Ja Bangkokā apmeklējat tikai vienu nozīmīgu vēsturisku tūrisma objektu, tam vajadzētu būt šim. Karaliskais komplekss attaisno savu nosaukumu, jo tajā ir tieši tik neticami iespaidīgas celtnes.
Aizņemtā laukuma centrā pirms Wat Suthat atrodas viens no Bangkokas pievilcīgākajiem apskates objektiem – 27 metrus augstais tīkkoka karkass, tā sauktās Lielās šūpoles (Giant Swing). Šūpoles tika uzbūvētas 1700. gadā, lai tās izmantotu tradicionālajās hinduistu ceremonijās, bet vēlāk tās sabojāja zibens, un tās kļuva tikai dekoratīvas.
Agrāk šūpoles bija reliģiskās ceremonijas centrā, kas notika katru gadu decembrī pēc rīsu ražas novākšanas. Trīs cilvēku komandas pēc kārtas šūpojās 25 metrus vai vairāk no zemes, un tad viņi mēģināja zobos noķert maisiņu ar sudraba monētām. Pēc vairākiem letāliem nelaimes gadījumiem 1932. gadā karalis Rama VII aizliedza šīs sacensības.
Džims Tompsons apmetās uz dzīvi Taizemē pēc tam, kad tur bija dienējis Otrā pasaules kara beigās, un ātri vien kļuva plaši pazīstams Taizemes zīda rūpniecības pārstāvis.
Tompsonam tika piešķirts Baltā ziloņa ordenis – nozīmīgs apbalvojums, ko piešķir ārzemniekiem, kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Taizemē. Tompsona mājā ir izveidots muzejs, kurā var iepazīties ar viņa dzīvi un uzņēmējdarbību, kā arī ar pilsētas un Taizemes zīda rūpniecības vēsturi.
Vēstures cienītāji vismaz pusi ekskursijas dienas gribēs veltīt Nacionālajam muzejam. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum šis bija vienīgais Taizemes muzejs, kas izskaidro, kāpēc tā kolekcija ir tik liela un daudzveidīga.
Par laimi, gandrīz katrs eksponāts ir marķēts taizemiešu un angļu valodā, un arī ekskursijas tiek piedāvātas angļu valodā, tāpēc jūs nepalaidīsiet garām nevienu no aizraujošās valsts senās un mūsdienu vēstures.
Muzeja teritorijā esošā karaļa Ramas I pils Wang Na ir saglabājusies tāda, kāda tā bija, un ir Taizemes vēstures liecība. Apmeklētāji var apskatīt reliģiskus un ceremoniālus artefaktus, keramiku, spēles, ieročus, mūzikas instrumentus, kā arī iespaidīgu Budas figūru kolekciju, kas izvietota atbilstoši laikmetam.
Taizemes galvaspilsēta Bangkoka ir aizraujoša un neticama pilsēta, ko apmeklēt. Tāpat kā daudzās citās galvaspilsētās, arī Bangkoka nekad neiegulst miegā, tur vienmēr ir rosība, jo cilvēki strādā diennakts režīmā dažādās profesijās.
Pasaulē ir tikai daži apskates objekti, kas var līdzināties Atēnu Akropolei, kas slejas augstu uz klinšainas klints un sargā gadsimtiem ilgušo civilizāciju. Akropole, kas atgādina par seno Atēnu slavu, bija senās pilsētas centrs.
Simboliskākā celtne ir Partenons – templis, kas celts no 447. līdz 338. gadam pirms mūsu ēras. Šis templis ar savām kolonnu rindām un satriecošajām skulpturālajām detaļām ir apbrīnu raisošs skats.
Citas Akropoles drupas ir Atēnas Nīkes templis pie ieejas un Erehtejons – seno svētvietu komplekss, kas celts laikā no 421. līdz 395. gadam pirms mūsu ēras. Erehtejona kompleksa slavenākais objekts ir kariatīdes jeb jaunavu statujas.
Karstās dienās Akropoli vislabāk apmeklēt no rīta un pēcpusdienā doties uz Akropoles muzeju ar gaisa kondicionieri.
Senā Agora bija tirgus un ikdienas dzīves centrs senajās Atēnās. Lai no tālienes aplūkotu iespaidīgu skatu uz Agoru, dodieties uz Akropoles ziemeļu sienu.
Labākā vieta, kur iekļūt Agorā, ir ziemeļu vārti pie Adrianoú ielas, kas atrodas netālu no Svētā Filipa baznīcas.
Grieķu vārds “Agora” nozīmē “pulcēties un runāt”, norādot, ka šī vieta bija lokācija, kur notika publiskas runas. Agora bija pārvaldes un tirdzniecības vieta, kā arī sanāksmju vieta. Šeit notika arī sporta sacensības un teātra izrādes.
Vēl viens nozīmīgs objekts ir Hefaista templis. To var sasniegt, dodoties patīkamā pastaigā pa laipu, kas ved augšup Agoras kalnā. Šis piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras celtais doriešu templis ir viens no vislabāk saglabātajiem sengrieķu tempļiem, pateicoties tā pārveidošanai par kristiešu baznīcu, kas to pasargāja no iznīcības.
Blakus Senajai Agorai atrodas romiešu Agora. Lai gan var šķist, ka tas viss ir viens objekts, šīs ēkas tika uzceltas vēlāk, un būvniecība galu galā pārcēlās uz Senās Agoras vietu. Viens no šeit viegli atpazīstamiem objektiem ir Vēju tornis.
Romas Agoras malā atrodas senā Hadriāna bibliotēka, ko 132. gadā pēc Kristus dzimšanas nodibināja imperators Hadriāns. Vēl vēlāk, Bizantijas laikā, bibliotēkas atrašanās vietas tuvumā tika uzceltas trīs baznīcas.
No ielas var apskatīt vienu Hadriāna bibliotēkas sienu un Romas Agoras drupas, bet, ja vēlaties izpētīt tālāk, varat iegādāties biļeti un drupas izstaigāt.
Zevam veltītais Olimpa templis, bija lielākais templis Senajā Grieķijā. Lai gan Partenons ir labāk saglabājies, Olimpa Zeva templis savā laikā bija vēl monumentālāka celtne. Templis datēts ar sesto gadsimtu pirms mūsu ēras, bet to pabeidza tikai imperators Hadriāns mūsu ēras otrajā gadsimtā.
Ir viegli iedomāties, kādu grandiozu iespaidu šis templis atstāja savā pilnajā veidolā. Kādreiz grandiozo svētnīcu balstīja vairāk nekā simts milzīgas marmora kolonnas. Saglabājušās tikai 15 kolonnas, un vēl viena saglabājusies kolonna atrodas zemē, taču drupu monumentalitāte ļauj nojaust sākotnējās ēkas milzīgo izmēru. Šī gigantiskā būve bija pienācīga svētnīca Zevam, visvarenākajam sengrieķu dievam, ko dēvēja par dievu karali.
Netālu, uz ziemeļiem no tempļa, atrodas neliels parks ar Temistokla mūra drupām un senās romiešu pirtis. Šīs pirtis ir diezgan iespaidīgas, ņemot vērā, ka tās ir bezmaksas apskates objekts, ko var viegli iekļaut pastaigu maršrutā.
Senās Atēnas lielākajā ēkā – Panatēnāja stadionā – ir 60 000 skatītāju vietas. Stadions tika uzcelts ap 335. gadu pirms mūsu ēras Herodes Atika ēras laikā, un tajā tika rīkotas Panatēniskās spēles, kurās skrējēji sacentās skriešanas sacensībās.
Ap 140. gadu pēc Kristus dzimšanas stadionu ar jaunām marmora sēdvietām atjaunoja Herods Attikuss. Mūsdienās tūristu apskatāmā struktūra ir oriģinālā stadiona replika, kas tika pārbūvēta 1896. gada olimpisko spēļu vajadzībām. Mūsdienu laikmeta olimpiskais stadions tika veidots identiskā veidā kā Panatēnāja stadions, ar 47 sēdvietu līmeņiem un noapaļotu dienvidaustrumu galu.
Vasarā šajā objektā notiek koncerti un citi pasākumi. Šova apmeklējums var būt patīkams veids, kā pavadīt vakaru Atēnās.
Atēnas ir daudz vairāk nekā tikai arheoloģiskā vieta, pilsētas ainavu caurstrāvo tādi kalni kā Likabeta kalns un Filopappos kalns, kur var iepazīt zemes reljefu un redzēt Akropoli tās klinšainajā tronī.
Seviļas katedrāle (Catedral de Sevilla) apmeklētājiem atstāj neaizmirstamu iespaidu. Tā ir pasaulē lielākā gotiskā katedrāle, un šis piemineklis ir nepārspējams ar savu iespaidīgo mērogu un mākslas dārgumu pārpilnību. Šī krāšņā kulta vieta, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tika uzcelta laikā no 1402. līdz 1506. gadam pilsētas galvenās mošejas vietā.
Katedrāles 93 metrus augstais zvanu tornis La Giralda ir Seviļas emblēma. Ieejot katedrālē, apmeklētājus pārsteidz tās grandiozās proporcijas. Šī milzīgā telpa ir iespaidīgākais gotikas interjers Spānijā.
Seviļas katedrāli vislabāk varēsiet apskatīt, dodoties ekskursijā “Cathedral & Alcázar Skip-the-Line Tour”. Šajā trīs stundu apmeklējumā nelielā grupā gida pavadībā jūs ne tikai ietaupīsiet laiku, izvairoties no rindām, bet arī uzzināsiet vairāk par Seviļas vēsturi un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajiem pieminekļiem.
Lai pēc katedrāles apmeklējuma atpūstos no apskates, dodieties uz Calle Sierpes, kas atrodas uz ziemeļiem no Plaza Nueva. Šī šaurā gājēju ieliņa ir galvenā Seviļas iepirkšanās iela, kurā izvietoti veikaliņi, kafejnīcas un restorāni.
Lai apskatītu Seviļas ainavu, dodieties uz Metropol Parasol gājēju celiņu un skatu punktu. Šī unikālā būve, ko izveidojis vācu arhitekts Jirgens Maijers un kas tika atklāta 2011. gadā, ir pazīstama kā “Las Setas” (“Sēnes”), jo tās forma atgādina sešas lielas sēnes.
Pastaigu celiņš un skatu punkts atrodas būves augšdaļā 26 metru augstumā virs zemes, no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz pilsētas jumtiem un ievērojamām vietām. Zemākā līmenī nekā pastaigu celiņš atrodas tapu restorāns.
Attēls: L. Hercenbergs
Kuldīgas apmeklējums nav pilnīgs, ja netiekat pārbrist pāri Ventas krācei, kas ir platākais ūdenskritums Eiropā. Apmeklējot Kuldīgu, tas noteikti ir obligāts pasākums! Kā alternatīvu varat doties peldēties Ventā Mārtiņsalas peldvietā ar Zilo karogu. Ja labprātāk vēlaties palikt sauss, iesakām vērot mierīgos upes ūdeņus no vecā ķieģeļu tilta. Ūdenskritums Eiropā, kas veidojies dabiski ir saistīts ar vairākām leģendām un vēsturiskiem notikumiem. Senos laikos, pateicoties hercoga Jakoba izgudrotajām zvejas ierīcēm, kas uzstādītas uz ūdenskrituma, Kuldīga bija pazīstama kā pilsēta, kur laši tika ķerti gaisā.
Attēls: Kuldīgas tūrisma attīstības centrs
Kuldīgā ir ļoti attīstīta restorānu un kafejnīcu kultūra. Restorāns Goldingen Room jau otro gadu pēc kārtas ir saņēmis prestižā Ziemeļvalstu restorānu ceļveža “White Guide” atzinību. Restorāns Goldingen Room specializējas Vidusjūras virtuvē un piedāvā itāļu un franču vīnus. Maltīte šajā restorānā ir kā ceļojums itāļu virtuves pasaulē – tradicionālās itāļu receptes, kas tiek īstenotas mūsdienīgā stilā, apvienojot labas kvalitātes sezonālos produktus ar zināšanām un pieredzi. Restorāna interjers ir ieturēts industriāli romantiskā stilā. Svarīga ir katra detaļa – sākot no mēbelēm un beidzot ar traukiem. Klienti var baudīt vēsturiskās pilsētas šarmu ar tās nesteidzīgo dzīves ritmu pa restorāna logiem vai sēžot uz āra terases.
Attēls: Kuldīgas tūrisma attīstības centrs
Jēkabs Ketlers, plašāk pazīstams kā hercogs Jēkabs, dzimis Kuldīgā. Viņa valdīšanas laikā Kurzemes hercogiste sasniedza savu lielāko bagātības uzplaukumu. Viņu atceras kā taisnīgu valdnieku, kurš runāja arī latviski un bija labvēlīgi noskaņots pret vietējiem zemniekiem. Par godu viņa 400. dzimšanas dienai Liepājas ielas galā tika uzstādīta skulptūra “Teleports”. Skulptūras priekšpuse ir izgatavota no alumīnija un simbolizē 21. gadsimtu, bet aizmugure atsaucas uz 17. gadsimtu un ir izgatavota no dzelzs. Hercoga Jēkaba piemiņa ir iemūžināta arī, par godu viņam nosaucot jauno brīvdabas estrādi Pārventā. Uz šīs skatuves vasarā notiek operas izrādes un koncerti.
Attēls: L. Hercenbergs
Alekšupīte tek tieši gar daudzu ēku sienām, tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju. Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais Latvijā. Tas sasniedz 4,5 metru augstumu. Ūdenskritums uz upes izveidots 17. gadsimtā. No strauta tika vadīta pirmā Kurzemes papīrfabrika. Uz Alekšupītes ik gadu notiek skrējiens, kurā dalībnieki skrien tieši pa upes dibenu.
Attēls: L. Hercenbergs
Viens no platākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā vienmēr ir vilinājis Kuldīgas apmeklētājus. Tas tika uzbūvēts 1874. gadā pāri Ventas upei. Tas ir arī garākais šāda veida ceļa tilts Eiropā – tā garums ir 164 metri. Tilts ar septiņiem ķieģeļu arku laidumiem un laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem savā laikā visā Eiropā. Tilts tika būvēts saskaņā ar Krievijas cara laika ceļu standartiem. Tilts bija 500 pēdu garš, 36 pēdas plats, un pa to varēja pabraukt divi rati viens otram garām. Tas tika atjaunots 2008. gadā. Lai dotos gleznainākajās pastaigās, izvēlieties labiekārtotās pastaigu takas Ventas upes abos krastos. Sakoptā pilsētvide un patīkamā atmosfēra pilsētā ir ideāli piemērota romantiskām pastaigām. Kuldīgu mēdz dēvēt par Ziemeļvidzemes Venēciju, un, pateicoties cauri plūstošajam ūdenim un bagātīgajai vēsturiskajai arhitektūrai, tā ir iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā reģistrā.
Katrs no mums ir sapņojis par nakts pavadīšanu koka namiņā, taču Airbnb šo iespēju piedāvā, saglabājot visas ērtības! Namiņš atrodas aptuveni 30 minūšu braucienā no Tallinas centra un tajā vienlaicīgi ir iespējams apmesties 2-4 cilvēkiem. Koka namiņš, kurā lieliski iespējams izbaudīt dabas skaistumu, ir pilnībā aprīkots ar visām ērtībām. Iepriekš vienojoties, ir iespējams tikt pie gardām brokastīm, SUP dēļiem, ar kuriem doties neaizmirstamā izbraucienā pa netālu esošo ezeru, kā arī iznomāt pirti.














Jaunajiem klientiem, kuri iepriekš nav reģistrējušies Airbnb mājaslapā, uzņēmums piedāvā īpašu ‘iepazīšanās’ atlaidi naktsmītnei –līdz €30 (atlaides apjoms var atšķirties atkarībā no rezervācijas).

Avots : Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Siguldā jūs atradīsiet divas pilis, kas atrodas viena otrai blakus. Pirmā ir Siguldas Jaunā pils. Šo pili 1878. gadā sāka celt krievu kņazs Dimitrijs Kropotkins, taču tās pabeigšanas laiku tā arī nesagaidīja. Gadu vēlāk viņu nogalināja revolucionārs terorists. Lai gan Jaunā pils nav atvērta apmeklētājiem, muižas ēkās var atrast daudz amatnieku un mākslinieku. Ja jums ir pietiekami daudz laika, jums vajadzētu piedalīties kādā no darbnīcām, ko tur piedāvā. Kā, piemēram, izgatavot savu spieķi, lai vēlāk dotos pārgājienā. Pēc tam, kad būsiet izgājuši cauri Jaunajai pilij, jūs nokļūsiet Siguldas viduslaiku pilī. Tā arī saucas Livonijas ordeņa Siguldas pils, un tās pirmsākumi meklējami 1207. gadā. Gadsimtiem ilgi tai bija nozīmīga loma reģionā, līdz pamazām tā zaudēja savu nozīmi. Turklāt tā tika nopostīta Ziemeļu kara laikā 18. gadsimtā. Mūsdienās no pils ir palikušas tikai drupas. Jūs varat pastaigāties pa tām un uzkāpt uz kādreizējiem pils mūriem. Noteikti dodieties arī uz Ziemeļu torņa virsotni, no kuras paveras fantastisks skats uz ieleju. No šejienes var redzēt pat Turaidas pils rezervātu!
Avots : Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Ja esat apmeklējuši Siguldas pili, tad šo pili jau esat redzējuši no torņa augšdaļas. Turaidas pils ir liela sarkano ķieģeļu būve, kas celta 1214. gadā. Toreiz Rīgas arhibīskaps pavēlēja to uzcelt vietā, kur kādreiz atradās Lībiešu koka pils. Livonijas ordenis, kas pili uzcēla, to nosauca par Fredeland – Miera zemi, bet līdz mūsdienām saglabājies lībiskais nosaukums Turaida. Apmeklējot pili, var iegriezties rekonstruētajās ēkās un apmeklēt muzeju. Šeit var uzzināt vairāk par pils vēsturi, kā arī par lībiešiem šajā apvidū. Apmeklējot Turaidas pili, jūs pamanīsiet, ka tā ir daļa no lielā Turaidas muzejrezervāta. Iespējams, ka pils ir tā izceltākais objekts, taču šeit var atrast arī daudzas citas ievērojamas celtnes. Piemēram, apskatiet baznīcu, kas ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Netālu atrodas Maijas, “Turaidas Rozes”, kaps. Jūs varat aplūkot arī daudzas saglabājušās Turaidas muižas ēkas.
Avots : Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Viesojoties Siguldā, noteikti jāapmeklē Gūtmaņa ala. Ala ir slavena ar uzrakstiem uz sienām, kas ir tur atstāti jau no 17.gadsimta. Uzraksti ir redzami pa visām alas sienām. Turklāt ala ir pazīstama arī ar vietējo leģendu. Stāsta, ka 1600. gada sākumā pēc kaujas Turaidas pils glabātājs kaujas laukā atradis mazu meitenīti. Viņš nolēma viņu nosaukt par Maiju un aizveda uz muižu. Viņa izauga par tik skaistu sievieti, ka visi viņu sauca par Turaidas Rozi. Lai gan Maijai bija daudz precinieku, viņas sirds piederēja Siguldas viduslaiku pils dārzniekam Viktoram. Vakaros viņi satikās Gūtmaņa alā. Kādu dienu karavīrs, kurš bija izmisīgi iemīlējies Maijā, nosūtīja viņai viltotu vēstuli, lai aizvilinātu viņu uz alu. Kad viņa ieradās, viņš viņu nolaupīja. Maija lūdza viņu palaist un piedāvāja savu sarkano šalli, kas bija Viktora dāvana, par viņas brīvību. Viņa apgalvoja, ka tai piemīt maģiskas spējas un ka to nevar pārgriezt neviens zobens. Maijas nolaupītājs paņēma savu zobenu, iesita ar to viņai un nogalināja viņu Gūtmaņa alā. Un, lai gan tas varētu šķist kā leģenda, tiesas dokumenti no 1600. gadu sākuma pierāda, ka šis stāsts ir patiess. Galu galā karavīrs tika notverts un par savu noziegumu pakārts.
Avots : Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Latvijā nav Disnejlendas, taču bobsleja trases sajūta ir daudz foršāka. Tā ir pilnvērtīga profesionāla bobsleja trase, kurā trenējas sportisti, bet braukt var arī tūristi. Nobrauciena ātrums no 80 km/h līdz 100 km/h. Trase darbojas visu gadu, tāpēc tas ir noteikti vērtīgs galamērķis, ja esat Siguldā!
Avots : Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Sigulda ir ideāli piemērota, ja vēlaties pavadīt dienu pārgājienos. Gaujas nacionālais parks ir lielākais un vecākais no Latvijas nacionālajiem parkiem, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, reljefa formu dažādība, dabiskie avoti, smilšakmens atsegumi, gleznaini skati un unikāli dabas, kultūras un vēstures pieminekļi. Gaujas nacionālais parks dibināts 1973. gadā. Tas plešas vairāk nekā 90 000 hektāru platībā, aizsargājot Gaujas senlejas skaistāko posmu gar Gaujas upi starp Valmieru un Murjāņiem. Krāšņie smilšakmens atsegumi, klintis un alas ir viena no galvenajām parka atrakcijām. Sarkanīgie, dzeltenīgie un pelēcīgie smilšakmeņi veidojušies pirms 350-370 miljoniem gadu. Gaujas nacionālajā parkā ir dažādas alas – Gūtmaņala, kas ir plašākā Baltijas valstīs, Kalejala, kas ir garākā, unikālā Lielā Ellīte, kā arī Velnala Siguldā, kas ir viena no populārākajām alām. Gaujas krastos atrodas Ērgļu klintis, Kuku klintis, Līču-Langu klintis un Sietiņieža grēda, bet Amatas upes krastos var atrast izcilas nogulumiežu iežu klintis, ko veido smilšakmens un dolomīts. Apmeklējot Siguldu, jūs valdzinās dabas tuvums, varēsiet pārbaudīt savu fizisko izturību un nobaudīt gardus vietējos ēdienus!
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Daugavas labajā krastā un tās saknes meklējamas 13. gadsimta pēdējā ceturksnī. Dažādos literatūras avotos 1231. un 1237. gads ir visbiežāk minētie gadi, kad Krustpils pils varētu būt celta.
Mūsdienās ir saglabājies viduslaiku pilīm raksturīgais slēgtais pagalms. Interjers ieguva vēsturisko veidolu 19. gadsimta vidū, taču tajā ir arī senāki elementi, piemēram, vārtu tornis, pamata sienas, šautuves un logu ailes. Jēkabpils vēstures muzejs pilī iekārtots 1994. gadā, un to var apskatīt gida vai audio gida pavadībā.
Krustpils pils pavisam nesen piedzīvojusi rekonstrukciju – ir atjaunota fasāde, iekopts pils dārzs ar strūklaku, izveidotas jaunas, interaktīvas ekspozīcijas, atvērts viesmīlīgs klientu apkalpošanas centrs un tiek piedāvātas saistošas muzejpedagoģiskas aktivitātes un pasākumi.
Ieejot Strūves parkā, tas var šķist parasts, taču izskats var būt maldinošs. Tas ir tāpēc, ka šeit atrodas daļa no Strūves ģeodēziskā loka, kas ir mazāk pazīstams objekts. Strūves ģeodēziskais loks bija milzīgs starptautisks projekts 19.gadsimta sākumā, kura mērķis bija precīzi aprēķināt Zemes izmēru un formu. Lai to paveiktu, tika izveidoti triangulācijas punkti 10 valstīs no Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes pilsētas Hammerfestas Norvēģijā līdz Izmailas pilsētai netālu no Melnās jūras, un viens no tiem atrodas tieši Jēkabpilī.
Papildus parkā ir apskatāmi arī vairāki interaktīvi vides objekti un informatīvie stendi. Tie palīdz izprast Strūves ģeodēziskā loka nozīmi, iepazīstina ar projekta autora Frīdriha Georga Vilhelma fon Strūves dzīves gaitu un ģeodēziskā loka iekļaušanu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Kā UNESCO objekts Strūves ģeodēziskais loks ir unikāls, jo nav piesaistīts nevienas tautas kultūrai.
“Sēļu sētas” ekspozīciju veido sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes – dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas un pirts, apskatāmi arī Sēlijas novada vidēji turīga zemnieka 19. gadsimta darba rīki un sadzīves priekšmeti. Tā ir miera osta Jēkabpils pilsētas centrā, kurā līdzās pilsētas steigai, var ieslīgt lauku vidē un klusumā. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja darboties arī pašiem – spēlēt spēles, uzzināt kā top papīrs vai kā dara senos amatus.
Pastaigājoties gar upi, jūs noteikti ieraudzīsiet vienu no iespaidīgākajiem Jēkabpils apskates objektiem. Tikai kvartāla attālumā no upes krastmalas atrodas Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tai pieguļošais Dievnams celts 19.gadsimta otrajā pusē bizantiešu stilā.
Tā piecu kupolu siluets ir neatņemams pilsētas panorāmas sastāvdaļa. Klostera sētā atrodas arī Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kas unikāla ar savu miniatūro izmēru 17×19,5m. Kopš 2008. gada dievnamā ir atgriezusies Dievmātes Marijas brīnumdarošās Jakobštates ikonas kopija, kas ik gadu pulcē lielu skaitu svētceļnieku
Turpat blakus pareizticīgo baznīcai atrodas arī Trešdienas tirgus laukums. Kādreiz te notika aktīva tirgošanās – tas ir vecākais pilsētas tirgus laukums un agrākais vēsturiskais centrs. Šajā vietā atrodas arī pilsētas dibināšanai veltīts piemiņas akmens – 1670. gadā Hercogs Jēkabs miestam piešķīris pilsētas tiesības un nosaucis savā vārdā. Taču jūsu uzmanību, visticamāk, piesaistīs mirdzošs vides objekts “Zirga ar ratiem”, kas ir vēl viens atgādinājums par vienkāršākiem laikiem.
Radžu ūdenskrātuves peldvieta Jēkabpilī ir viena no desmit vietām Latvijā, kas atzīmētas ar Zilo karogu. Tā atbilst visiem publiskajām pludmalēm noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un prasībām, kas nepieciešamas, lai tai tiktu piešķirts Zilais karogs. Zilā karoga kritēriji ir iedalīti četrās grupās – vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, uzturēšana un apkalpošana, kā arī drošība. Katru gadu publiskās pludmales piesakās Zilā karoga saņemšanai, ko izvērtē valsts un pēc tam starptautiska žūrija.
Ūdenskrātuves krastos atrodas veikparks, kempings, pieejama laivu, SUP un katamarānu noma. Blakus esošajā Mežaparkā pieejamas pastaigu, škēršļu, baskāju takas, bērnu rotaļu laukums un labiekārtotas atpūtas vietas. Pieejama arī vissezonas kameršļūkšanas un disku golfa trase.
Meklējat lielisku vienas dienas ceļojumu no Rīgas? Dodieties uz Jēkabpils pusi, kas atrodas tikai aptuveni 140 kilometru attālumā no Rīgas, skaistā vietā pie Latvijas lielākās upes – Daugavas. Pilsēta, kas lepojas ar mūsdienīgu vēstures muzeju un senu arhitektūru.
Vairāk par tūrismu Jēkabpils novadā vari uzzināt sekojot Facebook lapai “T’ūrisms Jēkabpils novadā” – https://www.facebook.com/VisitJekabpils/
Attēlus rakstam portāls TripThis ieguva un izmantoja sadarbībā ar Jēkabpils novada tūrisma centrs un K. Siliņu.
Sietiņiezis ir viens no lielākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā un Baltijā, kas atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu. Tas ir 15 metrus augsts un aptuveni 0,5 kilometrus garš.
Uz klints ir daudz meža bišu izveidotu alu, kas to padara līdzīgu sietam, no kā arī cēlies tās nosaukums (vismaz tas ir viens no vārda izcelsmes skaidrojumiem). No Sietiņieža dienvidu daļas paveras skats uz Gaujas senleju, un klinti ieskauj ainaviski priežu meži. Dabas aizsardzības un apmeklētāju ērtībām Sietiņieža apkārtnē ierīkotas labiekārtotas takas, skatu platformas un piknika vietas.
Klints ir kā grezna, skaista un spilgta smilšakmens pils, ko radījusi pati daba. Tā veidojusies miljoniem gadu ilgos dabas procesos, kas turpinās vēl šodien. Vairāk par Sietiņiezi iespējams uzzināt šeit: http://visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_dari/dab/5703_sietiniezis/
Pils celta 13. gadsimtā un tā atrodas vietā, kur kādreiz atradās latgaļu pils. Par nocietinājuma sākotnējo izskatu nav ziņu. Kopš 13. gadsimta Valmiera vairākkārt ir tikusi izpostīta. Pilsēta un pils nodega 1702. gadā, tāpēc līdz mūsdienām saglabājušās tikai pilsdrupas.
Šodien pilsdrupu teritorijā var apmeklēt Valmieras muzeju, kurā apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieras un novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes. Vairāk par pilsdrupām iespējams uzzināt šeit: http://visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_dari/kultura_un_vestur/5722_valmieras_livonijas_ordena_pilsdrupas/
Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētā, netālu no Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupām. Muzeja ansambli veido astoņi nami Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā, kas celti un pārbūvēti 18.-21. gadsimtā. Namos ir izstāžu zāles, krātuve, lasītava un muzeja administrācijas telpas. Muzejs dibināts 1959. gadā.
Valmieras muzejs ir viena no nozīmīgākajām vēstures krātuvēm. Tajā glabājas ap 60 000 vēstures, mākslas un arheoloģiski vērtīgu priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu, kas savākti no visa novada.
Atjaunotajā Izstāžu namā un Izstāžu zālē ik gadu tiek atklātas vairāk nekā divdesmit mākslas, tematiskās, vēsturiskās un citas izstādes. Muzejs piedāvā dažādas izglītojošas programmas, lekcijas, ekskursijas un pat kāzu programmas. Vairāk par Valmieras muzeju iespējams uzzināt šeit: http://visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_dari/kultura_un_vestur/5720_valmieras_muzejs/
Ozols atrodas kalna nogāzē, un tā redzamās saknes ir neparasti lielas. Ozols ir aptuveni 400 gadus vecs un ir septītais lielākais ozols Latvijā. Ja esat ciemiņš Valmierā, tad noteikti iesakām apciemot šo skaisto milzi! Mēs iesakām izmantot pārgājiena maršrutu no Valmieras uz Sīmanēnu svētozolu. Vairāk par to lasi šeit: http://visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_dari/aktiva_atputa/marsrut/6046_pargajiens_valmiera__simanenu_svetozols__valmiera_20_km/
Vīsraga dabas taka sākas tieši pie Burtnieku muižas parka vārtiem. Šī dabas taka ved līdz pat Burtnieka ezera palieņu pļavām. Pastaigas laikā jūs uzzināsiet par apkārtējo dabu un kultūru.
Vīsraga dabas takas garums ir apmēram 2 km, kas nozīmē to, ka tās apmeklējumam jāparedz aptuveni viena stunda. Šo dabas taku ir iespējams izstaigāt arī gida pavadībā, kas ir jāpiesaka iepriekš, zvanot uz Valmieras Tūrisma informācijas centru pa tālruni 26332213.
Valmieras novads ir lielisks galamērķis aktīvā tūrisma cienītājiem. Vasarā ikvienam ir iespēja ar velosipēdu apceļot Valmieras un novada apkārtni, kā arī doties pastaigā pa kādu no dabas takām. Šim nolūkam ļoti piemēroti ir Gaujas upes krasti , jo aiz katra līkuma atklājas atšķirīga ainava. Visi maršruti pieejami šeit: http://visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_dari/aktiva_atputa/marsrut/
Sniegotā ziemā aktīvās atpūtas cienītāji var doties distanču slēpošanā gan Valmieras apkārtnē, gan Jāņa Daliņa stadiona slēpošanas trasē. Ikviens, kuram patīk kalnu slēpošana, ir laipni aicināts apmeklēt slēpošanas un aktīvās atpūtas centru “Baiļi”. Vairāk par atpūtas centru šeit: http://visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_dari/aktiva_atputa/5633_atputas_baze_baii/
Attēls: Cēsu TIC foto arhīvs
Cēsu pils ir slavenākais pilsētas apskates objekts un galvenais iemesls, kāpēc cilvēki apmeklē Cēsis, un tam ir ļoti labs iemesls! Pils ir neticami labi saglabājusies, no ārpuses uz to paveras skaists skats, un, ja veltīsiet laiku ekskursijai gida pavadībā, atklāsiet tās neticamo un interesanto vēsturi. Cēsu pils tika uzcelta 1214. gadā, un tolaik tā bija Livonijas Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku rezidence. Pils krita 1577. gadā, kad to aplenca cara Ivana Briesmīgā krievu karaspēks, bet kā rezidenci to izmantoja līdz pat 17. gadsimta beigām. Pēc Lielā Ziemeļu kara to pameta, un 19. gadsimtā to beidzot pārvērta par valsts nozīmes pieminekli. Lai gan Cēsu pili var apskatīt patstāvīgi, iesakām doties ekskursijā gida pavadībā. Tā notiek pa telpām, kurās ir izveidotas dažādas darbnīcas, lai parādītu tradicionālos amatus no laikiem, kad pils uzplauka, kā arī dārzeņu un garšaugu dārzu, kas kādreiz kalpoja pilī dzīvojošajiem cilvēkiem.
Attēls: Cēsu TIC foto arhīvs
Pils parku kā ģimenes atpūtas zonu izveidoja pils īpašnieks grāfs Kārlis fon Zīverss. Blakus esošās pilsdrupas un dīķa spoguļattēls radīja nepieciešamo romantisko noskaņu. Viņa dēls Emanuels Zīverss 1908. gadā parkā novietoja tēva bronzas tēlu, pieminot viņa sasniegumus karā ar Napoleonu un izveidojot šo parku. Pils parks kļuva brīvi pieejams apmeklētājiem un pilsētas iedzīvotājiem 1917. gada februārī. Kopš tā laika parkā notiek dziesmu svētki, teātra izrādes, koncerti un balles. Parks ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un viesu atpūtas vieta.
Attēls: Cēsu TIC foto arhīvs
Svētā Jāņa baznīca ir otra ievērojamākā Cēsu arhitektūras celtne, viens no senākajiem viduslaiku pieminekļiem un viena no senākajām celtnēm valstī. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 m virs jūras līmeņa. Tā celta 13. gadsimta sākumā, un tās ērģeles ir vienas no lielākajām Latvijā un sestās pēc lieluma valstī. Mūsdienās tā ir dievnama dievkalpojumu vieta, kā arī kalpo kā koru un ērģelnieku koncertu vieta un tajā tiek rīkoti festivāli. Baznīcā darbojas evaņģēliski luteriskā draudze. Apmeklētāji var uzkāpt baznīcas tornī un baudīt brīnišķīgu skatu uz vecpilsētu. Ir iespējams arī pasūtīt ekskursiju gida pavadībā.
Attēls: Cēsu TIC foto arhīvs
Uzvaras piemineklis tika uzstādīts par godu latviešu un igauņu karavīriem, kas krita cīņās par Latvijas brīvību. Pieminekļa sākotnējā versija tika atklāta 1924. gadā kā viens no pirmajiem pieminekļiem Latvijas brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā Uzvaras pieminekli nojauca un tā vietā uzstādīja Ļeņina pieminekli. 1990. gadā Ļeņina statuja tika demontēta, un 1998. gadā Uzvaras piemineklis atgriezās savā agrākajā vietā. Tā pamatideja – cīņas liesmās uzlec brīvības saule. Uz obeliska pamatnes ir izcelts uzraksts – “No zobena uzlēca saule”. Zelta bumba pieminekļa virsotnē simbolizē Latvijas brīvības sauli. Netālu Pils pagalmā var apskatīt demontēto Ļeņina statuju, kas guļ kastē.
Latgales vēstniecība GORS ir pirmā Latvijā uzbūvētā pilnīgi jaunā akustiskā koncertzāle, viena no nozīmīgākajām 2013. gada kultūras būvēm Latvijā. Tās arhitekti ir Uldis Balodis un Daiga Bikše.
Pasaules klases akustika divās akustiskajās koncertzālēs, lieliska pasākumu programma, vieta koncertiem, izstādēm, kino, semināriem un citiem pasākumiem, kuru kvalitāti jau novērtējuši slaveni Latvijas un pasaules mākslinieki. GORS apmeklētāji var baudīt plašu dažādu pasākumu programmu, kā arī iepazīt koncertzāli un tās iespējas ekskursijas laikā, apmeklējot mākslinieku istabu, Lielās koncertzāles aizkulises un jumta terasi. Baudiet pasakainas pusdienas vai vakariņas kafejnīcā “Zīds”, baudot skaistu skatu uz pilsētu.
Viduslaiku pilsdrupas ir pilsētas senākais vēstures piemineklis. No 9. līdz 12. gadsimtam kalnā upes krastā atradās seno latgaļu nocietināta apmetne, bet 13. gadsimta beigās tur uzcēla Livonijas ordeņa pili.
Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā, tāpēc to vēlējās ieņemt krievi, lietuvieši un poļi, un poļu-zviedru kara laikā (1656-1660) tā tika pilnībā izpostīta un vairs nav atjaunota. Līdz mūsdienām pils pilskalnā saglabājušies tikai pils nocietinājumu fragmenti.
Pils kalna pakājē atrodas princeses Rozes skulptūra, ko vietējie podnieki veidojuši no māla noslēpumaina sievietes tēla formā kā simbolu, kas iemieso gan leģendu par princesi, gan Latgales keramikas tradīciju spēku.
Sarkano ķieģeļu katedrāle ar diviem torņiem tika uzcelta pēc Rīgas inženiera F. Viganovska projekta 1888. gadā un iesvētīta 1904. gadā. Baznīcas interjerā ir pieci krāšņi ozolkoka altāri, ko rotā Jaunavas Marijas, Sv.Terēzes un citu svēto skulptūras – galvenais altāris ir veltīts Jēzus Sirdij. Katedrālē ir trīs feretroni, kas saglabājušies no 18. gadsimta. Viens no tiem veidots baroka stilā, bet vēl divi – neorokoko stilā.