Brisele ir Beļģijas galvaspilsēta un Eiropas Savienības politiskais centrs, kas to padara par vienu no svarīgākajām pilsētām Eiropā. Pilsētā ir daudz dažādu muzeju, kā piemēram, Karaliskie mākslas muzeji un Magrita muzejs, kas veltīts slavenajam beļģu sirreālistam Renē Magritam. Briselē ir arī ļoti daudz parku un zaļo zonu, padarot to par patīkamu galamērķi īpaši vasarās. Briselē dominē divas valodas – franču un holandiešu, lai gan tajā dzīvo daudz starptautisku cilvēku. Šeit var atrast dažādu tautu virtuves, kultūras pasākumus un festivālus, radot pilsēta lielu daudzveidību. Brisele ir slavena arī ar savu šokolādi, un pilsētā ir daudz šokolādes veikalu un muzeju. Pierre Marcolini, Godiva un Neuhaus ir tikai dažas no pasaulē slavenajām šokolādes markām, kuras cēlušās tieši Briselē. Ik gadu šeit tiek izgatavoti miljoniem šokolādes gabaliņu, un šokolāde ir svarīga pilsētas kulinārā kultūra. Rakstā esam apkopojuši piecas ievērojamākās apskates vietas Briselē!  

Svētā Ibēra galerija

Svētā Ibēra galerija ir viena no izcilākajām un vecākajām iepirkšanās arkādēm Eiropā. Tā atrodas Briseles centrā un ir slavena ar savu eleganto arhitektūru un grezno atmosfēru. Ibēra galerija ir īpaši pazīstama ar saviem šokolādes veikaliem, kas piedāvā dažādus izsmalcinātus beļģu šokolādes izstrādājumus. Papildus iepirkšanās vietām galerijās ir arī teātri un kinoteātri, piemēram, “Théâtre des Galeries”, kas piedāvā dažādas kultūras izrādes un filmas. Dodoties uz Ibēra galeriju, noteikti tajā ir vērts ieplānot visu dienu, lai pilnībā iepazītos ar visu klāstu, ko tā sniedz!  

Lielais laukums

Briseles Lielais laukums ir viens no skaistākajiem un slavenākajiem laukumiem visā pasaulē, un tas atrodas tieši pašā Briseles sirdī. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā kultūras piemineklis, kas apbur savus apmeklētājus ar savu vēsturisko arhitektūru un bagāto vēsturi. Laukuma arhitektūra, galvenokārt, veidota apvienojot gotikas un baroka stilus, un tajā regulāri notiek dažāda veida pasākumi. Trīs slavenākie ir ziedu paklājs katra otrā gada augustā, Ziemassvētkos laukums pārtop brīnišķā Ziemassvētku pasakā, un tajā tiek svinēti arī Briseles svētki.  

Piecdesmitgades parks

Piecdesmitgades parks ir iespaidīgs un vēsturiski nozīmīgs parks Briseles centrā, kas ir aptuveni 30 hektārus plats. Tas ir viens no Briseles lielākajiem un slavenākajiem parkiem, un tajā atrodas daudz kultūras un vēstures pieminekļi. Kā viens no galvenajiem parka objektiem ir iespaidīgā Triumfa arka, kas simbolizē Beļģijas ekonomiskos un politiskos sasniegumus. Arka sastāv no trim vārtiem, un tā ir 45 metrus augsta. Parka teritorijā noteikti vērts ir apmeklēt tajā esošos trīs muzejus – Karalisko mākslas un vēstures muzeju, Autoworld automobiļu muzeju un Karalisko Bruņoto spēku un militārās vēstures muzeju.  

Atomium skulptūra

Atomium ir viens no Briseles un pat visas Beļģijas ikoniskākajiem simboliem. Tas ir futūristiskā stilā veidota skulptūra, kas tika uzcelta 1958. gadā kā galvenais elements pasaules mēroga izstādei ”Expo `58”. Tajā ir attēlota molekula, kas ir palielināta par 165 miljardu reizēm. Atomium ir ne tikai fantastisks arhitektūras brīnums, bet arī miera un progresa simbols, ko cilvēce spēja sasniegt pēc Otrā pasaules kara. Atomium kalpo gan kā muzejs, gan izstāžu telpas. Katrā kupolā ir izstādes par dažādām tēmām, kas saistītas ar zinātni, tehnoloģijām, dizainu un arī Atomium vēsturi. Augšējā kupolā atrodas restorāns, no kura paveras panorāmas skats uz Briseli un tās apkārti.

Briseles Karaliskā pils

Briseles Karaliskā pils ir viena no svarīgākajām un iespaidīgākajām ēkām Briselē. Tā atrodas pilsētas centrā, pretī Briseles parkam, un ir nozīmīgs Beļģijas monarhijas simbols. Tā ir izveidota neoklasicisma stilā ar grezniem rotājumiem, kolonnām un skulptūrām. Ieejas kāpnes un galvenā fasāde ir īpaši izteiksmīgas ar majestātiskiem logiem un dekoratīviem elementiem. Iekšpusē pils piedāvā krāšņu interjeru ar izsmalcinātām zālēm, grezniem lustrām, sienas gleznojumiem un antīkām mēbelēm.   Brisele ir pazīstama arī kā “komiksu galvaspilsēta”, un tā ir dzimtene daudziem slaveniem komiksu varoņiem, piemēram, Tintinam un Smurfiem. Apmeklētāji var sekot īpašajam komiksu ceļam, kas ved pa pilsētu un uz ēku sienām atklāj dažādu komiksu ainas. Kopumā Brisele ir vieta, kur vēsture, māksla, politika un izcila gastronomija savijas kopā, piedāvājot apmeklētājiem unikālu un neaizmirstamu pieredzi.

Mančesteras mākslas galerija

Mančesteras mākslas atrodas centrālajā pilsētas daļā un ir viens no populārākajiem apskates objektiem pilsētā. Galerijas kolekcijā atrodas vairāk nekā 25 000 mākslas darbu, tostarp gleznas, skulptūras, dažādi tekstila un keramikas izstrādājumi un dažādi mākslinieciski dekori. Mančesteras mākslas galerija tika atvērta 1824. gadā un sākotnēji tā bija pazīstama kā Mančesteras Karaliskā institūcija zinātnei, literatūrai un mākslai. Kolekcijā ir gan britu mākslas darbi no 17.gadsimta līdz mūsdienām, gan arī dažādi ievērojami starptautiski darbi.  

Industriālais zinātnes muzejs

Industriālais zinātnes muzejs, kas pazīstams arī kā Ziemeļrietumu zinātnes un rūpniecības muzejs (Science and Industry Museum), ir ievērojama iestāde, kas veltīta zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības vēsturei. Tas atrodas Mančesteras centrā, Castlefield rajonā, un ir viena no pilsētas galvenajām tūristu apskates vietām. Muzejā redzēsiet tekstila rūpniecības vēstures ekspozīcijas, dažādus būtiskus elektroenerģijas ražošanas veidus revolūcijas laikā, vēsturiskus transportlīdzekļus, tajā skaitā arī lidmašīnas, kā arī iegūsiet daudz informāciju par komunikācijas tehnoloģijām. Tā būs ne vien interesanta pieredze pieaugušajiem, bet arī bērniem!  

Etihada stadions

Futbola cienītāji – šis būs domāts tieši jums! Etihada stadions ir viens no galvenajiem futbola stadioniem Mančesterā. Tā ir arī mājvieta Mančesteras pilsētas futbola klubam un ir viens no lielākajiem un modernākajiem stadioniem valstī. Tajā var satilpt apmēram 53 000 skatītāju, un tas ir izveidots tā, lai neatkarīgi no tā, kurā stadiona galā tu atrastos, laukuma pārredzamība būs perfekta! Tajā norisinās ne tikai futbola spēles, bet arī dažādi koncerti ar starptautiski pazīstamiem māksliniekiem, kā arī dažādiem citiem kultūras pasākumiem.  

Mančesteras katedrāle

Mančesteras katedrāle, kuras oficiālais nosaukums ir Mančesteras Jaunavas Marijas, Svētā Dionīsa un Svētā Georga katedrāle, ir ievērojama anglikāņu baznīca, kas atrodas pilsētas centrā. Tā ir viena no vecākajām un ievērojamākajām ēkām pilsētā ar bagātu vēsturi un iespaidīgu arhitektūru. Tā izceļas ar savu gotisku arhitektūras stilu, kas saglabājies gadsimtiem ilgi, lai gan tā ir piedzīvojusi vairākas restaurācijas. Baznīca ne tikai ir iespaidīga no ārpuses, bet arī ļoti grezna no iekšpuses!  

Nacionālais futbola muzejs

Nacionālais futbola muzejs ir populārs tūristu apskates objekts, kas piesaista apmeklētājus no visas pasaules. Tā ir nozīmīga vieta futbola entuziastiem, jo tas piedāvā bagātu futbola vēstures un kultūras krājumu. Muzejs piedāvā arī ekskursijas, gida pakalpojumus un suvenīru veikalu, kur apmeklētāji var iegādāties futbola tematikas preces. Tas ir izcils galamērķis ikvienam, kas interesējas par futbolu un vēlas uzzināt vairāk par šo tik ļoti populāro sporta veidu!   Mančestera nebūs pilsēta, kur aizbraukt kūrortā un ķert saules starus pludmales krastā, bet tas nebūt nenozīmē, ka šī būtu mazāk iedvesmojoša vieta, kur doties, lai meklētu piedzīvojumus! It īpaši, ja esat futbola fani – šī būs īstā vieta, kur doties brīvdienās! Savukārt tiem, kas ir mazāk pazīstami ar šo sporta veidu, pilsēta piedāvā tikpat daudz interesantas vietas, ko baudīt gan pie dabas, gan iekštelpās!

Edinburga, kas ir Skotijas galvaspilsēta, būs piemērota apmeklētājiem, kas ir ieinteresēti izpētīt Lielbritānijas interesanto vēsturi, iepazīties ar skotu kultūru un nogaršot gardāko viskiju pasaulē! Edinburga ir arī viena no visvairāk apmeklētākajām pilsētām Apvienotajā Karalistē. Pilsēta noteikti būs apmeklējuma vērta, ja vēlies doties pāris dienu atpūtā, kā arī tajā būs pietiekami daudz ko pētīt, ja vēlies tajā padzīvoties ilgāku laiku. Tā ir ne tikai lieliska vieta īslaicīgai atpūtai, bet tā glabā sevī daudz vēstures, kas liksies interesanta pat cilvēkam, kurš par vēsturi neinteresējas nemaz.

Edinburgas pils

Edinburgas pils ir viena no slavenākajām un visvairāk apmeklētākajām vietām Skotijā. Tā atrodas uz bijušā vulkāna kalna, un no tās paveras iespaidīgs skaits uz Edinburgas pilsētu. Pils ir bijusi nozīmīga Skotijas vēstures sastāvdaļa vairāk nekā tūkstots gadu, un tā kalpoja gan kā karaliskā rezidence, gan kā militārais cietoksnis. Edinburgas pilī apskati arī tās Lielo zāli, kas ir viena no ievērojamākajām viduslaiku zālēm Skotijā, apskati arī Skotijas Karaļu juvelierizstrādājumu kolekciju, ieskaitot oriģinālos kroņus, scepteri un zobenu, kā arī karaliskos apartamentus un daudz ko citu!  

Karaliskais Botāniskais dārzs

Edinburgā noteikti apskati vienu no pasaules vadošajiem botāniskajiem dārziem Skotijā, un tas ir arī otrais vecākais botāniskais dārzs Lielbritānijā pēc Oksfordas Botāniskā dārza. Tas glabā plašu augu kolekciju, kuru kopējais skaits sasniedz 13 302 augu sugas. Tajā skaitā ir gan tropiskie, gan subtropiskie, gan mērenā klimata augi. Botāniskajā dārzā atrodas arī bibliotēka, kurā ir vairāk nekā 60 000 grāmatu un 150 000 žurnālu.  

Nacionālais Skotijas muzejs

Skotijas Nacionālais muzejs ir viens no vadošajiem kultūras un vēstures muzejiem Skotijā. Tas atrodas uz Chamber Street un piedāvā plašu ekspozīciju klāstu, kas aptver Skotijas vēsturi, dabas zinātnes, pasaules kultūras, zinātni un dažādas tehnoloģijas. Muzejs ir daļa no Skotijas Nacionālo muzeju tīkla, kas ietver vairākas citas nozīmīgas muzeju ēkas visā valstī. Ieeja muzejā ir bezmaksas, padarot to pieejamu visiem apmeklētājiem. Tas ir arī ievērojams arhitektūras piemineklis, kas apvieno vēsturisko un moderno dizainu, radot iedvesmojošu vidi izstādēm.  

Holirūdhausas pils

Holirūdhausas pils, kas pazīstama arī kā Holirūdas pils, ir oficiālā Skotijas monarha rezidence. Pils atrodas pilsētas austrumu daļā, Edinburgas vecpilsētā, un tā sevī glabā dziļas vēsturiskās saknes. Holirūdhausas pils ir bijusi svarīga vieta Skotijas vēsturē kopš 16.gadsimta, un joprojām tiek izmantota kā karaļa ģimenes rezidence un oficiālu pasākumu vieta. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja izstaigāt pili, apskatīt tās dažādos un greznos apartamentus, iepazīties ar Skotu kultūru, kā arī izbaudīt skaisto dārzu atmosfēru.

Kaltona kalns

Kaltona kalns ir viena no visvairāk atpazīstamākajām un apmeklētākajām vietām Edinburgā. No šīs vietas paveras izcils skats uz pilsētu un tās apkārtni, kā arī tā ir iekļauta Edinburgas UNESCO Pasaules mantojuma sarakastā. Uz kalna atrodas arī vairāki nozīmīgi kultūras pieminekļi, kur populārākie no tiem ir ”Skotijas kauna”, kas tika plānota kā Parīzes Panteona kopija, lai pieminētu skotus, kuri gāja bojā Napoleona karos, Nelsona 32 metrus garā kolonna, piemineklis filozofam Dugaldam Stevartam, un kalnā atrodas arī observatorija.   Šie ir tikai pieci no simtiem apskates objektiem, ko redzēt pilsētā. Edinburga sevī glabā savu īpašo šarmu, kuru nespēsi sajust nekur citur. Lai iegūtu pilnvērtīgi pilsētas pieredzi, iesakām tajā apmesties vismaz nedēļu. Perfektākais laiks, kad apmeklēt Edinburgu ir pavasaris un vasara. Rudeni šeit mēdz būt diezgan lietaini un drūmi, līdzīgi kā pie mums. Bet jau agrā pavasarī iestājas pirmie saules stari un siltumu var sajust jau martā!

Glāsgovas botāniskais dārzs

Glāsgovas botāniskais dārzs ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem pilsētā. Tajā iespējams apskatīt plašu augu kolekciju, un, galvenokārt, ir pazīstama ar savām skaistajām siltumnīcām, īpaši Kibble Palace . Botāniskajā dārzā atrodas daudzveidīga augu kolekcija no visas pasaules, tostarp, tropiskie un subtropiskie augi, kaktusi, orhidejas, kā arī vietējie Skotijas augi. Blakus siltumnīcām ir arī vairākas pastaigu takas, piknika vietas un bērnu spēļu laukumi.  

Glāsgovas Zinātnes centrs

Glāsgovas Zinātnes centrs ir populārs zinātnes un tehnoloģiju muzejs, kas atrodas pie Klāidas upes. Tas ir viens no vadošajiem zinātnes centriem Lielbritānijā, piedāvājot daudz un dažādas izglītojošas izstādes, pasākumus un aktivitātes visu vecumu apmeklētājiem. Centrs apvienojas trīs ēkās: Science Mall, IMAX teātris un Glāsgovas Tornis. Science mall ir trīsstāvu ēka ar unikālu dizainu, IMAX teātrī atrodas viens no lielākajiem IMAX ekrāniem Skotijā, kurā skatāmas dažādas dokumentālās filmas, un Glāsgovas Tornis ir 127 metru augsts tornis, kad ir vienīgais pilnībā rotējošais tornis pasaulē, piedāvājot apmeklētājiem neaizmirstamus panorāmas skatus uz Glāsgovu.

 

Kelvingrova Mākslas galerija

Kelvingrova Mākslas galerija un muzejs ir viens no nozīmīgākajiem kultūras un mākslas centriem Glāsgovā. Tas ir viens no populārākajiem muzejiem Apvienotajā karalistē un piedāvā plašu mākslas, arheoloģijas, dabas vēstures un citu eksponātu klāstu.  Mākslas darbi sevī ietver gleznas, skulptūras un dekorācijas no dažādiem laikmetiem, tostarp mākslas meistardarbus no Rembranta, Van Goga, Dalī un citiem slaveniem māksliniekiem. Muzeja dabas vēstures daļā ir iespējams apskatīt arī dažādus dzīvniekus, augus, kā arī dažādus ģeoloģiskus eksponātus. Arheoloģijas sadaļā apskatei pieejamas arī Ēģiptes mūmijas un priekšmeti no romiešu laikiem.

 

Glāsgovas nekropole

Glāsgovas nekropole ir sena un vēstures pilna kapsēta, kas pazīstama ar savām pievilcīgajām un autentiskajām skulptūrām. Tā ir viena no ievērojamākajām viktoriāņu kapsētām Eiropā. Kapsēta atrodas burvīgi skaistā kalnā, kas pazīstama kā Fir Park. Kapsētā ir vairāk nekā 3500 pieminekļu, un viena no ievērojamākajām ir Džona Knuza statuja, kas atrodas kalna virsotnē un ir redzama no daudzām pilsētas vietām. Glāsgovas nekropole ir ne tikai kapsēta, bet arī nozīmīgs vēstures un kultūras objekts, kas atspoguļo 19. gadsimta sabiedrības vērtības, mākslu un arhitektūru.  

Glāsgovas katedrāle

Glāsgovas katedrāle, kas pazīstama arī kā Svētā Mungo katedrāle, ir viena no svarīgākajām vēsturiskajām un reliģiskajām ēkām Glāsgovā. Tā ir izcils gotiskās arhitektūras piemērs ar sarežģītu akmens darbu, augstiem griestiem un krāšņām vitrāžām. Katedrāle ir celta tālajā 12. gadsimtā, un tā ir viena no nedaudzajām viduslaiku baznīcām Skotijā, kas izdzīvojusi Reformācijas periodu. Tā kalpo kā nozīmīgs Skotijas kultūras un vēstures piemineklis, kas piedāvā ieskatu viduslaiku arhitektūrā un pilsētas reliģiskajā mantojumā. Tā ir vieta, kur var izjust senatnes un mūsdienu kultūras mijiedarbību.   Glāsgova ir pazīstama ar savu jauko viesmīlību pret tās apmeklētājiem, kas padara pilsētu par patīkamu vietu, kur aizbraukt atpūsties. Pilsētā atrodas lidosta, kā arī sabiedriskais transports ir labi attīstīts, padarot pārvietošanos ērtu un komfortablu arī lielām ģimenēm ar bērniem. Glāzgova piedāvā arī daudzveidīgas aktivitātes un izklaides iespējas, kas padara to par lielisku galamērķi ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem!

 

Belfāsta ir Ziemeļīrijas galvaspilsēta, un tā ir viena no Apvienotās Karalistes nozīmīgākajām pilsētām. Belfāsta aizraus ar savu bagāto vēsturi, dinamisko kultūras dzīvi un iespaidīgo arhitektūru. Belfāsta sāka attīstīties kā nozīmīgs rūpniecības un tirdzniecības centrs 19.gadsimtā. Pilsēta kļuva slavena ar savu kuģubūves industriju. Pilsētā ir izveidots ļoti ērts un plašs sabiedriskā transporta tīkls, kas ietver autobusus, vilcienus un divas galvenās dzelzceļa stacijas. Belfāstas laikapstākļi ir diezgan tipiski mērenajam klimatam, kam raksturīgas maigākas ziemas un vēsākas vasaras nekā tas ir ierasts pie mums. Tūristiem ir ieteicams vienmēr būt sagatavotiem gan lietum, gan vējainiem laikapstākļiem, lai pilnībā spētu izbaudīt pilsētas piedāvājumus neatkarīgi no laikapstākļiem!  

Titānika muzejs

Ikoniskais muzejs atrodas tieši tajā vietā, kur slavenais Titānika kuģis tika projektēts un būvēts. Muzejs ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Ziemeļīrijā, un tad piedāvā aizraujošu un, vienlaikus, izglītījošu pieredzi par kuģa vēsturi. Muzeja ēka ir ievērojama pati par sevi – tās unikālā arhitektūra atgādina kuģa korpusa veidolu. Ēkas fasāde ir veidota no alumīnija paneļiem, kas mirdz un maina krāsu, atspoguļojot gaismu, ūdeni un debesis, simbolizējot kuģa traģēdiju un piemiņu. Muzejs sastāv no deviņām interaktīvām galerijām, kas apmeklētājus ved cauri Titānika stāstam sākot ar tā būvniecību, beidzot ar traģisko nogrimšanu.  

Belfāstas pils

Belfāstas pils ir viena no ievērojamākajām vēsturiskajām celtnēm Belfāstā, un tā atrodas Cave Hill Country Park teritorijā. Pils ir populāra tūrisma vieta, kas piesaista apmeklētājus ar savu arhitektūru, vēsturi un skaistiem dārziem. Sākotnēji Belfāstas pils atradās pilsētas centrā, bet pēc milzīgā ugunsgrēka 1708. gadā tā netika atjaunota. 19.gadsimta beigās to pārprojektēja un uzbūvēja vietā, kur tā atrodas tagad. Pils arhitektūra ir izcils piemērs skotu baronu stilam, kam raksturīgas ir torņu smalkās smailes, dekoratīvās fasādes un neskaitāmām elegantām niansēm. Pils interjers ir grezni izrotāts ar antīkām mēbelēm un mākslas darbie, radot autentisku 19. gadsimta atmosfēru.  

Milža dambis

Milža dambis ir dabas brīnums, kas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Belfāstas, bet viennozīmīgi ir tā brauciena vērts. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un ar savu unikālo akmens grīdu piesaista apmeklētājus no visas pasaules. Milža dambis ir izveidojies aptuveni pirms 50-60 miljoniem gadu, kad vulkāniskās aktivitātes rezultātā izkusa bazalta lava, kurai atdziestot un saraujoties, veidoja tūkstošiem sešstūra formas akmens stabus. Tie ir dažāda augstuma un diametra, un to veidojumi rada neaizmirstamu dabas ainavu.  

Belfāstas rātsnams

Belfāstas rātsnams ir ne tikai pilsētas adminstratīvais centrs, bet arī populārs tūrisma objekts, kas piedāvā ieskatu pilsētas vēsturē un kultūrā. Publiskai apskatei tas vēta durvis tālajā 1906. gada 1.augustā pēc sešu gadu ilgas būvniecības. Šīs ēkas uzcelšana bija nozīmīgs notikums Belfāstas vēsturē, simbolizējot pilsētas straujo ekonomisko izaugsmi 19. gadsimtā, kad tā kļuva par vienu no pasaules vadošajiem rūpniecības centriem, īpaši kuģu būvniecībā un tekstilrūpniecībā. Rātsnams ir celts Edvarda laikmeta baroka stilā, un to projektējis arhitekts Alfred Brumwell Thomas. Ēkas iespaidīgā fasāde un kupols ir veidoti no portlendas kaļķakmens. Centrālais kupols ir 53 metrus augsts, un to papildina skaistais bronzas kupols.  

Svētā Džordža tirgus

Svētā Džordža tirgus ir viens no vecākajiem un slavenākajiem tirgiem Belfāstā. Tas ir gan kultūras mantojuma objekts, gan dzīvīga tirdzniecības vieta, kas piedāvā plašu klāstu ar vietējiem produktiem, amatnieku izstrādājumiem un dažādām aktivitātēm. Tirgus pirmoreiz tika atvērts tālajā 1890. gadā, un tā celtniecība līdz galam tika pabeigta tikai 1896. gadā. Šis ir pēdējais izdzīvojušais Viktorijas laikmeta tirgus Belfāstā. Tirgus ēka ir veidota no ķieģeļiem un dzelzs, lieliem logiem un augstiem griestiem, kas rada gaišu un plašu vidi. Ēkas iekšpusē ir saglabātas daudzas vēsturiskas detaļas, kas piešķirt tirgum unikālu šarmu un autentisku atmosfēru.   Belfāsta saviem apmeklētājiem piedāvā ļoti daudzveidīgu piedāvājumu, ko apvieno tās kultūra, vēsture, daudz un dažādas izklaides iespējas, dabas skaistumu un draudzīgu atmosfēru starp vietējiem iedzīvotājiem. Neatkarīgi no tā, vai esat ieinteresēts vēstures un kultūras izpētē, aktīvās atpūtas aktivitātēs vai vienkārši vēlaties pavadīt labu laiku un nogaršot gardus ēdienus ar ģimeni, Belfāsta noteikti būs lielisks galamērķis!

Dublina ir Īrijas galvaspilsēta un tā atrodas Īrijas jūras piekrastē. Dublina ir pazīstama ar savu neizmērojamo viesmīlību, aktīvo kultūras dzīvi un ļoti bagātu un aizraujošu vēsturi, kas padara šo pilsētu par izcilu ceļojuma galamērķi. Pilsētā atrodas daudzi muzeji un galerijas, kā piemēram, Nacionālais arheoloģijas muzejs, Nacionālā galerija un Mūsdienu mākslas muzejs, kas piedāvā plašu mākslas darbu kolekciju no dažādiem laikemtiem un žanriem. Dublina ir arī pazīstama ar aktīvo nakts dzīvi un daudz citām dažādām aktivitātēm – pilsētā ļoti bieži notiek pasaulē zināmi festivāli, kā piemēram, Dublinas teātra festivāls, filmu festivāls un visiem zināmās Svētā Patrika dienas svinības! Rakstā esam apkopojuši piecas apskates vietas, kuras noteikti būs vērts apmeklēt!  

Trinitijas koledžas bibliotēka

Trinitijas koledžas bibliotēka ir ne tikai Īrijas vecākā un lielākā bibliotēka, bet arī viena no visiespaidīgākajām un vēsturiskākajām bibliotēkām visā pasaulē. Bibliotēka atrodas Dublinas Universitātes Trinitijas koledžā, kas dibināta 1592. gadā. Bibliotēka ir slavena ne tikai ar savu vēsturisko nozīmi, bet arī ar savu iespaidīgo arhitektūru un milzīgo grāmatu kolekciju. Galvenā bibliotēkas zāle ir 65 metrus gara, un tā sastāv no vairāk nekā 200 000 senām grāmatām. Kelsas grāmata, kas radīta 800. gadā, ir viens no vislabāk saglabātajiem un skaistākajiem viduslaiku manuskriptiem.

 

Fēniksa parks

Fēniska parks ir lielākais pilsētas parks Eiropā. Tas ir izveidots 1662. gadā kā karaliskās ģimenes medību parks un publiskai apskatei atvērts vien 1745. gadā. Parks ir aptuveni 707 hektārus liels un ir pazīstams ar savu plašo zaļo zonu, vēsturiski nozīmīgām ēkām un briežiem, kas tajā ganās. Atrodoties Fēniska parkā, noteikti apskati Īrijas prezidenta rezidenci, kas tika celta 1751. gadā, kā arī Dublinas zooloģisko dārzu. Fēniska parks ir arī populāra vieta sporta un atpūtas aktivitātēm, kā arī tajā regulāri notiek dažādi kultūras un cita tipa sabiedriskie pasākumi visa gada garumā.  

Īru emigrācijas muzejs EPIC

Tas ir digitāls un interaktīvs muzejs, kas veltīts Īrijas emigrācijas procesiem, kuru ietekmi īru emigranti ir atstājuši visā pasaulē, liekot akcentu uz iemesliem, kādēļ īri devās prom no savas dzimtenes, kā arī uz viņu sasniegumiem un ietekmi pasaulē. EPIC piedāvā vairāk nekā 20 galerijas, kur katra no tā ietver dažādas video projekcijas un skaņas instalācijas. Muzejā atrodas arī ģenealoģijas centrs, kurā apmeklētāji var izpētīt savu īru izcelsmi. Speciālisti palīdzēs atrast ģimenes saknes, izmantojot plašu digitālo datu bāzi. Šī būs neaizmirstama pieredze, kas vienlaikus būs arī ļoti izglītojošs pasākums!

 

Ginesa alus darītavas muzejs

Ginesa alus darītavas muzejs tika atvērts 2000.gadā un šodien tas ir viens no Dublinas populārākajiem muzejiem, kurš atrodas 1759. gadā dibinātās Ginesa alus darītavas teritorijā. Muzeja apmeklējumā uzzināsiet par tumšā iesala alus brūvēšanas sastāvdaļām, alus šķirnēm un veidiem, kā arī par alus darītavas vēsturi un tā dibinātāju – Arturu Ginesu. Būs iespējams arī novērtēt reklāmas plakātus un alus pudeļu kolekciju, un pat uzzināt, kā alu izmantot dažādu ēdienu pagatavošanai. Alus darītavas augšējā stāvā atrodas arī bārs, kur alus pintes cena ir jau iekļauta ieejas biļetē.  

Dublinas pils

Dublinas pils ir nozīmīgs vēsturiskais objekts, kas atrodas pašā Dublinas centrā. Tā ir bijusi Īrijas pārvaldes centrs jau vairāk nekā 700 gadus, sākot ar normāņu iekarojumu 12.gadsimtā. Pils ir piedzīvojusi daudz rekonstrukcijas un paplašinājumus, un mūsdienās tā kalpo kā valdības ēka un viens no populārākajiem tūristu apskates objektiem pilsētā. Tā tiek izmantota arī dažādām valsts ceremonijām, tostarp, prezidenta inaugurācijas svinībām un citiem politiska rakstura pasākumiem. Tā ir arī atvērta tūristiem, piedāvājot gida vadītas ekskursijas un iespēju izpētīt pils bagāto vēsturi un arhitektūru.   Īrija ir pazīstama arī ar saviem gastronomiskajiem brīnumiem – Dublinā noteikti nobaudi tradicionālos īru ēdienus, kā piemēram, īru sautējumu vai sodas maizi. Pilsēta piedāvā arī labi attīstītu sabiedriskā transporta sistēmu, kas padara pilsētas izpēti ļoti vienkāršu. Dublina piedāvā daudz vairāk nekā vienkārši apskates objektus vai izklaides iespējas. Tā ir vieta, kur vēsture satiekas ar mūsdienām, radot unikālu un aizraujošu vidi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.

Korsika ir Francijai piederoša sala, kas ir astoņas reizes mazāka par Latviju, taču tā ir bagāta ar elpu aizraujošu kalnainumu, panorāmas skatiem un Vidusjūras klātesamības sajūtu. Kalnu virsotnes šeit ir tik mazas, ka tās pat nesauc par kalna virsotnēm vai, piemērām, smailēm….bet tās sauc par adatām (Franču aiguille). Korsika ir apveltīta ar krāšņu dabu, ļoti interesantu un senu vēsturi, savukārt, mazie ciemati nebūt nebūs vienāda tipa uz visas salas – katram no tiem ir savs šarms, neatkarīgi no tā vai tie atrodas jūras krastā vai iekšzemes kalnos.  

Bastija – Ziemeļkorsikas galvaspilsēta

Bastijas vecpilsētā ir ļoti autentisks trepju un šauru ieliņu labirints, kas savieno trīs pilsētas ievērojamākās daļas – San Nikola laukumu, pilsētas tirgus laukumu un veco ostu. Pilsētā noteikti apskati arī gleznaino Sanžana Batista katedrāli, kas būs iespaidīgs piedzīvojums gan esot tai tuvumā gan no attāluma panorāmas skatā. Vēl viena ”must see” vieta pilsētā ir Napoleona Bonaparta statuja pilsētas laukuma centrā, kā arī Terra Nova cietoksni, kas slejas pāri Bastijas pilsētas vecākajai daļai, turklāt, tagad tajā ir izvietots pilsētas muzejs, divas baznīcas, vairāki restorāni, dzīvojamās mājas un skolas.  

Skandolas dabas rezervāts (Scandola nature reserve)

Rezervāts atrodas salas rietumu daļas krastā, un tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Tas ir aptuveni 19 km2 liels, un tas iekļauj gan sauszemes teritoriju, gan pašu jūru, kuras apskatei būs jāizmanto kāda no laivām, kas nāks komplektā arī ar gidu. Viss rezervāts sastāv no iespaidīgām klintīm un sarkanā ieža veidojumiem, kas radušies vulkānisku aktivitāšu rezultātā. Piekrastē atrodas arī vairākas jūras alas un mazāka tipa saliņas. Dodoties uz dabas rezervātu, drosmīgākajiem apmeklētājiem būs iespēja doties ekskursijā arī zem ūdens!  

Kavu dabiskie baseini

Kavu dabiskie baseini atrodas netālu no Sainte Lucie de Porto Vecchio ciemata salas dienvidos. Tie ir slaveni ar savu kristāliski dzidro ūdeni, satriecošo dabas ainavu, kas ieskauj teritoriju, kā arī ar iespēju peldēties un atpūsties skaistā, tūristu neskartā vidē. Baseinus veido lieli, gludi granīta ieži, kas klāj upes gultni, izveidojot mazus ūdens baseiniņus. Dodoties atpūtā, noteikti ieplāno tur pavadīt visu dienu, jo tā ir vieta, no kuras noteikti negribēsies braukt prom līdz norietēs saule!       Korsika ir lieliski piemērota ceļotājiem, kas mīl atpūtu pie dabas, kā arī noteikti jāpiemin, ka gastronomija šeit ir vērtēta ļoti augstā kvalitātē. Dodoties pa Korsikas ceļiem, jārēķinās, ka šeit mīt savvaļas govis, kazas, cūkas un aitas, kas ļoti labprāt pacienāsies no tevis ar kādu sviestmaizi vai citu gardumu! Vislabākais laiks, lai apmeklētu Korsiku ir rudens – kad mājās jau kļūst vēss un nepatīkams, Korsikā joprojām būs silti, varēs sauļoties un peldēties, tādā veidā pagarinot savu vasaru! Vasaras vidū nepieradušiem ziemeļniekiem tur ir pārāk karsti.

Vasara ir klāt, un ceļošana uz tuvākiem vai tālākiem galamērķiem pārņem iedzīvotāju prātus.  Luminor veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka šogad vismaz vienā ceļojumā plāno doties 79% iedzīvotāju. Pirms aktīvās ceļojumu sezonas Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča atgādina, ko nepieciešams ņemt vērā, lai atpūta būtu izdevusies un bez nepatīkamiem pārsteigumiem.  

Pirms dodies ceļojumā, nosaki savu budžetu

Dodoties ceļojumā svarīga ir tēriņu plānošana, tādējādi pēc iespējas samazinot neplānotu izdevumu apjomu. Eksperte iesaka noteikt konkrētu ceļojuma budžetu, ieliekot “rāmjos” savus plānotos izdevumus. Konkrēts budžets sniedz iespēju sekot līdzi saviem izdevumiem un neaizrauties ar neapdomātiem tēriņiem. Svarīgi jau savlaicīgi veikt izpēti par naktsmāju, transporta, ēdināšanas un citu paredzamu izdevumu cenām izvēlētajā galamērķī. Šāda izpēte sniegs priekšstatu par cenu situāciju konkrētajā valstī un ļaus labāk plānot tēriņus. Lai ceļojumā izvairītos no negaidītiem pārsteigumiem, jāveic izvēlētā galamērķa izpēte. Piemēram, ceļojot ārpus Eiropas Savienības, īpaši uz kādām eksotiskām valstīm, kur plānots laiku pavadīt ārpus viesnīcas, svarīgi jau savlaicīgi noskaidrot, kādi ir bankas maksājumu karšu un skaidras naudas lietošanas nosacījumi, tostarp skaidras naudas izņemšanas komisija, jo tas var ietekmēt finansiālo situāciju ceļojuma laikā.   

Pārbaudiet kartes limitus un derīguma termiņu

Plānojot ceļojumu, pārliecinies par savas bankas maksājumu kartes uzstādītajiem limitiem un derīguma termiņu. Tāpat katrai bankas maksājumu kartei ir noteikti pirkumu un pārskaitījumu limiti, tāpēc pirms ceļojuma tos nepieciešams pārbaudīt un, ja nepieciešams, koriģēt. Pirms ceļojuma pārbaudiet arī bankas maksājuma kartes derīguma termiņu, un, ja tas tuvojas beigām, sazinieties ar banku, lai pasūtītu jaunu maksājumu karti.   

Esi modrs, veicot maksājumus ar karti

Veicot maksājumus ar bankas karti, neaizmirstiet sekot līdzi summai, kas tiek ievadīta POS terminālī, kā arī darījuma laikā neizlaidiet no redzesloka pārdevēju, kuram ir jūsu karte. Vērts atcerēties, ka valstīts, kur norēķiniem neizmanto eiro valūtu, maksājumiem ar karti ieteicams izvēlēties maksāt vietējā valūtā, ja vien tas ir iespējams, Tādā veidā iespējams izvairīties no papildu maksas, ko vietējie pakalpojuma sniedzēji varētu ieturēt, veicot maksājumu eiro valūtā. Tāpat kā ikdienā, arī ceļojumā nekādā gadījumā nevajadzētu bankas maksājumu karti glabāt vienuviet ar PIN kodiem, kā arī neatklājiet to citiem cilvēkiem un izvairieties no viegli uzminamiem PIN koda variantiem. Ja ceļojuma laikā gadās nozaudēt karti, eksperte atgādina nekavējoties sazināties ar banku un apturēt kartes darbību.   

Ievēro ierastos drošības pasākumus

Jebkurā ceļojumā jāievēro ierastie drošības pasākumi, lai sevi pasargātu no nepatīkamām situācijām. Galvenais ieteikums ir skaidru naudu neuzglabāt vienā vietā – drošāk ir to sadalīt, lai, piemēram, bagāžas vai somas zādzības vai nozaudēšanas gadījumā nepaliktu bez līdzekļiem. Nereti kā drošs naudas uzglabāšanas variants tiek izvēlēts viesnīcas seifs, tomēr eksperte iesaka uzglabāt tajā tikai daļu skaidras naudas vai citu vērtīgu lietu, pārējo daļu paturot pie sevis. Svarīgi atcerēties – katrā valstī var būt atšķirīga kultūra un paradumi. Ceļojumos centieties līdz minimumam samazināt bankomātu lietošanu, lai izņemtu skaidru naudu, tādējādi mazinot maksājumu kartes apdraudējuma riskus. Ja rodas nepieciešamība pēc skaidras naudas, vienmēr izvēlieties drošāko bankomātu. Parasti tie atrodas viesnīcas, bankas vai kādas citas publiski pieejamas ēkas tuvumā. Izvairieties naudu izņemt klusās šķērsielās.  

Ceļojumu apdrošināšana

Neatkarīgi no tā, vai plānojat doties laiskā atpūtā uz pludmali vai kalnu pārgājienā – izvērtējiet ceļojuma apdrošināšanas nepieciešamību. Jebkurš ceļojums ir saistīts ar zināmiem riskiem, tāpēc nozīmīgi jau savlaicīgi parūpēties par savu un līdzbraucēju drošību. Eksperte gan atgādina pirms ceļojuma apdrošināšanas polises iegādes pārliecināties, vai tā jau nav iekļauta bankas kredītkartē, ja jums tāda ir. Labas kredītkartes ietver arī nomas automašīnas apdrošināšanu, ceļojuma atcelšanas segumu, nozaudētas bagāžas atlīdzību un ceļojumu negadījumu apdrošināšanu. Tāpat, ceļojot ārpus Eiropas Savienības, būtiski pārliecināties vai ir nepieciešams apdrošināšanas sertifikāts, kas tiek pārbaudīts, ieceļojot izvēlētajā galamērķī. Pat, ja jūsu bankas kredītkartē ir iekļauta apdrošināšanas polise, pirms ceļošanas nepieciešams sazināties ar banku un savlaicīgi pieprasīt šo sertifikātu izdrukātā formā, kas galvenokārt ir bezmaksas pakalpojums. Ar Luminor Black vari izbaudīt visas kartes priekšrocības izvēloties karti arī bez kredītlimita, piemēram, ceļojumu un pirkumu apdrošināšanu. Tagad ceļojumu apdrošināšanā iekļauts auto nomas pašriska segums ar limitu līdz 500 EUR. Turklāt tev būs lielāks skaidras naudas izņemšanas limits bez papildu komisijas maksas – līdz 1200 EUR mēnesī no Luminor bankomātiem un līdz 400 EUR mēnesī no bankomātiem visā pasaulē. Dodies uz luminor.lv un uzzini vairāk par Luminor Black priekšrocībām.  

Vairāk informācijas meklē šeit 

Kipra ir sala, kas atrodas Vidusjūras austrumu daļas mirdzoši zilajos ūdeņos. Ja vēlies apvienot atpūtu Vidusjūras kūrortā ar pasaulē pazīstamu vēsturisku objektu aplūkošanu, tad Kipra būs kā radīta tev! Zilās lagūnas, zeltainas klintis, milzīgās banānu plantācijas un vīnogulāju lauki – sala tev liks sajusties tā, itkā atrodies uz citas planētas! Sala ir arī mītu un leģendu zeme, jo tieši šeit ir dzimusi Afrodīte, tādēļ dievu un dieviešu ietekme uz salas ir jūtama gandrīz vai uz katra ielas stūra. Kipra būs lielisks galamērķis ne tikai pāriem vai draugu kompānijām, bet pateicoties kvalitatīvai salas infrastruktūrai, tā būs ļoti pateicīga arī ģimenēm ar lielākiem un mazākiem bērniem. Kipas pludmales ir vienas no tīrākajām Eiropā un tās piedāvā plašas ūdens sporta iespējas, kā arī neaizmirstamus jahtu kruīzus gar piekrasti uz zilajām lagūnām un klinšu alām. Savukārt, antīko kultūru visvieglāk būs iepazīt pastaigājoties pa plašajiem arheoloģiskajiem parkiem, kuros apskatāmas seno grieķu tempļu drupas, amfiteātri un pazemes katakombas.  

Kikkos klosteris

Kikkos klosteris atrodas kalnu ielejā, Marathasa ielejā – 1140 metru augstumā virs jūras līmeņa, uz rietumiem no Troodos kalnu grēdas. Tas tiek dēvēts par ievērojamāko pareizticīgo klosteri Kiprā. Tas ir dibināts 1986.gadā, un to dibināja Bizantijas imperators Aleksijs I Komnenoss. Sākotnēji tas bija būvēts no koka, bet pēc ugunsgrēkiem 1365. un 1541. gadā, to pārbūvēja no akmens. Kikkos klosterī atrodas autentiska bibliotēka, un arhīvs ar dažādiem vēsturiskiem notikumiem Kiprā. 1995.gadā publiskai apskatei šeit tika atvērts muzejs ar kristīgās mākslas ekspozīcijām.  

Pafas ciemata arheoloģiskais parks

Pafas ciemata arheoloģiskais parks ir viena no nozīmīgākajām Kipras arheoloģiskajām vietām, un kopš tālā 1980. gada, tas ir iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā. Dodoties uz parku, jūs sagaidīs vēstures un stāstu pilnas apskates vietas un pieminekļi no 4.g.p.m.ē. līdz viduslaikiem. Apskati sarežģītas mozaīkas grīdas, kas attēlo dažādas grieķu mitoloģijas ainas, kā arī daudz citus svarīgus vēstures objektus. Parks strādā katru dienu, bez izņēmumiem, bet noteikti to ieteicams apmeklēt agrāk no rīta, kamēr nav sanākuši pārāk daudz cilvēku!  

Pravieša Eliasa baznīca

Tieši pie Protaras centra, virs pilsētas atrodas Pravieša Eliasa baznīca (Profitis Ilias). Lai līdz tai nokļūtu, ir nepieciešama neliela fiziskā izturība, jo būs jāveic 300 pakāpieni pa granīta kāpnēm, taču varam garantēt, ka tad, kad kāpnes būs pieverētas, gandarījums būs apbrīnojams. No baznīcas atrašanās vietas paveras elpu aizraujošs skats uz Protaras pilsētu un tās piekrasti. Īpašu atmosfēru iegūsiet, ja dosieties to apskatīt saulrieta laikā, vai pat tumsas laikā, kad pilsētā ir ieslēgtas gaismas! Baznīca ir apgaismota arī tumsā, tādēļ tā ir pamanāma jau no attāluma, jo tās augstā atrašanās vieta padara to viegli pamanāmu.  

Nissi pludmale

Tā atrodas netālu no Ajja Napas Kipras dienvidaustrumu piekrastes. Nissi pludmale ir zināma ar savu apburošo skaistumu – baltu smilšu pludmali, ko apskalo kristāliski dzidrs, tirkīzzils ūdens. Pludmale nosaukta mazās Nissi salas vārdā, kas atrodas dažus metrus attālumā no krasta, un lai līdz tai nokļūtu, jāšķērso ir tikai pāris metri pa seklu ūdeni. Pludmale ir ieskauta kokos un krūmos, piezemējot apkārt esošos pilsētas trokšņus, kā arī papildus apmeklētāju ērtībām, pludmalē pieejami arī vairāki bāri un restorāni. Nissi pludmalē dodies piedzīvojumā un apgūsti vindsērfingu, braukšanu ar ūdens motocikliem, kā arī vienkāršākai ūdens atpūtai tiek piedāvāti arī SUP dēļi.  

Bellapais klosteris

Klosteris ir vairāk nekā 700 gadus vecs, un ņemot vērā tā ilgo dzīvi, tas ir neticami labi saglabājies. Mūsdienās tas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem, ko apmeklē cilvēki no visas pasaules! Vietējiem iedzīvotājiem tas kalpo arī par vietu dažādiem kultūras pasākumiem, tostarp mūzikas koncertiem un dažādām mākslas izstādēm. Klosteris atrodas Bellapais ciematā, kurš arī ir, viennozīmīgi, izpētes vērts! Šarmantas tradicionālās akmens mājiņas un bruģētas ielas – dodoties pastaigā, sajutīsieties, kā vēsturiskā, romantiskā filmā!   Kipra ir ideāls brīvdienu galamērķis, jo ikviens šeit atradīs savam noskaņojumam atbilstošākās izklaides. Sākot no meditatīvām ainavu vērošanām, beidzot ar jestru ballīti kādā no pludmales bāriem – ”daudzveidība” ir īstais vārds, kā noraksturot atpūtu uz Kipras salas. Šīs un vēl daudzas citas apskates vietas ir izkaisītas cauri visai salai! Tāpēc dodoties ceļojumā uz Kipru, noteikti iesakām noīrēt automašīnu, lai ērti varētu salu izbraukāt, un piekļūt arī pie tādām apskates vietām, no kurām sabiedriskais transports atrodas stipri tālu.

Nils Aleksis ir ceļotājs, kuram vieglāk saskaitīt, kurās pasaules valstīs viņš nav bijis, nekā ir bijis. Nils ir ceļojis ļoti tālu, un tikpat kā bez naudas – kā transporta līdzekļus izmantojis tikai nostopētās mašīnas un dienas budžetā izmantojis vien pāris eiro. Šobrīd viņš atrodas dāņu piederošās Fēru salās, kur nobāzējies uz nenoteiktu laiku, lai nopelnītu naudu, un varētu sasniegt savu līdz šim lielāko izvirzīto mērķi –  izveidot nelielu hostelīti Latvijas lauku nostūrī, lai piedāvātu cilvēkiem izbaudīt gan Latvijas dabu, gan piedzīvotu lauku dzīves sniegtās vērtības. Kā arī, lai palīdzētu ceļotājiem, kuri ir nonākuši situācijā, kad radusies nepieciešamība pēc bezmaksas naktsmītnes.

Kā sākās Tavs ceļošanas piedzīvojums? Kā Tu izdomāji, ka nevēlies dzīvot parasta cilvēka dzīvi, bet vēlies doties pasaulē?

Man bija 16 gadi un mani labākie draugi – dvīņu brāļi, kādā jaukā vasaras dienā sēdējām pie upes un visi kopā nolēmām, ka mums ir jābrauc ceļojumā. Man, tajā vecumā īsti nekādas motivācijas ceļot vēl nebija – svarīgāk šķita pavadīt laiku ballītēs, izpriecāties, papriecāties un palielam tas arī viss…Bet tomēr nospriedām, ka jāsēžas uz ričukiem un jālaiž apkārt Latvijai. Pagāja aptuveni gads, un pienāca šī diena, kad uzmetām uz pleciem somas un ģitāru, un braucām no Mālpils līdz Kālezeram. Ieplānoto divu, trīs dienu vietā mēs tur aizsēdējāmies uz pusotru nedēļu, un pēc sajūtām likās, ka esam palikuši jau par vietējiem. Un tas bija fantastiski un tik ļoti atmiņā paliekoši, jo satikām daudz jaunus cilvēkus, kuri mūs ļoti laipni pieņēma un visi kopā pavadījām neaizmirstami labu laiku. Pēc visa tā piedzīvotā un lieliski pavadītā laika, aizbraucot uz mājām, mēs sapratām, ka, ja šādus piedzīvojumus ir iespējams piedzīvot Latvijā, kāpēc gan mums nepamēģināt ko līdzīgu piedzīvot arī ārzemēs! Mani draugi, būdami divus gadus vecāki par mani, pēc vidusskolas pabeigšanas aizbrauca uz Angliju, lai nodibinātu savu biznesu. Arī es, 11.klasi pabeidzot, un pat nesagaidot gala eksāmenu rezultātus, iesēdos lidmašīnā, un devos uz Franciju, kur mums bija sarunāts tikties ar maniem draugiem – dvīņu brāļiem. Ar stopiem, vilcieniem un autobusiem pa Franciju kopīgi ceļojām pusotru mēnesi, un, protams, ieguvām fantastiskākās emocijas. Viss notika līdzīgi kā pie Kālezera – cilvēki bija tik atvērti un draudzīgi! Gulējām, kur varējām – mums bija teltis, un bija pat  naktis, kad pārnakšņojām Parīzes un Marseļas parkos. Vienu vakaru pat nepazīstama meitene mūs paaicināja pārnakšņot pie viņas, kas protams, sākumā pat šķita nedaudz bailīgi, jo kurš gan vēlētos izguldīt savās mājās trīs, tikko satiktus svešiniekus. Bet satraukumi bija lieki, jo patiesi tikām labi pabaroti un ērti izguldīti. Kad pabeidzām Francijas tūri, viens no maniem draugiem nolēma palikt Francijā, bet otrs devās uz Latviju, bet es devos tālāk uz Īriju satikt savu ģimeni. Šajā laikā man ir 18 gadi. Vēl pēc neilga laika ar tiem pašiem draugiem – dvīņu brāļiem, aizbraucām uz Horvātiju un tur noceļojām aptuveni divus mēnešus. Kamēr bijām Horvātijā, mani draugi saprata, ka viņi ir izceļojušies gana un ceļošanas piedzīvojumus turpināt vairs nevēlas. Tajā brīdī es sapratu, ka tāda diemžēl ir dzīve – pieķerties nedrīkst ne cilvēkiem, ne vietām, lai vai jāatzīst, ka saviem draugiem biju pieķēries ļoti. Tā bija viena no manām dzīves labākajām draudzībām, un pavisam noteikti, vienas no visspilgtāk piedzīvotajām atmiņām un kopīgiem piedzīvojumiem. Aizgājām ar kājām uz lidostu, pavadīju viņus, un es paliku. Devos uz to pašu ceļu, pa kuru atnācām, un sāku stopēt. Tikai šoreiz, arvien tālāk, tālāk un tālāk. Jāatzīst, ka pati pirmā stopēšanas reize bija satraucoša un, patiešām, ar trīcošām rokām. Bet tajā brīdī, kad tā pirmā mašīna apstājās, sajūtas bija neaprakstāmas, un es sapratu, ka IR! Šis ir perfekts veids, kā ceļot un iegūt ne tikai lieliskus piedzīvojumus, bet tas ir ideāls veids, kā satikt tikpat lieliskus cilvēkus! Pēc diviem gadiem, kad biju jau atgriezties atpakaļ Latvijā, paspēju jau izveidot veiksmīgu karjeru Latvijā, un kad pienāca vasara, sajutu sevī dzinuli, ka atkal ir jādodas piedzīvojumos. Tā nu darbā paņēmu atvaļinājumu un ar stopiem aizstopēju līdz pašai Amsterdamai. Amsterdamā pirmās divas naktis pavadīju parkā, savā teltī. Tad kādu vakaru gāju garā pastaigā pa Amsterdamas ielām un satiku kādu brazīli, ar kuru izveidojās labs kontakts, un nolēmu viņam pavaicāt, vai būtu iespējams pie viņa pārnakšņot. Sākumā viņš svārstījās, bet jau neilgi pēc tam, protams, piekrita. Un lai vai varbūt grūti ir noticēt, un citiem varbūt būtu vēl grūtāk uzticēties pašam cilvēkam, kas izsaka piedāvājumu, ne vienmēr būs tā, ka cilvēks ar tevi gribēs izdarīt ko sliktu…lielākā daļa no viņiem vienkārši grib būt izpalīdzīgi un atbalstīt cilvēkus, kas ceļo ar minimāliem iztikas līdzekļiem pa pasauli!

Runājot par stopiem, vai ir gadījušies kādi interesanti, atmiņā paliekoši stāsti saistībā ar šo pārvietošanās veidu?

Viens no piedzīvojumiem, kas palicis atmiņā, kad šosejas patruļa gan Polijā, gan pašā Nīderlandē apstājās pie manis, kamēr stopēju, un aizrādīja, ka nedrīkstu uz konkrētās šosejas stopēt automašīnas, jo tās šeit brauc uz aptuveni 150/160 km/h. Un es, protams, atvainojos, nogāju no ceļa, sagaidīju, kad viņi aizbrauca, atradu labāku vietu netālu no tās pašas šosejas, kur stopēt mašīnas, pavisam neilgi pēc tam jau nostopēju un aizbraucu!

Turpinot par piedzīvojumiem…

Pēc Amsterdamas piedzīvojuma vasarā, devos atpakaļ uz Latviju turpināt savus darbus, līdz pienāca nākamā gada pavasaris un atkal pieķēru sevi pie sajūtas, kad ir laiks nomainīt vidi. Laikos, kad daudz pavadīju laiku ar saviem dvīņu brāļu draugiem, mums bija kopējs sapnis doties uz Aļasku. Zināju, ka šobrīd viņi vairs nav ar mani, bet došanās uz Aļasku mani nebija pametusi līdz šai dienai un zināju, ka man tur ir jādodas. Neilgi pēc tā, iegādājos aviobiļetes un braucu prom. Visiem ir zināms, kādi apstākļi ir Aļaskā. Internetā no oficiāliem avotiem ir izpētīts, ka aptuveni 20 cilvēki gada laikā mirst, cenšoties šķērsot otro upi, bet mani tas īsti nenobaidīja un domāju, ka es esmu par piedzīvojumiem, neatkarīgi no tā vai būs viegli vai nebūs. Tā nu aizlidoju līdz Aļaskai, izbraucu cauri visai Aļaskai, izgāju cauri vienam no Aļaskas mežiem, nokļuvu pie astoņu jūdžu ezera, kura arī bija daļa, kur civilizācija bija tikpat kā izmirusi. Pa ceļam satiku vēl pāris vietējos, kuri man sacīja, ka esmu pazaudējis prātu, jo dodos šāda tipa ceļojumā, jo tā, kā izrādās, bija arī aktīvā lāču sezona, un es esmu bez ieročiem vai jebkādiem citiem aizsargrīkiem. Bet, protams, mani bailes nevienā brīdī nepārņema īsti nepārņēma. Biju par šo sapņojis jau no 2012. gada un nebija neviens, kas mani no šī mērķa varētu atrunāt. Kad nonācu pie šī astoņu jūdžu ezera, kas savā ziņā, ir tāds atskaites punkts, kur īstie piedzīvojumi sākās, es satiku džeku, kurš mani sacienāja ar sviestmaizēm, un viņš man teica, lai vismaz paņemu zvaniņu, kuru zvanot, būtu lielāka iespējamība, ka lāči uz manu pusi nenāks dēļ zvaniņa trokšņa. Tā nu uzēdu sviestmaizes un paņēmu viņa uzdāvināto zvaniņu un devos tālāk savā piedzīvojumā. Pēc pāris stundu iešanas, man pretī nāk cits džeks – aptuveni 2 metrus garš, ar melnu mēteli un gariem matiem. Viņa vārds bija Tomass. Es biju pilnībā pārliecināts, ka viņš ir šķērsojis otro upi (kuru šķēršojot, aptuveni 20 cilvēki gadā mirst), bet man nebija taisnība. Viņš sacīja, ka upe ir pārāk strauja, lai to šķērsotu. Pēc pāris minūšu intensīvas iedrošināšanas, es viņu pierunāju šķērsot upi kopā ar mani. Upe tajā dienā bija tiešām drausmīgi strauja. Tomass jau bija tuvu pie pārdomāšanas, bet es viņam apsolīju, ka viss būs kārtībā. Un mēs tiešām arī upi šķērsojām, un tajā brīdī, kad mēs to izdarījām, drēgnie laikapstākļi nomainījās uz skaistu saulainu dienu, putniņi čivināja no visām pusēm un tiešām bija sajūta, ka mums bija tas jāizdara, un tagad to izdarot, mūs pārņēma milzīga gandarījuma sajūta. Šis piedzīvojums man lika saprast par sevi, ka es gribu dzīvot mirklim, būt šeit un tagad. Pēc Aļaskas, devos atpakaļ uz Latviju un aptuveni pēc pus gada no tā brīža, mani darbi Latvijā beidzās, un 2018.gadā sāku savus pilna laika ceļojumus. Tad vēlreiz izceļoju Eiropu, tajās daļās, kurās vēl nebiju bijis, un pavisam neilgi pēc tam savos sociālo tīklu profilos ievietoju postu par to, ka plānoju doties uz Āfriku. Piedāvāju cilvēkiem uzrakstīt viņu vārdu uz sava busiņa ar ideju, ka viņi man uz konta uzskaita 10 eiro kā atbalstu un par to, savā veidā, ļaušu viņiem doties kopā ar mani šajā ceļojumā, regulāri daloties visā piedzīvotajā, savos sociālo tīklu profilos. Cilvēki tiešām bija atsaucīgi, beigās ar mani kopā ceļojumā devās aptuveni 200 cilvēku un sapratu, ka nu vairs man tiešām nav variantu, un man ir jādodas uz Āfriku! Kad biju jau kādu laiku Āfrikā, uznāca kovida krīze, un tādēļ, dabūju Āfrikā pavadīt vairāk vai mazāk veselu gadu. Pēc tam es atgriezos Latvijā, padzīvoju tur aptuveni sešus mēnešus, un tad atkal devos tālāk Eiropā. Tiku līdz Turcijai, kur satiku arī savu draudzeni. Tālāk mēs abi devāmies uz Nepālu, kur pavadījām aptuveni 7/8 mēnešus, pēc tam padzīvojām arī Kiprā aptuveni pusotru mēnesi, pēc tam atkal devāmies atpakaļ uz Turciju. Neilgu laiku pēc tam devāmies tālāk uz Ameriku, tur uztaisījām mazu projektiņu… Tad devāmies tālāk uz Meksiku, kur apceļojām apkārt valstij aptuveni sešos mēnešos. Tad kādu laiku periodiski dzīvojāmies gan pa Ameriku, gan pa Meksiku. Tad vienā brīdī katrs gājām savu ceļu, viņa palika Amerikā, un es uz Guatemalu, kur nodzīvoju aptuveni 4,5 mēnešus. Pēc tam devos uz Kolumbiju, kur arī nodzīvoju kādu brīdi, tad padzīvoju arī Zviedrijā aptuveni divus mēnešus un pēc tam vēl kādu brīdi Īrijā, un tagad esmu šeit – Faroe salās.

Vai Tev ir viena mīļākā valsts no visām, kurās esi uzturējies?

Nevaru pateikt, kas ir vai nav mīļākā valsts, bet noteikti visspilgtāk atmiņā ir palikusi Sierralione Rietumāfrikā. Jau pats pirmais brīdis šķēršojot robežu, bija sajūta, ka labāka enerģija nekur nav bijusi! Kad visi papīri jau tika sadarīti, mēs bijām ceļā uz Free Town (Sierraliones galvaspilsēta), un, kad mēs tur ieradāmies, es tiku apzagts no braucošas mašīnas – burtiski, no braucošas mašīnas, man izrāva telefonu, kurš bija nolikts blakus spidometra rādītājam. Bet neskaitot šo mazo incidentu, cilvēki kopumā tiešām tur bija super atsaucīgi. Jau pēc pāris dienām es tiku pamanīts, kā arī cilvēki zināja, ka es tiku apzagts. Mani pat vairākas reizes uzaicināja uz dažādām vietām – viena no tām pat bija diezgan augstas klases restorānā, kur īpašnieks bija īpaši laipns, un tiešām mani sacienāja ar daudz un dažādiem gardumiem, sacīdams, ka viņš nevēlas, lai es padomāju, ka viņi visi tur ir slikti cilvēki vai zagļi, un vēlas, lai es jūtoties kā mājās. Vienu citu dienu, braucot ar savu skeitborda dēli, man blakus sāka braukt džeki, kuri man centās ar rokām parādīt, lai apstājos. Izrādās, džeki, kas nāk no Nigērijas, un šeit strādā par inženieriem, arī bija dzirdējuši par manu apzagšanas incidentu, un uzdāvināja man 100 dolārus. Jā, Sieraliona tiešām ļoti spilgti palikusi atmiņā – vienu brīdi pat dzīvoju tur kopā ar beach boys, kuri dzīvo pludmalē, no zariem uztaisītās mājiņās. Tie ir cilvēki, no kuriem vietējie iedzīvotāji izvairās, ar tādu domu, ka viņi varētu būt bīstami. Es ar viņiem kopā dzīvoju… protams, sākumā viņi centās mani kaut kādā veidā izmantot, bet es parādīju savu nostāju, es parādīju to, ka es esmu pilnīgi tāds pats, kā viņi… viņi dzīvoja savās zaru būdiņās, un arī es knapinājos ar riekstiņiem vai banāniem, īsti pa dienu kārtīgu ēdienu nepaēdot. Beigu beigās, kopā ar viņiem es nodzīvoju mēnesi, un man patiešām negribējās braukt prom.  

Vai ir kāda vieta pasaulē, kurā Tu vairs negribētu atgriezties?

Nav tā, ka ir tādas vietas, kur es tiešām nevēlētos atgriezties, bet laikam, ka jāsaka,  I`m done with Mexico. Gadu tur nodzīvoju, un ar to pietika. Meksikā es piedzīvoju daudz tādu lietu, kādu cilvēki braukājot apkārt pa pasauli ik pa laiciņam, nepiedzīvo visa sava mūža laikā…tur tiešām bija daudz lietu, kas notika. Meksika, un, piemēram, tā pati Āfrika – tās ir divas pilnīgi dažādas pasaules. Āfrika ir palikusi manā sirdī, jo es tik tiešām tiku pieņemts uzreiz, savukārt, Meksikā man bija jāpierāda kaut kas, man bija jāizlien ārā no biksēm, un beigu beigās es tāpat būšu Gringo (tūrists). Bet, diemžēl, tāda ir palielam visa Latīņamerika… bet, interesants fakts, ka maiji un acteki (Meksikas senie cilvēki), patiesībā ir cēlušies āfrikāņiem, un viņi bija tie, kas pirmie nonāca tajā zemē. Pirmie, kas iemācīja maijiem visu, ko viņi zināja. Tās tik tiešām ir ļoti plašas vēsturiskās studijas, kam tikai nesen esmu sācis iet cauri, un Guatemalā es satiku vienu džeku no Gambijas, un viņš bija tas, kurš man pavēra šī tipa informāciju, pēc kuras man parādījās stipra interese par to. Bet atgriežoties pie tā, kas ir viena no stulbākajām pieredzēm, ko piedzīvoju Meksikā – kad biju vēl Amerikā, es nopirku motormāju, ar kuru šķēršoju visu Ameriku, iebraucu Tihuānā, un, no Tihuānas aizbraucu uz Tekati, kas atrodas ļoti netālu no Amerikas un Meksikas robežas. Internetā biju sakontaktējies ar vienu džeku, kurš pats ir no Kalifornijas, bet Tekatē viņam pieder māja, kurā viņš atļāva man palikt. Tā nu paliku tur, bet turpat ar mani vienā mājā dzīvoja viens puisis, kurš bija varbūt gadu jaunāks vai vecāks par mani. Un viņam bija arī tēvs, kurš dzīvoja tieši pretī mājai, kurā dzīvoju es, un kurā dzīvo arī šis puisis – viņa dēls. Un stāsts ir tāds, ka tēvs, cik nopratu, gāja kaut kur strādāt par kapeikām, savukārt, viņa dēls, ar kuru man bija paredzēts dzīvot kopā vienā mājā, dzer tik aliņus un citus alkoholiskus dzērienus, un gaida, kad tēvs viņam atnesīs pusdienas vai vakariņas. Tā nu es tur dzīvoju ar viņu vienā mājā. Pirmo nedēļu viss likās ļoti forši, un tad, pēkšņi pēc nedēļas, viss ļoti krasi mainījās. Viss sākās ar to, ka viņiem bija radusies sajūta, ka es viņus kaut kādā veidā izmantoju, jo taču visi baltie cilvēki izmantojot meksikāņus. Pēc tam arī sākās apčakarēšanas mēģinājumi ar naudām no viņu puses. Viņi mēģināja piedāvāt man palīdzību, un sākumā es pat uzķēros – man bija nepieciešama palīdzība ar jumta uzlikšanu manai motormašīnai un viņi piedāvājās to izdarīt. Man par to paprasīja 200 dolārus, un lai vai summa nav no tām mazākajām, es tomēr piekritu, jo likās, ka ja jau viņi man šādu piedāvājumu izsaka, viņi drošvien ir profesionāļi šajā jomā. Un tad nu beigās paliku ar sačakarētiem materiāliem, kā arī nekas nebija izdarīts tā, kā to vēlējos, un izdarīto darbu izdarīja ārprātīgi sliktā kvalitātē. Un tad, kad pateicu, ka es nemaksāšu par to, jo mana motormašīna bija vienkārši sačakarēta, mani draudēja par to nogalināt, jo atrodos viņu zemē, un uzdrošinos nemaksāt par nekvalitatīvu darbu. Iedevu viņiem 50 dolārus, ar ko, protams, viņiem nebija gana, tāpēc viņi piezvanīja manam paziņam, kuram piederēja māja, un arī viņš izklausījās sabijies. Teica, ka labāk tomēr viņiem ir samaksāt, jo atrodamies karteļa priekšpilsētā un neviens nekad līdz galam nevar zināt, kāds tādai situācijai varētu būt iznākums. Samaksāju viņiem vēl 100 dolārus, lai tikai viņi liktos mierā. Nākamajās dienās es visu pārstrādāju, un sapratu, ka šajā zemē es vairs neuzticēšos nevienam un es darīšu visu pats. Sapratu, ka labāk tad ir lietas sačakarēt pašam, nekā ļaut sačakarēt citiem un vēl par to maksāt palielu naudu. Tā nu es esmu pēdējās lietas pabeidzis savas motormājas jumtam, un manam mājas biedram un viņa tēvam uznāca kārtīgi melnie. Un tā, ka kārtīgi melnie – viņi palika super dusmīgi un sāka bļaustīties rupjos vārdos. Es turpināju darboties pie sava jumta, kad pēkšņi dzirdu, ka viens no viņiem izšķaida pudeli pret mašīnas durvīm, kas nepiederēja ne man, ne viņiem. Uzrakstīju ziņu mājas īpašniekam, un viņš piezvanīja viņiem, vaicājot, kāpēc viņi tā darīja. Uz ko viņi viņam atbildēja, ka es esot viņiem samelojis, un tādēļ viņi esot dusmīgi. Pēc piecām minūtēm, kad viņi beidza zvanu ar mājas īpašnieku, redzu, ka viņi man atkal tuvojas, un viņu acīs var redzēt, ka viņi ir gatavi cīņai. Sākās atkal ļoti rupju vārdu izbļaušana –  ar kādām tiesībām es esot piezvanījis mājas īpašniekam un nosūdzējis viņus, kāda man esot starpība, ko viņi šeit darot u.t.t. Viņi tik ļoti sadusmojās, ka sāka man mest ar alus bundžām, un vienā brīdī es neizturēju, un es nokāpu lejā no tā sava jumta un vaicāju viņiem, kas notiek un kāpēc tik šausmīga agresivitāte! Un tad tik sākās…tā puiša tēvs, kurš augumā man bija aptuveni līdz krūtīm, sāka censties man iesist. Pa to laiku pats puisis aizskrēja pēc beisbola nūjas un sāka ar to vicināties pret mani. Man ir brilles, un bez tām palielam varu nosaukt sevi par aklu. Pieminu to tādēļ, ka vienā brīdī brilles man no acīm nokrita, un tās tika paspertas labu gabalu no manis, un kā vēlāk izrādījās, tās tika arī sašķaidītas. Un te nu es esmu – neredzīgs, un cenšos sevi aizstāvēt no diviem meksikāņiem. Kaut kādā veidā pamuku no viņiem, pārlecu pāri žogam un centos meklēt palīdzību pie citu māju durvīm. Pilnīgi visi māju īpašnieki, pie kuriem biju pieskrējis, teica, ka man nepalīdzēšot un lai tieku pats galā ar savām problēmām. Bija arī vairāki gadījumi, kad mani centās apčakarēt policija, kā piemēram, mēģināja apgalvot, ka esmu pārkāpis braukšanas ātrumu, lai gan biju pilnībā pārliecināts, ka neko neesmu pārkāpis, jo vienmēr mašīnā turu kameru, kurā parādās arī spidometrs, tāpēc pārliecināt mani, ka esmu pārkāpis braukšanas ātrumu bija diezgan nereāli, bet viņi tiešām ļoti centās, pat pēc tam, kad parādīju savu reālo braukšanas ātrumu spidometrā.

Vai ir kas tāds, ko Tu varētu ieteikt cilvēkiem, kas arī vēlas ceļot ilgtermiņā, bet viņus vienmēr kaut kas attur un viņiem neizdodas to realizēt?

Pirmkārt, tas, ar ko noteikti būtu jāsāk, ir plāna izveidošana. Cik ilgi tu to vēlies darīt, ko tu gribi redzēt un apskatīt, kas ir tavas prioritātes, kāds ir tavs budžets – vai tu vēlies dzīvot augstas klases apartamentos un ēst augstas kvalitātes ēdienus restorānus, vai tomēr tev pietiek ar mājās pagatavotu ēdienu un tev vienkārši ir nepieciešama vieta, kur pārnakšņot, nomazgāties un aiziet uz tualeti. Jo patiesībā, ceļot lēti ir diezgan vienkārši. Kā, piemēram, man, šobrīd atrodoties Faroe salās, kas skaitās viena no dārgākajām valstīm pasaulē, bet es dienā uz ēšanu iztērēju aptuveni 10 līdz 12 eiro, lai gan citi cilvēki tērē aptuveni 50 eiro. Protams, saprast arī, kāds būtu atvaļinājuma laiks, ko tu varētu paņemt, kamēr ceļo, gadījumā, ja darbu nevar darīt attālināti, vai arī, protams, vai esi gatavs pilnībā aiziet no darba un pēc tam sākt darīt kaut ko citu. Otrkārt, ir ļoti svarīgi izvērtēt, cik ļoti tu esi gatavs izkāpt no savas komforta zonas. Ceļojot, vienmēr jārēķinās ar to, ka būs jāizkāpj no savas komforta zonas – viss ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā tu esi gatavs to darīt. Bet, manuprāt, tā ir viena no skaistākajām lietām, ko darīt savas dzīves laikā, jo kamēr nekāpsi ārā no savas komforta zonas, tikmēr tādus patiesi īstus piedzīvojumus un jaunus iespaidus par dzīvi nebūs viegli sameklēt! Galvenais ir saņemt drosmi noriskēt, un ļauties tam, kur dzīve tevi nes!

Nila Alekša Instagram profils – @alternative_traveller