Foto: VisitJurmala
Ķemeru nacionālais parks ir īpašs ar unikālo Ķemeru purvu, minerālūdeņiem un ārstnieciskajām dūņām, kā arī savu lielo bioloģisko daudzveidību. Šī noteikti ir viena no labākajām ekskursijām, ja esat dabas mīļotājs! Šī parka burvību vislabāk izbaudīsiet tieši saullēktā, iespējams, sākumā jutīsieties miegaini, bet pēc tases kafijas un svaiga, spirgta rīta gaisa – jūs būsiet pilnīgi nomodā un priecīgs! Ķemeru nacionālajā parkā, dolomīta iežu un purvu mijiedarbības rezultātā, ir izveidojies sērūdens. Tas ir iemesls, kāpēc jau 18. gadsimtā tika izveidots Ķemeru kūrorts, kuru iecienīja pacienti no visas Eiropas, kas šeit ieradās uz ārstnieciskajām sēra un dūņu vannām.
Foto: VisitJurmala
Dzintaru mežaparks Jūrmalā ir lieliska vieta visiem – gan aktīvās atpūtas cienītājiem, gan arī tiem, kas dod priekšroku nesteidzīgām pastaigām svaigā gaisā. Parkā ir bērnu rotaļu laukumi visām vecuma grupām, skrituļslidošanas un gājēju ceļi, kafejnīcas, autostāvvieta un tualetes. Parks ir atvērts visu gadu. Ziemā parks ir lieliska vieta distanču slēpošanai apgaismotā trasē. Piekļūšana ir ļoti ērta, pie parka ir autostāvvieta 200 automašīnām. 2010. gadā šeit tika atklāts panorāmas tornis. Tornis ir 33,5 metrus augsts, un no tā paveras neaizmirstams skats uz Jūrmalu. Tornim ir 12 balkoni dažādos līmeņos, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotu augstumu.
Foto: VisitJurmala
Jomas iela ir viena no Jūrmalas galvenajām un vecākajām ielām, kas laika gaitā ir kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu pastaigām un maltītēm pēc laiskošanās patīkamajā saulainajā pludmalē. Jūrmalas iedzīvotāji katru vasaru svin Jomas ielas svētkus. Tradicionāli Jomas ielas svētki notiek vasaras vidū. Vairāku dienu garumā Jūrmalas iedzīvotājiem un ciemiņiem ir iespēja apmeklēt dažādus koncertus, radošās darbnīcas, teātra izrādes, svētku tirdziņus, svētku gājienus, kā arī sporta pasākumus. Pēc pastaigas pa Jomas ielu iesakām doties uz paralēlo Jūras ielu. Jūras iela ir Jūrmalas kāpām vistuvāk esošā iela, kur var apskatīt gandrīz visus Jūrmalai raksturīgos arhitektūras stilus. Jūras ielā atrodas 23 valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Foto: VisitJurmala
Ragakāpas dabas parks ir aizsargājama dabas teritorija, ko izveidoja, lai saglabātu kāpas, ko klāj seni priežu meži, un pasargātu jūras piekrastes bioloģisko daudzveidību. Ragakāpa, kuras augstums ir 17 metri, ir valsts aizsargājama kopš 1962. gada. Parka platība ir 150 hektāri. Parkā izveidotas divas dabas takas, lai iepazīstinātu tās apmeklētājus ar teritorijas dabas vērtībām. Viena no takām ved cauri priežu mežam, ir aptuveni 2 km gara un lielākoties sastāv no koka laipām. Ir arī informācijas stendi un soliņi, bet stāvākajās vietās ir izbūvētas kāpnes. Netālu no Brīvdabas muzeja pa kāpnēm var nokļūt arī uz otru dabas taku. Dabas taka sniedz informāciju par Ragakāpas ainavas neparasto vēsturi, parka bioloģisko daudzveidību, dabiskā vecā priežu meža attīstību un kukaiņu atstātajām pēdām mežā, kā arī teritorijā sastaptajiem augiem. Dabas parkā konstatēti septiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, tostarp embrionālās kāpas, baltās kāpas, mežainas piekrastes kāpas un dabiski izveidojušies vecie skuju meži. Mežainas Jūrmalas piejūras kāpas ir īpaši aizsargājams biotops Latvijā.
Foto: VisitJurmala
Muzeja iekšpusē iekārtots zvejnieku pagalms, kurā gandrīz 2000 eksponātu ataino zvejnieku darbu un dzīvi Jūrmalā 19. un 20. gadsimtā. Tā ir klusa pastaigu vieta, kur var sajust svaigu jūras gaisu, ar skatu platformām. Pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojiet – enkuru un zvejas laivu kolekciju, koka zvejas motorkuģi “March” un zvejas kuģis “Undīne”, kā arī virvju vīšanas darbnīcu, kur var izmēģināt roku virvju izgatavošanā un tīklu lāpīšanā. Tā ir tikai neliela daļa no Jūrmalas un tās apkārtnes piedāvājuma. Ja vēlaties plānot savu atpūtas ceļojumu pa Latviju, iesakām Jūrmalā pavadīt vismaz 2 dienas, jo pilsētā ir patiešām daudz, ko ir vērts redzēt.
Attēls: Ogres novada Tūrisma informācijas centra arhīvs
Zilie kalni dabas parks Ogres novadā ir iecienīts atpūtnieku vidū, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu vai vienkārši vēlas ieelpot svaigu meža gaisu. Lielāko daļu dabas parka teritorijas aizņem ES aizsargājams biotops – skujkoku mežs – kas aug Ogres Zilo kalnu grēdā, un tajā sastopamas 18 aizsargājamas augu sugas, sešas aizsargājamas putnu sugas un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas. No 30 metrus augstā skatu torņa, kas atrodas augstākajā no kalniem, paveras brīnišķīgs skats. Ja ir pietiekami daudz sniega, parkā tiek uzturētas distanču slēpošanas trases. Kopējais slēpošanas trašu garums ar kalnu un kalnu nogāžu posmiem ir aptuveni 10 kilometri. Distanču slēpošanas trases ved starp Ogres un Ikšķiles pilsētām.
Attēls: Ogres novada Tūrisma informācijas centra arhīvs
Suntažu pareizticīgo baznīca celta 1909. gadā eklektisma stilā no ķieģeļiem. Pēc Otrā pasaules kara baznīca vairs netika atkārtoti izmantota un tāpēc tā pamazām sabrūk. Pareizticīgo baznīca veica aktīvu sabiedrisku un izglītojošu darbību draudzē un tās pagastā. Vairāk kā pusgadsimtu baznīcā nokalpoja A. Kārkliņš, Lauberes skolas skolotājs. Pateicoties viņam, draudzei tika piesaistīti aktīvi jaunieši, kuri ļoti izbaudīja dziedāšanu. Šķiet, ka tieši spēcīgās personības bija tās, kas pulcēja pāri par 2000 locekļu Suntažu pareizticīgo draudzē. Diemžēl tās darbība nav atjaunojusies un kādreiz krāšņais dievnams nav spējis pretoties laika un cilvēku nežēlībai.
Attēls: Arta Kalniņa
Meņģeles skatu tornis atrodas dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā uz Taurupes un Menģeles pagastu robežas Ogres upes senkrastā. No torņa paveras burvīgs skats uz Ogres upes ieleju, kā arī Aderkaša pareizticīgo baznīcu. Novērošanas tornis tika uzcelts tajā pašā vietā, kur ugunsdzēsības tornis, 20. gadsimta 60. un 70. gados. Tā uzstādīšana sasaucas ar Dull Dauka centrālo jautājumu – kas ir aiz horizonta un vai zeme ir apaļa.
Attēls: Ogres novada Tūrisma informācijas centra arhīvs
Lazdukalnu dendroloģiskais parks – sarunvalodā biežāk saukts par Špakovska parku – ir brīnišķīga atpūtas vieta, kas priecē ar dabas ainavām, skaistiem skatiem un dažādu koku un dekoratīvo augu platībām. Parka platība ir 5,9 hektāri. Jānis Špakovskis un viņa sieva Benita ieceri izveidot parku šajā Ogres pusē radīja 1975. gadā, kad viņi šeit apmetās uz dzīvi. Apkārtnes gleznainais reljefs un vecais muižas dīķis kalnā šķita kā radīts šīs idejas īstenošanai. Paralēli teritorijas sakopšanai un atjaunošanai Špakovski sāka arī koku stādīšanu, galvenokārt izvēloties vērtīgākas koku šķirnes – ozolus, ziemeļu sarkanos ozolus, valriekstus, priedes un citus. Ogres pilsētas dome 1993. gadā nolēma parkam piešķirt sabiedrībai nozīmīgas vietas statusu. Špakovska parkā aug vairāk nekā 7000 augu, to skaitā ir 412 koku, dekoratīvo krūmu un citu augu šķirnes no Rietumeiropas, Sibīrijas, kā arī Klusā okeāna piekrastes. Šeit sastopamas arī tādas retas šķirnes kā, piemēram, meža vizbulis, parastais medmeldrs, austrumu dadzis, Mandžūrijas valrieksts un džeka priede. Špakovska parku vislabāk izbaudīt, pastaigājoties pa 1,8 kilometrus garajām takām. Parkā atrodas kalniņu ieskauts dīķis, kas pilns ar daudzkrāsainām ūdensrozēm, un tā vidū atrodas gleznaina, ar rododendriem apaugusi mīlas saliņa. Uz parka augstāko punktu ved 100 pakāpieni. No šeit esošā skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu pāri koku galotnēm. Kalna pakājē atrodas no dzirnakmeņiem veidota ugunskura vieta. Ieeja parkā ir bez maksas. Ekskursijas, kāzas un ugunskura vietas var rezervēt pirms apmeklējuma un apmaksāt ar ziedojumiem.
Attēls: Ogres novada Tūrisma informācijas centra arhīvs
Promenāde stiepjas gar Ogres upes krastu, paverot fantastisku skatu uz upi un ļaujot sajust pagājušā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu kūrorta peldvietas atmosfēru Ogrē. Promenādes sākumā atrodas 1966. gadā būvēts gājēju tilts pār upi, kas ir lielākais arkveida tilts Latvijā. Ogres krasta promenādi pastaigām iemīļojuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Šī ir arī iecienīta koncertu un svētku lokācija. Kopš 2017. gada pāri Ogres upei tiek uzstādītas koka laipas, kas atdzīvina pagājušā gadsimta kūrorta gaisotni Ogrē. Savā laikā, apmēram, šajā pašā vietā jau bijusi laipa pāri upei, taču ziemas sezonā laipas demontē. Šīs ir tikai dažas lokācijas, ko iesakām apskatīt, ja esat ciemiņš pilsētā. Ogrē atrodas izstāžu centrs, mūzikas un mākslas skolas, vēsturiskas baznīcas, kā arī skaists parks ar dažādām koku sugām – apskates vietas piemērotas katrai gaumei!
Attēls: Gatis Vilbrants
Dienvidu piestātnē ir promenāde ar skatu platformu blakus bākai. Piestātne tika uzbūvēta 1905. gadā pēc būvinženiera M. Šistovska projekta. Promenāde ir ideāli piemērota pastaigām, lai vērotu rietošo sauli, vētrainās jūras spēku un milzīgos kuģus, kas piestāj ostā. Blakus autostāvvietai pie Dienvidu mola ir uzstādīta jūras kuģu – zvejas kuģu “Azova” un “Grots” – ekspozīcija. Turpat atrodas arī 4 m augsts krēsls, kas veidots no enkuru trosēm. No skatu torņa 19 metru augstumā virs jūras līmeņa var aplūkot jūru, ostu un pilsētu, izmantojot speciālu spoguli.
Attēls: O. Jura
Užavas bāka, kas atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Bāka atrodas izolētā vietā, uz 28 metrus augstas smilšu kāpas, ko pastāvīgi apdraud Baltijas jūras viļņu erozija. Šī iemesla dēļ 1910. gadā tika uzbūvēts pirmais krasta nostiprinājums – blīva guļbaļķu siena, lai nodrošinātu bākas atrašanās vietu. Vēlāk tika uzstādīti egļu grozi, kas piepildīti ar granti, un lieli laukakmeņi, lai absorbētu viļņu enerģiju. Pašlaik bākas pamatni aizsargā klinšu bruņas. Sākotnējo Užavas bākas torni sagrāva artilērijas šāviņi Pirmā pasaules kara laikā. 19 metrus augstais tagadējais bākas tornis tika pabeigts 1925. gadā. Uz blakus esošās meteoroloģiskās lāpas uz bākas kupola jumta ir 1924. gada uzraksts, kas iezīmē bākas celtniecības darbu sākumu.
Attēls: Juris Presņikovs
Attēls: Ventspils TIC
Līdz 20. gadsimta vidum šeit atradās ostu noliktavas jeb tā sauktie “spīķeri”. Tagad šeit atrodas Ostas ielas promenāde, saukta arī par Ventmalu, ar vairākiem ievērojamiem tūrisma objektiem – Livonijas ordeņa pili, ekskursiju kuģīti “Hercogs Jēkabs”, pieminekli Kr. Valdemāram un figurālā puķu dobe “Mārītes”. Jauno Ostas ielas promenādi pievilcīgu padara arī īpaši izstrādātas un izvēlētas apgaismes laternas un ietves, kas veidotas no dažāda veida pievilcīga bruģakmens seguma, tostarp klinkera bruģakmens veloceliņa.
Attēls: D. Maslennikovs
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs piedāvā informāciju par zvejniecības attīstību un plašu dažādu laivu un enkuru ekspozīciju. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 24 000 eksponātu, kas izvietoti telpās un ārpus tām. Muzeja iekštelpu eksponāti informē par zvejniecības nozares attīstības galvenajiem posmiem, parādot tās attīstību ar visu veidu zivju ķeršanas rīkiem un dažādām laivu izgatavošanas metodēm. Četrus hektārus plašais āra laukums veltīts Kurzemes reģiona zvejniecības tradīcijām, kurā izsekota zvejas laivas attīstība kopš 18. gadsimta un apskatāmas vietējām tautām raksturīgās zvejnieku mājas, 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa latviešu zemnieka Smiltnieku dzīvojamā māja, vējdzirnavas, klēts, šķūnis, virtuves māja, kalve, kūpinātava, kūpinātava, tīklu šķūnis un citas etnogrāfiskas celtnes. Nedēļas nogalēs var vērot, kā kalējs un audēja praktizē savu amatu. Ventspils ir pilsēta, kas neatstās jūs vienaldzīgus! Tā ir kā maza valsts valstī. Lai sajustu Eiropas elpu, nav jādodas ārpus Latvijas – Ventspilī, kur pat laiks tiek skaitīts citādāk un kur puķes uzplaukst agrāk nekā citviet Latvijā, un atpūtnieki var izbaudīt vieglu pastaigu pa pilsētas bruģētajām ielām.
Attēls: Māris Grunskis
Daugavpils cietoksnis ir nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts, kura platība ir 2 km2. Pilsētai ir gadsimtiem sena vēsture, kas īpaši jūtama Pirmā pasaules kara muzejā, bet Daugavpils cietoksni var iepazīt arī nakts aizsegā kopā ar Daugavpils sikspārņu centra pārstāvjiem. Daugavpils cietoksnis ir vienīgais šāda veida 19. gadsimta sākuma militārais nocietinājums Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez būtiskiem pārveidojumiem. Atkarībā no laikmeta cietoksnis ir saukts arī par Dinaburgas cietoksni un Dvinskas cietoksni, un ir Daugavpils galvenais kultūrvēsturiskais piemineklis un viens no pilsētas simboliem. Dažādos vēstures periodos nocietinājumu būvi ir kontrolējušas dažādas ārvalstu armijas. Pats nocietinājums aizņem vairāk nekā 150 hektārus.
Attēls: Visitdaugavpils.lv
Daugavpilī, pie Lielā Stropu ezera, atrodas tūrisma objekts – piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns”. Šķēršļu parks ir piemērots gan bērniem, gan pieaugušajiem aktīvai atpūtai. Tas būs interesants gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo trases ir pielāgotas dažādām interesēm. Parkā ir 6 dažādas grūtības pakāpes šķēršļu trases. Zaļā trase ir piedzīvojumu trase bērniem ar 16 dažādiem šķēršļiem. Pieaugušajiem tā būs piemērota iesildīšanās pirms došanās augstāk. Zilā trase ar vienkāršiem šķēršļiem, kas pacelti līdz 5 metriem virs zemes, ļaus arī piesardzīgākiem cilvēkiem pabeigt trasi. Sarkanā trase ir izveidota 10 metru augstumā virs zemes un ietver lēcienu tīklā ar Tarzāna virvi, lidojošu skrituļdēli un citus aizraujošus šķēršļus. Melnā trase ir piemērota tiem, kas meklē izaicinājumus. Šī trase prasa fizisku spēku un koordināciju, jo 12 metru augstumā virs zemes ir 14 augstas intensitātes šķēršļi. Piedzīvojumu parks ir aprīkots ar Šveices uzņēmuma “Kanopeo” jaunās paaudzes drošības sistēmu “Speedrunner”. Jaunās sistēmas svarīgākais ieguvums ir tas, ka tā novērš risku, ko rada nepiesprādzētas drošības jostas. Nepārtraukts savienojums ar drošības trosi visā trases garumā nodrošina drošu piedzīvojumu.
Attēls: Visitdaugavpils.lv
Latgales zooloģiskais dārzs ir neliels pašvaldības zooloģiskais dārzs, Daugavpils pilsētas domes finansēta iestāde, kuras mērķis ir bērnu un pieaugušo ekoloģiskā audzināšana un izglītošana saskarsmē ar dzīvniekiem. Zooloģiskais dārzs atrodas netālu no pilsētas centra. Šeit, mākslīgajos džungļos, krastā gozējas kaimani, dīķī peld sarkanās karpas, liānās lēkā dzīvais makaks un purvainie cukura oposumi, kā arī peld, svilpo, klejo, lēkā un lido daudzi citi tropu dzīvnieki. Bērni var arī paglaudīt pūkainu trusīti, spēlēties ar omulīgām jūrascūciņām un pabarot mazās zivtiņas, kas peld džungļu dīķī.
Attēls: Visitdaugavpils.lv
Šmakovkas ražošanas tradīcijas Latgalē ir dzīvas jau daudzus gadsimtus! Šmakovkas muzejs ir lielākais un mūsdienīgākais šāda veida muzejs Latvijā, kas piedāvā atraktīvu stāstu par Latgales stipro dzērienu, kas jau kļuvis par Latgales zīmolu. Trīs ekspozīcijas zālēs, kuru kopējā platība ir 290 m2, ir iespējams iegūt zināšanas par šmakovkas izgatavošanas procesu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, kā arī apskatīt autentiskas un iespaidīgas ražošanas iekārtas. Līdztekus stāstījumam par dzēriena tapšanu digitālajā ekspozīcijā iespējams aplūkot senas fotogrāfijas un dokumentus, kā arī iepazīt Latgales vēstures nozīmīgākos posmus. Ekspozīcijai ir arī izglītojoša nozīme, jo tā informē par alkohola lietošanas sekām. Šeit var apskatīt ar pārtikas rūpniecību saistītu modernu iekārtu komplektu, ko izmanto kvalitatīvas šmakovkas pagatavošanā.
Attēls: Visitdaugavpils.lv
Vienīgā munīcijas rūpnīca Baltijas valstīs, kas ir pieejama tūristiem. Šeit atrodas vecākais šāvienu tornis Eiropā, kas joprojām darbojas. Rūpnīcā var apskatīt vēsturisko ekspozīciju un svina šāvienu liešanas darbnīcu, kā arī uzkāpt unikālajā 37 metrus augstajā tornī ar 19 metru dziļu dzesēšanas aku zem tā. No rūpnīcas torņa var apskatīt slaveno Daugavpils Baznīcu kalnu, pilsētas centru un tālās cietokšņa sienas. Munīcijas rūpnīca ir daudzu vietējo un ārvalstu tūristu galamērķis, kuri vēlas izbaudīt unikālo 19. gadsimta atmosfēru un uzzināt par seno iekārtu darbību mūsdienās. Rūpnīcas apmeklējumu var apvienot ar Daugavpils cietokšņa un citu militāro objektu apskati, tādējādi gūstot plašu ieskatu daudzos Latvijas militārās vēstures aspektos. Pēc ekskursijas ikviens var izmēģināt rūpnīcas pneimatisko munīciju rūpnīcas šautuvē. Piezīme: ekskursijas nenotiek vēsturiskajās darbavietās svina šāvienu ražošanas laikā. Ierodoties Daugavpilī, daudzi ceļotāji pamana, ka tajā joprojām ir arhitektūras pieminekļi un ēkas, kas atklāj reģiona varonīgo militāro pagātni. Turklāt Daugavpils ir liela pilsēta ar labi attīstītu infrastruktūru un daudziem kultūras un izglītības centriem. Kultūra un vēsture šajā pilsētā sarežģīti savijas, padarot mūsdienu Daugavpili vēl burvīgāku. Ikviens ceļotājs šajā pilsētā var atrast kaut ko piemērotu un aizraujošu, pat ja viņš ieradies tikai izklaides nolūkā.
Ziemeļu forts ir aizsardzības nocietinājumu grupa, kas pirms Pirmā pasaules kara tika uzcelta Baltijas jūras piekrastē. Forta paliekas, no kurām dažas daļas tika likvidētas, bet dažas zudušas laika un erozijas dēļ, joprojām ir interesants vēsturisks apskates objekts. Šī ir lieliska vieta ne tikai vēstures cienītājiem, bet arī ikvienam, kas vēlas daudzveidīgu un interesantu pastaigu gar piekrasti. Fortu var apmeklēt gida pavadībā. Apmeklētājiem tiek piedāvāta arī jautra komandu spēle “Bēgšana no PSRS” – spēles būtība ir cieši sadarboties komandā, lai atrastu draugu, kuru padomju robežsargi ir ieslodzījuši gūstā, un nogādātu viņu zemūdenē.
Attēls: Liepājas publicitātes foto
Šis krāšņais parks, kas atrodas brīnišķīgā vietā – gar Baltijas jūras krastu, ir obligāti apmeklējama vieta visiem Liepājas viesiem. Tas ir liels, labiekārtots parks, kas atrodas starp pludmali un pilsētu. Tas piedāvā daudzas atrakcijas un izklaides aktivitātes, tostarp tenisu, boulingu, futbolu un minigolfu. Ir arī dažas lietas, kas paredzētas bērniem, piemēram, rotaļu laukumi un pedāļu kartingi, kurus var iznomāt. Visā parkā ir izkaisīti dārzi, strūklakas, bruģēti celiņi un skaistas senatnīgas mājiņas, kā arī vairāki restorāni un stendi, kur var iegādāties dzērienus un uzkodas.
Attēls: Liepājas publicitātes foto 
Attēls: Liepājas publicitātes foto
Tūristiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par pilsētas kultūrvēsturisko pagātni, nav labākas vietas kā Liepājas muzejs. Ne pārāk tālu no Liepājas Universitātes un pilsētas centra, šajā muzejā ir lieliska klasiskās un modernās latviešu mākslas kolekcija, kā arī dažas vēsturiskas piemiņas lietas. Ekspozīcijā apskatāma Latvijas senā vēsture, ko atspoguļo unikāli arheoloģiskie artefakti, pilsētas vēsture viduslaikos, 19. un 20. gadsimtu raksturojoši priekšmeti, Dienvidkurzemes reģiona etnogrāfija, kas parādīta caur cilvēka dzīves gājumu, kā arī koka tēlnieka Miķeļa Pankoka dzīve un māksla. Muzejā atrodas viena no lielākajām mākslas izstāžu zālēm Liepājā, un tajā regulāri tiek rīkotas jaunas izstādes.
Attēls: Liepājas publicitātes foto 
Attēls: Liepājas publicitātes foto
Karostas cietums ir unikāls apskates objekts. Iespējams, ka tas ne visiem patiks, taču tiem, kam patīk mazliet tumšākas atrakcijas, to noteikti jāapmeklē. Šis padomju cietums aizvedīs jūs atpakaļ laikā ar autentisku atmosfēru un aizraujošiem stāstiem, kuros redzami autentiski kara laika un cietuma priekšmeti. Objekta gidi, kas tērpušies kā cietuma virsnieki, ir ļoti draudzīgi un informatīvi. Ja jūtaties drosmīgi, varat pat nakšņot kā īsts ieslodzītais – maigi izsakoties, neparasta viesnīca! Vai varat doties ekskursijā, kurā pret jums izturas kā pret ieslodzīto. Piedāvājumā ir arī bēgšanas istaba, kas papildina drūmo atmosfēru.
Attēls: Liepājas publicitātes foto
Liepājas teātris ir populārākā kultūras izklaides vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Tas ir vecākais profesionālais teātris Latvijā, dibināts 1907. gadā. Nesen teātris ir restaurēts, taču ir saglabāts skaists 20. gadsimta sākuma antīkais stils. Teātra zāle ir grezna un senatnīga, kā tas pienākas, – dekorā dominē zelta, balti un sarkani toņi, bet skatuvi aizsedz lieli sarkani aizkari. Teātris piedāvā plašu augstas kvalitātes repertuāru, izrādot cieņu pret mūzikas tradīcijām, kā arī pievēršoties mūsdienu auditorijai. Piedāvātās izrādes ir tikai latviešu valodā, taču, ja jūs patiešām aizraujas ar teātri un izrādēm, valodas barjera nav tik būtiska. Mēs iesakām šīs aktivitātes Liepājā un tās apkārtnē ikvienam, kas vēlas izbaudīt relaksējošu nedēļas nogali un ļauties daudzveidīgam piedzīvojumam.
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs.
Neapšaubāmi visvairāk apspriestais pilsētas apskates objekts ir elegantā Jelgavas pils. Tā atrodas starp Driksas un Lielupes upēm uz salas, un ir diezgan iespaidīgs apskates objekts. Tā ir lielākā baroka pils Baltijas valstīs, kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, Kurzemes guberņas administratīvais centrs. Šeit agrāk bija uzceltas vairākas pilis, sākot ar Livonijas ordeņa koka pili 1265. gadā. Tomēr šo pili 1771. gadā uzcēla Kurzemes hercogs, un vēlāk, iebrūkot Krievijas impērijai, tā kļuva par gubernatora rezidenci. Turpmākajos gados tā vairākkārt tika nopostīta un pārbūvēta, pēdējo reizi tā tika pamatīgi atjaunota 1961. gadā. Šodien Jelgavas pilī atrodas trešā lielākā Latvijas augstskola – LLU, un Jelgavas pilsēta ir mājvieta 7000 studentu. Kopš 1968. gada Jelgavas pilī atrodas muzejs. Ekspozīcija atspoguļo Livonijas ordeņa pils vēsturi (13. gs.), Jelgavas pils celtniecības gaitu un interesantus faktus par pils vēsturisko izpēti un uzturēšanu.
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs.
Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers pavēlēja celt jaunu baznīcu un 1574. gadā sākās Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas celtniecība. Tā bija pirmā no jauna uzcelta luterāņu mūra baznīca Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Baznīca tika sagrauta 1944. gadā un vairs netika atjaunota. Tagad no 16. gadsimtā celtās baznīcas ir palicis tikai vientuļais tornis. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist vienkāršs, 50,17 metrus augsts tornis, taču tā iekšpusē notiek ļoti daudz. Pirmajā stāvā atrodas Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, kur ikviens var saņemt informāciju un bezmaksas ceļvežus gan latviešu, gan svešvalodās par tūrisma iespējām Jelgavā un Jelgavas novadā. Trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā ir izvietotas mūsdienīgas un interaktīvas vēstures ekspozīcijas: “Zemgale – Latvijas prezidentu šūpulis”, “Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmetu griežos” un “Tautastērps Zemgalē”. Astotajā stāvā atrodas restorāns ar skatu uz pilsētu, bet devītajā stāvā – izstāžu zāle un skatu laukums. No augšas var redzēt Jelgavu un tās zemo pilsētas ainavu. Šo apskates objektu nedrīkst palaist garām starp Jelgavā apskatāmajām vietām. Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa stiklotajā skatu laukumā ir iespējams organizēt laulību ceremonijas, svinīgas pieņemšanas, bildinājuma izteikšanu, foto sesijas un citus pasākumus, savukārt 7.stāva konferenču zāle būs piemērota semināriem, apmācībām, konferencēm, korporatīvām un privātām svinībām. Uzmanību! No 7. februāra norit vēstures ekspozīciju nomaiņa, tāpēc ekspozīcijas apmeklētājiem uz laiku nav pieejamas. Tūrisma informācijas centrs, skatu laukums, izstāžu zāle un restorāns turpina darbu ierastajā kārtībā.
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs.
Viens no Jelgavas apskates objektiem, kas noteikti izraisīs jūsu ziņkāri, ir uzkrītošais piemineklis. Tas ir tēlnieka Kārļa Īles veidots vides objekts “Laika rats 100”, kas tapis par godu Latvijas neatkarības simtgadei un atklāts 2018. gada 4.maijā. Apkārt aplim izvietotas desmit figūras ar desmit akmeņiem, kas kopā simbolizē 100 grūtos gadus, ko Latvija kopš tā laika ir piedzīvojusi. Desmit figūras ir izgatavotas arī no atstarojoša metāla, lai cilvēki varētu saskatīt sevi cīņā. Godīgi sakot, tas ir diezgan neaizmirstams koncepts.
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs.
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs.
Jāņa Čakstes bulvāris ir apskates objekts, kas neatstās nevienu vienaldzīgu. Uz dienvidiem no galvenā tilta pāri Driksas upei un Jelgavas pils atrodas visattīstītākā pilsētas daļa. Viens skatiens uz Jāņa Čakstes bulvāri un mākslīgi izveidotajiem ūdenskritumiem, un var secināt, ka šeit ir īstenots pilsētas atjaunošanas projekts. Ar mūsdienīgu gājēju tiltu “Mītava”, kas savieno Pasta salu ar pilsētas centru, šī ir patiešām aicinoša vieta. Pasta sala ir labiekārtota daudzfunkcionāla atpūtas, kultūras un sabiedrisko aktivitāšu vieta, kur norit pilsētas nozīmīgākie festivāli un pasākumi. Šeit atrodas brīvdabas koncertzāle “Mītava”, kas izveidota amfiteātra formā ar skatuvi, parteru un tribīnēm. 2019. gadā brīvdabas koncertzālei “Mītava” piešķirta 1. vieta Latvijas Būvniecības gada balvā nominācijā “Koka būve”, kā arī 1. vieta būvniecības konkursā Gada labākā būve Latvijā 2019 nominācijā “Koka būve”. Savukārt, 2021. gadā koncertzāle saņēma Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvu 2020 divās nominācijās – “2020. gada izcilākais notikums Zemgalē” un “2020. gada izcilākā pasākumu norises vieta”. Upes krastmala ar savu moderno pieskārienu atgādina Nīderlandi vai Dāniju. Cilvēki var ņemt nomā kajakus un laivas, lai airētu pa upi, un tālāk gar upes krastu iekārtotas divas oficiālās Jelgavas pludmales.
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs.
Jelgavas pils atrodas uz salas starp divām upēm. Tomēr tas nav vienīgais apskates objekts uz salas. Pils aizņem tikai nelielu zemes daļu, pārējā daļa pieder Lielupes palienes pļavām- īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurai piešķirts Eiropas nozīmes statuss – Natura 2000. Dodoties pa ceļu gar upi, jūs drīz vien nonāksiet līdz nepieradinātām pļavām, kas pilnas ar savvaļas puķēm. Šīs pļavas ved pie 19,2 metrus augsta koka skatu torņa. Uzkāpiet tornī, un jums pavērsies jauks skats uz upes apkārtni un dažiem Jelgavas augstākajiem pieminekļiem. Taču vislielāko baudījumu sniedz tas, ka tur ir ļoti mierīga atmosfēra. Torņa pirmajā līmenī var iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Lielupes palienes pļavās ganās vairāk kā 80 savvaļas zirgu. Šeit, ar iepriekšēju pieteikšanos, ir iespējamas ekskursijas vides gida pavadībā (tel. 20264343). Vienas dienas ceļojums noteikti aptvers lielāko daļu no Jelgavā darāmā, taču mēs iesakām sadalīt apskates objektus 2 dienu garumā. Ja izvēlaties palikt Jelgavā, ir pietiekami plašs nakšņošanas vietu piedāvājums, kā arī daudz lielisku vietu, lai baudītu izcilas maltītes. Vairāk par tūrisma iespējām Jelgavā un Jelgavas novadā www.visit.jelgava.lv
Vecrīga ir populārs izklaides rajons Latvijas galvaspilsētas vēsturiskajā un ģeogrāfiskajā centrā ar bruģētām ieliņām un daudzām arhitektūras pērlēm.
Vecrīga Otrajā pasaules karā zaudēja trešdaļu savu vēsturisko pieminekļu, taču daudzi no tiem tika atjaunoti pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Vecrīga ir pārpildīta ar restorāniem, naktspatversmēm, mākslas galerijām un muzejiem.
Lielā un Mazā ģildes halle atgādina par laikiem, kad Rīga bija plaukstoša Hanzas pilsēta, kas tirgojās visā Baltijā un Ziemeļrietumeiropā. Ēkas augošajā pilsētā būvēja amatnieku un mākslinieku ģildes. Vecpilsēta ir spilgts piemērs tam, kā savulaik tika būvētas pilsētas. Vecpilsētas ēkas ir daudzveidīgas un celtas dažādos vēstures periodos. Tajā ir vairāk nekā 500 ēku, kas celtas dažādos arhitektūras stilos – romantisma, gotikas, manierisma, baroka, eklektisma, modernisma un citos stilos.
Uz austrumiem no Vecrīgas šis svinīgais piemineklis piemin karavīrus, kas Latvijas Neatkarības kara laikā gāja bojā cīņā ar padomju karaspēku. Brīvības piemineklis ir 42 metrus augsts, veidots no sarkanā granīta un travertīna, un tā galvgalī ir skulptūra ar trim zelta zvaigznēm. Jauna sieviete, kura virs galvas tur trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs Latvijas vēsturiskās provinces un valsts vienotību.
Šis piemineklis joprojām ir pilsētas oficiālo piemiņas ceremoniju centrālais elements.
Tuvojoties pamatnei, jūs atradīsiet 13 reljefu grupas, kurās iemūžināti nacionālie varoņi, alegorijas, latviešu kultūras tēli un izšķirošie brīži tautas vēsturē.
Granīta un vara piemineklis Rīgas centrā simbolizē Latvijas valstiskumu, nacionālo vienotību, neatkarību un brīvību. Šodien pieminekļa pakājē stāv goda sardze no diviem vīriem, kas simbolizē Latvijas suverenitāti.
Parks ap Brīvības pieminekli stiepjas pāri abām pilsētas kanāla pusēm, kas vijas gar Rīgas vecā grāvja tecējumu.
Līdz 1856. gadam šī teritorija bija Rīgas austrumu nocietinājumu vieta. 19. gadsimta laikā uz kalna tika ierīkots cienījams bulvāris, izvietotas gāzlampas, skulptūras, formālas puķu dobes un mākslīgi veidots ūdenskritums, bet kanālu šķērsoja glīti kalti dzelzs tiltiņi.
Parka apkārtnē esošās krāšņās ēkas, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un Latvijas Universitāte, papildina svinīguma sajūtu. Vērojiet, kā no kalna riet saule, un pastaigājieties gar kanālu, lai aplūkotu pīles un gulbjus.
Doma laukums ir paliekošs Rīgas simbols, tajā atrodas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps. Rīgas Doma baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku sakrālajām celtnēm Latvijā un arī Baltijā. Ēka kopš tās pirmās uzcelšanas Daugavas labajā krastā 13. gadsimta sākumā ir daudzkārt pārveidota. Tāpat kā visām Vecrīgas baznīcām, arī katedrālei tās smailes virsotnē ir gailis, kas sver 86 kg un darbojas kā laika vērotājs, vienmēr vērsts pret vēju. Skulptūra ir, apmēram, 0,5 metrus augsta un aptuveni 1,3 metrus plata. Rīgas vecpilsētas baznīcu torņos sēdošie gaiļi ir viens no Rīgas simboliem.
Katedrāles iekšpusē esošās kupolveida ērģeles 16. gadsimtā bija lielākās pasaulē, taču 1547. gadā tās tika iznīcinātas ugunsgrēkā. Pašreizējam instrumentam ir brīnišķīgs kokgriezumiem rotāts koka korpuss.
Latvijas Nacionālā opera un balets ir celts 1863. gadā. Sākotnēji tā tika celta un izmantota kā Rīgas pilsētas teātra ēka pēc arhitekta Ludviga Bounstedta (Sanktpēterburga) projekta.
Diemžēl 1882. gadā ēka cieta ugunsgrēkā, kas nodarīja lielus postījumus. Ēkas rekonstrukcijas procesu pārraudzīja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmelings.
Apmeklējot kādu no Latvijas Nacionālās operas un baleta iestudējumiem, jūs gaida augstākās klases klasiskās operas, modernās operas un baleta izrādes, bērnu operas un oriģinālie latviešu iestudējumi. Fani īpaši priecājas par pasaules slavenu Latvijas operas zvaigžņu atgriešanos, lai uzstātos tepat mājās.
Dodieties ekskursijā pa unikālo 19. gadsimta arhitektūras pērli. Gids izvadās pa ēku, pastāstīs par tās spilgto vēsturi un ikdienas darbu, kā arī parādīs, kā tas izskatās aizkulisēs.
Protams, ka šīs ir tikai dažas vietas, ko iesakām apskatīt, ja apciemojat Rīgu. Pilsēta ir patiešām liela un redzēt tajā ir daudz ko. Piemēram, pilsētas centrā, Daugavas krastā, var nobaudīt pusgatavu marinētu gurķi, iegādāties svaigus dārzeņus, nobaudīt kūpinātu zuti vai doties aizraujošā pastaigā pa Rīgas Centrāltirgu.
Rīgas ēdienkartē ir vietējo un starptautisko garšu kombinācija, kurā liels uzsvars tiek likts uz sezonāliem un vietējiem produktiem. Rīgas restorāni un kafejnīcas piedāvā gan tradicionālos latviešu ēdienus, gan vietējo šefpavāru radītos ēdienus ar pārsteidzošu garšu kombināciju. Tas būs aizraujošs gastronomisks ceļojums!