini daudzveidīga un rudenī tā vēl lutina ar saules siltumu virs 20 °C. Tā piedāvā gan vēsturiskus pilsētu centrus, gan gleznainas pludmales pie Vidusjūras. Tāpat Turcija aizrauj ar savu vēsturi, pasaulē slaveniem kultūras pieminekļiem un, protams, savu ēdiena kultūru. Savukārt tās kūrorti un viesnīcas jau sen ir standarts citām valstīm izcilai un perfektai organizēšanai. Antālijas piekraste rudens sezonā ir kā radīta vasaras pagarināšanai – ar iespēju gan sauļoties, gan baudīt peldes jūrā. Labākais laiks ceļošanai: līdz oktobra beigām PUBLICITĀTES FOTO: https://failiem.lv/u/3y4gvcqye5 Par “Novatours” “Novatours” ir vadošais tūroperators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas nodrošina šodien iegādāto pakalpojumu stabilitāti arī nākotnē. Tūroperators organizē brīvdienu un ekskursiju braucienus ar čarterlidojumiem. “Novatours” garantē kvalitatīvus, uzticamus un drošus ceļojumu risinājumus pat uz vistālākajiem galamērķiem.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Laura Jēgere, “Bigbank Latvija” mārketinga nodaļas vadītāja. Lai aizbrauktu ceļojumā, jāņem kredīts? Tādu izvēli vismaz vienreiz izdarījis katrs septītais Latvijas iedzīvotājs, liecina “Norstat” aptaujas rezultāti. Taču pastāv vēl citi risinājumi. Ar pārdomātu pieeju un pareizu finanšu rīku izvēli iespējams īstenot iecerēto braucienu arī tad, ja iekrāt visu nepieciešamo summu nav izdevies. Aptauja, kas veikta pēc “Bigbank” pasūtījuma, atklāj, ka aptuveni 7% iedzīvotāju ceļojuma tēriņu apmaksai patēriņa kredītu ir izmantojuši vienu reizi, savukārt apmēram 8% šim nolūkam ir aizņēmušies divas vai vairāk reizes. Vienlaikus aptuveni divas piektdaļas aptaujāto uzskata, ka nauda ceļojumam jāsakrāj pašiem un ka aizņēmums šādam nolūkam radīs lieku stresu un riskus. Vai ceļojums tiešām jāatliek? “No vienas puses – sakrāt naudu vidēji dārgam ceļojumam var. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas iedzīvotājiem viena diena daudzdienu ceļojumos ārvalstīs pērn izmaksājusi 104,4 eiro dienā, vidējā daudzdienu ceļojuma summa bijusi 573,5 eiro. No otras puses – dzīvē var notikt dažādi, un ceļojumiem atvēlētie līdzekļi var būt nepieciešami citiem nolūkiem,” stāsta “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts. Viņš gan norāda – kopumā redzams, ka cilvēki atrod risinājumus, kā samērot savas finanšu iespējas ar vēlmi ceļot. Aptauja liecina, ka gadījumā, ja pirms plānotā ceļojuma finanses nav stabilas, aptuveni katrs otrais (53%) izvēlētos atlikt ceļojumu, līdz finanšu situācija stabilizējas. Katrs ceturtais (28%) meklētu lētākas alternatīvas vai saīsinātu brauciena laiku, savukārt 16% par pieņemamu uzskatītu nelielu un pārdomātu aizdevumu ceļošanas vajadzībām. Vēl aptuveni 8% aptaujāto kā risinājumu izvēlētos kredītkarti, lai iztērētos līdzekļus atmaksātu vēlāk. Pirms atvēzēties aizņēmumam, der apsvērt dažus “knifus”, kas var palīdzēt samazināt tēriņus jau saknē! Dažkārt mājokli iespējams rezervēt bez priekšapmaksas Tas var prasīt laiku, taču ir vērts salīdzināt dažādas mājokļu opcijas noskatītajā atpūtas vietā, piemēram, “Airbnb”, tiešo rezervāciju viesnīcā vai “Booking.com”. Turklāt jāatceras, ka “Booking.com” gadījumā cenas mobilajā lietotnē var atšķirties no darbvirsmas versijas, tāpat “Booking.com” var būt opcijas, kad ir iespēja rezervēt noskatītās naktsmītnes, bet maksāt tajās uz vietas vai neilgi pirms datuma, kad plānots ierasties. Tas dod iespēju sakrāt konkrēto summu. Nereti tieši naktsmītnei tiek tērēts visvairāk, tāpēc, ja brauciena laikā ir plānots mainīt atrašanās vietas, tad var izskatīt iespēju ceļot naktī, piemēram, ar vilcienu vai autobusu, un gulēt transporta līdzeklī. Izvēlies tādas naktsmītnes, kas ir maksimāli tuvu vietām, kur plāno doties Ja visas plānotās apskates vietas ir vairāk izvietotas pilsētas centrā, tad izdevīgāk var būt naktsmītnes izvēlēties centrā, tā samazinot tēriņus par transportu. Tāpēc, pirms izvēlēties šķietami lētāku mājokli ārpus centra, der noskaidrot, kādas ir plānotā transporta cenas un aprēķināt starpību. Apsver iespēju ceļot tikai ar rokas bagāžu Reģistrētā bagāža gan maksā papildus, gan arī bieži vien rada papildu stresu (ilga gaidīšana, tā var tikt nozaudēta un tā joprojām), tāpēc tēriņu taupīšanas nolūkā der izmēģināt ceļot tikai ar rokas bagāžu. Izaicinājumu mēdz radīt uzskats, ka visu taču vajag līdzi. Šeit lietderīgi var būt ieteikumi, kā dažādas mantas rokas bagāžas izmēra koferī sakārtot iespējami efektīvāk: https://www.youtube.com/watch?v=slq23yeGZHM. Der izvēlēties arī tādas naktsmītnes, kur ir iespēja izmazgāt un pēc vajadzības izgludināt apģērbu, kas samazina vajadzību ņemt līdzi daudz apģērba un attiecīgi arī lielāku koferi. Izvēlies apskates vietas bez ieejas maksas Pirms doties uz noteiktu valsti, vērts izpētīt, kādas apskates vai izklaides vietas ir pieejamas bez maksas. Ir muzeji vai parki, kas noteiktās dienās ir atvērti plašai publikai par brīvu, savukārt, baznīcas mēdz būt pieejamas dienās, kad tajās notiek dievkalpojumi. Tāpat pilsētās ir dažādi notikumi un svētki, īpaši vasarā. Ja dod priekšroku muzejiem, tad noteikti der izpētīt, vai konkrētajā valstī vai pilsētā ir pieejamas tā dēvētās muzeju kartes, kas ļauj, samaksājot noteiktu naudas summu, noteiktā laika periodā apmeklēt vairākus muzejus. Šīs kartes var būt izdevīgākas nekā biļetes uz katru muzeju atsevišķi. Starp citu, cenā izdevīgus un interesantus, bieži vien arī vietējo cilvēku vadītus notikumus un ekskursijas var atrast arī “Airbnb”. Dodoties uz konkrēto valsti, ieskaties “Airbnb” sadaļā “Experiences”. Cita noderīga platforma ir “Tripadvisor”. Jāpiebilst, ka noteikti vajag arī palasīt atsauksmes, pirms izvēlēties savu piedzīvojumu. Izveido “maltīšu stratēģiju” Vietējā pārtika un maltītes ir viena no būtiskākajām ceļošanas pieredzēm, taču vienlaikus tās mēdz arī radīt slodzi maciņam. Tāpēc pirms došanās ceļā, pirmkārt, ieteicams atvēlēt budžetu ēšanai, otrkārt, noteikt stratēģiju, kas ļaus nepārtērēties – piemēram, vienu reizi dienā vai divās dienās doties uz kādu “trendīgāku” vai izteikti vietējās pieredzes restorānu, kur par ēdienu tērēsiet vairāk. Savukārt pārējās ēdienreizes saglabāt vienkāršas – gatavot pašam, ēst brokastis viesnīcā, pa dienu ņemt līdzi iepriekš sagatavotas uzkodas un tamlīdzīgi. Izvēle atpūtu “sponsorēt” ar aizņemtiem līdzekļiem. Kas jāņem vērā? Šāds solis jāizvērtē rūpīgi. Pirmkārt, jāatceras, ka visi kredītu maksājumi nedrīkst pārsniegt 40% no ikmēneša ienākumiem. Tātad vispirms jāpārliecinās par savu maksātspēju, turklāt arī ilgtermiņā. Diemžēl gada siltie mēneši Latvijā nav gari, apkures sezona vairs nav aiz kalniem, un pakalpojumu sniedzēji jau ir brīdinājuši par tarifu pieaugumu. Otrkārt, noteikti jāsalīdzina gada procentu likmes jeb GPL dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, ka tiešām tiek izmantots izdevīgākais piedāvājums. Atbilstoši Latvijas Bankas publicētajam apkopojumam par GPL patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām šā gada maijā, salīdzinot ar 2024.gada decembri, GPL ir samazinājusies par 14,64%. Tas nozīmē, ka finanšu iestādes aktīvi konkurē un noteikti ir vērts salīdzināt vairākus pakalpojumu sniedzējus un to piedāvājumus. Treškārt, jāapdomā, kurš finanšu instruments būs izdevīgāks un piemērotāks taviem mērķiem. Atceries, ka patēriņa kredīts nozīmē, ka cilvēka kontā tiek ieskaitīta noteikta naudas summa un par šo aizņēmumu būs jāmaksā noteikti ikmēneša maksājumi atbilstoši grafikam, kas noslēgts starp kredītdevēju un kredītņēmēju. Patēriņa kredīta summa var būt no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Pastāv arī citi varianti Arī kredītkarte ir patēriņa kredīta veids, taču tai var būt zināmas priekšrocības. Piemēram, procenti ir jāmaksā tikai par izlietoto kredīta daļu. Tie nebūs jāmaksā, ja aizdevums tiek atgriezts t.s. bezprocentu periodā. Parasti bezprocentu periods ir 20 – 50 dienas. Finanšu iestādes kopā ar kredītkartēm bieži vien piedāvā apdrošināšanu, un, kā liecina “Bigbank” klientu aptaujas visās Baltijas valstīs, cilvēkiem šis ir ļoti būtisks apsvērums. Tāpat bieži vien kredītkartes ir nepieciešamas, lai rezervētu noteiktus pakalpojumus, piemēram, auto nomu. Tāpat tā var lieti noderēt papildu drošībai, lai dažādās interneta vietnēs nebūtu jāuzrāda sava pamata norēķinu jeb algas karte. Lai kredītkartes izmantošana neradītu liekas galvassāpes, ir rūpīgi jāpārdomā, vai izmantoto finansējumu atmaksāsiet bezprocentu periodā vai arī pakāpeniski un kā tas ietekmēs kopējos ikmēneša izdevumus. Jāņem vērā, ka procenti par kartes kredītlimita izmantošanu būs augstāki nekā patēriņa kredītam. Izvēle aizņemties nozīmē lielu atbildību. Tas ir solis, kam jāpieiet ar īpaši lielu rūpību. Jāatceras, ka visas kredītsaistības un maksājumu kavējumi tiek apkopoti Latvijas Bankas kredītu reģistrā. Ja laicīgi sakrāt līdzekļus kārotajam braucienam tomēr nav izdevies, vērts padomāt par risinājumiem, kā ceļot gudrāk. Izdarot šo izvēli pārdomāti un atbildīgi, iespējams īstenot plānus, kas citādi ietu secen, tā piedzīvojot jaunus un patīkamus mirkļus, kas noteikti paliks atmiņā. Par “Bigbank” “Bigbank” AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.

Avots: Leta Dodas ciemos uz netālajām ārzemēm Tūristu skaits Latvijā aug. Tomēr Igaunija mūsu zemi pārspēj gan ar ārvalstu viesu daudzumu, gan vietējiem ceļojumiem, gan ar to, ka latvieši uz Igauniju brauc vairāk nekā igauņi pie mums 8. lpp. Tūristu skaits Baltijā aug. Aizvien pamanāmāka ir tendence viesoties kaimiņzemēs un citās netālajās valstīs SPRIEŽOT pēc datiem par tūristu skaitu Latvijā un Igaunijā šī gada maijā, nākas atzīt – mūsu valsts atpaliek no ziemeļu kaimiņzemes. Oficiālā statistika rāda, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs maijā ir nakšņojuši 250,3 tūkstoši vietējo un ārvalstu ceļotāju, bet Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs – 304,2 tūkstoši vietējo un ārvalstu ceļotāju. To Latvijas iedzīvotāju skaits, kas maijā ceļoja pa mūsu valsti un nakšņoja tūristu mītnēs, bija 98 tūkstoši, bet to Igaunijas iedzīvotāju skaits, kuri bija apceļojuši savu zemi, – 134,9 tūkstoši. Ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija attiecīgi 152,3 tūkstoši, bet Igaunijā – 169,3 tūkstoši. Ja ārvalstu tūristu skaita atšķirības par labu Igaunijai var interpretēt tā, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tiek prasmīgāk pasaulē popularizēta kā pievilcīgs galamērķis, tad par to, ka igauņi paši pa savu zemi ceļo vairāk nekā latvieši pa savējo, atbildība jāuzņemas vietējai tūrisma industrijai, kura veido piedāvājumu ceļotājiem, kā arī pašiem iedzīvotājiem, kuri izvēlas savu ceļojumu maršrutus. Jāpiebilst, ka gan daudzu Latvijas iedzīvotāju stāstītais, gan arī sociālajos tīklos ievietotais saturs liecina, ka maija sākumā brīvās dienas (ap 1.- 5. maiju) viņi ir izmantojuši ceļojumam tieši uz Igauniju. It īpaši populāras latviešu vidū bijušas Igaunijas salas Sāmsala un tai kaimiņos esošā Muhu sala. Vairāki ceļotāji arī norādījuši, ka doties uz Igauniju pamudinājusi tieši salu dabas pievilcība, kā arī vēlme pabūt vienlaikus netālā, bet no Latvijas atšķirīgā kultūrvidē. Par 9% vairāk tūristu Šī gada maijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojošo ceļotāju kopējais skaits (kā jau iepriekš minēts – 250,3 tūkstoši) par 9,4% pārsniedza ceļotāju skaitu pagājušā gada maijā, vēsta mūsu valsts Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Viesi šī gada maijā tūristu mītnēs pavadīja 430 tūkstošus nakšu, un tas ir par 11,5% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī. Ārvalstu viesu skaits (152,3 tūkstoši) šī gada maijā par 9,9% pārsniedza ārvalstu viesu skaitu pērn maijā. Pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 13,3% un bija 276,1 tūkstotis. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums Latvijas tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada maijā – arī 1,8 naktis). Tūrisma nozares pārstāvji atzīst, ka ārvalstu viesu ierastais uzturēšanās ilgums – divas, trīs dienas un attiecīgi viena, divas naktis – nemainās jau ilgu laiku. Visvairāk ārvalstu tūristu Latvijā šī gada maijā bija no Lietuvas (18,9 tūkstoši), Vācijas (17 tūkstoši) un Igaunijas (15,5 tūkstoši). Sekoja Apvienotā Karaliste (11,6 tūkstoši), Somija (10,8 tūkstoši), Polija (8,6 tūkstoši), ASV (7,1 tūkstotis), Zviedrija (6,3 tūkstoši), Norvēģija (pieci tūkstoši ), Spānija (4,6 tūkstoši) un Francija (4,1 tūkstotis). Rīgas tūristu mītnēs izvēlējās nakšņot ievērojami lielākā daļa – 77,4% – ārvalstu viesu, Jūrmalā nakšņoja daudz mazāk – tikai 6,1%, Mārupes novadā – 3,5%, Liepājā – 2,1%, Siguldas novadā – 1,5%, Cēsu novadā – 1,2% un Ventspilī – arī 1,2%, rāda CSP apkopotie dati. Jāuzsver vēl, ka ārvalstu tūristu īpatsvars šī gada piektajā mēnesī bija 60,9% un vietējo ceļotāju – attiecīgi 39,1%. 2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņojošo mūsu valsts iedzīvotāju skaits (98 tūkstoši) bija par 8,7% lielāks, salīdzinot ar 2024. gada maiju. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 153,9 tūkstoši, kas ir kāpums par 8,5%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn. Pašmāju ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,6 naktis (pagājušā gada maijā tas arī bija 1,6 naktis). Jāuzsver, ka arī tūrisma nozares pārstāvju vērojumi liecina par to, ka vietējie ceļojumi ilgst divas, trīs dienas, nereti – piektdien, sestdien, svētdien. Rīgā nakšņot izvēlējās 30,6% vietējo ceļotāju, Jūrmalā – 9,8%, Liepājā – 6,5%, Cēsu novadā – 4,5%, Daugavpilī – 4,1%, Kuldīgas novadā – 3,4%, Valmieras novadā – 2,9% un Siguldas novadā – 2,8%, informē CSP. Viesnīcu un citu tūristu mītņu vidējais numuru noslogojums Latvijā šī gada piektajā mēnesī bija 47,5% (pieaugums par 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024. gada maiju), Rīgā tas bija augstāks – 60,8% (pieaugums par 4,5 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju). Daudz viesu no Somijas Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2025. gada maijā kopējais viesu skaits (304,2 tūkstoši) bija par 4% lielāks nekā pagājušā gada maijā. Turklāt par 4% pieauga gan pašmāju ceļotāju (134,9 tūkstoši), gan ārvalstu tūristu (169,3 tūkstoši) skaits, rāda Igaunijas Statistikas pārvaldes (ISP), kas pazīstama ar zīmolu Statistics Estonia, publiskotā informācija. Tātad no datiem secināms, ka tūristu skaita pieaugums Latvijā ir bijis straujāks nekā Igaunijā, bet tūristu daudzuma ziņā mūsu valsts, kā jau iepriekš minēts, tomēr atpaliek. ISP uzsver arī to, ka, līdzīgi kā pērn maijā, arī šī gada maijā lielākā daļa viesu – 56% – bija ārvalstu viesi un attiecīgi 44% bija vietējie tūristi. Lai gan ārvalstu ceļotāju skaits šogad maijā bijis lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pērn, tomēr šis tūrisma nozares segments vēl nav pilnībā atguvies no krituma kovidpandēmijas laikā, skaidro ISP vadošā analītiķe Helga Laurmā. Turpretī «vietējais tūrisms Igaunijā ir atguvies un pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Šī gada maijā vietējo tūristu skaits bija pat par 22% lielāks nekā 2019. gada maijā,» uzsver H. Laurmā. Igaunijai raksturīga tendence ir tā, ka aptuveni trešo daļu no tiem ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņo tūristu mītnēs, veido viesi no Igaunijas ziemeļu kaimiņvalsts Somijas. Maijā tie bija 34% un attiecīgi 58,2 tūkstoši Somijas tūristu. Te ir būtiski uzsvērt, ka Somijas tūristu kopskaits varētu būt daudz lielāks, jo ļoti populāra ir arī ierašanās no Helsinkiem Tallinā ar prāmi vienas dienas ceļojumā, kā arī atsevišķos gadījumos – nakšņošana uz prāmja. (Attālums no Helsinkiem līdz Tallinai ir aptuveni 80 kilometri, un prāmji šo attālumu, šķērsojot Somu līci, veic vidēji divu stundu laikā.) Igaunijas tūristu mītnēs šī gada maijā nakšņoja 22,8 tūkstoši ceļotāju no Latvijas, un tas ir ievērojami vairāk nekā mūsu valstī – Igaunijas tūristu, kuru skaits bija 15,5 tūkstoši. Vēl 12 tūkstoši tūristu Igaunijā bija ieradušies no Vācijas, aptuveni septiņi tūkstoši – no Lietuvas, gandrīz 6,7 tūkstoši tūristu – no Apvienotās Karalistes, 6,5 tūkstoši tūristu – no ASV, bet 5,9 tūkstoši tūristu bija atbraukuši no Zviedrijas. ISP arī norāda, ka 6,7 tūkstoši tūristu bija ieradušies no Āzijas valstīm. Kopumā maijā Igaunijā ārvalstu tūristi pavadīja 330 tūkstošus nakšu, un arī pēc šī rādītāja mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pārspēj Latviju. Harju apriņķī, kur atrodas Tallina, nakšņoja 72% ārvalstu tūristu, Pērnavā un tās tuvumā – 11%, Tartu un apkārtnē – 7%, Sāres apriņķī, kurā ietilpst Sāmsala, – 3% un Austrumviru apriņķī – 2%. Vietējie ceļotāji Igaunijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pavadīja kopumā 222 tūkstošus nakšu, un arī šis rādītājs mūsu ziemeļu kaimiņiem ir iepriecinošāks nekā pie mums, Latvijā. Tallinā un tās tuvumā, t.i., Harju apriņķī, nakšņoja 32% vietējo ceļotāju, Pērnavā un tās tuvumā – 13%, Tartu un apkārtnē – 10%, Austrumviru apriņķī – 10% un Sāres apriņķī – 7%. ISP apkopotie dati arī atklāj, ka maijā Igaunijā viesus uzņēma 1038 naktsmītnes. Naktsmītņu vidējais noslogojums bija 46%. Vidējās izmaksas vienai personai par vienu nakti bija 54 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2024. gada maijā un par 26% vairāk nekā 2019. gada maijā. Vidējās nakšņošanas izmaksas vienai personai Harju apriņķī bija 60 eiro, Austrumviru apriņķī – 49 eiro, Sāres apriņķī – 47 eiro, Tartu un apkārtnē – 46 eiro, bet Pērnavā un tās tuvumā – 45 eiro, informē ISP. Starp optimismu un pesimismu Tūrisma nozarē vērojamas gan optimisma pazīmes, gan arī nianses, kas liecina par pesimismu. CSP dati par Latvijas uzņēmēju noskaņojumu rāda, ka maijā optimisms valdījis gan izmitināšanā, kur konfidences rādītājs bijis plus 38,9, gan ceļojumu biroju un tūrisma operatoru segmentā, kur šis rādītājs bija 20,5. Optimismu raisošas tendences Latvijas apceļošanā saskata akcijas Mājas kafejnīcu dienas rīkotāji. Mājas kafejnīcu dienas šogad notiek no 28. jūnija līdz 14. septembrim. Galvenie organizatori ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Mājas kafejnīcu dienas «aizsākās kovidpandēmijas laikā ar mērķi veicināt vietējo tūrismu, jo ceļošana ārpus valsts tad bija apgrūtināta. Mājas kafejnīcu dienu ideja ir aizgūta no Lauku ceļotāja rīkotajiem neliela mēroga pasākumiem Suitu novadā un Līvu krastā. Patlaban Mājas kafejnīcu dienas jau ir kļuvušas par valsts mēroga pasākumu. Šogad durvis apmeklētājiem ver vairāk nekā 600 mājas kafejnīcas visā Latvijā,» skaidro LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores vietniece Inese Šīrava un turpina: «Piecu gadu laikā apmeklētāju interese nav mazinājusies, apliecinot projekta ilgtspēju un attīstības potenciālu. Panākumu atslēgas ir, pirmkārt, gastronomija, kas kā tūrisma elements piesaista daudzus ceļotājus, otrkārt – Mājas kafejnīcu dienu autentiskums un iespēja satikt vietējos cilvēkus viņu vidē. Iniciatīvu Mājas kafejnīcu dienas var dēvēt par unikālu tūrisma un kulinārijas projektu, ko ar interesi vēro arī kolēģi Lietuvā un Igaunijā, vēloties pārņemt Latvijas pieredzi šāda pasākuma rīkošanā savās valstīs». Latgalē divas jūlija nedēļas nogales «būs iespēja baudīt daudzveidīgu garšu pasauli, sastapt vietējos cilvēkus, izzināt viņu stāstus un vienkārši ļauties mierpilnai atpūtai. Šonedēļ, 19.-20. jūlijā ciemos gaidīs saimnieki Krāslavas un Augšdaugavas novadā, bet nākamnedēļ, 26.-27. jūlijā, Preiļu un Līvānu novadā. Mājas kafejnīcu apmeklētāji varēs iepazīt tradicionālas receptes, doties uz meistarklasēm un koncertiem, kā arī apmeklēt vietējos tūrisma objektus,» informē Latgales Tūrisma asociācijas tūrisma koordinatore Laura Spundere. Tomēr par situāciju tūrisma industrijā netrūkst arī pesimistisku viedokļu. «Rīga diemžēl no tūrisma un restorānu attīstības mekas ir kļuvusi par pastarīti. Mūsu valstij būtu jāreklamē sevi. Lietuvieši ir tik skaisti reklamējuši savu valsti, viņi mums pat auksto zupu ir atņēmuši,» intervijā aģentūrai LETA paudusi ēdināšanas uzņēmuma Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. Te jāpaskaidro, ka domāts Aukstās zupas festivāls jeb Rozā zupas festivāls, kas maija beigās noritēja Viļņā. Šis festivāls pēc organizatoru sniegtās informācijas pulcēja vairāk nekā 93 tūkstošus apmeklētāju, kuru vidū 18% bija ārvalstu tūristi no Latvijas, Polijas, Vācijas un citām valstīm. «Lietuvieši ar savu attieksmi, ka ir labākie, reklamē sevi tūrisma vidē un rāda savu valsti ar restorāniem, ar skaistumu. Lietuviešiem nav ne ostas kā Tallinā, ne lidostas kā Rīgā, bet viņi ir spējuši būt aktīvāki un radīt simpātisku valsts tēlu,» uzskata R. Auziņa. Ēdināšanas nozarei šovasar grūtības rada «nepietiekamais tūristu skaits, kā arī lietainā un vēsā vasara,» aģentūrai LETA sacījis Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis. Jānorāda, ka arī Igaunijas sabiedriskais medijs ERR šajā vasarā vairākkārt ir vēstījis par to, ka lietainais un vēsais laiks ir atstājis negatīvu ietekmi uz tūrismu mūsu ziemeļu kaimiņvalstī. Šogad maijā un jūnijā tūristu bijis mazāk nekā atbilstošajos mēnešos citos gados, arī jūlijs izskatās samērā kluss, turpretī prognozes augustam ir cerīgākas, medijam ERR sacījusi Taevaskojas Tūrisma un atpūtas centra valdes locekle Trīna Vehi. Savukārt Sāmsalas tūrisma zīmola Visit Saaremaa pārstāve Ana Lompa ir secinājusi, ka vēsā, lietainā vasara neliek ārvalstu viesiem atteikties no ceļojuma uz Igauniju un konkrēti uz Sāmsalu, taču pašiem Igaunijas iedzīvotājiem gan šādi vēsi un lietaini laika apstākļi var likt uzturēties pilsētās, nevis pavadīt brīvdienas salās, pie jūras. Tiek norādīts arī tas, ka Igaunijā īstenotā nodokļu politika ir veicinājusi cenu kāpumu un līdz ar to vietējo iedzīvotāju finansiālo piesardzību. Jāatgādina, ka no šī gada 1. jūlija Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis ir pieaudzis līdz 24%. Tika paaugstināts arī akcīzes nodoklis tabakai un benzīnam. Turklāt nodokļu augšupeja iespējama arī turpmāk. Ceļo pa Eiropas Savienību To, ka šovasar dosies ceļojumā, ir norādījuši vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, ļauj secināt SEB bankas un aģentūras Norstat veiktā aptauja. 15% respondentu ir ieplānojuši ceļot tieši pa Baltiju. Aptaujā arī konstatēts, ka ceļojumā kopā ar draugiem visbiežāk dodas divas vecuma grupas – jaunieši un seniori. Vecumā no 30 līdz 50 gadiem daudzi ceļo kopā ar vienu vai vairākiem bērniem, t.i., ar ģimeni. Interesanti ir tas, ka cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem ir tie, kuri samērā bieži izvēlas ceļot vienatnē. «Ceļošana ir populārs atvaļinājuma pavadīšanas veids. Turklāt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju plāno ceļot pa Baltijas valstīm un uz tālākām zemēm,» norāda SEB bankas Privātpersonu piedāvājuma attīstības vadītāja Linda Šablinska. Patlaban labi pamanāma tendence ir tā, ka «arvien biežāk cilvēki savu ceļojumu plāno patstāvīgi. Vien aptuveni 20% respondentu aptaujā ir norādījuši, ka izvēlas tūrisma kompāniju piedāvātos ceļojumus,» uzsver L. Šablinska. Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji bieži dodas nelielos, divu līdz četru dienu ilgos atpūtas ceļojumos. 72,9% no visiem ceļojumiem bija vietējie ceļojumi, rāda ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati par 2023. gadu. Tendences dažādās valstīs gan atšķiras. Rumānijā 91,2% un Spānijā 89,1% no vietējo iedzīvotāju ceļojumiem bija pa viņu pašu valsti. Turpretī ārvalstu ceļojumi veidoja vairāk nekā pusi no visiem ceļojumiem Luksemburgā (94%), Beļģijā (75,4%), Maltā (62,8%), Slovēnijā (54,1 %), Nīderlandē (53%) un Kiprā (51,7%). Kopumā aizpagājušajā gadā ES iedzīvotāji veica vairāk nekā 1,1 miljardu vairākdienu ceļojumu. Aktīvākie ceļotāji ir Vācijas iedzīvotāji (251 miljons ceļojumu), otrajā vietā ierindojas Francijas iedzīvotāji (239 miljoni ceļojumu), bet trešajā vietā – Spānijas iedzīvotāji (147 miljoni ceļojumu). Šo trīs dalībvalstu iedzīvotāju veiktie ceļojumi veidoja 55,7% no visiem ES iedzīvotāju ceļojumiem, informē Eurostat. Praktiski padomi Šajā nedēļā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) publiskoja sadarbībā ar Eiropas Patērētāju informēšanas centru Latvijā sagatavotos ieteikumus ceļotājiem. Ja iegādājaties tūrisma kompānijas piedāvāto ceļojumu, tad tūrisma kompānija «ir atbildīga par visiem ceļojuma ietvaros paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, transportu, naktsmītnēm, ēdināšanu un ekskursijām. Ja kaut kas nav kārtībā, iegūstiet tam pierādījumus, piemēram, fotogrāfijas, video un citu ceļotāju liecības. Sazinieties ar tūrisma kompānijas pārstāvi uzturēšanās vietā un uzstājiet uz sūdzības reģistrēšanu. Ja problēma netiek atrisināta, tad pēc atgriešanās Latvijā varat tūrisma kompānijai iesniegt rakstisku sūdzību. Ja tika sniegts zemākas kvalitātes pakalpojums, jūs varat pieprasīt saprātīgu cenas samazinājumu. Ja tūrisma kompānija nepilda savas saistības, jums ir tiesības pašam novērst situāciju un pieprasīt no tūrisma kompānijas atlīdzību par pamatotiem izdevumiem,» rekomendē PTAC. Būtiski gan ņemt vērā, ka pretenzijām jābūt pamatotām – piemēram, nenotika ekskursija, par kuru bija samaksāts, vai nebija plānotās maltītes, kas jau iepriekš apmaksāta. «Garlaicīga ekskursija» vai «negaršīgas vakariņas» var būt vien subjektīva viena vai dažu ceļotāju attieksme. Plānojot ceļojumu saviem spēkiem, «neuzķerieties uz krāpniekiem un vienmēr rūpīgi apdomājiet, pirms veicat, piemēram, naktsmītnes rezervāciju. Naktsmītni rezervējiet tikai plaši zināmās rezervēšanas platformās ar uzticamām atsauksmēm. Izvairieties no piedāvājumiem, kas tiek izplatīti sociālajos tīklos, īpaši tad, ja cenas ir nepamatoti zemas. Nekritiski neuzticieties naktsmītnes pašas ievietotajām fotogrāfijām, jo tās var neatbilst īstenībai. Vienmēr izlasiet viesu atsauksmes un pievērsiet uzmanību viesu ievietotajām fotogrāfijām. Tās bieži atklāj naktsmītnes patieso stāvokli un sniegto pakalpojumu kvalitāti,» mudina ņemt vērā PTAC. Ja ar naktsmītni ir kādas problēmas, tad vispirms jāvēršas pie reģistratūras darbinieka vai īpašuma pārvaldnieka un jāprasa novērst trūkumus. Ja trūkumi netiek novērsti, jāsazinās ar naktsmītnes īpašnieku vai rezervācijas veikšanas starpnieku. «Jums ir tiesības saņemt alternatīvu naktsmītni vai atlaidi cenai, ko samaksājāt par naktsmītni,» iesaka patērētāju tiesību sargi. Te gan jāuzsver, ka arī šīm pretenzijām jābūt pamatotām, nevis galēji subjektīvām «nepatīk viesnīcas aizkaru krāsa» stilā. Tāpat arī jāapzinās, ka, piemēram, par vidējo triju zvaigžņu cenu nevar gaidīt piecu zvaigžņu viesnīcas komfortu. «Ir arī ieteicams pārbaudīt naktsmītnes adresi, izmantojot satelīta skatu kartēs. Tādējādi var pārliecināties, vai naktsmītne patiešām pastāv. Ir bijuši gadījumi, kad tūristi pēc ierašanās šķietamajā adresē atklāj, ka viņu «rezervācija» ir tikai pamests lauks un ka viņi ir kļuvuši par krāpšanas upuriem,» brīdina PTAC. Vienlaikus savi pienākumi ir arī ceļotājiem. Pašiem ir saprātīgi jāplāno laiks, dodoties uz avioreisu (arī vilcienu vai autobusu), jo reizēm nevērība «gan jau pagūšu» stilā apvienojumā ar neveiksmīgu apstākļu sakritību, piemēram, satiksmes sastrēgumu, var maksāt lidojumu un sabojāt visu ceļojumu. Pašiem arī jāpārbauda, vai līdzi paņemti ceļošanai nepieciešamie dokumenti un vai to derīguma termiņš nebeidzas tuvākajā laikā. «Pirms ceļojuma izveidojiet kopijas visiem svarīgiem dokumentiem (pasei, eID kartei, vīzai, apdrošināšanai) un glabājiet tās atsevišķi no oriģināliem. Nozaudēšanas vai zādzības gadījumā tas ievērojami atvieglos saziņu ar vietējo policiju, konsulātu vai vēstniecību,» iesaka PTAC. Tūrisms Baltijā 2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs nakšņoja 152,3 tūkstoši ārvalstu viesu Plašāk pārstāvētas bija Lietuva – 18,9 tūkstoši tūristu Vācija – 17 tūkstoši Igaunija – 15,5 tūkstoši Apvienotā Karaliste – 11,6 tūkstoši Somija – 10,8 tūkstoši Polija – 8,6 tūkstoši ASV – 7,1 tūkstotis Zviedrija – 6,3 tūkstoši Igaunijas tūristu mītnēs nakšņoja 169,3 tūkstoši ārvalstu viesu Ievērojami lielākais tūristu skaits bija no Somijas – 58,2 tūkstoši Sekoja Latvija – 22,8 tūkstoši Vācija – 12 tūkstoši Lietuva – 7 tūkstoši Apvienotā Karaliste – gandrīz 6,7 tūkstoši ASV – 6,5 tūkstoši Zviedrija – 5,9 tūkstoši Avoti: Centrālā statistikas pārvalde un Statistics Estonia

Avots: Leta Pirms 125 gadiem Parīzē sāka darboties pirmā pazemes dzelzceļa jeb metro līnija. Neraugoties uz sākotnējo skepsi, jau drīz vien pilsētnieki iecienīja šo transporta veidu, un vēl pirms Otrā pasaules kara Parīzes metro sistēma tika ievērojami paplašināta – šis process turpinās arī mūsdienās Gluži tāpat kā citas pasaules lielpilsētas, arī Parīze XIX gadsimta otrajā pusē piedzīvoja būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas nopietni sarežģīja pārvietošanās iespējas un skaidri lika saprast, ka esošā transporta sistēma vairs nespēj nodrošināt iedzīvotāju un pilsētas viesu vajadzības, raksta All About History. Plāni par situācijas uzlabošanu tika kalti gadiem ilgi, taču parasti viss beidzās ar to, ka ragos sagāja Parīzes mērija, Francijas valdība (neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis tai brīdī to vadīja) un tās iedzīvotāju kopienas, kuras jaunu transporta artēriju ierīkošana varēja tieši skart, jo tas nozīmēja ielu izrakņāšanu vai ēku nojaukšanu. Taču ilgi tā turpināties nevarēja. Pazemes dzelzceļš kā lielisks satiksmes līdzeklis sevi bija apliecinājis Londonā (ierīkots 1863. gadā), Glāzgovā (1896. gads), Budapeštā (1896. gads) un Čikāgā (1897. gads). Vēl jau bija arī Stambulas 1875. gadā ierīkotā līnija, kas gan bija vien mazliet vairāk nekā puskilometru gara un kalpoja izklaides nolūkiem. Pēc ilgiem strīdiem arī Parīzē tika pieņemts konceptuāls lēmums būvēt metro, taču ieceres īstenošanu labu laiku traucēja birokrāti un dažādas intereses pārstāvoši finanšu un politiskie grupējumi. Nozīmīgāko impulsu projekts ieguva 1896. gadā, kad Parīzei tika piešķirtas tiesības un atbildība organizēt 1900. gada Pasaules izstādi (Exposition universelle de 1900), kurai pēc neilga laika tika «piekabinātas » arī mūsdienu otrās olimpiskās spēles, raksta History.com. Gan valsts, gan Francijas galvaspilsētas varasiestādes saprata, ka no simtiem tūkstošiem ārvalstu viesu nekādas glaimojošās atsauksmes par Gaismas pilsētu vai Mīlestības pilsētu nesagaidīt, ja viņiem nāksies starp pasākumu norises vietām, restorāniem un viesnīcām pārvietoties zirgu vilktās karietēs, omnibusos vai ar tvaika dzinēju darbinātajos tramvajos. Pretēji skeptiķu apgalvotajam Parīzes pirmās metro līnijas būvniecība notika raiti un bez starpgadījumiem. 1900. gada 19. jūlijā pirmie sastāvi sāka kursēt pa sliežu ceļiem, kas savienoja toreizējās Parīzes rietumu un austrumu daļas. Sēnu tie gan nešķērsoja, un daļa maršruta pašā pilsētas centrā bija (un joprojām ir) paralēla upei. JĀDODAS PAZEMĒ Diskusijas par Parīzes transporta sistēmas modernizēšanu sākās aptuveni 1845. gadā, vēsta France 24. Jau drīz vien kļuva skaidrs, ka esošo ielu paplašināšana nav risinājums, jo tad būtu jānojauc milzīgs skaits ēku un jāatpērk lielas zemes platības – privātīpašniekiem tas nešķita pieņemams, turklāt nedz pilsētas mērijas, nedz valdības kasē nebija tik daudz naudas, lai varētu izmaksāt pienācīgas kompensācijas. Tādēļ 1856. gadā tika nospriests, ka Parīzes sabiedriskā transporta nākotne ir sliežu ceļi, tolaik gan ar to domājot vien tradicionālo virszemes dzelzceļu. Taču projekts iestrēga, pat vēl pirms sākās praktisko detaļu apspriešana. Dzelzceļa kompānijas un Francijas valdība vēlējās, lai Parīzes pilsētas dzelzceļš kļūtu par papildinājumu jau esošajai sliežu ceļu sistēmai, taču galvaspilsētas mērija, kuru kontrolēja vietējā buržuāzija, pret to stingri iebilda, brīdinot, ka «tad jau katram lauķim būs pavisam vienkārši nokļūt jebkurā pilsētas rajonā, un kas to lai zina, ko viņš tur sadarīs», raksta All About History. Nācās meklēt kompromisu, un tas tika atrasts XIX gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savu projektu Parīzes mērijai un Francijas valdībai iesniedza Bretaņā dzimušais inženieris Fulžans Bjēnvenjū. Viņa plāns jau uzreiz paredzēja sešu pazemes dzelzceļa līniju izbūvēšanu, pieturoties pie principa, lai vilks būtu paēdis, bet arī kaza paliktu dzīva. Proti, šajā sliežu mudžeklī bija iespējams izmantot arī klasiskajam dzelzceļam paredzētos elektrovilcienus, taču uz Parīzes administratīvās robežas bija jāpāriet uz citu, diezgan dārgu sistēmu, kas nozīmēja, ka piepilsētu iedzīvotājiem tika apgrūtināta nokļūšana galvaspilsētā. KLUSĀ ATKLĀŠANA Parīzes metro celtniecība tika sākta 1898. gada 4. oktobrī. Atšķirībā no Londonas, kur strādniekiem nācās mocīties, pazemē rokot šaurus tuneļus, Bjēnvenjū projekts balstījās uz tā dēvēto tranšeju sistēmu (tādu savulaik – pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē – plānoja arī Rīgā). Proti, plānotajā maršrutā izraka vairākus desmitus metru dziļus grāvjus, kuros ieklāja sliedes un izveidoja visu citu nepieciešamo infrastruktūru (elektrības kabeļus, ventilācijas sistēmas, tehniskās apkopes ejas, stacijas un peronus), bet pēc tam ierīkoja pārsedzes, uzbēra jaunu grunts slāni, un virszemē jau varēja būvēt jaunas ēkas, iekārtot ielas vai skvērus. Šī iemesla dēļ Parīzes metro ir diezgan sekls – tā dziļākā stacija Abbesses atrodas vien 36 metrus zem zemes līmeņa. Salīdzinājumam – Ķīnā Čuncjinas pilsētā stacija Tongyancun ierīkota 116 metru dziļumā, bet Kijivas metro stacija Arsenalna atrodas 105 metru dziļumā. Pirmais metro vilciens no stacijas Porte de Vincennes ceļā devās 1900. gada 19. jūlijā pulksten 13. Lai cik tas dīvaini šobrīd neliktos, nebija nekādu fanfaru, sarkano paklāju, lentīšu griešanu, ilgu pozēšanu fotogrāfiem. Pat bagātīgi klāta banketa galda nebija, un augstākā amatpersona, kas apmeklēja šo patiešām vēsturisko notikumu, bija toreizējais Parīzes policijas priekšnieks Luijs Lepēns, vēsta AFP. Un arī viņš stacijā atradās drīzāk pienākuma apziņas vadīts – ja nu gadās kāda ķibele. Nākamajā dienā Parīzes avīzes rakstīja, ka ziņkārīgo pūlis gan esot bijis diezgan liels, taču daudzi no šiem ļaudīm pazemē devušies, lai paglābtos no neciešamās 38 grādu lielās svelmes. Kā vienu no iemesliem augsto amatpersonu intereses trūkumam Le Figaro minējis faktu, ka Pasaules izstāde tika atklāta jau 14. aprīlī, visas «prominences un eminences jau bija prom, un arī franču valstsvīri baudīja pelnīto vasaras atpūtu». Gan jau savu lomu nospēlēja arī Parīzes avīžnieki, kuri līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ pret metro būves ieceri bija ļoti skeptiski. Daži laikraksti uzsvaru lika uz to, ka zemes nogruvumi var aprakt vilcienus ar visiem to pasažieriem, citi rakstīja, ka pārmijnieku kļūdu dēļ pretimbraucoši sastāvi var saskrieties, vēl citi apelēja pie tā, ka pazemes dzelzceļu kustība traucēs Parīzes katakombās apbedīto mieru, turklāt netrūka jau arī tādu, kuri kā velns no krusta baidījās no elektriskās strāvas. STRAUJĀ PAPLAŠINĀŠANĀS Attālums starp pirmās metro līnijas galastacijām (Porte Maillot un Porte de Vincennes) ir aptuveni 11 kilometru, un elektriskie metro vilcieni, kuriem bija trīs vagoni, šo ceļu veica 27 minūtēs, vēsta France 24. Lielāko daļu laika gan aizņēma apstāšanās stacijās, pasažieru izlaišana un uzņemšana. Viena no Parīzes metro īpatnībām ir tā, ka stacijas atrodas ļoti tuvu cita citai. Pirmās metro līnijas atklāšanas dienā funkcionēja astoņas stacijas, taču laikā no 1900. gada 6. augusta līdz 1. septembrim tika pabeigti būvniecības darbi arī atlikušajās desmit stacijās, un tās viena pēc otras kļuva pieejamas pasažieriem. Jau 1899. gada aprīlī tika nodibināts uzņēmums Compagnie du chemin de fer métropolitain de Paris S.A., kam tika uzticēts pārvaldīt jauno satiksmes veidu Francijas galvaspilsētā, raksta Smithsonian Magazine. Interesanti, ka no šīs kompānijas nosaukuma arī radies termins «metro», ar ko pazemes dzelzceļu apzīmē daudzās pasaules valstīs un par ieejām stacijās signalizē lielas izkārtnes ar burtu M. Daudzviet, bet ne visur, protams. Londona saglabājusi savu tradīciju dēvēt to par underground (sarunu valodā gan biežāk dzirdams apzīmējums tube, kas burtiskā tulkojumā nozīmē cauruli). Burts U (no vāciskā U-Bahn jeb pazemes vilciena) kopš 1902. gada vēsta par metro stacijām Berlīnē un vēlāk arī citās Vācijas pilsētās, bet Ņujorkā (tur metro tika ierīkots 1904. gadā) jāmeklē norādes ar uzrakstu subway un jāpacenšas tās nesajaukt ar tāda paša nosaukuma ātrās ēdināšanas restorāna ieejas durvīm. Budapeštā, kur metro tika ierīkots vēl pirms tam, kad šo apzīmējumu ieviesa franči, ieeja stacijās tiek marķēta ar dzeltenām plāksnītēm, uz kurām melniem burtiem uzrakstīts stacijas nosaukums. Savukārt Prāgā pieņemts šim mērķim izmantot stilizētu uz leju vērstu bultu, turklāt izkārtnes krāsa (sarkana, zaļa vai dzeltena) informē, kurā no pilsētas trim līnijām pasažieris nonāks. Bet atgriežoties pie Parīzes – jau 1900. gada decembrī tika vēstīts, ka kopējais pasažieru skaits pārsniedzis 17 miljonus cilvēku, kas liecināja, ka pilsētnieki un tūristi šo transportlīdzekli atzinuši par pietiekami ērtu. Saskaņā ar Bjēnvenjū projektu 1903. gadā darbību sāka Parīzes metro 2. līnija, nākamajos gados tika izbūvētas vēl četras. Viena no tām šķērsoja Sēnu, tiesa, ne pa apakšzemes tuneli, bet gan dzelzceļa tiltu. AFP raksta, ka laika gaitā izdevies atrisināt arī strīdus par Parīzes metro savienojumiem ar priekšpilsētām, kas tagad jau kļuvušas par neatņemamu Lielās Parīzes sastāvdaļu. Vairākas metro līnijas ir pagarinātas, un pašlaik Parīzes metro kartē ir 16 maršrutu ar 321 staciju (jā, niķis tās ierīkot ik pa pāris kvartāliem nekur nav pazudis) un tiek būvētas četras jaunas līnijas, bet projektēta vēl viena. Šajā ziņā Parīze iet Maskavas ceļu, domājot par apļveida maršrutiem, lai no vienas apkaimes otrā varētu nokļūt, neiebraucot pilsētas centrā un izvairoties no liekas pārsēšanās. Taisnības labad gan jāuzsver, ka savulaik, pirms kādiem 150 gadiem, Parīzes domnieki šādu ierosinājumu pat apsprieda (gan attiecībā uz virszemes dzelzceļu), taču atzina to par ne pārāk perspektīvu.

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Ieva Renāte Pētersone, DFDS komunikācijas konsultante. Ceļošana ar velosipēdu ir ideāls veids, kā iepazīt dažādas vietas un izrauties no ikdienas rutīnas, vienlaikus izbaudot brīvību un kustību svaigā gaisā. DFDS ceļošanas eksperti ir izveidojuši īpašu vasaras ceļvedi – maršrutu ar velosipēdu pa skaisto Vācijas piejūras pilsētu Ķīli. Šis ceļvedis apvieno gan populārākās tūristu apskates vietas, gan arī mazāk zināmas, bet tikpat aizraujošas vietas, kur baudīt vasaras burvību. No Klaipēdas promenādes līdz Baltijas jūras brīzei Pirms došanās uz Ķīli lielisks sākumpunkts ir Klaipēdas vecpilsēta, kas vasaras mēnešos ir īpaši rosīga. No vecpilsētas ērti var doties tālāk ar velosipēdu līdz Danes upes promenādei – vietai, ko tūristi atzinuši par gleznaināko Klaipēdā. Promenādē var baudīt ne tikai skaistus skatus un patīkamu velobraucienu, bet arī var uzzināt vairāk par jūrniecības vēsturi – visas promenādes garumā izvietoti seši informatīvi pieturpunkti, kas atspoguļo nozīmīgus notikumus Lietuvas jūrniecības attīstībā. Pēc pilsētas apskates ir laiks doties uz ostu un uzsākt ceļu uz Ķīli. Brauciens ar DFDS prāmi maršrutā Klaipēda-Ķīle ir viens no ērtākajiem veidiem, kā nokļūt Vācijā. Ceļojuma laikā iespējams pilnībā izbaudīt vasaras sajūtas – sauļoties uz klāja, baudīt jūras brīzi un ļauties bezrūpīgai atpūtai. Atklāj Ķīli no jauna – ar velosipēdu No Ķīles ostas nepilnas stundas velobrauciena attālumā atrodas Ķīles promenāde, kas stiepjas gandrīz četru kilometru garumā. Šī ir lieliska vieta velobraucējiem, kuri meklē skaistu dabas un jūras ainavu savienojumu, apvienojot sportisku aktivitāti ar aizraujošu atpūtu pie dabas. Turpat netālu atrodas Ķīles akvārijs “GEOMAR” – lieliska pieturvieta, lai velomaršrutu papildinātu ar aizraujošu un izglītojošu pieredzi. Akvārijā var apskatīt vietējos Baltijas un Ziemeļjūras ūdens iemītniekus, piemēram, mencas, siļķes un citas zivis, kā arī tropiskās zivis un eksotiskus jūras radījumus no tālākiem reģioniem. Āra roņu baseins sniedz unikālu iespēju vērot roņus to dabiskajā vidē, un apmeklētāji var piedalīties arī roņu barošanas sesijās, kas īpaši patiks ģimenēm ar bērniem. Akvārijs ir atvērts katru dienu no plkst.9:00 līdz 18:00. Ieejas maksa pieaugušajiem ir 3 EUR, bet bērniem un pusaudžiem no 6 līdz 17 gadu vecumam – 2 EUR. Bērniem līdz 5 gadu vecumam ieeja ir bez maksas. Dienas noslēgumā DFDS ceļošanas eksperti aicina uzkāpt 67 metrus augstajā Ķīles rātsnama skatu tornī, no kura paveras plaša panorāma pār ostu un pilsētas jumtiem, ļaujot Ķīli ieraudzīt no cita skatpunkta. Ieejas biļetes pieaugušajiem maksā 6 EUR, bērniem – 4 EUR. Pēc skatu torņa apmeklējuma vērts doties velobraucienā pa Ķīles centru, izpētot vecpilsētas ieliņas, nelielos suvenīru veikaliņus un kafejnīcas, kur vēlāk iespējams arī ieturēt vakariņas. Savukārt ceļotājiem, kuri vēl nav saguruši, ir iespēja doties uz kādu no Ķīles pludmalēm, kas atrodas aptuveni 30 minūšu brauciena attālumā no centra. Īpaši skaista izvēle ir gleznainā Strand Hasselfelde pludmale, kas ir lieliska vieta vakara piknikam vai saulrieta vērošanai. Nākamās dienas piedzīvojumi – Friedrichsort bāka un Baltijas piekrastes burvība Šlēsvigas-Holšteinas sirdī, netālu no Ķīles pilsētas, atrodas 5,5 kilometrus garš velomaršruts, kas piedāvā lielisku iespēju aktīvai atpūtai un pilsētas izzināšanai no cita skatpunkta. Maršruts sākas pie Holšteinas stadiona un ved garām Ziemeļu kapsētai, Zinātnes parkam un zaļajiem pilsētas rajoniem līdz pat Ķīles rietumu daļai. Ceļā iespējams piestāt, lai atpūstos, baudītu nelielas uzkodas vai vienkārši ieelpotu svaigo piejūras gaisu. Pēc velobrauciena DFDS ceļošanas eksperti iesaka iegriezties kādā no Ķīles restorāniem, lai nobaudītu vietējo virtuvi – vācu kartupeļu pelmeņus, šniceli, cepeti vai tradicionālo ābolu strūdeli. Īpaši ieteicams nogaršot arī vietējās kulinārijas lepnumu un iecienīto delikateses simbolu – slavenās Ķīles šprotes (Kieler Sprotte). Tālāk DFDS ceļošanas eksperti iesaka doties uz Pries-Friedrichsort rajonu, kur slejas slavenā Friedrichsort bāka. Tā atrodas vienā no ainaviskākajiem Ķīles pludmales posmiem un ir lieliska vieta, kur piestāt, lai nopeldētos Baltijas jūrā. Pludmale ir aprīkota ar volejbola laukumiem aktīvās atpūtas piekritējiem, kā arī pavisam netālu ceļotāji savus spēkus var iemēģināt mini golfa spēlē (Minigolf und Mee(h)r). Dabas mīļotājiem ir iespēja doties velobraucienā pa Falckensteiner Strand pludmali un piekrastes mežu takām. Vakara izskaņā, pēc veldzējošas peldes vai brauciena gar piekrasti, eksperti iesaka nesteigties prom – uzkavējieties pie krasta un ļaujieties saulrieta burvībai. Skats uz Baltijas jūru pie Friedrichsort bākas vakara stundās ir īpaši iespaidīgs. Vakaru var noslēgt ar vakariņām kādā no mājīgajiem Ķīles centra krodziņiem vai kafejnīcām, lai dienas piedzīvojumi pārtaptu patīkamās atmiņās. Ceļojums bez liekām raizēm: prāmja ērtības un fleksibilitāte Viens no ērtākajiem un praktiskākajiem veidiem, kā doties ceļojumā uz piejūras pilsētām, ir izvēlēties braucienu ar prāmi. Ceļošana ar prāmi ne tikai sniedz iespēju ērti un izdevīgi nokļūt galamērķī, bet arī ļauj izvairīties no pārsēšanās, ilgām pārbraukšanām un stingriem bagāžas ierobežojumiem. Braucienā var paņemt līdzi visu nepieciešamo – arī savu velosipēdu, lai galamērķī baudītu aktīvu atpūtu un brīvību kustībā. Turklāt, ceļojot ar DFDS, ir iespējams izbaudīt īstu ceļojuma brīvību ar īpašo Flexi piedāvajumu.

Avots: Leta Bādenbādenes termālie avoti piesaistījuši atpūtnieku interesi jau gadu simtiem. Tajos plunčājušies teju visi, kam nav slinkums, sākot ar senajiem romiešiem, beidzot ar XIX gadsimta sabiedrības krējumu un mūsdienu turīgākajiem ceļotājiem. Tomēr pilsētiņu vērts aplūkot arī tās glītās arhitektūras, skaisto ainavu un, jā, arī vēsturiskā kazino dēļ Vācijas kūrortpilsētiņa Bādenbādene omulīgi iekortelējusies mežiem noaugušā un pakalniem bagātā Švarcvaldes ielejā vien pāris kilometru attālumā no Francijas. Pilsētas apkaimi bagātina divdesmit deviņi termālie minerālūdens avoti, kuru temperatūra variē no +46 līdz +67 °C. Tos bija atklājuši jau senie romieši, izveidojot tur pirtis un izmantojot zemes dzīļu dāvātos ūdeņus savā labā. Tomēr īstu uzplaukumu un kūrorta slavu Bādenbādene piedzīvoja XIX gadsimtā, kad to sāka godāt par Eiropas vasaras galvaspilsētu. Bādenbādene kļuva par iecienītu atpūtas vietu aristokrātu un turīgo ļaužu aprindās, kas traucās uz kūrortu baudīt ne tikai termālo ūdeņu dziedniecisko un relaksējošo spēku, bet arī luksusa klases viesnīcas, izsmalcinātu kazino, zirgu skriešanās sacensības un citas izklaides. Arī mūsdienās Bādenbādene nav zaudējusi savu minerālūdeņu kūrorta slavu, joprojām piedāvājot laisku atpūtu vairākos spa centros. Bādenbādenē nokļūstu ar vilcienu no Frankfurtes. Kamēr ripinos kūrortpilsētiņas virzienā un veicu vairākas pārsēšanās, pagūstu piekust no vāciešiem. Man ar viņiem vienmēr ir gājis sarežģīti, bet biju to jau piemirsusi. Tik iesīkstējuši burta kalpi vēl jāpameklē! Kad izkāpju Bādenbādenes dzelzceļa stacijā, pirmais iespaids par pilsētiņu gan ir varen jauks – pat stacijas pievārtē rindojas mīlīgas mājeles, tāpēc lieku lielas cerības uz nākamajā dienā aplūkojamo vecpilsētu. BŪT VAI NEBŪT BĀDENBĀDENEI No rīta nākas risināt dilemmu: kur atstāt bagāžu, kamēr pati iepazīstu pilsētu? Ja manā koferī rātni gulētu tikai kleitas un žaketes, lieki galvu nelauzītu. Tomēr dators un spoguļkamera, kas ir gana smagi objekti, lai tos negribētos visu dienu staipīt mugursomā, un arī gana vērtīgi, lai tie nebūtu nometami kurā katrā pažobelē, situāciju padara mazliet sarežģītāku. Izpētu šķūnīti, kas atrodas naktsmāju iekšpagalmā, tomēr tas nevieš uzticību. Videonovērošanas kamera ir, bet atslēgas nav. Un ko tas man dos, ja vēlāk varēšu videoierakstā skatīties, kā zaglīgs garnadzis jož prom ar manām mantām? Nolemju par labu maksas skapīšiem uz dzelzceļa stacijas perona, lai gan arī dzelzceļa stacijas parasti asociējas ar viegli apšaubāmām vietām. Ar zināmām pūlēm sastūķēju mantas pašā lielākajā skapītī, iemetu monētu spraugā piecus eiro un gribu izņemt atslēgu, bet tā nekustas ne no vietas. Skapīša durvis ir ciet, nauda aprīta, bet atslēga iesprūdusi durvīs. Lieliski. Un ko tālāk? Visādi nopūlos izdabūt atslēgu no cauruma, bet – kā nesanāk, tā nesanāk. Visbeidzot uz skapīšu sānu sienas atrodu apkalpojošā uzņēmuma telefona numuru. Izmēģinu laimi, un jau drīz līnijas otrā galā man saka, lai palieku, kur esmu, – kādu atsūtīs palīgā. Nepaiet ne pāris minūšu, kā pie manis atnāk laipna kundze. Viņa paskaidro, ka skapīša durvis ir kārtīgi jāpiespiež, pamatīgi atstutējas pret durtiņām ar plecu, un atslēga pagriežas. Tieši tik vienkārši. Sajūtos blondi. Bet beidzot laiks doties uz vecpilsētu! Kājām ceļā pavadāma vairāk nekā stunda, tāpēc eju meklēt autobusu. Re, tieši viens brauc uz vecpilsētas centrālo laukumu! Kāpju autobusā un prasu šoferim, vai pie viņa iespējams iegādāties biļeti. Šoferis angliski nesaprot, bet es nerunāju vāciski. Pasaku vecpilsētas laukuma nosaukumu, viņš pamāj ar galvu un pārdod man biļeti. No braucēju sarunām noprotu, ka arī bariņš pensionāru dodas turpat, kur es. Vadoties pēc kartes, braucienam būtu jānotiek taisnā līnijā un jāaizņem nieka desmit minūšu. Pēkšņi autobuss kaut kur nogriežas. Izbrīnīta ielūkojos kartē un mēģinu saprast šāda manevra iemeslus. Arī pensionāru grupa jūtami sašūmējas, bet kāds vīrs viņus nomierina. Skatos navigācijā, ka braucam arvien tālāk un tālāk no Bādenbādenes. Izmetam loku cauri vairākiem kalnu ciematiņiem. Sanāk neplānota ekskursija pa tuvējo apkārtni. Arī labi, bet pie sevis nospriežu, ka pēcāk vakarā uz vilcienu drošāk iet kājām. Pēc pusstundas beidzot nonāku kārotajā vecpilsētas laukumā. IELIŅU LABIRINTI UN KALNI Bādenbādenes vecpilsētas apskatei man ir ieplānoti vien trīs konkrēti pieturas punkti – vēlos atrast kādu skatu laukumu, no kura baudīt pilsētiņas panorāmu, aplūkot slaveno minerālūdeņu paviljonu, kā arī pievienoties ekskursijai, kas ļauj ieķīķerēt kazino aizkulisēs. Visādi citādi grasos klīst, kur deguns rāda. Ar šo taktiku gan Bādenbādenē ir mazliet čābīgi – kur pagriezies, visur smuki! Ielās rindojas omulīgi namiņi ar viegli sārtām, debeszilām, bēšām un citu pasteļtoņu fasādēm, krāsainiem slēģiem un dakstiņu jumtiem. Mājas rotā izcakināti metālkaluma balkoniņi, mīlīgi tornīši un koši puķupodi. Gājēju soļi klaudz pret bruģi. Kamēr stāvu ielas viducī un tveru kārtējo fotogrāfiju ar Bādenbādenes daili, mani uzrunā kāda sieviete ar jūtamu slāvu akcentu. Pēc viņas žestiem noprotu, ka kundze cenšas pastāstīt, kur meklējama lieliska pilsētas panorāma. Ko es varu zaudēt, iemēģinot sievietes ieteikto virzienu? Neko, tāpēc turpinu pastaigu pēc viņas norādēm. Mani ceļi krustojas ar milzīgu skulptūru, kas 1915. gadā izveidota par godu pirmajam Vācijas kancleram Oto fon Bismarkam un viņa simtajai dzimšanas dienai. Brangais kaļķakmenī veidotais tēls ar nopietnu sejas izteiksmi šķiet sargājam trepes, kas ved augšup. Pamāju «sveiki!» un kāpju garām Bismarkam, pa ceļam ielūkojoties arī pagalam mežonīgā parciņā, kas vairāk izskatās pēc džungļiem, un nonāku pie senākās celtnes vecpilsētā – Bādenbādenes katoļu baznīcas, ko rotā sārts tornītis. Pirmās ziņas par šo dievnamu saglabājušās no 987. gada, un, laikam ejot, tas vairākkārtīgi pārveidots, tāpēc mūsdienās baznīcas arhitektūrā saskatāmas romānikas, gotikas un pat baroka iezīmes. Netālu no baznīcas pamanu dīvainu vides objektu un dodos to izpētīt. Tā atklāju, ka šeit aplūkojama brīvdabas izstāde ar laikmetīgās tēlniecības darbiem. Daži no tiem gan jau ir paguvuši ciest no vandaļiem, piemēram, zils putuplasta vīrs palicis bez rokām. Sekoju mākslas darbiem un nonāku līdz skatu platformai, no kuras paveras jauka ainava ar Bādenbādenes zaļajiem pakalniem. Pa kreisi no manis atrodas klostera skola. Pa labi slejas XIX gadsimta otrajā pusē neorenesanses formās celtais termālo ūdeņu spa komplekss Friedrichsbad. Runā, ka rakstnieks Marks Tvens par veldzēšanos šajā spa teicis, ka pēc desmit minūtēm aizmirstas laiks, bet pēc divdesmit – visa pasaule. Aiz grandiozajām ēkām plešas ainavisks parks, virs kura paceļas Jaunās pils varenais stāvs. Pils vēsture aizsākās XIV gadsimta pašā izskaņā, vēlāk to nopostīja Francijas karaļa Luija XIV karapulki, bet XVIII gadsimta sākumā tā atkal kā fēnikss atdzima no pelniem. Mūsdienās Jaunā pils nonākusi Kuveitas uzņēmēju rokās, kuri vēsturiskajā ēku kompleksā tīko izveidot luksusa klases viesnīcu. Parkā valda senlaicīga, noslēpumaina un mazliet mistiska gaisotne. Kupli zeļ gan vietējas, gan eksotiskas izcelsmes krūmi, starp kuriem vietumis iznirst laternas un vides objekti. Kāpnes ved arvien augstāk, bet šaurās un mazās taciņas, kas vijas uz visām pusēm, brīžiem ļauj sajusties kā nonākušai kādā pasakā, kur aiz nākamā līkuma mani sagaidīs teiksmaina zeme, vai varbūt kādā XIX gadsimta romānā, kur varoņiem sarunāta slepena tikšanās nomaļā dārza stūrī. Sekoju takām, lodāju apkārt, baudu krāšņos skatus un lūkoju, kā lai nokļūstu uz pašu augstāko skatu laukumu. Kādā brīdī atduros pret Jaunās pils mūra apakšu. Īstens taku labirints, un ne visi ceļi aizved tur, kur vajag. Līkumoju cauri parkam, līdz beidzot atrodu vietiņu, no kuras paveras tiešām brīnišķīga Bādenbādenes panorāma. Man pie kājām guļ jau klātienē aplūkotā katoļu baznīca un citi vecpilsētas nami, pretī veras zaļš, kokiem noaudzis pakalns, kas izraibināts ar dzīvojamajām mājām, bet tālāk krokojas paugurs aiz paugura. Neesmu vienīgā skaisto skatu medniece šajā pilsētā, tomēr tūristu masas Bādenbādeni gluži riņķī negāž. Vismaz pagaidām. Ielās valda relaksēta kūrorta sajūta. Gājēji pārvietojas lēnā solī, bauda arhitektūru un laiskojas kafejnīcu terasēs. Pie kāda veikaliņa durvīm pamanu vīru ar tik lielu suni, ka mazliet samulstu. Teļa izmērā! Teju visi garāmgājēji piestāj draudzīgā izskata pinkaini sabužināt un papļāpāt ar saimnieku. Iepazīstot pilsētas tūrisma lapu, rodas vēlme «iečolēt» Bādenbādenes senākajā kafejnīcā Café König. Smalkā iestādījuma vitrīnas vai lūst no kārdinošām kūciņām visdažādākajos fasonos un krāsās, tomēr cenas nekam nav norādītas. Man nepatīk šāda pieeja, kas šķiet maķenīt negodīga pret potenciālo apmeklētāju, tāpēc principa pēc tomēr dodos prom. Pēc tam netīšām uzduros beķerejai Peters am Leo. Par pieklājīgām naudiņām tieku pie milzīgas un dikti gardas smalkmaizītes un lieliskas kafijas krūzītē ar brūniem lāsumiņiem, kas pat melnai kafijai piešķir krēmīgu piegaršu. Piesēžu āra terasē un izbaudu skatu uz dzīvīgo pilsētas skvēru. Cik gan patīkami nodoties pilsētas ikdienas vērošanai! Bādenbādene mani ir tik ļoti apbūrusi, ka pat apsveru domu neiet uz rezervēto ekskursijas laiku kazino, tomēr palieku pie plāna. Kazino tuvumā skatam atklājas tipiska kūrortu arhitektūra ar cakainiem kokgriezumiem rotātām ēkām. Ak, te vēl būtu, kur staigāt un staigāt! KAZINO PASAULES NOSLĒPUMI Lai gan azartspēles nekad nav bijušas manā interešu lokā, tomēr, salasoties Bādenbādenes kazino greznajam interjeram veltītos cildinošos aprakstus, esmu pieteikusies ekskursijā, lai šo vietu aplūkotu savām acīm. Nekad nebūtu iedomājusies, ka reiz speršu kāju kazino, bet tieši to tagad grasos darīt! Bādenbādenes kazino ierīkots XIX gadsimtā celtajā kūrmājā un dekorēts tā, lai uzburtu Francijas karalisko piļu atmosfēru. Atveru durvis un iesoļoju smalkajā ēkā. Gluži vai apstulbstu no apkārt valdošās greznības, kurā jūtos kā viesis no citas pasaules. Nopērku biļeti un piesēžu pagaidīt. Pat foajē viss ir noformēts karaliskās drapērijās un zeltā. Esam septiņu cilvēku grupiņa. Drīz vien uzrodas gide, sapulcina mūs kopā, un varam ienirt noslēpumainajā kazino pasaulē. Savu starptautisko slavu Bādenbādenes kazino ieguva XIX gadsimta 30. gados, kad kaimiņos esošajā Francijā tika pieņemts skarbs likums, kas aizliedza azartspēles. Tā nu franči straumēm vien sāka plūst pāri robežai, lai nodotos savām iecienītajām izklaidēm Bādenbādenē. Kazino bija iemīļota pulcēšanās vieta kūrortpilsētiņas viesu vidū, un vakaros lustēšanās te sita augstu vilni. Gide skaidro, ka kazino tika radīts kā paralēlā sapņu pasaule, kurā cilvēki var atpūsties no ikdienas un nonākt reibinoši spožā ilūzijā. Bādenbādenes izsmalcinātais kazino pat pamanījies iedvesmot literāru darbu tapšanu – klīst nostāsti, ka tieši viesošanās šajā kazino iedvesmoja Fjodoru Dostojevski sarakstīt romānu Spēlmanis. Bādenbādenes kazino krāšņumu novērtējusi arī aktrise Marlēna Dītriha, paziņojot, ka tas esot visskaistākais kazino pasaulē. Visās malās laistās milzīgas kristāla lustras, stūros lielīgi satupuši mākslīgie kamīni, skulptūras un spoguļi, apkārt plešas lērums sarkanās krāsas un zelta. Viss mirdz, radot nudien karalisku spozmi. Šur un tur ož pēc cigarešu dūmiem – gide skaidro, ka atsevišķās zālēs smēķēšana joprojām ir atļauta, jo azartspēles daudziem nesaraujami asociējas ar cigāriem, tā nu arī šis prieks netiek pilnībā liegts. Arī mūsdienās Bādenbādenes kazino joprojām pievilina spēlmaņus no visas pasaules. Vakaros grezni dekorētās telpas ieņem vīrieši smalkos uzvalkos un dāmas garās kleitās, apkārt līst šampanietis, bet pokers, blekdžeks, rulete un citas azartspēles mudina atvērt maciņus un nodoties izklaidēm telpās, kas uzbur ilūziju, ka Belle Époque nekur nav zudis. … UN CITI SMUKUMI Netālu no kazino atrodas minerālūdeņu paviljons Trinkhalle, viena no iespaidīgākajām celtnēm Bādenbādenē. XIX gadsimta viducī būvētā ēka stiepjas deviņdesmit metru garumā un lepojas ar iespaidīgu arkādi, ko rotā apjomīgas kolonnas ar korintiskā stila kapiteļiem. Paviljonu var izstaigāt no viena gala līdz otram, apjūsmojot gan pašu celtni, gan krāšņās freskas, kas gozējas uz paviljona sienas un atspoguļo vietējās Švarcvaldes leģendas. Frontonā virs centrālās ieejas attēlota avota nimfa, kas ar ūdeni dziedina ļaudis. Košu puķudobju ielokā iepretim ieejai stāv Vācijas ķeizara Vilhema I krūšutēls. Vienā no Trinkhalle zālēm ierīkota vēsturisko attēlu ekspozīcija. Tās viducī cienīgi slejas milzīga kolonna, kuras pakājē atrodas krāni ar jauki burbuļojošu minerālūdeni, taču zīmes liecina, ka ūdens nav paredzēts dzeršanai. Minerālūdens, ko reiz uzskatīja par dziedniecisku, mūsdienās atzīts kā lietošanai uzturā nederīgs. Skāde! Tā kā diena jau sliecas uz vakara pusi, pienācis laiks atvadīties no jaukās Bādenbādenes un soļot atpakaļ uz staciju. Pa ceļam mani priecē smuki nami, baznīcas un pat degvielas uzpildes stacija, kas pavisam negaidītā kārtā uzbūvēta kā elegantas dzīvojamās ēkas turpinājums. Kur skaties, visur glīti! VISS SAVĀS VIETĀS. Vēsturiskais Bādenbādenes kazino joprojām stāv, kur stāvējis AUGŠUP LEJUP. Lai kārtīgi izlīkumotu Bādenbādenes vecpilsētu, nākas kāpelēt augšup lejup AR SKATU. Pilsētiņa izvietojusies glītā ielejā starp zaļiem pakalniem, savus viesus aplaimojot ar burvīgām panorāmas ainām MINERĀLŪDEŅU PAVILJONS. Iespaidīgā celtne, kas pazīstama ar nosaukumu Trinkhalle, reiz dāvāja iespēju atveldzēties ar veselīgiem minerālūdeņiem, bet tagad šī izprieca ir liegta KAZINO SPOŽUMS UN POSTS. Krāšņi greznotais Bādenbādenes kazino pievilina gan ekskursantus, gan azartspēļu cienītājus

Avots: Leta Informāciju sagatavoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Vasaras atvaļinājums daudziem ir gada skaistākais laiks, taču dažreiz tas var sagādāt arī nepatīkamus pārsteigumus. It īpaši, ja sniegtie tūrisma pakalpojumi, piemēram, naktsmītnes, transports vai ēdināšana, neatbilst gaidām. Tomēr labā ziņa ir tā, ka daudzas problēmas ir novēršamas. Šajā rakstā atradīsiet praktiskus padomus, kā nepieļaut, lai atvaļinājums tiktu sabojāts, un ko darīt, ja rodas sarežģījumi. ________________________________________ Rūpīga sagatavošanās – mierīga atvaļinājuma atslēga Uzmanīgi izvēlieties atvaļinājuma vietu! Neuzķerieties uz krāpniekiem un vienmēr rūpīgi apdomājiet, pirms veicat rezervāciju. Izvēloties naktsmītnes, iesakām dot priekšroku pārbaudītām rezervēšanas platformām ar uzticamām atsauksmēm. Izvairieties no piedāvājumiem, kas tiek izplatīti sociālajos tīklos vai nezināmās vietnēs, īpaši, ja cenas ir nepamatoti zemas vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav skaidri norādīts. Neuzticieties tikai bildēm un informācijai piedāvājumā. Tās var neatspoguļot īstenību. Vienmēr izlasiet atsauksmes vairākos portālos un pievērsiet uzmanību viesu īstajām fotogrāfijām. Tās bieži atklāj naktsmītnes patieso stāvokli un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ja naktsmītnes rezervējat atsevišķi, piemēram, caur mazāk zināmu portālu vai tieši internetā, ir vērts veikt papildu pārbaudi. Pārbaudiet adresi, izmantojot satelīta skatu kartēs. Tādējādi varat pārliecināties, vai vieta patiešām pastāv. Ir gadījumi, kad tūristi pēc ierašanās atklāj, ka viņu “rezervācija” ir tikai pamests lauks un viņi ir kļuvuši par krāpšanas upuriem. Ceļojumu dokumenti. Neaizmirstiet iepriekš pārbaudīt, vai jūsu ceļojumu dokumenti ir derīgi un vai tā termiņš nebeidzas tuvākajā laikā. Aktuālo informāciju par vīzu un pasu prasībām atsevišķām valstīm varat atrast Ārlietu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē. Nepaļaujieties tikai uz ceļojumu aģentūru, kura var sniegt ceļotājiem tikai vispārīgu informāciju par pasu un vīzu prasībām. Pirms ceļojuma izveidojiet kopijas visiem svarīgiem dokumentiem (pasei, ID kartei, vīzai, apdrošināšanai) un glabājiet tās atsevišķi no oriģināliem. Zaudējuma vai zādzības gadījumā tas ievērojami atvieglos saziņu ar vietējo policiju vai konsulātu. Apdrošināšana nav tikai formalitāte. Pirms ceļojuma pārbaudiet, ko sedz jūsu ceļojumu apdrošināšana. Papildus medicīniskajiem izdevumiem pārliecinieties, vai jūsu apdrošināšana sedz arī ceļojuma atcelšanu un bagāžas nozaudēšanu vai bojājumus. Pareizi izvēlēta apdrošināšana var ietaupīt simtiem eiro un daudz stresa. Medikamenti. Ja regulāri lietojat medikamentus, iepakojiet pietiekami daudz visam uzturēšanās laikam. Īpašu medikamentu vai hroniskas slimības gadījumā neaizmirstiet paņemt līdzi ārsta izziņu, it īpaši, ja ceļojat ārpus ES, kur recepšu zāles var tikt stingrāk kontrolētas. Glabājiet medikamentus rokas bagāžā, lai tie vienmēr būtu pie rokas un, lai izvairītos no sarežģījumiem, ja reģistrētā bagāža tiek pazaudēta. Bagāža. Uz katra kofera norādiet savu vārdu un adresi. Vienmēr ņemiet līdzi svarīgas un vērtīgas lietas, piemēram, dokumentus, naudu, elektroniku vai iepriekš minētos medikamentus rokas bagāžā. Bagāžas aizkavēšanās vai pazaudēšanas gadījumā jums viss nepieciešamais būs pa rokai. Plānojiet laikus. Neatkarīgi no tā, vai dodaties uz lidostu, dzelzceļa staciju vai autobusu, vienmēr atvēliet pietiekami daudz laika. Satiksmes sastrēgumi, ceļu slēgšana vai citi neparedzēti apstākļi var radīt kavēšanos, kas var maksāt jums lidojumu un visu atvaļinājumu. ________________________________________ Sūdzības par ceļojumu: jūsu tiesības un rīcība Ja ceļojat ar ceļojumu aģentūru, jums ir zināmas priekšrocības. Ceļojumu aģentūra ir atbildīga par visiem ceļojuma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, transportu, naktsmītnēm, ēdināšanu, gida pakalpojumiem vai ekskursijām, kas iekļautas ceļojuma cenā. Ja kaut kas nav kārtībā, iegūstiet pierādījumus, piemēram, fotogrāfijas, video vai citu ceļotāju liecības. Sazinieties ar pārstāvi uzturēšanās vietā un uzstājiet uz sūdzības reģistrēšanu. Ja problēma netiek atrisināta, pēc atgriešanās varat iesniegt rakstisku sūdzību ceļojumu aģentūrai. Prasības par trūkumiem ceļojuma laikā: • Jums ir tiesības prasīt novērst trūkumus sniegtajos pakalpojumos uz vietas vai saņemt citu pakalpojumu ar vienādu vai augstāku kvalitāti. • Ja tika sniegts zemākas kvalitātes pakalpojums, jūs varat pieprasīt saprātīgu cenas samazinājumu. • Ja ceļojumu aģentūra nepilda iepriekš minētās saistības, jums ir tiesības pašam novērst situāciju un pieprasīt no ceļojumu aģentūras atlīdzību par pamatoti radušajiem izdevumiem. • Būtisku trūkumu gadījumā (piemēram, galamērķa maiņa vai nopietni higiēnas trūkumi), jūs varat atteikties no līguma un pieprasīt saprātīgu cenas samazinājumu par tūrisma pakalpojumiem, kas netika sniegti pareizi un savlaicīgi. Sūdzības, ja naktsmītne ir rezervēta atsevišķi (piemēram, Booking, Airbnb utt.): Pierādījumi ir galvenais arī šajā gadījumā, tāpēc dokumentējiet visu un nekavējoties ziņojiet par problēmu. Vispirms sazinieties ar reģistratūras darbinieku vai īpašuma pārvaldnieku un pieprasiet novērst trūkumus. Ja trūkumi netiek novērsti, sazinieties ar naktsmītnes īpašnieku vai starpnieku. Jums ir tiesības saņemt alternatīvu naktsmītni vai atlaidi cenai, ko samaksājāt par naktsmītni. ________________________________________ Ko darīt, ja saviem spēkiem problēmu nevarat atrisināt? Atvaļinājumam nav jābūt nevainojamam, taču tam noteikti nevajadzētu būt stresa avotam. Ja iepriekš uzzināsiet svarīgu informāciju, apdrošināsieties pret lielākajiem riskiem un zināsiet, ko darīt sarežģījumu gadījumā, jūs vieglāk tiksiet galā ar negaidītām situācijām. Ja jums ir problēmas ar ārvalstu naktsmītnes sniedzēju vai ar ceļojumu, kas iegādāts no ārvalstu ceļojumu aģentūras, aicinām sazināties ar Eiropas patērētāju informēšanas centru – ECC Latvia. Ja strīds ir ar uzņēmumu, kas atrodas Latvijā (piemēram, Latvijas naktsmītne vai ceļojumu aģentūra), aicinām sazināties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

Informāciju sagatavoja Dubaijas Ekonomikas un tūrisma departaments (Dubai Department of Economy and Tourism). Dubaija – greznības galvaspilsēta ar pārsteidzošāku pasaules jaunradīto brīnumu mājvieta. Lai arī tā asociējas ar luksusu un bagātību, toi var izbaudīt arī tad, ja ceļojuma budžets nav bezgalīgs. No draudzīgi izdevīgām naktsmītnēm un bezmaksas aktivitātēm līdz iepirkšanās trikiem un lētām maltītēm. Neatkarīgi no tā, vai ceļojums uz Dubaiju ir plānots vienatnē, ar ģimeni vai draugu kompānijā – šie padomi palīdzēs piedzīvot neaizmirstamu un izdevīgu ceļojumu vienā no aizraujošākajām pasaules pilsētām. Atlaižu kartes Dubaijas “pase” ir lielisks veids, kā apskatīt ievērojamākos tūrisma objektus, būtiski ietaupot. Tā vietā, lai pirktu biļetes katrai atrakcijai atsevišķi, pilsētas viesi ir aicināti iegādāties vienu kopējo “pasi”, kas nodrošina piekļuvi virknei populāru vietu. Divi populārākie piedāvājumi ir Dubai Pass no iVenture Card un Go Dubai Pass no Go City. Izdevīgi piedāvājumi un 2 par 1 akcijas ir atrodami arī tādās platformās kā Groupon, Cobone vai The Entertainer – tur vari atrast simtiem atlaižu restorānos, spa centros, izklaides vietās un daudz kur citur. Vietas ar bezmaksas ieeju Ne visas izklaides Dubaijā maksā dārgi – patiesībā, daudzas no tām ir pilnīgi bez maksas! To skaitā ir publiskās pludmales, kas piedāvā elpu aizraujošus skatus un saulainu atmosfēru bez jebkādām izmaksām. Populārākā no tām ir Kite Beach – sauļojies, peldi jūrā vai uzspēlē pludmales volejbolu, neko nemaksājot. Savukārt apburoši panorāmas skati ir baudāmi Dubaijas līča krastā (Dubai Creek Harbour), kur ir arī īpaša skatu vieta – The Viewing Point. Noteikti ir vērts arī izbaudīt Dubai Marina promenādi, kas dāvā neaizmirstamus skatus uz debesskrāpjiem un jahtām. Transports un pārvietošanās Dubaijas metro un tramvajs ir ērtākais un visizdevīgākais pārvietošanās veids pilsētā. Abi ir pilnībā automatizēti un savieno svarīgākās vietas – no DXB lidostas (1. un 3. termināļa) līdz iepirkšanās un izklaides centram “Dubai Mall”, zelta tirgum, finanšu centram (Dubai International Financial Centre) un pat ikoniskajai Palm Jumeirah. Biļešu cenas ir sākot no 3 AED (aptuveni 0,70 EUR) par braucienu vienas zonas ietvaros! Ērts un maciņam draudzīgs veids, kā iepazīt mirdzošo Dubaiju, ir arī velosipēdi. Pilsētā arvien vairāk attīstās velo infrastruktūra, padarot to par lielisku vietu mierīgām izbraucieniem. Velosipēdu īri piedāvā Careem Bike, kuru lietotnē Careem app vienas dienas velosipēdu noma uz 24 stundām maksā vien 29 AED, kas ir aptuveni 6,79 EUR. Hop-On Hop-Off autobusi Dubai On & Off autobuss ir lielisks veids, kā ērti apskatīt pilsētas galvenos apskates objektus. Maršruts ietver astoņus populārus pieturpunktus, tostarp Nākotnes muzeju (Museum of the Future), “Dubai Frame” un zelta tirgu (Gold Souk), un kursē katru dienu no plkst.10.00 līdz 22.00, ar izbraukšanu katru stundu no “Dubai Mall”. Biļetes cena dienai ir 35 AED, kas ir aptuveni 8,20 EUR. City Sightseeing autobuss piedāvā vēl plašāku hop-on hop-off pieredzi. Pieejamas 24, 48 vai 72 stundu biļetes ar trīs maršrutiem, kas ved pa populārākajām vietām Dubaijā. Šī iespēja maksā, sākot no 260 AED, kas ir aptuveni 60,90 EUR. Ir pieejami arī kombinētie piedāvājumi, piemēram: autobuss + kruīzs (no 260 AED jeb 60,90 EUR); autobuss + pasaulē augstākās ēkas Burj Khalifa apmeklējums (no 420 AED jeb 98,38 EUR); autobuss + “Aquaventure” ūdensparks (no 552 AED jeb 129,30 EUR). Naktsmītnes Ar vairāk nekā 153 tūkstošiem viesnīcu numuru un 825 dažāda līmeņa naktsmītnēm, Dubaijas viesmīlības nozare piedāvā plašas iespējas ceļotājiem ar visdažādākajiem budžetiem un vajadzībām. Pieejami gan izdevīgi dzīvokļu piedāvājumi, gan trīszvaigžņu viesnīcas, kas nodrošina augsta līmeņa komfortu un ērtības. Viens no populārākajiem budžeta segmenta viesnīcu piemēriem ir “Rove Hotels” – mūsdienīgas trīszvaigžņu viesnīcas ar funkcionālu pieeju un radošu dizainu. Tās piedāvā pašapkalpošanās iespējas, piemēram, veļas mazgātavas, bagāžas glabātuves un diennakts veikalu. Izmaksas par nakšņošanu šī tīkla viesnīcās, ir sākot no 199 AED par nakti, kas ir aptuveni 46,60 EUR. Izdevīgas alternatīvas ir meklējamas arī Al Seef rajonā, kur pieejamas viesnīcas, kas apvieno tradicionālu Emirātu stilu ar mūsdienīgām ērtībām. Piemēram, Al Seef Heritage Hotel Dubai, Curio Collection by Hilton, piedāvā numurus sākot no 166 AED, kas ir aptuveni 38,88 EUR. Budžetam draudzīgas naktsmītnes meklējamas arī tādos rajonos kā Al Mankhool, Bur Dubai, Deira un Al Barsha. Papildu draudzīgajām naktsmītņu cenām šeit var lieliski iepazīt autentiskāku pilsētas vidi. Pasākums, ko nepalaist garām No 27.jūnija līdz 31.augustam Dubaijā norisināsies jau 28. festivāls Dubai Summer Surprises – grandiozs vasaras iepirkšanās, izklaides un atpūtas notikums. Šī vērienīgā pasākuma mērķis ir radīt visaptverošu iepirkšanās un izklaides platformu, kas apvieno tūkstošiem īpašo piedāvājumu, plaša spektra pasākumus ģimenēm, gastronomijas notikumus, koncertus, interaktīvas aktivitātes un lielizmēra izlozes ar vērtīgām balvām. Vairāk nekā 800 zīmoli un 3000 tirdzniecības vietu piedalās šajā iniciatīvā, piedāvājot būtiskas atlaides, tematiskus izpārdošanas periodus un dažādas lojalitātes kampaņas. Papildus iepirkšanās iespējām festivāls ietver arī izdevīgus atpūtas piedāvājumus vairāk nekā 100 viesnīcās un atrakciju parkos, ekskluzīvus divi-par-viena cenu piedāvājumus, kā arī virkni gastronomijas un kultūras pasākumu, tostarp Dubai Summer Restaurant Week, 10 Dirham Dish un jauno Gahwa Beats kafejnīcu kultūras ciklu.